Kā liecina Valsts kases apkopotā informācija, tad 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, Rīgas pašvaldības iekasētās soda naudas pieauga 2,44 reizes un sasniedza 4,7 miljonus eiro.
Rīgā 2024. gadā iekasēja vairāk nekā pusi (55,4%) no visu Latvijas pašvaldību piemērotajām soda naudām. Tā kā Rīgā dzīvo 32,3 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, tad tas nozīmē, ka soda naudu iekasēšana ir kļuvusi par būtisku Rīgas pilsētas pašvaldības specializāciju visas Latvijas mērogā. Turklāt vēl 2023. gadā Rīgas pašvaldība iekasēja tikai 40% no visām soda naudām, kuras iekasēja visas pašvaldības kopā. 2023. gadā galvenā soda naudu iekasētāja no Latvijas iedzīvotājiem bija Jūrmala, kura togad iekasēja ceturto daļu (24,8%) no visām Latvijas pašvaldību iekasētajām soda naudām. Savukārt 2024. gadā Jūrmalā iekasēja 18% no visu pašvaldību piemērotajām soda naudām.
2024. gadā lielākajā daļā no Latvijas pašvaldībām pieauga ieņēmumi no dažāda veida soda naudām. 2023. gadā visu pašvaldību kopējie ienākumi no soda naudu piemērošanas bija aptuveni 4,78 miljoni eiro, bet 2024. gadā soda naudu iekasēšana pieauga par 76 procentiem un sasniedza 8,4 miljonus eiro. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, ieņēmumi no soda naudu iekasēšanas samazinājās Daugavpils valstspilsētā, kā arī Bauskas, Ventspils, Tukuma, Saldus, Alūksnes, Varakļānu un Preiļu novadā. Toties ievērojami (2,5 reizes un vairāk) ieņēmumi no soda naudu iekasēšanas palielinājās Rēzeknes valstspilsētā, kā arī Rēzeknes, Valkas, Siguldas, Krāslavas, Ādažu, Madonas un Ludzas novadā. Tomēr ir jāatzīmē, ka, izņemot Ādažu novadu, šajās pašvaldībās soda naudas neveido ievērojamu daļu no pašvaldības kopējiem ienākumiem.
Pašvaldību struktūras un administratīvie sodi
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115. pantam administratīvā pārkāpuma procesu un līdz ar to arī soda naudu noteikšanu ir tiesīgas veikt deviņu ar pašvaldībām saistītu struktūru amatpersonas:
• pašvaldības administratīvās inspekcijas;
• pašvaldības administratīvās komisijas vai apakškomisijas;
• pašvaldības būvvaldes;
• pašvaldības izpilddirektors, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs;
• pašvaldības īres valdes;
• pašvaldības policijas;
• pašvaldības Transporta kontroles dienesti;
• pašvaldības vides inspekcijas;
• pašvaldības vides kontroles amatpersonas.
Tā kā ir atšķirīgas institūcijas, kas var piemērot sodus, tad daļa pašvaldību budžeta atskaitēs soda naudas, kuras uzliek pašvaldības, uzskaita detalizēti, atsevišķi uzskaitot ieņēmumus no soda naudām, kuras uzliek administratīvā komisija, soda naudām, kuras uzliek administratīvā komisija, un tiem soda naudas ieņēmumiem, ko uzliek pašvaldības policija saskaņā ar CSDD sankcijām. Tieši pēdējā pozīcija ir visstraujāk augošais postenis vairāku pašvaldību, bet jo īpaši Rīgas, ieņēmumos. Tiesa, Valsts kasē iesniegtajās atskaitēs Rīgas valstspilsētas pašvaldība neatsedz soda naudas sadalījumu pa sīkākiem posteņiem, bet norāda tikai kopējo iekasēto soda naudu apjomu.
Visu rakstu lasiet 25.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.