Foto stāsts

Kā top?: Emīls Gustavs šokolāde

Gunta Kursiša, 14.02.2014

Neilgi pirms Valentīndienas, ko svin «visi mīlētāji», Db.lv viesojās Premium Chocolate Ltd ražotnē, kur top zīmola Emils Gustavs Chocolate šokolādes konfektes, trifeles un tāfelītes.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Db.lv Valentīndienas noskaņās piedāvā aplūkot, kā top šokolādes gardumi sirsniņu formā un tradicionālajā mīlētāju dienas sarkanajā krāsā. Emils Gustavs saldumu ražošanas procesu skatiet galerijā augstāk!

Emils Gustavs zīmola šokolādes ražošanā tiek izmantots «300 % roku darbs», ko novērtējuši arī tālākās zemēs, piemēram, Japānā, stāsta Latvijas šokolādes ražotāja Premium chocolate Ltd līdzīpašniece Laura Sebre.

Parasti Premium chocolate Ltd, kas plašāk zināma ar zīmolu Emils Gustavs Chocolate, ražošanas sezona ilgst no septembra līdz decembrim, un «karstākie» ražošanas mēneši ir novembris un decembris. Taču šogad, ienākot Japānas tirgū, ne vien būtiski audzēti ražošanas apjomi, bet arī «šokolādes sezona» paildzināta par vienu mēnesi. Proti, Japānā Valentīdienas svinības šokolādes ražotājiem ir līdzvērtīgas Ziemassvētkiem Eiropā – visi šokolādes ražotāji Japānā Valentīndienā pārdod aptuveni pusi no visa gada laikā saražotās šokolādes. Japānas tradīcijas paģēr, ka katra sieviete vīrietim, vai tas būtu kolēģis, mīļotais vai paziņa, uzdāvina vienu šokolādi. Tādējādi, salīdzinot ar citiem gadiem, pateicoties eksportam uz Japānu, Latvijas Premium chocolate Ltd ražošanas apjomi gada griezumā janvārī auguši par 70 – 80%. Tikmēr Latvijā un Eiropā šokolādes tirdzniecības apjomu kāpums Valentīndienas iespaidā ir neliels – aptuveni 10 – 15% apmērā.

Sezonas laikā Premium chocolate Ltd var saražot 2,5 tonnas trifeļu mēnesī, kā arī vidēji 25 tūkstošus šokolādes tāfelīšu mēnesī. Savukārt vasaras mēnešos dažkārt saražo pat mazāk nekā vienu tonnu trifeļu, zināja stāstīt uzņēmuma līdzīpašniece Laura Sebre. Šokolādes tāfelītes un trifeles ir visvairāk pirktie Premium chocolate Ltd produkti.

Runājot par Japānu, kas pēc Valentīndienas kļūs par otru lielāko Latvijas šokolādes ražotāja eksporta tirgu, L Sebre atzīst, ka ienākt šajā tirgū nav bijis viegli. Tas bijis mērķtiecīgs darbs, kas sākas ar konkrētu potenciālu partneru interesi un diskusijām.

Pašlaik, aptuveni gadu tirgojot šokolādi Japānā, Premium chocolate Ltd vadība ir secinājusi, ka tur sevišķa vērība tiek pievērsta šokolādes iepakojumam, un šajā reģionā cilvēki ir gatavi tērēt vairāk naudas, lai iegādātos šokolādi kastītē, kuras rokām izlocījuši meistari Latvijā. Savukārt pati šokolādes gaume daudz neatšķiras no eiropiešu garšas kārpiņu untumiem – arī japāņi ar interesi raugās uz ziemeļu ogām šokolādē, kā arī tradicionālajām saldskābajām garšām. «Faktiski katram reģionam ir sava specifika, piemēram, zviedri sevišķi novērtē produktus ar lakricu,» stāstīja L. Sebre.

Pašlaik ražotājs piedāvā trifeles ar 35 garšām, un pēdējais «metiens» jeb desmit jaunas trifeļu garšas tapušas, talkā nākot Kūkotavas saimniecei Lienei Tomsonei.

Premium chocolate Ltd eksporta tirgi ir arī Skandināvijas valstis – Somija, Zviedrija, Norvēģija un Dānija, kā arī Vācija, Čehija un Krievija. No iepriekš minētajiem lielākā eksporta valsts ir Zviedrija. Tāpat pašlaik sarunas notiek par ienākšanu Lielbritānijas un Dubaijas tirgū.

Kopumā eksports veido 60% no kopējiem ražošanas apjomiem.

Latvijas tirgū lielu daļu veido uzņēmumu pasūtījumi, kas tiek izmantoti kā korporatīvās dāvanas. Savukārt mazumtirdzniecībā konfektes tiek tirgotas divos Emils Gustavs Chocolate zīmola veikalos, Sky un Stockmann veikalos, kā arī Rimi Klētī, kur tiek tirgota Latvijas ražotāju produkcija.

Tāpat L .Sebre stāsta, ka Premium chocolate Ltd drīz plāno nākt klajā ar jaunu zīmolu, kurā uzsvars būs uz ziemeļos augušu ogu «ietērpšanu» šokolādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju šokolādes ražotāji cenšas pārsteigt pasauli un ielauzties ekskluzīvā tirgus nišā; «kašķis» ap Emils Gustavs Chocolate zīmolu var beigties tiesas zālē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados ir mainījusies situācija Latvijas šokolādes ražotāju uz zīmolu tirgū, īpaši to uzņēmumu vidū, kuri mērķē uz ekskluzīvo tirgus segmentu gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tiesas darbi

DB jau rakstīja, ka 2010. gadā tiesa par maksātnespējīgu pasludināja šokolādes un konditorejas izstrādājumu ražotāju SIA Emīls Gustavs šokolāde, kura tagadējais nosaukums ir Milda 8 un kura līdzīpašniece ir Zane Stavra (iepriekš Zane Bērziņa). SIA Premium Chocolate, kuras vadītāja ir bijusī Emīls Gustavs šokolāde ilggadīgā direktore Laura Sebre, ir radījusi jaunu šokolādes zīmolu NelleUlla. «Emils Gustavs Chocolate ir klasisks zīmols, savukārt jaunais NelleUlla zīmols ir mūsdienīgs,» DB stāsta SIA Premium Chocolate direktore Laura Sebre. Šobrīd notiek strīds par to, kam īsti pieder Emils Gustavs Chocolate zīmols. «Es esmu nopirkusi tiesības izmantot zīmolu Emils Gustavs Chocolate. Tikai tiesa var izlemt pretējo. Esmu nodevusi tā izmantošanas tiesības SIA Premium Chocolate. Emocijas un konflikti starp mani un Zani Stavru ir privāta lieta, un es nevēlos to plaši komentēt. Šķiršanās iemesli galvenokārt bija atšķirīgi viedokļi par zīmola attīstību, potenciālu, ieguldījumu un nākotnes sadarbības modeli,» uzsver L. Sebre. Viņa piebilst, ka Emils Gustavs Chocolate zīmolu vairs neizmanto, to dara Chocolate No1. Savukārt Zane Stavra, kurai šobrīd pieder uzņēmums Chocolate No1, ir pārliecināta, ka tikai un vienīgi Chocolate No1 ir tiesīgs izmantot preču zīmi Emīls Gustavs šokolāde ražošanas nolūkos, taču no plašākiem komentāriem viņa atturas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Emīls Gustavs šokolādes radītāji izveido jaunu šokolādes zīmolu

Gunta Kursiša, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Premium chocolate Ltd, kurš līdz šim ir bijis pazīstams kā zīmola Emīls Gustavs šokolādes ražotājs, nācis klajā ar jaunu zīmolu - NelleUlla.

Premium chocolate Ltd līdzīpašniece un rīkotājdirektore Laura Sebre savā Facebook kontā par jauno franšīzes zīmolu izteikusies gana ambiciozi - ka tas kļūs par «pasaulē zināmāko zīmolu no Ziemeļeiropas».

Jaunais zīmols sevi pozicionē kā «meža šokolādi», kuras ražošanā izmantotas ogas. Zīmola paspārnē tiks ražotas trifeles un citi šokolādes izstrādājumi.

Pašreizējā Premium chocolate Ltd. zīmola Emīls Gustavs ražotnē strādā 20 – 25 darbinieki, atkarībā no sezonas. 2012. gadā tika apgrozīti 0,6 miljoni eiro, 2013. gadā – 0,85 miljoni eiro, liecina uzņēmuma apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - MILZU! ieviesis jaunu produktu līniju, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām

Žanete Hāka, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu ražotājs MILZU! izveidojis jaunu produktu līniju - šokolādes konfektes un tāfelītes, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām, DB informēja kompānijas vadītājs Enno Ence.

MILZU! nonācis pie idejas, kā klasisko šokolādi pasniegt citā formā, papildinot to ar rudzu pārslu kraukšķiem, viņš stāsta.

Jaunums ir 3 veidu «bites» jeb našķu gabaliņi: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem, āboliem un kanēli, kā arī premium baltā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm.

Šobrīd MILZU! saldumu piedāvājumā pieejamas arī 2 veidu šokolādes tāfelītes: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, kā arī premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem āboliem un kanēli un rozīnēm. MILZU! brokastu pārslu klāstā ir 25 dažādi produkti bērniem un pieaugušajiem.

2018.gadā Milzu! jaunu produktu izstrādē ieguldījis 50 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn KitKat pārdošanas apjomi visā pasaulē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolāru, savukārt Nestlé saldumu kopējie pārdošanas apjomi sasniedza 8 miljardus ASV dolāru, informē uzņēmums.

Euromonitor International dati liecina, ka Japānas saldumu tirgus vērtība ir 5 miljardi ASV dolāru, un tas ir lielākais Āzijā, kā arī populārākais KitKat tirgus. Kitkat pērn šajā tirgū uzrādīja gandrīz 9% izaugsmi, pārsniedzot Nestlé kopējo saldumu pieaugumu, kas 2018. gadā veidoja 3%. Nestle pēdējo divdesmit gadu laikā Japānā izstrādājusi KitKat šokolādes sortimentu ar 350 dažādām garšām. Katru gadu Japānas tirgū tiek ieviesti vidēji 20-30 jaunu šokolādes tāfelīšu veidi, un šobrīd Japānā pieejami pat desmit matcha KitKat šokolādes veidi.

Šomēnes Nestle plānojusi Eiropā sākt tirgot zaļās šokolādes tāfelītes KitKat matcha ar zaļās tējas garšu, kas Japānā jau zināmas 15 gadus. Šokolāde ir izgatavota no zaļās tējas pulvera, kas tiek importēts no Japānas un Ķīnas un piešķir šokolādei zaļu krāsu. Šokolādi, kuras galvenās sastāvdaļas ir matcha, kakao sviests un baltā šokolāde, ražos Nestlé rūpnīcā Hamburgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kļūs par vienu no Eiropas valstīm, kur veikalu plauktos blakus tumšajai, piena un baltajai šokolādei parādīsies ceturtais šokolādes veids - «Ruby» jeb tumši sarkanā šokolāde, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunās šokolādes pirmā partija ir ceļā uz Latviju un būs pieejama lielākajos mazumtirdzniecības tīklos šā gada maijā.Oficiāli šī būs pirmā reize, kad Latvijas patērētājiem būs iespēja iegādāties jauno «Ruby» šokolādi.

80 gadus pēc baltās šokolādes ražošanas uzsākšanas, Šveices šokolādes ražotāji «Barry Callebaut» ir radījuši jaunumu - «Ruby» šokolādi, kas izgatavota no Ruby kakao pupiņām. Jaunā recepte tika izstrādāta vairāk nekā desmit gadus un «KITKAT» ir pirmais zīmols pasaulē, kas piedāvā «Ruby» šokolādi.

Pirmoreiz pasaulē «KITKAT Chocolatory Sublime Ruby» šokolādes tāfelītes parādījās Japānas un Korejas tirgū šā gada janvārī.

Nākot klajā ar jauno «Ruby» šokolādi, «Nestlé» paziņojusi arī par ieceri modernizēt savu ražotni Hamburgā-Vandsbekā, Vācijā, ieguldot tajā 40 miljonus eiro. Šobrīd tā jau ir lielākā «Nestlé» šokolādes fabrika Eiropā un tur tiks ražota arī «KITKAT Ruby» šokolāde Eiropas tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja Orkla Confectionery & Snacks Latvija saldumu zīmols Laima uzsācis jauna produkta - rozā šokolādes ražošanu, informē uzņēmumā.

Rozā šokolāde Ruby tiek ražota Laima Exclusive produktu sērijai. Atsevišķas finanšu investīcijas tās ieviešanā netika veiktas, piebilst uzņēmumā.

Tiesa, jaunā Ruby šokolāde ir pieejama ierobežotā daudzumā, sākot no šī gada februāra beigām. Šo produktu nav plānots eksportēt.

Ruby šokolādi izgudrojis pasaulē vadošais Šveices šokolādes un kakao ražotājs Barry Callebaut, un tas ir ceturtais šokolādes veids, papildinot tumšo, piena un balto šokolādi. Ruby šokolāde tiek ražota no kakao pupiņām, neizmantojot krāsvielas un garšas papildinātājus, un tā ir sārtā krāsā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Arī Latvijā veiks pārbaudes vairumtirdzniecības uzņēmumā Eugesta

Laura Mazbērziņa, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav saņēmis sūdzības par šokolādes «Kinder» kvalitāti, taču tas veiks pārbaudes vairumtirdzniecības uzņēmumā «Eugesta», informēja PVD.

Kā vēstīts, Lietuvas PVD aizliedzis vairumtirdzniecības uzņēmumam «Eugesta» tirgot no Polijas ievestas šokolādes «Kinder», saņemot patērētāju sūdzību, ka tās garšo pēc ziepēm. «Eugesta» no Polijas kompānijas «Ferrero Polska Commercial» ievedis 14 400 šādu šokolāžu 150 gramu fasējumā.

«Šāda situācija varēja rasties tāpēc, ka noliktavā jau neglabājas tikai šokolāde. Iespējams, šokolāde «savilkās» ar ziepju smaržu, tāpēc ir radies šis incidents. Taču arī mēs brauksim uz vairumtirdzniecības uzņēmumu «Eugesta», lai pārbaudītu, vai Latvijā šo šokolādi nebūs jāņem ārā no tirdzniecības,» apstiprināja Latvijas PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaudē Lietuvā šokolādei konstatēta organoleptiska neatbilstība - smarža un garša, kas atgādina ziepes. Uzņēmumam dots rīkojums šokolādes izņemt no tirgus, bet pircēji, kas iegādājušies šos saldumus, var tos atdot tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 19 miljonus eiro, Rīgas centrā tapis "Lofts&Rosegold" projekts, kurā izvietoti gan dzīvokļi, gan telpas biznesam, informē projekta attīstītājs "R.Evolution".

Jaunais projekts atrodas Strēlnieku ielā, 3955 kvadrātmetru plašā teritorijā, un tas sastāv no divām ēkām - jaunas septiņu stāvu daudzdzīvokļu ēkas un četrstāvu arhitektūras pieminekļa. Abas ēkas apvieno stikla galerija.

Jaunajā ēkā izvietoti 75 dzīvokļi platībā no 50,2 līdz 171,4 kvadrātmetriem, kuri izvietoti no otrā līdz septītajam stāvam. To griestu augstums ir 2,96 metri, bet septītajā stāvā - 3 metri. Ēkas pirmajā stāvā izveidotas komercplatības, kuras plānots atvēlēt arī restorānam vai kafejnīcai.

Savukārt četru stāvu ēka ir arhitektūras piemineklis, kas iekļauts UNESCO mantojuma reģistrā. Šajā ēkā ir vairākas iekārtojuma koncepcijas. Viena no tām - dalījums četros loft tipa dzīvokļos. To griestu augstums - no 3,11 metriem līdz 6,54 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junkers: Viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās ES valstīs

LETA, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, trešdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs.

Kvalitātes standartiem jābūt vienādiem visā ES, uzsvēra Junkers savā ikgadējā runā par stāvokli ES, kuru viņš teica Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

«Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» sacīja EK prezidents.

«Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski,» norādīja EK prezidents.

«Slovāki nav pelnījuši mazāk zivs savos «zivju pirkstiņos», ungāri - mazāk gaļas savās maltītēs, čehi - mazāk kakao savā šokolādē,» teica Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Taste Caps! izveido savu veikalu

Anda Asere, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām telpām Rīgā, Jaunajā Teikā, kur apvienots gan veikals ar kafejnīcu, gan ražotne.

«Uzņēmuma izdzīvošanas likums prasa regulāri palielināt apgrozījumu. Pērn tas bija aptuveni 160 tūkstoši eiro liels, turklāt sasniegts vēl iepriekšējās 60 m2 telpās. Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 500 tūkstošu eiro apgrozījums. Būtu ideāli tam tuvoties šī gada laikā. Ja ne, tad nākamgad vajag apgrozīt jau 700 tūkstošus eiro. Mums priekšā ir labs biznesa izaicinājums. Jaunās telpas mūsu rokās ir ielikušas daudz labu instrumentu, lai to visu sasniegtu,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece. Pērn uzņēmums «sarullēja» 251 tūkstoti konfekšu jeb trīs tonnas, kopā ar cepumiem – piecas tonnas saldumu. «Vēlamies šo apjomu daudzkāršot,» apņēmīgi norāda uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājražotāju - Māra Lapiņa un viņa ģimenes - mārrutku produktu tirdzniecības apjomi aug. Arī šogad tiks pārstrādāts apmēram par 40% vairāk veselīgo sakņu nekā pērn.

Jaunākie «Mārlapiņu» produkti ir mārrutku etiķis ar čili, kā arī marinādes, ko paši ražotāji nosaukuši par «Lapinādēm», un marinēti mārrutki. Ja līdz šim vislielākais pieprasījums ir bijis tieši pēc «Īstajiem mārrutkiem», kam sastāvs nav bagātināts ne ar etiķi, ne citronskābi, tad jaunpienākušais etiķis tagad ierindojas pirktākā produkta līdera pozīcijā.

Pašlaik «Mārlapiņu» piedāvājumā ir 13 veidu mārrutki - arī saldā veidā, turklāt mārrutku šokolāde un mārrutki ar avenēm esot diezgan pieprasīti.

Strādāts tiek arī pie citu jaunu produktu tapšanas. Drīzumā ražotāji iepazīstinās mārrutku fanus ar kaut ko pavisam veselīgu, kur sastāvā bez mārrutkiem būšot vēl deviņas vērtīgas sastāvdaļas, atklāt M.Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Zapad, plūdi, emigrācija, bezdarbs, krievu valoda...?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 14.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

Žanete Hāka, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri), palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,9 % un pakalpojumiem – par 3,0%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,5 %. Cenas pieauga pienam un piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, dārzeņiem un svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, augu eļļai un šokolādei.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 1,9 %. Dārgāka bija siltumenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, savukārt lētāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pircējs ar zīmolu nav pazīstams, iepakojums ir tas, kas noteiks viņa izvēli veikalā

Iepakojumam ir vairāki svarīgi uzdevumi. Zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs teic, ka, pirmkārt, iepakojuma uzdevums ir «saturēt» preci. Ja ir vēlme nopirkt, piemēram, riekstus, tad ar sauju vien nepietiek un tie kaut kur ir jāliek. Tāpat šī iepakojuma īpašība ir svarīga, transportējot produktu. Otrkārt, sniegt informāciju par preci. Kad tā ir kaut kādā saprotamā ietvarā, ir nepieciešams izklāstīt, kas tā ir par preci, no kā tā ir veidota, cik tā sver un ko ar to var darīt, kā arī brīdinājumi, ko nedarīt. Treškārt, kad iepriekšminētie parametri ir izpildīti, tad var strādāt ar dizainu, radot to pievilcīgu un atšķirīgu no konkurentiem. Atšķirīgais var būt gan informācijas daudzums un raibs krāsu salikums, gan arī tieši pretēji – ļoti tīrs dizains ar lielu vienas krāsas laukumu vai vispār bez krāsas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Miljoni šokolādes fabrikā

Sandra Dieziņa, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā šodien atklāj 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku; ražos šokolādi ar zemu kaloriju daudzumu

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Viņas līdzšinējā pieredze saistīta ar darbu mārketinga jomā vairākās starptautiskās kompānijās, tostarp Heineken, Natur Produkt. 2014. gadā noīrējuši telpas biznesa centrā, kur sākuši recepšu izstrādi un tā gada nogalē nonākuši līdz Red šokolādes receptei. Galvenais mērķis bija panākt zemāku kaloritāti. Vienlaikus sākuši meklēt investorus, kas palīdzētu realizēt šo ideju. Lai sāktu šokolādes ražošanu, sākotnēji iegādājušies miniatūras šokolādes ražošanas iekārtas no Šveices kompānijas Buhler, bet 2016. gada sākumā pieņemts lēmums par uzņēmuma dibināšanu, iekārtu pirkšanu un šokolādes rūpnīcas izveidi Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru