Jaunākais izdevums

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk jauna dzīvojamo ēku projekta būvniecību Teikā.

Jaunajā projektā “Ābeļziedu terases” Laimdotas ielā taps divi četrstāvu nami, izbūvējot 72 divu līdz četru istabu dzīvokļus. Kopējās izmaksas tiek plānotas līdz 11 miljoniem eiro un abu ēku būvniecību plānots pabeigt 2024. gadā.

Projekta “Ābeļziedu terases” namu energoefektivitāte atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tādējādi ļaujot samazināt telpu ekspluatāciju izmaksas un komunālo maksājumu rēķinus.

Katrā dzīvoklī būs zemgrīdas apkure ar atsevišķu skaitītāju, dodot iespēju iemītniekiem pašiem kontrolēt savu siltumenerģijas patēriņu, kā arī individuālas ventilācijas iekārtas – rekuperatori ar siltuma atgūšanas funkciju veselīgam mikroklimatam. Savukārt uz katra četrstāvu nama izvietotie saules paneļi nodrošinās koplietošanas telpu elektroapgādi.

“Domājot par mājokļu īpašnieku komfortu šodien un par atbildību pret nākamajām paaudzēm, Kaamos nekustamo īpašumu attīstīšanā un būvniecībā allaž vadās pēc Laimīgo māju principa – būvēt energoefektīvi, ievērojot augstus būvniecības kvalitātes standartus un izmantojot aktuālākos inženiertehniskos risinājumus,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

"Kaamos" grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002.gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību, kokapstrādi, zaļo enerģiju, kā arī iegulda jaunuzņēmumos. Nekustamā īpašuma segmentā "Kaamos" grupa ir uzbūvējusi un pārvalda nomas platības 80 000 kvadrātmetru apmērā, ieskaitot 55 000 kvadrātmetru biroju platības un 25 000 kvadrātmetru "Depo" veikalu Tallinā.

Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā, kopumā nodarbinot vairāk nekā 350 darbinieku. 2020.gadā kopējais grupas apgrozījums bija 78,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja „Kaamosˮ jaunā dzīvojamo māju projekta „Moho Parkˮ Mežaparkā otrajai ēkai nosvinēti spāru svētki.

Jaunais 12 stāvu nams Mirdzas Ķempes ielā atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, un tajā jau nākamā gada rudenī dzīvošanai būs pieejami 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 36 līdz 170 kvadrātmetriem. Lielākā daļa no tiem jau atraduši savus īpašniekus.

Ēkas A+ klases energoefektivitāti papildina 30 uz jumta izvietotie saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija darbinās koplietošanas inženiersistēmas. Dzīvokļos būs zemgrīdas apkure ar atsevišķu skaitītāju katrā mājoklī, kas dod iespēju kontrolēt savu siltumenerģijas patēriņu, logi ar trīskāršā stikla paketi, nodrošinot labu skaņas izolāciju, kā arī individuālas ventilācijas iekārtas – rekuperatori ar siltuma atgūšanas funkciju veselīgam mikroklimatam un mazākiem rēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos jaunā dzīvojamo māju projekta Moho Park Mežaparkā pirmajai ēkai atzīmēti spāru svētki.

12 stāvu nams Kokneses prospektā ar 77 divu līdz četru istabu dzīvokļiem atbilst gandrīz nulles enerģijas prasībām, un pirmos mājokļus to īpašniekiem plānots nodot nākamā gada pavasarī.

Līdzās notiek otras, gandrīz identiskas ēkas būvniecība, kuru iecerēts pabeigt nākamā gada vasarā. Tādējādi līdz 2023. gada beigām Mežaparkā taps 154 mājokļi.

Mājokļu energoefektivitāti nodrošinās uz katra ēkas jumta izvietotie 30 saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija darbinās koplietošanas inženiersistēmas, siltās grīdas, logi ar trīskāršo stiklu, kā arī ventilācija ar rekuperāciju katrā dzīvoklī un iespēju to regulēt pašiem mājokļa iemītniekiem.

“Neraugoties uz turbulenci būvniecības sektorā, esam spējuši sabalansēt savas darbības, lai mērķtiecīgi virzītos uz priekšu. Esam gandarīti, ka pieprasījums pēc šī projekta mājokļiem ir augsts, jo, esot vēl būvniecības stadijā, vairāk nekā puse no abu ēku dzīvokļiem ir jau ieguvuši savus īpašniekus,” informē “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums nemitīgi spētu augt un attīstīties, nekad nevajadzētu apstāties pie sasniegtā un ieslīgt komforta zonā, spriež Guntars Cauna, SIA Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Silti laikapstākļi bieži vien mēdz būt mānīgi, tāpēc, ilgāk aizkavējoties savā komforta zonā, var gadīties, ka kāds no konkurentiem strauji aizskrien garām tikai un vienīgi tāpēc, ka tam ir lielāka motivācija darīt vairāk, spriež G.Cauna, uzsverot, ka ikviens uzņēmums vēlas būt labākais, ātrākais un pelnošākais, taču ne visiem tas izdodas. Biznesa veiksmes atslēga slēpjas nemitīgajā dzinulī, kas neļauj apstāties, neraugoties uz to, cik daudz jau ir sasniegts, jo lielākie sasniegumi vienmēr ir tikai priekšā, atzīmē Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Grib būt līderis

Kad sākumskolas laikos skolotāja man uzdeva jautājumu, kas es vēlos būt, kad izaugšu liels, es vienmēr atbildēju - priekšnieks, atminas G.Cauna, smejot, ka savā ziņā šis viņa sapnis šobrīd ir piepildījies. “Visticamāk, es tajā brīdī pat nesapratu, kāpēc es to saku, taču jāatzīst, ka vēlme būt līderim manī mitusi jau kopš mazotnes. Esmu dzimis un audzis Rūjienā, kur mans tēvs strādāja kolhozā, un, braukājot viņam līdzi ikdienas darba gaitās, priekšnieku būšana man šķita ļoti vilinoša, tāpēc arī es vēlējos būt kas liels un nozīmīgs. Pēc 9.klases, kad bija jāizšķiras, kur mācīties tālāk, ļoti vēlējos iestāties Rīgas Komercģimnāzijā, taču tur mani neuzņēma, tā nu mans ceļš aizveda uz Valmieru. Tur, uz Valmieras arodvidusskolas bāzes, tobrīd tika veidota Dānijas un Latvijas biznesa izglītības programma, un mēs bijām pirmie, kas šajā skolā tika uzņemti un apguva jaunos biznesa pamatus,” stāsta G.Cauna, kurš vēlāk biznesa vadību apguvis arī bakalaura līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdošanā nonāk mazākā daļa pieejamo zemes gabalu

Armanda Vilciņa, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 01.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.novembra numurā lasi:

Statistika

Iedzīvotāju bažas par rēķiniem aug

Tēma

Bažas par vēja industrijas monopolizēšanu

Aktuāli

Tā kā līdz šim, tālāk dzīvot nevar

Sabiedriskais līgums

Valsts aizsardzības pamats - ģimenes, kuras audzina dēlus

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies cita dzīve

Cilā valdes atbildības latiņas līmeni

Kokapstrāde un būvniecība

Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Komentāri

Pievienot komentāru