Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

Fiziskām personām 2025. gadā elektroniski piegādāta vairāk nekā puse jeb 52,1% no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumiem, informēja portāla "www.epakalpojumi.lv" izstrādātāja un uzturētāja SIA "ZZ Dats".

2021. gadā tikai 25,5% NĪN maksāšanas paziņojumu fiziskām personām tika nosūtīti elektroniski, 2024. gadā - jau 41,9%, bet 2025. gadā - 52,1%.

Pērn vairākas pašvaldības pārsniedza 60% robežu fiziskām personām elektroniski piegādāto maksāšanas paziņojumu ziņā. Tas izdevās Ādažu, Kuldīgas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Preiļu, Saulkrastu un Tukuma novados.

Divu gadu periodā vairākām pašvaldībām izdevies būtiski - vairāk nekā par 20 procentpunktiem - palielināt fiziskām personām elektroniski piegādāto NĪN maksāšanas paziņojumu skaitu. Tas izdevies Dienvidkurzemes, Mārupes, Saulkrastu, Tukuma un Valkas novadu NĪN maksātājiem.

Pašvaldības patlaban aprēķina NĪN 2026. gadam un janvāra beigās sāks pakāpenisku NĪN maksāšanas paziņojumu izsūtīšanu. Nekustamo īpašumu īpašniekus, kuri aizvien saņem NĪN maksāšanas paziņojumus savās pasta kastītēs, "ZZ Dats" aicina operatīvi pieteikties to saņemšanai elektroniski.

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments ir sācis nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinu 2026. gadam. Līdz 16. februārim iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiks nosūtīti NĪN maksāšanas paziņojumi.

NĪN aprēķināšanas kārtība un likmes 2026. gadā nav mainījušās salīdzinājumā ar 2025. gadu. Tomēr daudziem nodokļa maksātājiem NĪN apmērs var mainīties fiskālās kadastrālās vērtības izmaiņu dēļ.

2026. gada NĪN aprēķinam tiek izmantotas Valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētās fiskālās kadastrālās vērtības uz 2026. gada 1. janvāri.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem 2025. gada izskaņā tika veikts fiskālās kadastrālās vērtības pārrēķins tiem objektiem, kuriem 2025. gada laikā aktualizēti kadastrālo vērtību ietekmējošie dati.

Finanšu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka 2026. gadā visbūtiskākās izmaiņas skar zemes vienības:

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 3,1%, bet lietoti mājokļi bija par 3,2% dārgāki.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 6,7%. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 1,2%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 8,3%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2025.gada 2. ceturksnī bija par 110,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 116,9%, bet lietotiem mājokļiem - par 107,5%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2025.gada 3. ceturksnī tiks paziņota 2025.gada 15.decembrī.

2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 8,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 3,8 %, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 9,4 %.

2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 5,2 %. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 3,3 %, bet lietoti mājokļi bija par 5,6 % dārgāki.

Salīdzinot ar 2015. gadu, mājokļu cenas 2025. gada 3. ceturksnī bija par 120,7 % augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 123,9 %, bet lietotiem mājokļiem – par 118,5 %.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2025. gada 4. ceturksnī tiks paziņota 2026. gada 13. martā.

Visi Jūrmalā deklarētie iedzīvotāji, kuru mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniegs noteiktu slieksni, no 1. janvāra saņems 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, piektdien lēmusi Jūrmalas dome.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, atlaide tiks piemērota nekustamajam īpašumam vai tā daļai, kas aprēķināts par mājokli no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro.

Pašvaldība informē, ka Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji. 89% gadījumu šiem mājokļiem kadastrālā vērtība nepārsniedz noteiktos 56 915 eiro.

Jūrmalnieki jau šobrīd saņem 90% atlaidi nodoklim par savu īpašumā esošo zemi, bet no nākamā gada atlaide pienāksies arī par mājokli.

Kā norāda bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), likumdošana aizliedz pašvaldībām noteikt 0% nodokli, tādēļ pieņemts lēmums par maksimāli lielāko atlaidi, kāda šobrīd iespējama - 90% apmērā.

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Braucieni ar vilcienu starp Eiropas pilsētām ir klimatam draudzīgāki, bet bieži ir dārgāki par lidojumiem, liecina vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" veikts pētījums.

"Greenpeace" salīdzināja biļešu cenas 142 maršrutos, kuru garums nepārsniedz 1500 kilometrus.

66 maršrutos jeb 47% no visiem maršutiem vilciens bija dārgāks satiksmes līdzeklis nekā lidmašīna.

54% no izpētītajiem 109 pārrobežu maršrutiem lidojumi bija lētāki par braucieniem ar vilcienu.

Ieskaitot 33 iekšzemes maršrutus, vilciens bija lētākais variants 46,5% no visiem gadījumiem, bet 7% maršrutu cenas bija līdzīgas.

Organizācija aicināja palielināt nodokļus lidojumiem, bet uzlabot apstākļus vilcienu pasažieriem. "Greenpeace" transporta eksperte Lena Donāte atzina par netaisnīgu to, ka garāki ceļojumi ar vilcienu ir dārgi, bet lidojumi tiek subsidēti ar nodokļu atlaidēm. Viņa sacīja, ka braucieni ar vilcienu ir klimatam draudzīgi, tāpēc tiem vajadzētu būt lētākiem par lidojumiem.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg” šovasar uzsāks būvniecību diviem dzīvojamo ēku projektiem Liepājā, Debess ielā. Kopējās projektu investīcijas sasniegs 25 miljonus eiro, paredzot četru energoefektīvu dzīvojamo ēku izbūvi ar 200 mūsdienīgiem mājokļiem.

Projektos būs pieejami dzīvokļi iegādei un īrei, tostarp arī pieejamas īres maksas mājokļi.

Debess ielas attīstība paredz divus konceptuāli atšķirīgus mājokļu projektus, kas kopā veidos vienotu un mūsdienīgu dzīves vidi Liepājas iedzīvotājiem. Debess ielā 1 dzīvokļus varēs gan iegādāties, gan īrēt. Savukārt Debess ielā 2 un 3 tiks izbūvēti pieejamas īres maksas mājokļi ar ALTUM atbalstu. Abus projektus plānots nodot ekspluatācijā 2027. gada vasarā.

Debess iela 1 – dzīvokļi iegādei un īreiDebess ielā 1 tiks izbūvēta sešstāvu ēka ar pagrabstāvu un 58 dzīvokļiem, kur mājokļi būs pieejami gan īrei, gan iegādei. Ēkā atradīsies divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37 līdz 84 m², katram dzīvoklim paredzot balkonu vai terasi. Pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu glabātuves un koplietošanas velonovietnes. Ēkas arhitektūrā un apdarē paredzēti augstvērtīgi materiāli un izteiksmīgi risinājumi, kas piešķirs atšķirīgu arhitektonisko raksturu Debess ielas apbūvē.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24.septembrī lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales speciālajā ekonomiskajā (SEZ) zonā iekļaut arī Alūksnes novadu.

"Šos grozījumus virzīsim kā alternatīvu valdības iesniegtajam likumprojektam, jo esam precizējuši vairākas lietas, tostarp atsauces uz nozarēm, kurās kapitālsabiedrības nevarēs saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus," atzīmē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Budžeta komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šī likumprojekta būtība ir sniegt atbalstu Alūksnes novada uzņēmējiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ, tādējādi mēs ne tikai veicināsim reģiona ekonomikas attīstību, bet arī stiprināsim mūsu pierobežu.

Latgales SEZ darbojas kopš 2017.gada, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu reģionā. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80 procentu atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20 procentu atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori Budžeta komisijā.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām.

Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.

Īre kā apzināta izvēle: tirgus dinamika Latvijā

Pretēji izplatītiem priekšstatiem īres tirgus Latvijā nav ne vājš, ne haotisks. Tas ir aktīvs un labi funkcionējošs, balstīts ne tikai uz ārvalstu studentu vai īstermiņa iebraucēju pieprasījumu, bet lielā mērā arī uz vietējo tirgu. Pārdomāti un precīzi mērķēti projekti salīdzinoši ātri atrod savus īrniekus, savukārt kopējā tirgus dinamika ir pietiekami prognozējama, lai gan gada ietvaros tajā novērojama sezonalitāte.

Būtisks faktors, kas uztur un, visticamāk, vēl pastiprinās īres tirgus aktivitāti, ir jauno projektu cenu līmenis. Pagājušajā gadā mājokļu cenas augušas par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos Rīgā pērn svārstījās vidēji no 2 200 līdz 2 600 eiro m², būtiski mainoties atkarībā no rajona. Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, kā arī inflācijas spiedienu, ievērojamai sabiedrības daļai īpašuma iegāde kļūst arvien sarežģītāka.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Torņkalnā, Ojāra Vācieša ielā nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” jaunajā dzīvojamo māju projektā “Poēzija”.

Spāru svētki tradicionāli tiek atzīmēti, kad būvniecībā sasniegts ēkas augstākais punkts, kas “Poēzijas” gadījumā ir 10 metri. Projektu plānots nodot ekspluatācijā jau 2026.gada pavasarī.

Lai gan būvniecība vēl turpinās, projektā “Poēzijā” veikta rezervācija jau vairāk nekā 30% dzīvokļu. “Nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir atguvies: pircēji ir aktīvi un interese par kvalitatīviem mājokļiem jaunos, energoefektīvos projektos arvien pieaug. To uzskatāmi redzam arī “Kaamos” realizētajos projektos, tostarp “Poēzijā”,” norāda “Kaamos Real Estate” valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Kā liecina “Swedbank” apkopotie hipotekārās kreditēšanas dati, 2025. gada pirmajā pusgadā izsniegtais finansējums mājokļiem audzis pat par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. “Tas norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus aktivizējies un klientu pārliecība uzņemties jaunas kredītsaistības, lai iegādātos jaunus mājokļus dzīves apstākļu uzlabošanai, atgriezusies. Pirmajā pusgadā starp visiem izsniegtajiem kredītiem dzīvokļu iegādei 11% darījumu gadījumā klienti izvēlējušies dzīvokli, kas vēl ir būvniecības stadijā vai ar pabeigšanas datumu 2024. un 2025. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, vidējā aizdevuma summa šādiem darījumiem pieaugusi un sasniegusi 125 000 eiro. Pašlaik novērojam, ka klienti hipotekāro kredītu bankā noformē tuvāk jaunā projekta nodošanai ekspluatācijā, taču to noteikti varam piedāvāt arī jau sākoties mājas būvniecībai un veicot dzīvokļa rezervāciju,” stāsta “Swedbank” kreditēšanas jomas vadītāja Marika Toma.

No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.

Galīgajā balsojumā grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā atbalstīja 77 Seima deputāti, 46 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Deputāti arī apstiprināja priekšlikumu ļaut pašvaldībām noteikt primārā mājokļa vērtības slieksni un nodokļa likmi no 0,1% līdz 1% apmērā.

Pašlaik 0,5-2% likmes piemēro mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 150 000 eiro.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz ar nodokli aplikt īpašnieka pārējos nekomerciālos īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Īpašumiem, kuru vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro, tiks piemērota 0,2% likme, 200 000 - 400 000 eiro - 0,4% likme un 400 000 - 600 000 eiro - 0,6% likme. Tomēr īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 600 000 eiro, piemēros 0,8% likmi iepriekš ierosinātā 1% vietā, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro, - 1% likmi 2% vietā.

Līdz 18. decembrim investori vēl var iegādāties „KAITA Development” obligācijas ar 10,5 % gada ienesīgumu divu gadu periodā. Uzņēmums astoņu gadu laikā ir attīstījis 26 nekustamā īpašuma projektus. Viena no lielākajām nekustamā īpašuma attīstības grupām Lietuvā – „KAITA Group”, kas šobrīd galvaspilsētā būvē aptuveni 700 jaunus mājokļus un pārvalda lielāko īres portfeli valstī, piesaistītos līdzekļus novirzīs Naujamiestī un Žirmūnos attīstāmajiem projektiem.

Kāpēc galvaspilsētas tirgus šogad ir tik aktīvs – par to sarunājamies ar „KAITA Group” vadītāju un vienu no partneriem Ugni Latvi.

– 2025. gads Viļņai bija ļoti aktīvs. Kas ļāva sasniegt pārdošanas mērķus pirms gada beigām?

Tirgus aktivitāte šogad ir konsekventi augusi un galu galā sasniegusi pirms plaša mēroga kara vērojamās tendences, kad mēnesī stabilā tempā tika pārdoti aptuveni 500 dzīvokļi. Šāds temps saglabājās visa gada garumā – bez straujiem satricinājumiem vai emocionāliem kāpumiem.

Pircēji pēc ilgāka nogaidīšanas perioda ir atgriezušies tirgū, rūpīgi izvērtējot, kas viņiem patiesi ir nepieciešams. Procentu likmes ir kļuvušas prognozējamas, bet mājokļu pieejamība ir sasniegusi pirmspandēmijas līmeni un šobrīd ir labākā pēdējo gadu laikā. Tāpēc jaunie mājokļu pircēji lēmumus pieņem ātrāk un mērķtiecīgāk.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.