Jaunākais izdevums

Pārdošanā par 480 000 eiro izlikta Eižena Laubes projektēta vasaras rezidence "Neiburgu Baltais nams" Bulduros, Jūrmalā, liecina kompānijas "Neiburgu īpašumi" publicētā informācija.

Īpašuma zemes platība ir 3449 kvadrātmetri, esošās ēkas platība 695 kvadrātmetri, jaunbūvējamās ēkas platība 461 kvadrātmetrs.

Ēka ilgu laiku nav tikusi apdzīvota, tai nepieciešams kapitālais remonts. Arhitektu birojs "Mailītis arhitekti" sadarbībā ar arhitektu Andreju Andersonu 2025.gadā ir izstrādājis arhitektonisko koncepciju ēkas atjaunošanai un jaunas palīgēkas būvniecībai. Tās vadlīnijas ir saskaņotas būvvaldē.

Vīzija paredz iespēju būtiski palielināt ēkas apjomu un izmantot to ne tikai kā rezidenci, bet arī biroja, labbūtības vai medicīnas iestādes izveidei.

Īpašums celts 1926.gadā. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

"Neiburgu īpašumi" 2023.gadā strādāja ar 1,286 miljonu eiro apgrozījumu un guva 105 582 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija "Neiburgu īpašumi" reģistrēta 1993.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 511 920 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Sandra Docenko (12,5%), Aleksandrs Ludvigs Breže (12,5%), Katrīna Neiburga (12,5%), Kristīne Neiburga (12,5%), Andrejs Andersons (12,5%), Māra Renāte Soekarno (12,5%), Natālija Neiburga (8,33%), Ivars Bernhards Neiburgs (8,33%) un Beatrise Elizabete Švolmane (8,33%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par privātmāju un dzīvokļu, kā arī zemes iegādi un pārdošanu Jūrmalā pašreizējos apstākļos ir salīdzinoši aktīva, tomēr pārdevēji vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz augstāku darījuma cenu, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pētījums premium segmentā*, kas aptver laika posmu no 2022. gada sākuma līdz šī gada augusta beigām.

"Šī brīža pircējs meklē kvalitatīvu piedāvājumu, kas vienlaikus būtu pieejams un interesants vietējam pircējam. Jāatzīst, ka piedāvājuma pusē Jūrmalā privātmāju un dzīvokļu sektorā nav daudz šādi kvalitatīvi jaunie projekti. Iespējas pielāgoties un reaģēt uz pircēju vajadzībām ir kā īpašniekiem, tā arī attīstītājiem," komentē Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko.

Jūrmalā privātmāju sektorā veikto darījumu apjoms 2023. gadā bija gandrīz uz pusi lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot 41,5 milj. eiro un kopējam darījumu skaitam pieaugot turpat par 70%. Šogad astoņos mēnešos privātmāju pārdošanā sasniegta jau vairāk nekā puse no 2023. gada kopējā pārdoto privātmāju skaita, sasniedzot gandrīz 2022.gada rezultātu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Citas ziņas

Tiesneses darbnespējas dēļ līdz vasaras sākumam atliek Rimšēviča un Martinsona kukuļošanas lietas izskatīšanu

LETA,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Nekustamais īpašums

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu pret 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

2024.gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019.gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 milj. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (2023.gadā - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

Politika

Ratnieks: Jaunais metropoles likums gatavo augsni jaunam obligātam maksājumam Rīgai un Pierīgas pašvaldībām

Db.lv,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas metropoles areāla likuma projekts paredz uzlikt Rīgai un Pierīgas pašvaldībām jaunu obligāto maksājumu.

E.Ratnieks norāda, ka šobrīd šis reģions ir vienīgais, kas jau veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā - 2025.gadā tās sasniedza jau 195 miljonus eiro, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Rīgas iemaksas šajā fondā veido 138 miljonus eiro, pārējās “Rīgas Metropoles” pašvaldības un Jūrmala - 56,6 miljonus eiro. Valsts no savas puses – vien 50 miljonus eiro.

Jaunais likumprojekts paredz divus iespējamos finansēšanas modeļus. Vienā Rīga varētu veikt iemaksas 6,4 miljonu eiro apmērā un pārējās pašvaldības – 4 miljonus eiro. Otrā variantā Rīga iemaksā 4 miljonus eiro, bet pārējās pašvaldības – 2,4 miljonus eiro. Starp iemaksu veicējiem plānota Rīga un Pierīgas pašvaldības (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu novads un Jūrmala), kā arī Rīgas metropoles areāla ārējā loka pašvaldības – Jelgavas, Ogres un Tukuma novads.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada janvārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 147,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 15,6% pieaugumu pret 2024.gada janvāri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 257,6 tūkst. nakšu, un tas ir par 18,4% vairāk nekā 2024.gada janvārī.

2025.gada janvārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,7% jeb 85,3 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 27,8% vairāk nekā pērn janvārī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, palielinājies par 30,3% un bija 156,4 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada janvārī arī 1,8 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,1 tūkst.), Igaunijas (11,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Vācijas (5,7 tūkst.), Somijas (4,1 tūkst.), Nīderlandes (4 tūkst.), Polijas (3,6 tūkst.), Zviedrijas (2,9 tūkst.) un ASV (2,8 tūkst.).

Finanses

Rīgas un Jūrmalas pašvaldību specializācija – soda naudu iekasēšana

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,03.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Valsts kases apkopotā informācija, tad 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, Rīgas pašvaldības iekasētās soda naudas pieauga 2,44 reizes un sasniedza 4,7 miljonus eiro.

Rīgā 2024. gadā iekasēja vairāk nekā pusi (55,4%) no visu Latvijas pašvaldību piemērotajām soda naudām. Tā kā Rīgā dzīvo 32,3 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, tad tas nozīmē, ka soda naudu iekasēšana ir kļuvusi par būtisku Rīgas pilsētas pašvaldības specializāciju visas Latvijas mērogā. Turklāt vēl 2023. gadā Rīgas pašvaldība iekasēja tikai 40% no visām soda naudām, kuras iekasēja visas pašvaldības kopā. 2023. gadā galvenā soda naudu iekasētāja no Latvijas iedzīvotājiem bija Jūrmala, kura togad iekasēja ceturto daļu (24,8%) no visām Latvijas pašvaldību iekasētajām soda naudām. Savukārt 2024. gadā Jūrmalā iekasēja 18% no visu pašvaldību piemērotajām soda naudām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 232,3 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2023.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 393,4 tūkst. nakšu, kas ir par 6,9% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

2024.gada septembrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 62% jeb 144 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 16,6% vairāk nekā pērn septembrī, bet par 16,2% mazāk nekā 2019.gada septembrī pirms pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, palielinājies par 9% un bija 251,6 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada septembrī - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (21,1 tūkst.), Vācijas (17,1 tūkst.), Igaunijas (12,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (9,1 tūkst.), Somijas (7,9 tūkst.), Polijas (7,3 tūkst.), Spānijas (6,4 tūkst.), ASV (6,2 tūkst.), Zviedrijas (5,6 tūkst.) un Norvēģijas (4,8 tūkst.).

Enerģētika

Elektrum Drive uzsāk Baltijā vērienīgākā lieljaudas uzlādes tīkla attīstību

Db.lv,28.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum Drive atklājis pirmās piecas no plānotajām 90 lieljaudas uzlādes stacijām Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijas valstīs.

Katras stacijas izvietojumu nosaka elektroautomobiļu plūsmas intensitāte. Latvijā Elektrum Drive lieljaudas stacijas atklātas sadarbībā ar pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI Mārupē – novadā ar otru lielāko reģistrēto elektrisko automobiļu skaitu, kā arī Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā. Tajās pirmo reizi Elektrum Drive tīklā uzlādi varēs veikt arī elektriskie kravas transportlīdzekļi. Elektrum Drive lieljaudas uzlādes tīkls ir lielākais šāda veida projekts Baltijā.

Šī gada 28. novembrī piecās pilsētās Latvijā – Mārupē, Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā – tika atklātas pirmās Elektrum Drive lieljaudas elektrouzlādes stacijas TEN-T tīklā Latvijā ar 300 kW jaudu. Tajās elektroauto 250 km garam braucienam varēs uzlādēt 10 minūtēs, kā arī pirmo reizi Elektrum Drive tīklā būs iespējama arī elektrisko kravas transportlīdzekļu uzlāde. Kravas transporta zaļināšana ir ārkārtīgi nozīmīga rīcība, lai samazinātu to radīto CO2 izmešu daudzumu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Eiropas Savienībā ar transportu saistītajām CO₂ emisijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “CleanR Grupa” šā gada pirmos deviņus mēnešus noslēgusi ar stabiliem un pozitīviem rezultātiem visos galvenajos finanšu rādītājos, apliecinot grupas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas efektivitāti, informē Grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

AS “CleanR Grupa” apgrozījums 2024. gada deviņos mēnešos sasniedza 86,3 miljonus eiro, kas ir par 22% jeb 15,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt EBITDA rādītājs pirmajos deviņos mēnešos 2024. gadā pieauga par 4,6 miljoniem eiro un sasniedza 19,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā, kad rādītājs bija 14,4 miljoni eiro. EBITDA rentabilitātes rādītājs pieauga līdz 22% jeb par 2 procentpunktiem augstāk kā 2023. gada deviņos mēnešos, kas arī liecina par to, ka Grupas uzņēmumi turpina paplašināt savu darbību, saglabājot rentabilitāti.

“Šī gada deviņu mēnešu laikā AS “CleanR Grupa” ir stiprinājusi savas pozīcijas gan atkritumu apsaimniekošanas, gan vides pakalpojumu segmentā. Stratēģisks fokuss uz ilgtspējīgu un klimata neitrālu risinājumu radīšanu un izmantošanu, restrukturizācijas nākamā posma izpilde, tostarp iegādes un apvienošanās darījumu realizācija, ir devusi pozitīvus finanšu rezultātus. Vienlaikus esam stiprinājuši arī Grupas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības modeli paplašinot komandu ar jauniem, profesionāliem vadītājiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir atteicies no 3G tehnoloģijas jau vairākos novados visā Latvijā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

No 2025. gada janvāra vidus uzņēmums sāks pakāpeniski slēgt 3G tehnoloģiju arī Rīgā un to plānots pabeigt viena līdz divu mēnešu laikā. Pirmās vietas galvaspilsētā, kurās vairāk nebūs pieejams 3G, ir Brīvības un Jaunciema gatve, Mangaļu un Ostas prospekts, Daugavgrīvas šoseja, Jaunciema 9. šķērslīnija, Treiliņu un Tilaudu ielas krustojums, kā arī Augusta Dombrovska, Beberbeķu, Berģu, Birzes, Dzintara, Gaileņu, Gāles, Gobas, Grants, Meldru, Nautrēnu, Rātsupītes, Skuju, Stūrmaņu, Traleru, Vitrupes un Zilās ielas apkārtne.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Nekustamais īpašums

Rietumu Banka piešķir vairāk kā 8 miljonus eiro reģionālo tirdzniecības centru iegādei

Db.lv,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot biznesa projektu finansēšanu Latvijā, Rietumu Banka ir piešķīrusi kredītu SIA Mart 11 – Igaunijas fonda, kuru pārvalda Nuve Partners, meitasuzņēmumam Latvijā, kas veic investīcijas pārtikas preču mazumtirdzniecības īpašumos.

Kredīts 8,1 miljonu eiro apmērā paredzēts 11 tirdzniecības centru iegādei dažādos Latvijas reģionos. Tirdzniecības centru galvenais nomnieks ir RIMI.

SIA Mart 11 pārvaldītie tirdzniecības centri aptver plašu mūsu valsts teritoriju: tie darbojas gan Rīgā un Jūrmalā, gan arī Ādažos, Bauskā, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Olainē, Valmierā un Ventspilī.

Visi tirdzniecības centri atrodas stratēģiski izdevīgajās vietās ar attīstītu infrastruktūru un ir viegli pieejami gan pilsētu, gan to apkārtnes iedzīvotajiem. Tajos tiek piedāvāts ikdienas preču sortiments, kas ir īpaši piemērots vietējam pieprasījumam.

Kopējā lielveikalu platība pārsniedz 9 tūkstošus kvadrātmetru, un tie ir iznomāti ilgtermiņā. Saņemtais finansējums ļaus turpināt to kvalitatīvu uzturēšanu un pārvaldīšanu, nodrošinot reģionu iedzīvotājiem iespējas iegādāties plašu pārtikas produktu un citu preču klāstu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energouzņēmums Enefit paplašina savu publiskās uzlādes tīklu ar lieljaudas stacijām Rīgā un uz starptautiskajām automaģistrālēm.

Novembra beigās atklātas pirmās sešas no plānotajām 32 lieljaudas uzlādes stacijām Latvijā, kas paredzētas Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijā. Tie ir vieni no ātrākajiem lādētājiem Latvijā, un 100 km veikšanai nepieciešamā uzlāde aizņems tikai 5 minūtes.

Novembrī atklātās lieljaudas uzlādes stacijas izvietotas trīs lokācijās: Rīgā – Mūkusalas ielā un VEF kvartālā, kā arī Piņķos pie “Via Jurmala Outlet Village”. Katrā adresē pieejamas divas uzlādes stacijas. Maksimālā jauda no viena spraudņa ir 240 kW, savukārt lādējot divas automašīnas vienlaikus, – 160 kW.

Līdz šī gada beigām Enefit lieljaudas uzlādes tīklu plānots papildināt ar vēl vismaz divām lokācijām – Lilastē pie viesnīcas “Porto Resort” uz Tallinas šosejas, kā arī Bauskā. Lieljaudas uzlādes iekārtas izvietotas stratēģiski nozīmīgā ceļa posmā, kas savieno Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pirms iekārtu uzstādīšanas Enefit veica rūpīgu analīzi par elektroauto kustības intensitāti un apkārtējo uzlādes infrastruktūru konkrētajās lokācijās. Šāda pieeja nodrošina, ka uzlādes stacijas tiek izvietotas tieši tur, kur tās ir visnepieciešamākās un visefektīvāk atbalsta elektroauto lietotājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras projekts “Rivue Supreme Villas”, kas atrodas Lielupes krastā Jūrmalā, ir ieguvis “World’s Best Residential Property” titulu “The International Property Awards” konkursā, pārspējot projektus no ASV, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Lielbritānijas un citām arhitektūras lielvalstīm, informēja projekta attīstītājs Oskars Apse.

Konkurss ik gadu norisinās Londonā, pulcējot labākos arhitektūras, interjera un nekustamā īpašuma projektus no visas pasaules. Neatkarīga starptautiskā žūrija vairāk nekā 100 tiesnešu sastāvā vērtē projektu atbilstību noteiktiem kritērijiem, tajā skaitā, arhitektūras novitāti, materiālu izvēles pamatojumu un ilgtspēju, tehnisko inženierrisinājumu funkcionalitāti, ainaviskā dizaina risinājumus un apkārtējās vides kontekstu.

““Rivue Supreme Villas” uz citu konkursam pieteikto projektu fona izcēlās ar unikālo Vidusjūras iedvesmoto arhitektūru, kas pielāgota Ziemeļeiropas klimatam, tehnoloģiskajām inovācijām un dabas kontekstam pielāgotu dizainu,” stāsta Apse.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" ("Reho") izbeigts maksātnespējas process, liecina informācija "Firmas.lv".

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu izbeigt "Reho" maksātnespējas procesu pieņēmusi 2024.gada 6.decembrī. Kompānijai maksātnespējas process izbeigts, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Vienlaikus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2024.gada 6.decembrī kompānijai "Reho" bija VID administrēto nodokļu parāds 2,828 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa "Reho" pasludināja par maksātnespējīgu 2022.gada 1.decembrī.

"Reho" nenodrošināto kreditoru prasījumi bija pieteikti 5,116 miljonu eiro apmērā, liecina iepriekš Maksātnespējas reģistrā publicētais maksātnespējas procesa administratores paziņojums.

Tāpat ziņots, ka 2022.gada 1.martā kompānijai tik ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču 2022.gada 26.oktobrī Rīgas apgabaltiesa tiesiskās aizsardzības procesa lietu izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām. Rīgas pilsētas tiesa 2022.gada 1.decembrī pasludināja "Reho" par maksātnespējīgu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7% un vidējā cena sasniedza 788 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros decembrī bija augstākas par 4%.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3%, sasniedzot 830 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 1% zemākas nekā 2024.gada sākumā.

Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3% un vidējā cena pieauga līdz 743 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 4% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Savukārt Ogrē cenas decembrī nemainījās un dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 848 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē 2024.gada decembrī bija par 2% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Mežsaimniecība

Rīga vērtēs iespēju nopirkt daļu Zviedrijas kompānijai Sodra piederošo mežu

LETA,27.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) uzdevis pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem kopā ar pašvaldības uzņēmumu SIA "Rīgas meži" izvērtēt iespējas iegādāties daļu Latvijā esošo mežu, kurus plāno pārdot Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra", aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

"Situāciju, kurā pārdošanā izliktas lielas Latvijas meža platības, vērtēju stratēģiski gan valstiskā līmenī, gan ekonomiski. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, raugoties valstiski, uzskatu, ka jāizmanto katra iespēja šos mežus saglabāt mūsu īpašumā - tas ir nacionālās drošības jautājums," izteicies Ķirsis.

Pašvaldība atzīmē, ka uzņēmumam "Rīgas meži", kas ir valstī ceturtais lielākais mežu apsaimniekotājs, šī būtu iespēja paplašināt savu darbību un izvirzīt jaunas ambīcijas.

Izsverot iespējas sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu un ņemot vērā nacionālās intereses, SIA "Rīgas meži" prioritāri izvērtēs darījumā pieejamās teritorijas tajās meža platībās, kas robežojas ar jau uzņēmumam piederošajiem mežiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vision Express tirdzniecības centrā Akropole Alfa atklājis savu līdz šim lielāko veikalu Latvijā un Baltijā, informē uzņēmums.

Jaunais Vision Express veikals ir 300 m² plašs un aprīkots ar trīs redzes pārbaudes kabinetiem, dzirdes pārbaudes kabinetu un laboratoriju.

“Šis veikals ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā,” saka Vision Express izpilddirektors Toms Dzenis. “Mums ir patiess prieks izveidot Vision Express Redzes un Dzirdes aprūpes centru Akropole Alfa iepirkšanās centrā. Šī veikala investīcijas pārsniedz 300 tūkstošus eiro.”

Latvijā šobrīd darbojas 15 Vision Express veikali, no kuriem 9 atrodas Rīgā, bet pārējie – Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā un Rēzeknē. Lietuvā attīstīti 12 veikali. Vision Express Latvijā darbojas kopš 1991. gada.

Ekonomika

Rīga un Pierīgas pašvaldības aicina iesaldēt pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā

LETA,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" aicina iesaldēt pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā, informē apvienības komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

Rīgas apkārtnes pašvaldības nākamgad finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz 186 miljonus eiro, kas ir par 11,3 miljoniem eiro jeb 6,03% vairāk nekā šogad. Šīs pašvaldības ir faktiski vienīgās, kas veic iemaksas šajā fondā, bet pārējās pašvaldības ir naudas saņēmējas.

2025.gadā iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā plānotas gandrīz 186 miljonu eiro apmērā. Minētie līdzekļi tiks atņemti Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai, kritizē organizācija.

Rīgas vicemērs un "Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina iesaldēt iemaksas šī gada apmērā līdz tiek mainīts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. "Galvaspilsētai fondā būs jāiemaksā par 5 miljoniem eiro vairāk, neskatoties, ka jau iepriekš norādījām uz to, ka pie šī brīža pašvaldību izmaksu sadārdzinājuma un jaunu funkciju deleģējuma būtu svarīgi neuzlikt papildu finanšu slogu pašvaldībām," skaidroja Ratnieks.