Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Kopumā no vietējiem uzņēmumiem vēl nav nācies dzirdēt ļoti skaļus paziņojumus, par to kā viņi strādās, jo mēs vēl dzīvojam pandēmijas apstākļos, kad bez lielas nepieciešamības nedrīkst nākt uz darbu. Vadītāji un uzņēmumu īpašnieki vēl gala lēmumus nav pieņēmuši un daudzi vēl mēģina fundamentāli saprast, kā strādās nākotnē. Izņēmums ir "Tet" un "Tele2", kas jau paziņojuši, ka saviem darbiniekiem piedāvās iespēju līdz trīs mēnešiem gadā strādāt attālināti .

Tikmēr pasaulē "Amazon" paziņoja, ka viņi atgriežas atpakaļ strādāt birojos, tāpat rīkojas "Microsoft", kas pat paplašina biroju telpas. Vienlaikus šie lielie uzņēmumi domā par to, kā viņi strādās birojā. "Microsoft" apsver vairāk darbu veidot komandās, piemēram, uz katru projektu ir atsevišķa komanda un šī komanda var izvēlēties dažādas biroja lokācijas – Bostonu, Sietlu, u.c. Jāsaprot arī tas, ka šī kompānija atrodas ASV, kur mērogi ir pavisam citi. Paralēles ar Latviju nevar vilkt, bet es domāju, ka tas, ka pasaulē vadošās IT un e-komercijas kompānijas atgriežas birojos, par daudz ko liecina.

Vienlaikus jāpiebilst, ka ir daudzi uzņēmumi, kuru darbinieki strādā attālināti un apmierinātas ir abas puses – gan darbinieki, gan vadītāji un īpašnieki. Un, protams, ir zemākas ar biroju uzturēšanu un darbinieku socializēšanos saistītās izmaksas. Fundamentāli paskatoties, kāpēc tas tā ir, tad atbilde ir vienkārša – šie cilvēki jau gadiem ilgi ir strādājuši kopā, viņi viens otru ļoti labi pazīst personiski un viņiem ir vienota darba kultūra. Ja šī bāze ir jau izveidota, ielikts uzņēmuma DNS, visi kolēģi savā starpā labi pazīstami, tad, protams, arī pēc ilgāka laika varēs, strādājot attālināti, neizjust nekādas problēmas. Taču, ja tas turpināsies jau ļoti ilgi un sāks mainīties darbinieki, mainīsies arī uzņēmuma vide, kultūra un veids, kā uzņēmums strādā, tad tajā brīdi var parādīties lērums it kā neparedzētu problēmu.

Daudzus uzņēmumus nodarbina jautājums – attālināti, daļēji attālināti vai klātienē?

Katram uzņēmumam pašam ir jāatbild uz jautājumu, kā mēs turpmāk strādāsim. Šeit nav vienotas formulas, pareizi vai nepareizi. Līdzīgi kā ar ārsta recepti – nav iespējams visiem izrakstīt vienus un tos pašus medikamentus. Būs uzņēmumi, kuri izvēlēsies daļēji attālināto darbu un atvērtā tipa biroju, jo viņi šādā modelī var veiksmīgi strādāt, socializēties, tā viņiem rodas enerģija. Un būs tādi uzņēmumi, kuri, pilnībā atgriezīsies birojā pēc pandēmijas un izvēlēsies individuālu kabinetu sistēmu.

Ir uzņēmumi, kuri jau tagad samērā skaidri saprot to, kā viņi strādās nākotnē, taču lielākā daļa vēl ir tādi, kuri mēģina saprast, vai attālinātais darbs ir piemērots viņiem, cik tas būs efektīvs, vai viņi turpinās strādāt dažas dienas nedēļā attālināti un vai šāda iespēja būs visiem darbiniekiem vai atkarībā no departamenta un komandas. Jāņem vērā arī īpašnieku un vadītāju viedoklis, jo ne visi ir gatavi strādāt attālināti un ne visiem tas patīk. Šis ir ļoti izaicinošs laiks visiem uzņēmumu personāla pārvaldes cilvēkiem, viņi patreiz ir "karaļi" un viņu loma ir milzīga. Viņi ir atbildīgi par to, lai organizācijā iezīmētu veidu, kā tā strādās turpmāk un tas var būt ļoti izšķiroši tam, cik apmierināti un produktīvi būs darbinieki, cik veiksmīga būs uzņēmuma darbība kopumā. Šis ir ļoti interesants, izšķirošs laiks un tāpēc ļoti daudzi uzņēmumi vēl mēģina saprast, kā viņi turpmāk strādās.

Lai daļējā biroja darba modelis sekmīgi strādātu, uzņēmumiem, visticamāk, nāksies ieviest daudz un dažādus jaunus iekšējos noteikumus. Kādiem darbiniekiem atļauts attālinātais darbs un kādiem nē? Kā nodrošināt biznesa nepārtrauktību? Cik dienas nedēļā var strādāt attālināti? Tikšanās klātienē, attālināti vai miksētās? Kā strādāt ar ārvalstu kolēģiem? Jautājumu ir daudz un daudzas lietas pa plauktiņiem palīdzēs salikt tikai reāla darbošanās, eksperimentēšana, jaunu tehnoloģiju izmantošana un atvērtība jaunām idejām un risinājumiem.

Kāpēc darbiniekiem būtu izdevīgi atgriezties birojā?

Visās nozarēs cilvēki daudz vairāk pievērsīs uzmanību birojam un savam darba devējam, lai skaidri atbildētu uz jautājumu – "kāpēc man ir jāiet uz biroju?". Pieņemot, ka mājās ir darbam atbilstoši apstākļi un tiešām var pilnvērtīgi strādāt, jābūt skaidriem motivātoriem un atbildei, kāpēc ir jāiet uz biroju. Iespējamā atbilde ir – klātienes tikšanās ar kolēģiem, plašākas komandu tikšanās uz vietas vai tikšanās savā komandā, socializēšanās, viedokļu apmaiņa, sarežģītāku jautājumu risināšana, prāta vētras, radošu ideju ģenerēšana. Daudzas lietas, tiekoties uz vietas, var atrisināt daudz ātrāk, labāk un efektīvāk, sevišķi, ja cilvēki pirms tam nav ilgstoši strādājuši kopā. Visos uzņēmumos ir jauni darbinieki un tas ir izaicinājums – vai ir bijusi apmācība, vai kolēģi savā starpā ir pazīstami, spēj sastrādāties ar cita departamenta kolēģiem. Nevis pie ekrāna, bet birojā var iegūt cilvēcisko sajūtu, uzticēšanos viens otram, saprast, kā ar konkrēto kolēģi vislabāk sastrādāties. Kad tas ir noticis klātienē, ļoti daudzus jautājumus var efektīvi atrisināt arī attālināti. Lai kā esam pieraduši pie attālinātā darba, tomēr socializēšanās un uzņēmuma kultūras vides veidošana lielā mērā veiksmīgi var notikt tikai klātienē.

Vairāki jaunākie pētījumi liecina, ka ievērojama daļa darbinieku vēlas arī turpmāk strādāt attālināti visu darba laiku vai vismaz dažas dienas nedēļā. Skaidrs, ka šis laiks ir devis iespēju darbiniekiem ieraudzīt būtiskus ieguvumus, strādājot attālināti, taču es arī ticu sabalansētībai, kas nozīmē to, ka, ja ir labi darba apstākļi un uzņēmums ir parūpējies par patīkamu, pievilcīgu darba vidi, tad elastīga darba vides pieeja būs labākā izvēle. Dažas dienas nedēļā var strādāt no mājām un dažas – birojā, kur nākt uz tikšanām vai konkrētus darbus padarīt uz vietas. Uz biroju nākt nevis tāpēc, ka ir jānāk, bet tāpēc, ka gribas socializēties, apmainīties ar idejām. Arī tādēļ, ka birojā kaut kādas lietas var paveikt labāk un ātrāk nekā tas būtu iespējams attālināti.

Telpas un pakalpojumi kā biroja magnēts

Šobrīd darbiniekam ir fundamentāls jautājums – ja mani apmierina attālinātais darbs un man ir darbam piemēroti apstākļi mājās, kāpēc doties uz biroju. Un viens būtisks iemesls ir – ja es dodos uz darbu, man ir iespējams paveikt arī citas lietas, ko es nevaru izdarīt, strādājot mājās. Šajā ziņā darbam biroju centrā ir zināmas priekšrocības, jo biroja centrs tiek būvēts pēc tirdzniecības centra principa – vienviet viss nepieciešamais. No rīta atstāju bērnu bērnudārzā, pats dodos uz biroju, novietoju auto biroju centra stāvlaukumā vai velo – velo novietnē, turpat izmantoju dažādus pakalpojumus, piemēram, ēdināšanas, medicīnas, ķīmiskās tīrītavas, elektro auto uzlādes, auto koplietošanas pakalpojumus u.c. Pusdienu pārtraukumā pastaigājos pa turpat esošo parku vai apmeklēju biroja centrā darbojošos veikalus, vai arī izmantoju elektroskūteri un dodos uz centru. Šie visi pakalpojumi ļauj efektīvi izmantot dienu birojā.

Tieši pēc šāda principa veidojam "Skantes City" – kā "campus’" jeb pilsētiņu un rūpējamies par to, lai paplašinātu pieejamo pakalpojumu un iespēju klāstu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka cilvēki, atbraucot uz biroju, var maksimāli ērti un efektīvi risināt darba un sadzīviskas lietas, netērējot savu enerģiju ikdienas mājas darbiem, no kuriem grūti izvairīties strādājot mājās . Ēdināšana, ērta piekļuve ar privāto un sabiedrisko transportu, sakārtotas ārtelpas un vide, laba gaisa kvalitāte, ilgtspēja un energoefektivitāte, medicīnas pakalpojumi – tās ir tikai dažas no lietām, pie kurām ikdienā strādājam un attīstam. Šāda pieeja ļauj arī veidot kopumā daudzveidīgu un patīkamu vidi. Esam arī gandarīti, ka mums apkārt teritorijas attīstās, mums blakus veidojas jauns, skaists un mūsdienīgs parks, kas sniegs lieliskas atpūtas un relaksācijas iespējas mūsu darbiniekiem, veidojas jauna publiskā apbūve, tiek celtas jaunas dzīvokļu mājas, kas papildina jau esošo Skanstes izglītības un sporta infrastruktūru mums apkārt – Banku Augstskolu, veikalus, "Elektrum Olimpisko centru", "Arēnu Rīga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā uzņēmumu augošo pieprasījumu pēc papildu sanāksmju telpām, nekustamā īpašuma pārvaldītājs “Skanstes City” atvēris jaunu konferenču centru.

Tajā būs iespējams rīkot dažāda veida pasākumus: video konferences, sanāksmes, komandas apmācības, meistarklases, tikšanās ar biznesa partneriem, kā arī citus pasākumus.

“Redzot to, kā pēdējā laikā mainās uzņēmumu darba vide un darbošanās veids gan Latvijā, gan arī pasaulē, sapratām, ka šāda formāta konferenču centrs būs ļoti nepieciešams “Skanstes City” biroju nomniekiem un citiem uzņēmumiem. Svarīga ir ne tikai telpu iekšējā vide, bet arī ērtības un pakalpojumi, kas pieejami visiem nomniekiem,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Skanstes City saistību refinansēšanai piešķir 34 miljonus eiro  

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam...

Konferenču centra kopējā platība sasniedz 240 kvadrātmetrus, piedāvājot trīs dažāda izmēra zāles pasākumiem no 10-45 cilvēkiem, kā arī divas darba telpas telefonsarunām un mazākām sanāksmēm. Centra izkārtojumu iespējams arī ērti pārkārtot vairākās konfigurācijās, to pielāgojot uzņēmuma individuālām vajadzībām. Tas vienlaicīgi kopā varēs uzņemt līdz 80 cilvēkiem.

Jaunais konferenču centrs atrodas biroju kompleksa “Skanstes City” teritorijā. Nākamgad tiks pabeigts darbs pie Rīgas pilsētas jaunākā parka “Skanstes Dārzi”, kas atradīsies tieši blakus “Skanstes City”.

“Ieguldot 18 miljonus eiro, esam izveidojuši vienu no lielākajām darījumu apkaimēm Rīgā. Šobrīd atveram konferenču centru, savukārt līdz gada beigām vēl paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu auto elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un uzlabosim ilgtspēju,” piebilst H.Švarcs.

"Skanstes City" pērn strādāja ar 5,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,6% vairāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,6 reizes un bija 1,818 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par ofisa ēkas “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro.

Divu savstarpēji savienotu 10 stāvu ēku būvniecība tiks pabeigta 2023. gada pavasarī.

Savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas platība. Papildus biroja telpām ir paredzēts arī konferenču centrs, sadarbības jeb tā sauktā co-working zona, velosipēdu novietne 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas.

Reizē ar ēku tiks pabeigts aptuveni 500 autostāvvietu, tostarp 200 vietas stāvos zem ēkām.

“Elemental Skanste” attīstības projekts attīstīs Skanstes rajonu kā jauno Rīgas biznesa centru.

“Projekts “Elemental Skanste” ir nākamās paaudzes ofisa celtne Rīgā, ko raksturo arhitektūra un moderni tehnoloģiskie risinājumi. Ēkas ir energoefektīvas un modelētas tā, lai starptautiskajā BREEAM standartā sasniegtu rādītāju “izcili”. Mēs izmantojam videi draudzīgos energo termopāļus, kas dod iespēju apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus. Biroja telpās ir augstākās klases iekštelpu klimats, stāvi ir trīs metrus augsti, un paaugstinātās grīdas nodrošina elastību telpu plānojuma maiņai,” stāsta “Elemental Skanste” projektu vadītāja Rasa Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I sadarbībā ar Swedbank ir iegādājies 90 tūkstošu kvadrātmetru plašo loģistikas kompleksu Rīgā-Dreiliņos, izpērkot visas kapitāldaļas no SIA Beinits un SIA Balt Cargo Solutions.

Swedbank šajā darījumā sniegusi finansiālo atbalstu 30 miljonu eiro apmērā, kamēr pārējā darījuma summa ir SG Capital pašu ieguldījums. Loģistikas centrs ir pilnībā iznomāts vietējiem un starptautiskiem nomniekiem, piemēram tādiem uzņēmumiem, kā Depo, Latvijas Balzams, Via 3L, Tamro, TOP u.c.

“Mēs esam ļoti apmierināti ar šo investīciju, jo tā sniegs labu papildinājumu mūsu pārvaldītājam fondam un tā investoriem. Loģistikas centra izmērs un atrašanās vieta padara to par ļoti pievilcīgu ne tikai no loģistikas, bet arī no centrā strādājošo darbinieku puses,” uzsver SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

"Ssadarbība ar SG Capital fondu ir nozīmīga, jo gan mēs, gan citi investori novērtē ne tikai īpašuma komerciālo vērtību un nākotnes atdevi, bet pievērš arī lielu uzmanību korporatīvajai atbildībai. Ir svarīgi investēt īpašumā, kas rada labākus darba apstākļus nomniekiem un rūpējas par savu nekustamo īpašumu vides aspektiem – ieguldot, piemēram, energoefektivitātes veicināšanā,” piebilst Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru