Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Jūrmalas pašvaldība par iebraukšanas caurlaižu izsniegšanu gada pirmajos divos mēnešos, kad spēkā ir jauna caurlaides cena, iekasējusi 1 128 235 eiro, informē pašvaldībā.

Ieņēmumi no iebraukšanas caurlaižu izsniegšanas Jūrmalā pašvaldībai 2025. gada janvārī un februārī, kad caurlaides cena bija trīs eiro, sasniedza 946 052 eiro. Savukārt šogad attiecīgajā periodā šī summa bija 1 128 235 eiro.

Vienlaikus pašvaldība norāda, ka 2026. gada janvārī un februārī klienti, kuriem piešķirtas caurlaides ar atbrīvojumu vai atvieglojumu, veidoja 23% no kopējā skaita.

Jau ziņots, ka šogad no trīs līdz pieciem eiro pieaugusi iebraukšanas maksa Jūrmalā.

Saskaņā ar grozījumiem saistošos noteikumiem dienas iebraukšanas maksa no līdzšinējiem trim eiro palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas aptuveni dubultotas - no desmit eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.

Interese par privātmāju un dzīvokļu, kā arī zemes iegādi un pārdošanu Jūrmalā pašreizējos apstākļos ir salīdzinoši aktīva, tomēr pārdevēji vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz augstāku darījuma cenu, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pētījums premium segmentā*, kas aptver laika posmu no 2022. gada sākuma līdz šī gada augusta beigām.

"Šī brīža pircējs meklē kvalitatīvu piedāvājumu, kas vienlaikus būtu pieejams un interesants vietējam pircējam. Jāatzīst, ka piedāvājuma pusē Jūrmalā privātmāju un dzīvokļu sektorā nav daudz šādi kvalitatīvi jaunie projekti. Iespējas pielāgoties un reaģēt uz pircēju vajadzībām ir kā īpašniekiem, tā arī attīstītājiem," komentē Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko.

Jūrmalā privātmāju sektorā veikto darījumu apjoms 2023. gadā bija gandrīz uz pusi lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot 41,5 milj. eiro un kopējam darījumu skaitam pieaugot turpat par 70%. Šogad astoņos mēnešos privātmāju pārdošanā sasniegta jau vairāk nekā puse no 2023. gada kopējā pārdoto privātmāju skaita, sasniedzot gandrīz 2022.gada rezultātu.

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares notikumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kurā aģentūra McCann Riga izcīnīja prestižo “Agency of the Year – Latvia” titulu.

McCann Riga izcēlās ar stratēģiski spēcīgām un sabiedrībā aktuālām kampaņām, kas aptvēra starptautisko komunikāciju, ilgtspēju, B2B segmentu un sabiedrības veselības jautājumus. Šī daudzveidība demonstrē aģentūras spēju radīt saturiski dziļas un radoši drosmīgas kampaņas visdažādākajās nozarēs.

“Mums ir svarīgi radīt idejas, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī atstāj paliekošu ietekmi un koncepts caurvij visus komunikācijas posmus. Aiz katras kampaņas stāv rūpīgs darbs, kur stratēģija un radošums saplūst vienotā stāstā. Šī balva ir ne tikai nozares novērtējums, bet arī mūsu klientu uzticēšanās apliecinājums sadarbībai, kas balstīta uz drosmīgām idejām un profesionālu izpildi. Mēs no sirds pateicamies visiem partneriem, kas bijuši daļa no šī ceļa – jo tikai kopā iespējams radīt komunikāciju, kurai ir nozīme. Ar šiem panākumiem mēs turpināsim kopā celt komunikācijas latiņu vēl augstāk,” uzsver McCann Riga radošās nodaļas vadītājs un partneris Valters Jonāts.

Rīgā, A. Briāna ielā 13, svinīgi atklāts Riga Makerspace – moderna prototipēšanas darbnīca, kas kļūs par nozīmīgu centru Latvijas radošajām industrijām, uzņēmējdarbībai un izglītībai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Vēsturiskā ēka, kas agrāk kalpoja kā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no galvaspilsētas degradētākajām teritorijām, tagad pārtapusi par inovatīvu vidi ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ļoti būtiski, ka rodam arvien jaunu veidu, kā atbalstīt Latvijas radošās industrijas. Pēc rekonstrukcijas “Riga Makerspace” būs nozīmīga kultūrvieta, kuru ikdienas darbā izmantos ne vien kultūrizglītības iestāžu dizaina studiju audzēkņi, bet arī uzņēmēji. Šis ir lielisks piemērs, kā ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu izveidi stiprinām kultūras nozares kapacitāti un attīstību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Šis projekts ne tikai uzlabo apkārtējo pilsētvidi, bet arī sniedz jaunas iespējas studentiem, radošiem profesionāļiem un uzņēmējiem, vienlaikus sekmējot apkaimes revitalizāciju un piesaistot talantus un investīcijas nākotnes attīstībai.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Turpinot tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad tīkla pilnveidošanā investēs aptuveni 20 miljonus eiro, tostarp sākot piedāvāt 5G+ internetu mājsaimniecībām un biznesam.

Kā informē Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, šogad uzņēmums turpinās attīstīt tīkla infrastruktūru gan Rīgā, gan reģionos, kā arī uz galvenajiem autoceļiem, līdz gada beigām 5G pieejamību nodrošinot 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzās ātrgaitas interneta risinājumiem mājai un birojam, kā arī 5G un 5G+ iespējām, šogad “Bite Latvija” turpinās attīstīt arī “triple play” pakalpojumu grozu, piedāvājot balss, mobilā un optiskā interneta pakalpojumus, augstas izšķirtspējas mājas TV pakalpojumus. Savukārt biznesa klientiem – integrētus IKT pakalpojumus, piemēram, mākoņpakalpojumus, datu centra pakalpojumus, kiberdrošības risinājumus un citus.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Šogad rudens atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos, ko sadarbībā ar nekustamā īpašuma attīstītājiem organizē sludinājumu portāls “City24.lv”, notiks 27. septembrī. Jaunas un mūsdienīgas dzīvojamās ēkas vērs durvis interesentiem, lai parādītu savus mājīgos dzīvokļus, glītās fasādes un labiekārtotos pagalmus.

Atvērto durvju dienas maratona laikā no plkst.10:00 – 16:00 klientus gaidīs attīstītāji un pārdošanas speciālisti, lai konsultētu par īpašuma iegādes jautājumiem, kā arī klātienē parādītu jaunos dzīvokļus un to priekšrocības. Tāpat dažos no projektiem sagatavoti arī īpaši izdevīgi piedāvājumi dzīvokļu iegādei.

Lai vairāk uzzinātu par katra projekta piedāvājumu un reģistrētu savu apmeklējuma laiku, aicinām apmeklēt kampaņas mājaslapu: https://www.city24.lv/atverto-durvju-dienas.

Šoreiz atvērto durvju dienā piedalīsies: ”Vide Ādaži” (Ādaži), “Tērbatas dārzs” (Centrs), “Lucavsala” (Lucavsala), “Kaivas kvartāls 2” (Rīgas Dreiliņi), “Zelta Ozols” (Teika), “Ezerjugla” (Jugla), “Nīcgales Spāres” (Dārzciems), “Baznīcas iela 5” (Centrs), “Parka kvartāls” (Ziepniekkalns), “Cukura iela 29” (Jelgava), “Jersikas nams” (Latgales priekšpilsēta), “Matīsa iela 63” (Centrs).

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: “Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē.”