Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms 

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Ilze Žaime, 27.9.2019
1/32

Smiltsērkšķu roku un pēdu krēma tapšanas process skatāms tālāk galerijā!

PUBLICITĀTES FOTO

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Ikdienā A. Katkeviča ir tā, kas krēmus un kosmētikas izstrādājumus izgatavo, L. Elmane tos fasē un sagatavo nonākšanai veikalu plauktos un pie pircējiem. Protams, visi palīdz viens otram, kā arī izbraukuma tirdzniecībā parasti dodas kopā. A. Katkevičas vīrs Jānis Katkevičs pirms neilga laika uzsāka darbu savā uzņēmumā «Drukā Bauskā», kur šodien top arī lielākā daļā «Gusto» etiķešu.

Pēc sākotnējās izglītības un profesijas gan A.Katkeviča, gan L.Elmane ir psiholoģes. Psihologa darbs un kosmētikas ražošana esot līdzīgas tādā ziņā, ka abi darbi balstās uz došanas principa, taču, ražojot kosmētiku, ātrāk redzami darba augļi.

«Gusto» ražotās produkcijas partijas variē lielumā no 30 -100 vienībām. Vairāk netiek gatavots, lai nodrošinātu to, ka nekas neietu zudumā. Pateicoties ekoloģiskajam konservantam, kas tiek pievienots tiem produktiem, kam nepieciešams, kosmētika var glabāties gada garumā. Sviestveidīgajiem produktiem kā lūpu balzamiem, ķermeņa eļļām un sviestiem konservanti pievienoti netiek. Krēmi, kam konservanti netiek pievienoti, uzglabājas tikai pāris nedēļas, ledusskapī -līdz diviem mēnešiem.

Gatavojot roku krēmus, parasti vienā partijā tiek ražotas sešdesmit porcijas krēma. Vispieprasītākie krēmi tiek vārīti ļoti bieži, svētku laikā dažkārt pat divreiz dienā. Roku krēmi viens no otra galvenokārt atšķiras tieši ar pievienotajiem ekstraktiem un gatavā krēma smaržu.

Galvenā ražotāju filozofija, pie kuras pieturējušies no paša sākuma, ir tāda, ka pircēji, iegādājoties viņu produkciju, maksā par saturu, nevis iepakojumu. Dažkārt pircēji mēdz norādīt uz «Gusto» produktu cenām, kas atšķiras ar lielveikalā nopērkamu krēmu cenām, taču jārēķinās, ka tādu krēmu sastāvā mēdz būt tikai 1-2% eļļu, pārējais ir tikai ūdens. Arī dabiskā konservanta cena no sintētiskā atšķiroties teju piecdesmit reižu.

«Gusto» kosmētika ir balstīta uz dažādām eļļām, kuras katra ražota tajā valstī, kur aug attiecīgās izejvielas. Piemēram, kokosriekstu eļļa nāk no Indijas un Šrilankas, šī sviests - no Ganas. Lai arī cik ļoti īpašnieki vēlētos izvēlēties vietējo produkciju - Latvijā nav iegūstams viss nepieciešamais. Tas, kas šeit aug, ne vienmēr ir attiecīgi sertificēts, lai to izmantotu ražošanā. Arī bišu vasks, kas ir speciāli paredzēts kosmētikas ražošanai, parasti tiek iegādāts ārzemēs, taču ir bijuši gadījumi, kad pēc papildinājuma darbīgākā sezonā jādodas arī pie vietējiem bišu turētājiem.

A. Katkeviča atzīst, ka lēnām pieprasījums pēc «Gusto» produkcijas palielinās, taču jaunus sadarbības partnerus īpašnieki uzstājīgi vēl nemeklē, ļaujot uzņēmumam attīstīties dabiskā gaitā.

Tevi varētu interesēt

Pirms sešiem gadiem, kad pasaulē nāca interjera dizaineres Ingas Skrastiņas otrais bērns,...

Meistars Jānis Briška ar stikla šķiedru strādā vairāk nekā piecpadsmit gadus un,...

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā tiek ražots Kazdangas piena...

Uzņēmumā «Mailīšu Fabrika» audumu ražošana notiek, izmantojot ar rokām darbināmas stelles...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma...

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un...

Elizabete Rubene ar Inetu Vozkovu ir radījušas produktu, kas novērš abu un...

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā...

Metālapstrādes uzņēmuma SIA Steel pro mērķis ir strādāt ar vidēji 6 milj....

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi,...

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem...

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange...

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atļāvis SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes...

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Rīgas piena kombināts» kļuvis par sava māsas uzņēmuma...