Jaunākais izdevums

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Nosakiet skaidru mērķi:

Definējiet skaidru un konkrētu mērķi, kam nepieciešams kredīts internetā. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par izglītību, mājas labiekārtošanu vai neparedzētiem medicīniskiem izdevumiem, precīzi noteikts izlietojuma mērķis nodrošina, ka patēriņa kredīts jeb aizdevums kalpo kaut kam jēgpilnam. Izvairieties no kredītu ņemšanas nebūtiskiem izdevumiem vai acumirkļa iegribu apmierināšanai, jo tas var izraisīt nevajadzīgu parādu uzkrāšanos.

Izveidojiet reālistisku atmaksas plānu:

Izstrādājiet reālu un īstenojamu atmaksas plānu pirms aizdevuma saņemšanas. Ņemiet vērā savus ikmēneša ienākumus, regulāros izdevumus un kredīta atmaksas papildu slogu. Tiecieties pēc līdzsvara, kas ļaus pildīt savas finansiālās saistības, vienlaikus saglabājot saprātīgu dzīves kvalitāti. Izpratne par atmaksas noteikumiem ir būtiska, lai izvairītos no iespējamām finansiālām grūtībām nākotnē.

Apsvērums par ārkārtas fondu:

Pirms apsverat aizdevumu, novērtējiet, vai jums ir izveidots savs individuālais ārkārtas fonds. Tas var darboties kā finanšu drošības tīkls, kas palīdz segt neparedzētus izdevumus, neizmantojot aizņemšanos. Dodiet priekšroku ārkārtas fonda izveidei un uzturēšanai, lai samazinātu atkarību no aizdevumiem neparedzētu apstākļu gadījumā.

Izlasiet sīko druku:

Aizdevuma līgumos bieži ir iekļautas sarežģītas detaļas, kas ir maziem burtiņiem, smalkajā drukā. Pirms jebkura līguma parakstīšanas veltiet laiku, lai izlasītu un saprastu visus noteikumus un nosacījumus. Pievērsiet uzmanību procentu likmēm, maksām, sodiem par kavētiem maksājumiem un citām klauzulām, kas var ietekmēt aizdevuma izmaksas.

Apsveriet alternatīvas iespējas:

Pirms aizdevuma piešķiršanas izpētiet alternatīvas finanšu iespējas. Atkarībā no jūsu vajadzības, tādas iespējas kā maksājumu plānu apspriešana, uzkrājumu veidošana vai finansiālas palīdzības meklēšana no draugiem, vecākiem un ģimenes var būt piemērotas alternatīvas. Aizdevumi ir jāuzskata par pēdējo līdzekli pēc tam, kad ir izsmelti citi iespējamie risinājumi.

Aizņemieties tikai nepieciešamo:

Var būt vilinoši aizņemties vairāk nekā nepieciešams, it īpaši, ja aizdevēji piedāvā lielākas aizdevuma summas. Tomēr ir ļoti svarīgi aizņemties tikai to, kas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai. Pretojieties kārdinājumam ņemt papildu līdzekļus, jo tas var radīt nevajadzīgus parādus un palielināt atmaksas slogu.

Saglabājiet labu kredītreitingu:

Labs kredītreitings būtiski ietekmē aizdevuma nosacījumus un procentu likmes. Dodiet priekšroku laba kredītreitingu uzturēšanai, savlaicīgi veicot maksājumus par esošajiem parādiem un kontrolējot kredītkaršu atlikumus.

Secinājums:

Lai gan patēriņa kredīts var sniegt finansiālu atvieglojumu un atbalstīt dažādus dzīves mērķus, pret tiem ir jāizturas piesardzīgi. Atbildīga aizņemšanās ietver rūpīgu izpēti, pārdomātu vajadzību apsvēršanu un apņemšanos īstenot reālus atmaksas plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži cilvēki ceļo, lai iepazītu citas kultūras, citi ceļo, lai vienkārši atpūstos no ierastās rutīnas. Ceļošana ļauj atslēgties no ikdienas dzīves un atjaunot spēkus, bet vai Jums ir nepieciešamie līdzekļi, lai ceļotu? Primāri, protams, ir spēt laicīgi iekrāt pašam, bet, ja Jums tas nav izdevies, apsveriet citus veidus, piemēram, aizņemties naudu no ģimenes vai izskatīt kādu no patēriņa kredīta variantiem.

Kas ceļojuma laikā sagādā lielākās izmaksas un kā varat ietaupīt?

1. Vēlaties doties sapņu ceļojumā

Katram no mums noteikti ir savs sapņu saraksts ar lietām, ko vēlamies dzīvē paveikt, un vietām, kuras vēlamies dzīvē redzēt savām acīm. Nosakiet prioritātes un sastādiet plānu, kur vēlaties doties, ņemot vērā atvaļinājumam atvēlēto dienu skaitu. Sagatavojiet aptuvenu atvaļinājuma budžetu, iekļaujot neparedzētos izdevumus. Un, ja esat pārliecināts, ka šajā ceļojumā var sanākt pārtērēties, bet nevēlaties zaudēt iespēju, doties šajā ceļojumā, apsveriet citas finansējuma iespējas.

Tomēr, ja šo ceļojumu plānosiet laicīgi, tāpat kā darbā jau laicīgi zināsiet savu atvaļinājuma laiku, varēsiet laicīgi izpētīt visizdevīgāko ceļojuma piedāvājumu, lai nepārsniegtu savu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aizdevums vai investīcijas – ko izvēlēties uzņēmuma izaugsmei?

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Fragments no intervijas

Nereti mediju vidē parādās izteikumi, ka, ja fondu līdzekļus neizlieto laikā, tad nauda tiek zaudēta. Ja viss šobrīd gājis gludi, tad kādēļ tādas runas?

Es pieļauju, ka tiek jaukti ES fondi un Atveseļošanas fonds. Atveseļošanas fonds ir nedaudz cits un unikāls instruments. Proti, Atveseļošanas fonda gadījumā Eiropas līderi vienojās aizņemties finanšu tirgos naudu, lai dotu šo grantu finansējumu pandēmijas seku mazināšanai. Tā arī radās šis īstermiņa instruments, kas atšķirībā no ES fondiem ir centralizēti pārvaldīts un sastāv no diviem blokiem. Viena daļa ir investīciju, bet otra - reformu daļa. EK dalībvalstīm maksā par reformu rezultātu sasniegšanu un izpildi. Katrai dalībvalstij ir unikāli mērķrādītāji, kas ir jāsasniedz, un atbilstoši ir finansējums. Šajā gadījumā Eiropas Parlamenta regulējums paredz ierobežojumu laikā – gan resursu, gan investīciju ziņā. Tas rada jautājumus. Projektu ieceres var būt lielākas, bet resursa termiņš ir ierobežots. Šādā kontekstā gan potenciālajiem finansējuma saņēmējiem ir jābūt ļoti disciplinētiem, lai iekļautos šajos spēles noteikumos. Tā notiek šī sapludināšana, un beigās satraukums ir par visiem fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četrreiz mērīja, vēl negriež

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus.

Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz svaigu datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 6. jūnija sapulcē. Tas, ka ECB turpina procentu likmes noturēt pagājušā gadā paceltajos līmeņos, pēdējās nedēļās licis nedaudz pakāpties eiro ilgtermiņa procentu likmēm.

Eiro ilgtermiņa procentu likmes, cerot uz ECB likmju pazemināšanu šī gada sākumā, jau pagājušā gada nogalē bija diezgan strauji devušās zemākos līmeņos. Piemēram, 1 gada Euribor likme no 4.2% atzīmes pagājušā gada septembrī nokrita līdz 3.51% līmenim jau decembrī. Tagad, redzot, ka ECB turpina un, šķiet, vēl kādu laiku turpinās, eiro procentu likmes nemainīt, 1 gada Euribor likme kopš februāra sākuma no 3.505% ir pakāpusies uz 3.74%. Tātad, ECB neko nemainot, tirgus dalībnieki 1 gada Euribor 3 mēnešu laikā pazemināja par 70 bāzes punktiem un tagad atkal paaugstināja par 20 bāzes punktiem – tirgus viedoklim ir liels spēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vaškevičam par korupciju piespriež sešu gadu cietumsodu; spriedumu pārsūdzēs

LETA, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - VIDI Woods izpilddirektors Raitis Mjaņa

Armanda Vilciņa, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums ilgtermiņā būtu veiksmīgs un nepazustu lielajā tirgus piedāvājumā, tam jāspēj būt atšķirīgam un piedāvāt saviem klientiem to, ko nepiedāvā konkurenti, domā Raitis Mjaņa, SIA VIDI Woods izpilddirektors.

Ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, kas ir viņa konkurētspējas priekšrocības - kas ir tās rozīnītes, ko viņi var likt virsū uz savas kūkas un atšķirties no pārējiem, teic R.Mjaņa. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī labu attiecību veidošanai - gan ar saviem klientiem un sadarbības partneriem, gan ar darbiniekiem. Mēs esam par atklātību - uzskatu, ka atklāts bizness būs arī veiksmīgs bizness, jo tādā veidā uzņēmējs parāda, ka viņam var uzticēties un viņš būs labs sadarbības partneris, secina VIDI Woods izpilddirektors.

Jādara vairāk

Jau kopš agras bērnības es sapņoju kļūt par vadītāju, teic R.Mjaņa. “Skolas laikos aktīvi spēlēju florbolu un mans mērķis vienmēr bija sasniegt maksimāli labāko rezultātu un uzvarēt. Pat ja laukumā neveicās tik labi, cik gribētos, es mēģināju būt tas cilvēks, kurš motivēja un iedvesmoja savus komandas biedrus nemest plinti krūmos, nepadoties un darīt vēl vairāk. Tad neizpalika arī rezultāts, kas mani ļoti priecēja un deva gandarījuma sajūtu. Principā tā bija pirmā pieredze, kas lika man saprast, ka mani ļoti aizrauj cilvēku vadība, ar ko vēlāk saistīju arī savu profesionālo darbību,” atzīmē R.Mjaņa, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Biznesa augstskolā Turība, lai apgūtu uzņēmējdarbības vadību.Raitis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš vienmēr tur savu doto vārdu, norāda Gints Lapsa, zemnieku saimniecības Granti īpašnieks un bijušais R.Mjaņas studiju biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klaipēdas uzņēmējs apsūdzēts par 91 miljona eiro atmazgāšanu no militārā aprīkojuma pārdošanas

LETA/BNS, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas uzņēmējs apsūdzēts par to, ka atmazgājis 91 miljonu eiro, kas iegūti no militārā aprīkojuma un divējāda lietojuma preču pārdošanas, pirmdien paziņoja Lietuvas prokuratūra.

Vīrietis kā pilnvarota persona un vēlāk vienīgais akcionārs Panamā reģistrētā un Klaipēdā strādājošā uzņēmumā bija starpnieks militārā aprīkojuma un divējāda lietojuma preču pārdošanā Ekvatoriālajai Gvinejai, lai gan viņam nebija licences.

Saskaņā ar izmeklēšanas materiāliem uzņēmējs vēlāk veica darbības, lai atmazgātu, iespējams, noziedzīgi iegūtos līdzekļus.

"Apkopotie pierādījumi liecina, ka apsūdzētais vīrietis no 2008. līdz 2012.gadam, izmantojot dažādus finanšu darījumus, iespējams, ir atmazgājis vairāk nekā 91 miljonu eiro," norāda prokuratūra.

Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka daļa naudas, kas tika saņemta no ārvalstu uzņēmuma, iespējams, tika izmantota Klaipēdas uzņēmēja kompānijas saimnieciskajai un komercdarbībai. Tiek lēsts, ka nepilnu divu gadu laikā, izmantojot Klaipēdā reģistrētu apsūdzētajam piederošu uzņēmumu, varētu būt atmazgāti gandrīz 17 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pašvaldību vadītāji būs jāpiesaka pielaidei valsts noslēpumam

LETA, 21.03.2024

"Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju," iepriekš likumdošanas iniciatīvu pamatoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 21.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc vietvaru nākamajām vēlēšanām noteiks pienākumu pašvaldībām pielaidei valsts noslēpumam pieteikt pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus.

Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.

Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro.

Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Jāatgādina, ka 2014. gads ir zīmīgs arī ar ģeopolitiskās drošības jautājumu aktualizēšanos Eiropā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, kļuva skaidrs, ka ikviena valsts Krievijas tuvumā ir un būs apdraudēta. Un, lai arī pirms eiro ieviešanas izskanēja viedokļi par lata kā identitātes simbola zaudēšanu, tagad redzam, ka patiesībā pievienošanās eirozonai kļuva par vienu no soļiem mūsu suverenitātes un ekonomikas stabilitātes nostiprināšanā. Katrs lēmums un reforma, kas tuvināja mūs Eiropai, stiprināja Latvijas valsti. Tāpēc starp būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem jāmin tas, ka mēs pievienojāmies monetārajai savienībai, un tas kļuva par drošu vairogu pret valūtas spekulācijām un svārstībām. Kā arī – eiro iedrošināja ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Sirin Development prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus

LETA, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram uzņēmējam ir jāsaprot, ka, lai gūtu panākumus, nepieciešams laiks, tāpēc viena no biznesa veiksmes atslēgām noteikti ir pacietība, norāda Jānis Kossovičs, optikas uzņēmuma SIA OpticGuru īpašnieks.

Mēs netirgojam brilles, mēs dodam iespēju potenciālajiem klientiem super labi izskatīties un labi redzēt, teic J.Kossovičs, smejot, ka briļļu tirdzniecību viņi atstājuši konkurentu ziņā. Mūsu gadījumā klients mums ir kaut kas vairāk kā tikai cilvēks, kurš vēlas iegādāties no mums brilles, tāpēc labu attiecību uzturēšana un komunikācija ir vienas no mūsu uzņēmumu prioritātēm, norāda SIA OpticGuru īpašnieks, piebilstot, ka tikai šādā veidā iespējams uzbūvēt lojālu un uzticamu klientu bāzi. Tas, protams, nenotiek ātri, tāpēc tirgus iekarošana prasa laiku, taču uzņēmējiem nevajadzētu padoties pie pirmajām grūtībām, bet gan turpināt doties nosprausto mērķu virzienā, neraugoties uz ārējiem apstākļiem, secina J.Kossovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīšanās uz ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Indexo" jaunajām akcijām sāksies pirmdien, 11.decembrī, un vienas akcijas cena būs 12 eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Indexo", kas kopš pagājušā gada vidus strādā pie jaunas bankas izveides projekta, trešdien, 6.decembrī, ir saņēmis jaunās akciju emisijas prospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas.

Tas nozīmē, ka "Indexo" var sākt kapitāla piesaisti, kas ir pēdējais priekšnoteikums bankas licences saņemšanai un bankas darbības uzsākšanai. Parakstīšanās periods norisināsies no šī gada 11.decembra līdz 29.decembrim.

"Indexo" jaunajā akciju emisijā tiks kopumā piedāvātas līdz 1,15 miljoniem akciju. Akciju iegādei nebūs minimālā limita, proti, investori varēs iegādāties sākot no vienas akcijas 12 eiro vērtībā.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis paziņojumā norāda, ka ar pērn vasarā piesaistītā kapitāla palīdzību praktiski noslēgts licencēšanas process, izveidota jaunas bankas tehniskā infrastruktūra, nokomplektēta vadības komanda un jau tuvāko mēnešu laikā banka būs gatava sākt apkalpot pirmos klientus. Kapitāla piesaiste ir pēdējais solis pirms bankas licences saņemšanas un bankas darbības uzsākšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jau līdz ar pusnakti iedzīvotāji lielā skaitā metas pirmajā dienā iesniegt deklarācijas, šādi nereti izraisot VID IT sistēmu pārslodzi un darbības pārtraukumus.

VID uzsver, ka ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu nav jāsteidzas. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražotāji gaida no valsts informāciju, kādā virzienā attīstīt dronu spējas

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā, tā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla "Geo Rīga" tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā "Satiksme un mobilitāte". Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru