Interese par privātmāju un dzīvokļu, kā arī zemes iegādi un pārdošanu Jūrmalā pašreizējos apstākļos ir salīdzinoši aktīva, tomēr pārdevēji vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz augstāku darījuma cenu, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pētījums premium segmentā*, kas aptver laika posmu no 2022. gada sākuma līdz šī gada augusta beigām.

"Šī brīža pircējs meklē kvalitatīvu piedāvājumu, kas vienlaikus būtu pieejams un interesants vietējam pircējam. Jāatzīst, ka piedāvājuma pusē Jūrmalā privātmāju un dzīvokļu sektorā nav daudz šādi kvalitatīvi jaunie projekti. Iespējas pielāgoties un reaģēt uz pircēju vajadzībām ir kā īpašniekiem, tā arī attīstītājiem," komentē Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko.

Jūrmalā privātmāju sektorā veikto darījumu apjoms 2023. gadā bija gandrīz uz pusi lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot 41,5 milj. eiro un kopējam darījumu skaitam pieaugot turpat par 70%. Šogad astoņos mēnešos privātmāju pārdošanā sasniegta jau vairāk nekā puse no 2023. gada kopējā pārdoto privātmāju skaita, sasniedzot gandrīz 2022.gada rezultātu.

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares notikumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kurā aģentūra McCann Riga izcīnīja prestižo “Agency of the Year – Latvia” titulu.

McCann Riga izcēlās ar stratēģiski spēcīgām un sabiedrībā aktuālām kampaņām, kas aptvēra starptautisko komunikāciju, ilgtspēju, B2B segmentu un sabiedrības veselības jautājumus. Šī daudzveidība demonstrē aģentūras spēju radīt saturiski dziļas un radoši drosmīgas kampaņas visdažādākajās nozarēs.

“Mums ir svarīgi radīt idejas, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī atstāj paliekošu ietekmi un koncepts caurvij visus komunikācijas posmus. Aiz katras kampaņas stāv rūpīgs darbs, kur stratēģija un radošums saplūst vienotā stāstā. Šī balva ir ne tikai nozares novērtējums, bet arī mūsu klientu uzticēšanās apliecinājums sadarbībai, kas balstīta uz drosmīgām idejām un profesionālu izpildi. Mēs no sirds pateicamies visiem partneriem, kas bijuši daļa no šī ceļa – jo tikai kopā iespējams radīt komunikāciju, kurai ir nozīme. Ar šiem panākumiem mēs turpināsim kopā celt komunikācijas latiņu vēl augstāk,” uzsver McCann Riga radošās nodaļas vadītājs un partneris Valters Jonāts.

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Rīgā, A. Briāna ielā 13, svinīgi atklāts Riga Makerspace – moderna prototipēšanas darbnīca, kas kļūs par nozīmīgu centru Latvijas radošajām industrijām, uzņēmējdarbībai un izglītībai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Vēsturiskā ēka, kas agrāk kalpoja kā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no galvaspilsētas degradētākajām teritorijām, tagad pārtapusi par inovatīvu vidi ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ļoti būtiski, ka rodam arvien jaunu veidu, kā atbalstīt Latvijas radošās industrijas. Pēc rekonstrukcijas “Riga Makerspace” būs nozīmīga kultūrvieta, kuru ikdienas darbā izmantos ne vien kultūrizglītības iestāžu dizaina studiju audzēkņi, bet arī uzņēmēji. Šis ir lielisks piemērs, kā ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu izveidi stiprinām kultūras nozares kapacitāti un attīstību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Šis projekts ne tikai uzlabo apkārtējo pilsētvidi, bet arī sniedz jaunas iespējas studentiem, radošiem profesionāļiem un uzņēmējiem, vienlaikus sekmējot apkaimes revitalizāciju un piesaistot talantus un investīcijas nākotnes attīstībai.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Turpinot tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad tīkla pilnveidošanā investēs aptuveni 20 miljonus eiro, tostarp sākot piedāvāt 5G+ internetu mājsaimniecībām un biznesam.

Kā informē Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, šogad uzņēmums turpinās attīstīt tīkla infrastruktūru gan Rīgā, gan reģionos, kā arī uz galvenajiem autoceļiem, līdz gada beigām 5G pieejamību nodrošinot 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzās ātrgaitas interneta risinājumiem mājai un birojam, kā arī 5G un 5G+ iespējām, šogad “Bite Latvija” turpinās attīstīt arī “triple play” pakalpojumu grozu, piedāvājot balss, mobilā un optiskā interneta pakalpojumus, augstas izšķirtspējas mājas TV pakalpojumus. Savukārt biznesa klientiem – integrētus IKT pakalpojumus, piemēram, mākoņpakalpojumus, datu centra pakalpojumus, kiberdrošības risinājumus un citus.

Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas metropoles areāla likuma projekts paredz uzlikt Rīgai un Pierīgas pašvaldībām jaunu obligāto maksājumu.

E.Ratnieks norāda, ka šobrīd šis reģions ir vienīgais, kas jau veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā - 2025.gadā tās sasniedza jau 195 miljonus eiro, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Rīgas iemaksas šajā fondā veido 138 miljonus eiro, pārējās “Rīgas Metropoles” pašvaldības un Jūrmala - 56,6 miljonus eiro. Valsts no savas puses – vien 50 miljonus eiro.

Jaunais likumprojekts paredz divus iespējamos finansēšanas modeļus. Vienā Rīga varētu veikt iemaksas 6,4 miljonu eiro apmērā un pārējās pašvaldības – 4 miljonus eiro. Otrā variantā Rīga iemaksā 4 miljonus eiro, bet pārējās pašvaldības – 2,4 miljonus eiro. Starp iemaksu veicējiem plānota Rīga un Pierīgas pašvaldības (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu novads un Jūrmala), kā arī Rīgas metropoles areāla ārējā loka pašvaldības – Jelgavas, Ogres un Tukuma novads.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Rīga savu attīstību balstīs uz tehnoloģiju, izglītības, biznesa pakalpojumu un radošo nozaru attīstību, vienlaikus ir paredzēts atbalsts nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai segtu nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšanu pilsētas centra ēku pirmajos stāvos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Fragments no raksta

Kāda ir Rīgas pievilcība potenciālo investoru acīs?

Diemžēl ģeopolitiskās situācijas izmaiņas ir radījušas skarbu viedokļu maiņu potenciālo un pat esošo investoru skatījumā. Ir vairāki projekti, kuru realizācija nenotiks nevis Rīgas vai valsts nosacījumu dēļ, bet gan tieši ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu rezultātā. Ir projekti, kuru potenciālie investori no to īstenošanas Rīgā ir atteikušies. Ir arī tādi potenciālie investori, kuri savu ieceru īstenošanu ir atlikuši un vēro situāciju. Vienlaikus priecē, ka ir arī tādi, kuri nav atteikušies no saviem plāniem un tos pakāpeniski īsteno vai gatavo augsni to realizācijai. Piemēram, neraugoties uz ģeopolitisko situāciju, starptautisko biznesa pakalpojumu centru veidotāji — GoCardless, Tech Mahindra, Roche, Norse — pērn paziņoja par 1200 darba vietu izveidi Rīgā, kas vienlaikus arī nodrošina pieprasījumu pēc biroju telpām, ar to saistītajiem pakalpojumiem. Tas ir ļoti būtiski, jo, piemēram, pozitīvi attīstās Skanstes apkaime, kur jau ir uzbūvētas vairākas biroju ēkas un taps vēl, vienlaikus arī pilsēta šīs apkaimes attīstībā ir pielikusi savus resursus un pūles — pavasarī tiks atklāts Skanstes parks. Rīga šogad plāno arī atbalstīt jaunuzņēmumu ekosistēmas pilnveidošanu, līdzfinansējot StartUp māju un dažādas ekosistēmas aktivitātes.

No pirmdienas, 6.janvāra, darbību uzsāk jaunais pasažieru vilcienu savienojums starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ko nodrošinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvadātāji pa dzelzceļu - "LTG Link" posmā Viļņa - Rīga, "Vivi" posmā Rīga - Valga un "Elron" posmā Valga - Tallina.

Lai novērtētu maršruta priekšrocības, plānots, ka pirmdien pirmajā braucienā dosies arī visu trīs pārvadātāju - "Vivi", "Elron" un "LTG Link" - vadība.

"Jaunais dzelzceļa savienojums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu ir svarīgs solis Baltijas valstu reģionālās mobilitātes uzlabošanā. Tas ne tikai savieno mūsu galvaspilsētas ērtāk un efektīvāk, bet arī simbolizē ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu mūsdienīgu un pasažieriem draudzīgu transporta risinājumu. Paldies "Vivi" par ieguldīto darbu!", pauž Latvijas republikas satiksmes minists Kaspars Briškens.

Pirmajā etapā savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm - vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot 12 - 19 minūtes. Vienlaikus, turpinot darbu pie savienojuma pilnveidošanas, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaits varētu tikt samazināts.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

2024.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 232,3 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2023.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 393,4 tūkst. nakšu, kas ir par 6,9% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

2024.gada septembrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 62% jeb 144 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 16,6% vairāk nekā pērn septembrī, bet par 16,2% mazāk nekā 2019.gada septembrī pirms pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, palielinājies par 9% un bija 251,6 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada septembrī - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (21,1 tūkst.), Vācijas (17,1 tūkst.), Igaunijas (12,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (9,1 tūkst.), Somijas (7,9 tūkst.), Polijas (7,3 tūkst.), Spānijas (6,4 tūkst.), ASV (6,2 tūkst.), Zviedrijas (5,6 tūkst.) un Norvēģijas (4,8 tūkst.).

2025.gada janvārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 147,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 15,6% pieaugumu pret 2024.gada janvāri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 257,6 tūkst. nakšu, un tas ir par 18,4% vairāk nekā 2024.gada janvārī.

2025.gada janvārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,7% jeb 85,3 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 27,8% vairāk nekā pērn janvārī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, palielinājies par 30,3% un bija 156,4 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada janvārī arī 1,8 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,1 tūkst.), Igaunijas (11,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Vācijas (5,7 tūkst.), Somijas (4,1 tūkst.), Nīderlandes (4 tūkst.), Polijas (3,6 tūkst.), Zviedrijas (2,9 tūkst.) un ASV (2,8 tūkst.).

2024.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu pret 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

2024.gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019.gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 milj. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (2023.gadā - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Starptautiskajā viedo pilsētu indeksā Rīga pakāpusies par 24 vietām un ieņem 59.vietu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes ārējā komunikācijas nodaļā.

Tomēr no Tallinas, kura ierindojusies 24.vietā, Rīga atpaliek par 35 vietām, bet no Viļņas, kas ierindojusies 47.vietā - par 12 vietām.

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā 142 pilsētu konkurencē pārspējusi arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestra.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs, novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus.

Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes, darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

Nekustamā īpašuma pārvaldītāja un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēja SIA "Akropole Rīga" ģenerāldirektora un valdes locekļa amatā iecelts Kaspars Beitiņš, kurš iepriekš bija atbildīgs par iepirkšanās centra "Akropole Rīga" projektēšanu, būvniecību un atklāšanu laika posmā no 2012. līdz 2019.gadam, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pēdējos piecus gadus K.Beitiņš vadīja nekustamo īpašumu attīstības uzņēmumu SIA "Galio Development", kuru viņš turpinās vadīt arī turpmāk.

K.Beitiņš valdē strādās bijušā valdes locekļa Andra Urnika vietā, kā arī valdē strādā "Akropolis Group" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Nerijus Maknevičs.

N.Maknevičs norāda, ka ieviešot izmaiņas "Akropole Rīga" vadības struktūrā, mērķis ir spēcināt uzņēmuma vietējo vadības komandu, piebilstot, ka pieredze, ko Beitiņš guvis, strādājot pie iepirkšanās centra būvniecības un īstenojot citus plaša mēroga projektus, būs būtiska pievienotā vērtība kompānijas Latvijas komandai.

Viņš akcentē, ka šīs pārmaiņas stiprinās komandas stratēģisko redzējumu un zināšanas par tirgus specifiku.

Modes un izklaides centrs “Riga Plaza” saņēmis starptautisku apbalvojumu ”Best Buy Award” par augsto pakalpojumu sniegšanas kvalitāti par pieņemamu cenu. Balstoties uz iedzīvotāju balsojumu, to piešķīrusi Šveicē bāzētā Starptautiskās sertifikācijas asociācija ICERTIAS (International Certification Association).

Šīs kategorijas apbalvojumu asociācija piešķir uzņēmumam, kas saņēmis visvairāk atzinīgu vērtējumu no aptaujas dalībniekiem par kvalitātes un cenas atbilstību.

“Esam gandarīti, ka mērķtiecīgās investīcijas jaunu sadarbības partneru piesaistē ir sniegušas rezultātus. Šogad esam atvēruši jaudīgāko auto elektrouzlādes staciju “Ignitis ON”, ieviesuši ģimenes autostāvvietas, paplašinājuši ēdināšanas un iepirkšanās iespējas ar pirmo pašapkalpošanās “Lido” restorānu, picēriju “Le Tresor Pizza”, restorānu “Tasty Tails”, burbuļtēju stendu “Formosa”, kā arī lielākajiem "New Yorker" un "HalfPrice" veikaliem Latvijā. Savukārt jau tuvākā mēneša laikā durvis vērs pilnībā atjaunots “H&M” un paplašināts “NordBaby” veikals. Saņemtā atzinība ir stimuls turpināt attīstīt un uzlabot mūsu piedāvājumu, ieviešot arvien jaunas inovācijas un pielāgojot risinājumus mainīgajām tirgus prasībām, lai pastāvīgi nodrošinātu augstākās kvalitātes pakalpojumus,” stāsta "Summus Capital" valdes loceklis Hannes Pihls.

Pašlaik 2025. gadam Rīgā pieteiktas 85 dažādu Eiropas un ASV operatoru kruīza kuģu vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt uz 2026. gadu saņemtas pat jau 90 kuģu vizīšu rezervācijas,” informē Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Pagājušonedēļ Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas pilsētas Investīciju un tūrisma attīstības aģentūru, uzņēmumiem SIA “Riga RoPax Terminal”, SIA “Rīgas pasažieru osta” un SIA “Riga Cruiseship Agency”, kas ikdienā strādā ar kruīza kuģu segmenta apkalpošanu, pārstāvēja Rīgu pasaulē vadošajā starptautiskajā kruīza tūrisma konferencē un izstādē “Seatrade Cruise Global 2025”.

Pasākums ik gadu vienuviet pulcē ap 600 izstādes dalībnieku un 12 000 kruīza nozares profesionāļu no vairāk nekā 100 valstīm, un tā ir nozīmīga platforma domu apmaiņai, starptautiskā mārketinga aktivitātēm un sadarbības kontaktu veidošanai kruīza industrijā.

Tiekoties ar kruīza kompānijām, Rīgas stendā pārrunāti gan šī un tuvāko gadu kruīza sezonu vizīšu plāni un krasta ekskursiju piedāvājums tūristiem, gan arī jau uzsākta 2028.-2029. gadu kruīza sezonu plānošana. Sadarbības partneriem foruma laikā prezentēts arī Rīgas ostas jaunā kruīza un RoPax termināļa projekts, kura īstenošanas priekšdarbus Rīgas brīvosta uzsāks jau šī gada laikā. Kā ziņots iepriekš, sadarbībā ar privāto investoru “Riga RoPax Terminal” Eksportostas rajonā tiek plānots attīstīt jaunu pasažieru kuģu apkalpošanas termināli.

Multifunkcionālā halle Arēna Rīga un viens no pasaules viedierīču ražotājiem Xiaomi Corporation paziņojuši par ilgtermiņa sadarbību. Saskaņā ar jauno piecu gadu līgumu, 12 500 apmeklētāju ietilpīgā arēna pārdēvēta par Xiaomi Arēnu.

Līguma detaļas, tostarp finanšu nosacījumi, ir konfidenciālas.

“Mēs pāršķiram jaunu lapu mūsu arēnas vēsturē. Mainās mūsu nosaukums, bet mēs paliekam uzticīgi vērtībām, kas vienmēr ir mūs raksturojušas—izcila apkalpošana pasākumu rīkotājiem un neaizmirstamas pieredze mūsu viesiem. Daudzu gadu garumā mēs ar lepnumu nesām Rīgas vārdu. Šodien mēs pārņemam starptautisku praksi, kurā pasaules vadošie arēnu zīmoli sadarbojas ar tādiem atpazīstamiem zīmoliem kā Xiaomi, nodrošinot sev attīstības iespējas,” akcentē Ģirts Krastiņš, Arēna Rīga valdes priekšsēdētājs.

Xiaomi Centrālās un Austrumeiropas, kā arī Ziemeļvalstu reģiona ģenerāldirektors Dī Liu uzsver: “Mēs uzsākam sadarbību ar vienu no zināmākajiem un profesionālākajiem sporta un izklaides centriem šajā Eiropas reģionā pirmo reizi Xiaomi vēsturē. Viena no mūsu pamatvērtībām ir būt tuvāk mūsu zīmola faniem un veidot jēgpilnas attiecības ar viņiem. Šī partnerība mūs pietuvina sporta un mūzikas entuziastiem Rīgā, Latvijā un kaimiņvalstīs. Kopā ar arēnu mēs vēlamies radīt jauna līmeņa pieredzi pasākumu apmeklētājiem, izmantojot tehnoloģijas un inovācijas. Sadarbība ar Arēnu ir pirmais posms mūsu plāns. Jau drīzumā mēs plānojam sākt iniciatīvu sadarbībā ar vietējiem aktīvistiem, kas ir nozīmīgi Latvijas sabiedrībai un it īpaši jauniešiem.”

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.