Laiks, kad top valdības deklarācija un tiek aktīvi strādāts pie jaunās valdības prioritātēm un uzdevumiem, ir piemērotākais dažādu jomu ekspertu viedokļu skaļai un publiskai paušanai, paceļot dienaskārtībā sabiedrībai akūti risināmos jautājumus.
Kā būvniecības nozarē specializējies jurists, kurš ikdienā jau praktiski piecus gadus aktīvi strādā arī ar padomju laika daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, pārvaldniekiem, būvniekiem un inženieriem, palīdzot tikt galā ar daudzdzīvokļu namu renovācijas izaicinājumiem, ierosinu topošās valdības deklarācijā iekļaut skaidru un mērāmu uzdevumu: izstrādāt valsts programmu visu Latvijā esošo padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ar atrunu, ka tās, kas jānojauc, tiek nojauktas), nosakot termiņu uzdevuma paveikšanai – 2030. gads.
Piekritīšu – grūts uzdevums, tomēr risināms un uzsākams tieši tagad. Ilgāk šo problēmu ignorēt nedrīkst!
Ierosinājuma aktualitāti pamato divi fakti. Pirmais – nepilni 70 % ēku ir uzbūvētas laikā no 1946. līdz 1990. gadam, kas nozīmē, ka padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu dzīvojamos namos dzīvo nozīmīgs skaits Latvijas iedzīvotāju, un viņu dzīves kvalitāte ir atkarīga gan no mājokļa kvalitātes, gan apkārtējās vides.
Otrais, nav noslēpums, ka līdzšinējā situācija dzīvojamo ēku siltināšanā un atjaunošanā ir gaužām bēdīga – Latvijā ir nosiltināti nedaudz virs 10 % daudzdzīvokļu māju, savukārt remonts būtu jāveic tuvu 70 % padomju gados būvēto māju. Svarīgi piebilst, ka ēkas “atbildīgas” par 40 % no Eiropas Savienības enerģijas patēriņa un 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošana ne vien celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, stimulētu valsts ekonomiku, uzlabotu apkārtējo vidi, padarot to estētiskāku un drošāku, bet arī palīdzētu risināt valstij saistošo uzdevumu emisiju jomā. Pretējā gadījumā 2030. gadā valstij var nākties samaksāt Eiropai soda naudu vairāku simtu miljonu eiro apmērā.
Esmu identificējis trīs problēmas, kas, ejot uz piedāvāto deklarācijas punkta īstenošanu, atbildīgajām institūcijām būtu jārisina. Pirmkārt, jāveido iedzīvotāju efektīva un sistēmiska izglītošana par nepieciešamību atjaunot padomju laikā celtās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Otrkārt, paralēli jārisina darbaspēka trūkums – nepieciešamajiem būvniekiem, inženieriem, ražotājiem, piegādātājiem un pārvaldniekiem jābūt sagatavotiem attiecīgajās izglītības iestādēs, un valdībai jādod ceļa karte gan izglītības sistēmai, gan Nodarbinātības dienestam, kā arī saistītajām institūcijām un nozarēm. Treškārt, ticu, ka arī mūžīgajam naudas trūkumam ir risinājumi gan valsts budžetā, gan jaunajā ES fondu periodā. Līdzšinējie pieejamie finansējuma apjomi ir vienkārši par mazu kompleksai problēmas risināšanai.
Pieņemot, ka šobrīd topošā valdība strādās līdz nākamajām vēlēšanām 2026. gadā, tas ir pietiekams laiks, lai atrisinātu minētās problēmas un uzsāktu sistēmisku problēmas risināšanu visā Latvijas teritorijā.
Te gan jāpiebilst, ka šī uzdevuma realizācijā nevajadzētu uzticēties entuziastiem un pseido zinātājiem. Iesaku izstrādāt valsts programmu vienas atbildīgas ministrijas paspārnē, jo nav bijis daudz veiksmīgu piemēru starpministriju sadarbībai bez viena konkrētā velkoņa.
Atliek saprast, kura ministrija un kurš politiskais spēks būtu gatavs uzņemties atbildību par šāda uzdevuma risināšanu pēc tam, kad tas tiktu iekļauts valdības deklarācijā. Kā jau minēju, neatrisinot emisiju jautājumu, Latvijai var nākties maksāt milzīgu sodu. Iespējams, ir vērts sākt laicīgi vadīt riskus un jaunās valdības deklarācijā apņemties līdz 2030. gadam atjaunot visas Latvijā esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.
Novēlu sekmes topošajai valdībai!
