Latvijā spēkā esošā likumdošana, kas regulē nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu procesu, diemžēl ir nepilnīga un sniedz iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. To apliecina arvien jauni notikumi un nesenā pieredze, kad organizētai krāpnieku grupai izdevās izkrāpt mantotu īpašumu Rīgā, jo pašlaik likumā noteiktā kārtība rada iespēju Zemesgrāmatā reģistrēt darījumu, izmantojot viltotus dokumentus, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.
Lai to novērstu, Tieslietu ministrija turpina darbu pie nekustamo īpašumu jomas normatīvā regulējuma sakārtošanas. Tāpat, lai mazinātu krāpniecību gadījumu skaitu darījumos ar NĪ, būtiski veicināt iedzīvotāju izpratni par darījumu gaitu un dažādām juridiskajām sekām. Tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padome ikgadējās Notāru dienās, kuras šogad notiks 29. februārī un 1. martā, pievērsīs īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamo īpašumu.
Padomus, kā nekļūt par krāpniecību upuri darījumos ar nekustamo īpašumu, plašāk skatiet raksta galerijā!
#1/3
Līgums tikai pie notāra
Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valstu, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas, Latvijā NĪ darījumus var slēgt privāti bez valsts amatpersonu klātbūtnes. Līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumi vairāk nekā 90% gadījumu arī tiek slēgti privātā kārtībā – darījuma dalībnieki pašrocīgi sastāda līgumu un noslēdz darījumu. Tas notiek mājas kārtībā, un tā slēgšanas brīdī nav nepieciešama neitrāla liecinieka klātbūtne. Tāpēc šādus darījuma līgumus ir tik viegli viltot, un neviena valsts institūcija pirms iesniegšanas Zemesgrāmatā neveic un nevar veikt uzraudzību par šādu darījuma līgumu īstumu, tiesiskumu un kvalitāti. Līdz ar to darījuma nosacījumi zināmi vien līguma slēdzējiem. Vienīgais veids, kā izvairīties no varbūtības, ka paliksiet bez īpašuma un bez iecerētajiem ienākumiem par to, ir līguma sastādīšanu un īpašuma tiesību reģistrāciju Zemesgrāmatā uzticēt notāram, iesaka Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.
#2/3
Zibenīga īpašumtiesību reģistrācija
Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc NĪ mantošanas vai darījuma noslēgšanas. Visbiežāk tas saistīts ar valsts nodevu Zemesgrāmatā. "Un tomēr – tikai zibenīga īpašumtiesību reģistrācija Zemesgrāmatā var izslēgt jebkādas iespējas izkrāpt mantotu īpašumu," uzsver V. Piziča. Neapdomīgi izturoties pret darījuma noformēšanu, nereti var sastapties pat ar situācijām, kad īpašums tiek pārdots vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst persona, kura pirmā iesniegusi dokumentus zemesgrāmatā.
#3/3
Regulāri ieskatīties Zemesgrāmatā
Ikvienam, kuram ir piederošs NĪ, V. Piziča iesaka izveidot paradumu vismaz reizi mēnesī ielūkoties Zemesgrāmatā, lai pārliecinātos par īpašuma piederību. To var izdarīt jebkurā brīdī vietnē www.zemesgramata.lv. Lai elektroniski aplūkotu informāciju par personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, var pieslēgties, arī izmantojot savas bankas autorizācijas paroles.
