Enerģētika

Kaļiņingradas apgabals veiks elektroapgādes tīkla desinhronizācijas testu

LETA--BNS, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Krievijas Kaļiņingradas apgabalā sestdien plānota elektrotīklu desinhronizācijas testēšana, kuras laikā apgabala elektroapgādes sistēma tiks atslēgta no Krievijas un Baltkrievijas frekvenču joslas.

Baltijas valstis tajā laikā joprojām būs saslēgtas ar Krievijas un Baltkrievijas frekvenču joslu, apliecināja Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatori "Elering" un "Litgrid".

Abu valstu kompānijas uzsver, ka tas būtiski neietekmēs Baltijas valstu tīklu stabilitāti, un kaimiņvalstis koordinē savu rīcību.

Baltijas valstu elektropārvades sistēmu operatoru rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija plāno 14 stundas ilgu atslēgumu. Sākotnēji desinhronizācijas tests bija plānots jūnijā, bet tika atcelts.

Līdz šim Kaļiņingradas apgabalā bijuši trīs desinhronizācijas testi - 2019.gadā tas ilga 72 stundas, 2020.gadā - astoņas stundas un arī pērn tas ilga astoņas stundas.

Baltijas valstu desinhronizācija no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, paredzēta līdz 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas krīzes situāciju plāni paredz elektrības atslēgšanu vispirms dzīvojamām mājām

LETA--ERR, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gāzes deficīta gadījumā Igaunijā prioritāte ir mājsaimniecību nodrošināšanai, tad elektrības trūkuma situācijā elektroapgāde vispirms tiks atslēgta dzīvojamām mājām, paziņojis Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Krīzes regulējuma nodaļas vadītājs Prīts Sārs.

Viņš to skaidroja ar Eiropas Savienības direktīvu, kas noteic, ka dabasgāze un siltumapgāde prioritāti jānodrošina mājsaimniecībām, un ir jāatslēdz kā pēdējā. Sārs piebilda, ka "tas ir saprātīgi, jo apkure ir vitāli nepieciešama cilvēka izdzīvošanai un normālai funkcionēšanai".

Savukārt vitālo pakalpojumu noteikumi elektroapgādē nosaka, ka prioritāte ir objektiem, no kuriem tieši atkarīga cilvēka dzīvība un veselība, saraksta augšpusē liekot slimnīcas, aprūpes namus un trauksmes centrus. Ārkārtas situāciju līnijas "112" darbība ir jānodrošina, jo tā koordinē policijas, ugunsdzēsēju un ārkārtas palīdzības dienestu rīcību, paskaidroja ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājas spēkā Krievijas ogļu embargo; tranzītam caur Lietuvu izņēmuma statuss

LETA--DPA, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien pusnaktī beidzoties pārejas periodam, Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā Krievijas ogļu importa aizliegums.

Ogļu embargo paredz aprīlī apstiprinātā piektā sankciju pakete, kas vērsta pret Krieviju, reaģējot uz tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

ES dalībvalstis bija vienojušās par 120 dienu ilgu pārejas periodu, lai dotu iespēju nozarēm pielāgoties krievu ogļu importa aizliegumam, kas noteikts nolūkā vājināt Krievijas ekonomiku.

Eiropas Komisija (EK) aprīlī paziņoja, ka ogļu importa aizliegums varētu Krievijai ik gadu nest astoņus miljardus eiro lielus zaudējumus.

Vienlaikus tranzītam caur Lietuvu uz Kaļiņingradas apgabalu ir izņēmuma statuss. Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijā "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) informēja, ka janvārī-maijā pa Lietuvas dzelzceļa infrastruktūru no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu transportēts viens miljons tonnu ogļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mīti un patiesība: cik gatavi "zaļā viļņa" uzņemšanai esam un cik gataviem mums jābūt?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".

Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.

Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV pauž atbalstu Lietuvai pēc Krievijas draudiem par tranzīta ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu

LETA--AFP, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdien paziņoja, ka stingri atbalsta Lietuvu un NATO saistības to aizstāvēt pēc Krievijas draudiem sakarā ar dzelzceļa kravu pārvadājumu ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Mēs esam līdzās mūsu NATO sabiedrotajiem un Lietuvai," žurnālistiem pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.

"Konkrēti, mūsu apņemšanās ievērot NATO piekto pantu - uzbrukums vienam būtu uzbrukums visiem, šī ASV apņemšanās ir dzelžaina," sacīja Praiss.

Lietuva, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, kas spēkā stājās 18.jūnijā, ir ierobežojusi atsevišķu preču tranzītu, bet Krievija to dēvē par Kaļiņingradas apgabala blokādi.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs otrdien Kaļiņingradā paziņoja, ka Maskava drīzumā atbildēs uz Lietuvas lēmumu ierobežot dzelzceļa kravu pārvadājumus, draudot, ka Lietuvas iedzīvotāji nopietni izjutīšot šo pasākumu sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva aizliedz Krievijas gāzes importu, izņemot tranzītā uz Kaļiņingradas apgabalu

LETA--BNS, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien pieņēmis likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiek aizliegts Krievijas dabasgāzes imports, izņemot gāzes tranzītu Lietuvas teritorijā uz Kaļiņingradas apgabalu.

Grozījumus Dabasgāzes likumā otrdien atbalstīja 123 no klātesošajiem Seima deputātiem, neviens nebija pret, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

Pieņemtie grozījumi noteic, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēmai un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim Klaipēdā piekļuve liegta piegādātājiem no valstīm, kuras uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai. Aizliegums neattiecas uz piegādātājiem, kas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Marta sākumā Klaipēdas LNG termināļa operators "Klaipedos nafta" jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē

Armanda Vilciņa, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?

Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Patvaļīgu Baltijas atvienošanu no BRELL nevar izslēgt

Armanda Vilciņa, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmās kara dienas AS Augstsprieguma tīkls (AST) strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka, atzīmē Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Pēc brutālā iebrukuma Ukrainas teritorijā un necilvēcīgās agresijas Krievijas tālāka rīcība nav paredzama, tāpēc Baltijas valstu atslēgšana no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām tiek uzskatīta par risku, kas nevar tikt pilnībā izslēgts, pauž G.Jēkabsone. Viņa stāsta, ka šādas situācijas gadījumā paredzēts iedarbināt rīcības plānu ārkārtas sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, kas var ievērojami palielināt elektroapgādes izmaksas un vēl vairāk sarežģīt elektroapgādes resursu jautājumus. Tajā pašā laikā AST valdes priekšsēdētāja uzsver, ka Baltijas ģenerējošās jaudas un starpsavienojumi ir pietiekami, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās

Db.lv, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sauli pagaidām primāri izmanto mikroģenerācijā

Armanda Vilciņa, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā uzstādītā saules jauda Latvijā šobrīd ir aptuveni 66 megavati (MW), un to galvenokārt veido mikroģenerācija; tikmēr pārvades tīklam pašlaik nav pieslēgts neviens saules parks, taču interese ir liela, atzīmē AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Saules ģeneratori līdz aptuveni 10-15 MW parasti tiek pieslēgti sadales tīklam, bet lielākas jaudas saules elektrostacijas - pārvades tīklam, skaidro AST. 2022. gada augusta vidū elektroapgādes sadales tīklam kopumā pieslēgti ap 7200 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu aptuveni 56 MW un ap 150 saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 10 MW, norāda AS Sadales tīkls (ST), uzsverot, ka mikroģeneratorus galvenokārt uzstāda mājsaimniecības sava patēriņa vajadzībām. Tikmēr uzņēmēji, attīstot lielākus projektus, līdz šim nav bijuši tik aktīvi, taču, ņemot vērā lielo interesi, pieprasot jaudu rezervēšanu, situācija drīzumā varētu mainīties, prognozē AST.

Vajadzīgs laiks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kubu otrdien skārusi viesuļvētra "Īens", sagraujot elektroapgādes tīklu un izpostot tabakas laukus valsts rietumos.

Sākotnēji bez elektrības palika aptuveni miljons cilvēku Kubas rietumu provincēs, bet vēlāk sabruka viss elektroapgādes tīkls.

Viesuļvētra vislielākos postījumus nodarījusi Pinaras del Rio provincē, Kubas rietumos.

Pirms vētras sākuma no reģiona tika evakuēti tūkstošiem cilvēku un citi paši pameta mājas, dodoties uz drošākām vietām.

Viesuļvētra izraisījusi plūdus, izgāzusi ar saknēm kokus un nopostījusi mājas. Varasiestādes vēl novērtē postījumus. Pagaidām zināms par vienu vētras upuri.

"Īens" arī izpostījis vienu no Kubas nozīmīgākajām tabakas audzētavām La Robainā.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) ziņoja, ka, sasniedzot Kubas rietumus, viesuļvētras brāzmas sasniedza ātrumu 57 metrus sekundē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST: Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Db.lv, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tele2 pieslēgs optiskajam tīklam bāzes stacijas Jelgavā, desmitkārtīgi palielinot tīkla jaudu

Db.lv, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” līdz nākamā gada beigām savas mobilo sakaru bāzes stacijas Jelgavā savienos ar tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklu, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes. Projekta kopējās investīcijas mērāmas aptuveni 150 000 eiro apmērā.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo strauji pieaug ne tikai datu patēriņš telefonos, bet turpina arī augt mobilā mājas interneta pieslēgumu skaits, kas ir kļuvis par Latvijā straujāk augošo mājas interneta pieslēguma veidu.*

“Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad izbūvēt bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācijai ir projekts, kas paredz Jelgavas bāzes staciju pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti, kas ir būtiski 4G un 5G pakalpojumu sniegšanai. Ieguvēji no šī projekta būs jelgavnieki, jo “Tele2” tīkls kļūs vēl jaudīgāks,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir uzstādījis vēl 18 jaunas 5G mobilo sakaru bāzes stacijas.

Tās atrodas Rīgā, Rēzeknē, Bauskā, Baložos, Jelgavā, Līvānos, Salaspilī, kā arī Līčos (Ropažu novads), Dalbē (Jelgavas novads), Dāliņos (Bauskas novads), Jāņupē (Olaines novads). Kopumā 5G tīkls šobrīd ir pieejams jau 26 apdzīvotās vietās Latvijā.

Jau iepriekš “Tele2” 5G mobilo sakaru bāzes stacijas darbojās Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Mārupē, Saldū, Salacgrīvā, Siguldā, Talsos, Ogrē, Olainē, Valmierā un Ventspilī.

“Šī gada otrais pusgads ir tas brīdis, kad mēs aktīvāk izvēršam mūsu 5G tīklu. Šovasar jaunas 5G bāzes stacijas tika uzstādītas deviņās apdzīvotās vietās, kurās iepriekš 5G nebija pieejams, savukārt vairākās apdzīvotās vietās 5G tīkla pārklājums tika paplašināts. Ja viss noritēs kā plānots, tad līdz rudens beigām 5G tīkls parādīsies vēl vairāk nekā 20 apdzīvotās vietās Latvijā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un 4G tīkla noslodzi, visvairāk 5G staciju tiks uzstādītas visblīvāk apdzīvotajās vietās,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ethereum elektroenerģijas patēriņš samazināsies par 99%

Polina Brottier, Binance pārstāve Latvijā, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptopasaules līderis Bitcoin (BTC) bieži tiek kritizēts saistībā ar lielo enerģijas patēriņu, kas nepieciešams tā ieguves procesā. Savukārt Ethereum (ETH), kas šobrīd ir otra lielākā kriptovalūta pasaulē, sper lielu soli pretējā virzienā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu par 99%.

Ethereum atrodas pārejas procesā no ieguves uz līdzdalības mehānismu. Līdz ar to jaunu ETH kriptovalūtas vienību radīšanā jeb “rakšanā” nebūs nepieciešams izmantot lielus datoru resursus un vairs netiks patērēta elektroenerģija milzīgos apmēros.

Kriptovalūtu “rakšana” jeb ieguve blokķēžu tehnoloģijā apzīmē monētu emisijas jeb ieguves procesu. Monētas tiek piešķirtas par blokķēdes tīkla uzturēšanu, apstiprinot transakcijas un nodrošinot sarežģītu kriptogrāfijas algoritmu skaitļošanu. Šo darbību veikšanai ir neieciešama jaudīga aparatūra, kas patērē daudz elektroenerģijas. Uz skaitļošanas jaudu balstīto emisijas procesu sauc par darba apliecinājuma mehānismu (Proof-of-Work, PoW). Vienkāršoti izsakoties – ja tīkla ietvaros esi paveicis darba uzdevumu un vari parādīt skaitļošanas atrisinājumu, par to kā atlīdzību saņemsi jaunu kriptovalūtas vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā.

2022.gada jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu (MWh), kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes.

Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par MWh, bet Igaunijā - 233,21 eiro par MWh.

Latvijā un Lietuvā jūlijā fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena - 21.jūlijā laika posmā no plkst.18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 eiro par MWh.

"Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū - to ierobežo gan Daugavas hidroelektrostaciju (HES) dambju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās HES Latvijā saražo maz, gan gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ," skaidro kompānijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam

Armanda Vilciņa, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties inflācijai, nevar izslēgt, ka patēriņa grozs varētu mainīties, kā rezultātā pircēji arvien biežāk dotu priekšroku lētākiem produktiem, bet dažas preces no sava groza izslēgtu vispār, stāsta Artūrs Čirjevskis, Food Union grupas vadītājs Eiropā.

Vietējiem spēlētājiem cenu kāpums un pieprasījuma samazinājums varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tāpēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, pauž A. Čirjevskis. Ja iepriekš mēs uz šo jautājumu skatījāmies kā uz instrumentu, kas veicinātu Latvijā saražoto piena produktu patēriņu un konkurētspēju, tad šobrīd tas ir arī nozares ilgtspējas jautājums, teic Food Union grupas vadītājs Eiropā, piebilstot, ka nozare to pašlaik redz kā teju vienīgo risinājumu, lai saglabātu piena produktu cenas normālā līmenī.

Fragments no intervijas

Food Union pašlaik darbojas gan Baltijā un Skandināvijā, gan citās valstīs. Kas ir galvenās tirgus atšķirības, ko esat novērojuši?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldū atvērts Latvijā pirmais starptautiskā mazumtirdzniecības veikalu tīkla “SPAR” veikals, nākamo šī tīkla veikalu augusta izskaņā plānots atvērt Liepājā.

Saldus “SPAR” ir vidēja izmēra (720 m2) veikals ar ikdienā nepieciešamajām precēm. Sadarbībā ar Jāņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju veikalā izveidota vietējā mākslinieka mākslas darbu siena, attēlojot tajā Rozentāla veidotās skices.

Saldus “SPAR” sortimentā atrodama gan vietējo ražotāju produkcija, gan citi Baltijas iecienītākie ražotāji un zīmoli, kā arī “SPAR” privātās preču zīmes produkti no visām galvenajām produktu grupām.

“SPAR Latvija” mērķis piecu gadu laikā ir Latvijā atvērt vismaz 200 “SPAR” tīkla veikalus.

Lai to sasniegtu, uzņēmums paredz, ka “SPAR” un partneru kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt 40 miljonus eiro, neskatoties uz to, ka katra partnera nepieciešamie ieguldījumi un investīcijas jauna veikala atvēršanā var izteikti atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" piešķīrusi 250 000 eiro aizdevumu mazumtirgotājam SIA "SPAR Latvija", informē bankas pārstāvji.

Aizdevums paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un veikalu tīkla attīstībai Latvijas teritorijā.

"SPAR Latvija" mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir Latvijā atvērt vismaz 200 "SPAR" tīkla veikalu. Lai to sasniegtu, "SPAR" un partneru kopējais investīciju apmērs varētu sasniegt 40 miljonus eiro, atzīmē bankā.

FOTO: Saldū atvērts pirmais SPAR tīkla veikals Latvijā 

Saldū atvērts Latvijā pirmais starptautiskā mazumtirdzniecības veikalu tīkla “SPAR” veikals,...

"SPAR Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers norāda, ka kompānija turpinās papildināt veikalu piedāvājumu ne vien ar "SPAR" preču zīmes produkcijas sortimentu, bet arī Baltijas ražotāju precēm, īpašu uzmanību atvēlot vietējo ražotāju produkcijai.

Jau ziņots, ka pirmais "SPAR" veikals Latvijā tika atvērts Saldū 2022.gada augusta pirmajā pusē, taču augusta beigās tika atvērs Latvijā otrs mazumtirgotāja "SPAR" veikals - Liepājā.

"SPAR" sāka darbību 1932.gadā ar vienu veikalu Nīderlandē, savukārt patlaban tīklā darbojas vairāk nekā 13 600 veikalu 48 pasaules valstīs.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "SPAR Latvija" reģistrēta 2021.gada jūlijā, un kompānijas pamatkapitāls ir 350 000 eiro. Kompānijas kapitālā 50% pieder Aleksandram Svarevskim, 27% - SIA "GECO", kuras īpašnieki vienādās daļās ir Oļegs Lūkins, Dainis Šulcs, Andris Lūkins un Gints Caune, savukārt 10% kompānijas kapitālā pieder SIA "Prodimpekss loģistikas grupa", kuras vienīgā īpašniece ir SIA "Līna loģistika", kas vienādās daļās pieder Oļegam Lūkinam, Caunem un Šulcam. Vienlaikus 8% "SPAR Latvija" kapitāldaļu pieder Valērijam Ivasenko, bet 5% - Vilcmeieram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājiem vieglu peļņu nesola

Db.lv, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju tuvojošos ziemu gaida ar bažām, jo gan valstsvīri, gan enerģētikas nozares pārstāvji jau vairākus mēnešus publiski izvairās runāt par to, cik daudz dabasgāzes nākamajai apkures sezonai kopīgiem spēkiem esam sarūpējuši.

Pārvades sistēmas operators sabiedrību informē tikai par kopējiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē noglabātajiem apjomiem, bet gāzes tirgotāji konkrētus ciparus nenosauc, slēpjoties aiz komercnoslēpuma plīvura. Lai gan lielākā daļa tirgoņu atzīmē, ka gāzi saviem klientiem jau ir iegādājušies, DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka par saistību izpildi pārliecināti ir ne visi, tajā skaitā arī lieli un labi zināmi tirgus pārstāvji.

Publiski šāda retorika gan, protams, netiek pielietota, jo tas klientu vidū varētu raisīt sašutumu un šaubas, tā vietā patērētāji tiek baroti ar solījumiem, ka gāze būs! Uz to mēs arī ceram, taču pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka cerība ir ne tikai sabiedrības, bet arī tirgotāju un pat valsts vienīgais ierocis cīņā ar enerģētisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru