Citas ziņas

Kampaņa Nepērc Svešu līdz šim izmaksājusi 15 tūkst. Ls

Sandra Dieziņa, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Kampaņas Nepērc svešu sākotnējās izmaksas ir 15 tūkst. Ls - par to Db.lv informēja viens no kampaņas iniciatoriem Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Šobrīd kampaņā apvienojušies jau 17 ražotāji, galvenokārt pārtikas nozares uzņēmēji, bet kampaņā iesaistījusies arī Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR).

Kampaņai nepieciešamos līdzekļus sedz kampaņas dalībnieki.

Viens no kustības mērķiem ir panākt, lai 2014. gadā «Nepērc svešu» kļūst par dzīvesveidu. Paredzēts, ka kampaņas dalībnieki tuvākajā laikā apvienosies biedrībā.

«Aicinu katram būt sējējam katru dienu, lai pēc gadiem sabirst zelta graudi savejiem,» tā N. Skauģis.

Kampaņas līdzautors Ēriks Stendzenieks atzina, ka ļoti svarīgs kampaņas aspekts ir «neļauj ierēdnim pirkt svešu».

D. Šmits sacīja, ka arvien saņem neskaitāmus telefona zvanus no uzņēmējiem, kas izrāda lielu interesi par šo kampaņu. Viena no kampaņā iesaistītajām uzņēmējām kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju Dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzina, ka ir ļoti svarīgi pircējam un arī pašvaldību un valsts iestāžu amatpersonām saprast, ka jāizvēlas vietējā prece. Arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis aicināja izvēlēties vietējo preci, jo tas sekmē pieprasījuma pieaugumu ražotāju attīstību, jaunu darba vietu rašanos, tādējādi uzlabojas naudas aprite valstī, pieaug eksports, un uzņēmēji var paplašināt ražošanu.

Video, kurā iedzīvotāji tiek aicināti «nepirkt svešu», aplūkojams šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Autoruzraugs: Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilst Gaismas pils parametriem

Dienas Bizness, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kustība Nepērc svešu! vērsusies Saeimā

Gunta Kursiša, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības Nepērc svešu! dalībnieki nosūtījuši Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai atklātu vēstuli, kurā pieprasa Saeimas namā pieeju Latvijā ražotam pienam, ūdenim un citiem pārtikas produktiem.

«Visas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas savās programmās un vārdos paudušas un turpina paust atbalstu uzņēmējdarbībai Latvijā. Vai Jums, kā Saeimas priekšsēdētājai šķiet pieņemami un valstiski, ka parlamenta deputātiem netiek dotas izvēles iespējas savā darba vietā iegādāties Latvijas ražojumus,» vēstulē jautā kustības koordinators un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Tāpat viņš vēstulē pauž: «Latvijas parlaments nav tikai vieta, kur pulcējas un strādā deputāti, bet tas arī reprezentē Latvijas valsti. Saeimas namu regulāri apmeklē ārvalstu viesi un diplomātiskais korpuss. Vai Jums, kā Saeimas priekšsēdētājai ir pieņemami, ka Latvijas valsts Saeimas namā tiek reprezentēta ar importa produktiem?»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nepērc svešu!: valsts piešķirtais finansējums Gaismas pils grīdai trīsreiz pārsniedz tirgus cenu

Gunta Kursiša, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustība Nepērc svešu! nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas deputātiem, norādot, ka Kanādas kļavas materiāla, ar ko paredzēts izklāt Gaismas pils grīdu, iegādei piešķirtais valsts finansējums ir teju trīs reizes lielāks nekā materiāla tirgus vērtība.

Kustības Nepērc svešu! pārstāvji mudina Saeimu nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavu ar Latvijas ozolu, minot, ka bibliotēkas būvniecība ir noteikta ar īpašu «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu», kas nosaka celtniecībā «sekmēt Latvijas resursu izmantošanu».

«Tā kā bibliotēkas projekts finansiāli skar ikvienu Latvijas sabiedrības locekli, kustība Nepērc svešu! aicina deputātus lemt par zaudēto valsts budžeta līdzekļu piedziņu no atbildīgajām amatpersonām, kuru lēmumu rezultātā Kanādas kļava iegādāta,» norāda kustības koordinators Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nepērc svešu organizatori: ierēdņu enerģija jāizmanto vietējo ražotāju aizstāvēšanai

Dienas Bizness, 17.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju kampaņā Nepērc svešu apzināti izvēlēts spēcīgs teksts un vizuālais materiāls, lai uzrunātu sabiedrību. Aizstāvēt vietējos ražotājus vajadzētu arī ierēdņiem, atzina viens no akcijas organizatoriem, zemnieku saimniecības Zemitāni īpašnieks Guntis Belēvičs un bijušais Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Sarunā ar Latvijas Radio uzņēmēji atzina, ka veids, kādā tiek runāts, ir savādāks, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un uzsāktu debates par to, kā mēs varam palīdzēt savai valstij – sākt rīkoties, lai latvieši atgrieztos mājās, lai nācija augtu, nevis saruktu.

«Valstij ir ļoti svarīgi, lai tai būtu savi kapitālisti. Mums ir jārūpējas, lai būtu savi uzņēmumi,» uzsvēra D. Šmits. Viņš norādīja, ka ir milzīgi daudz instrumentu un lietu, kā valsts iegūst ekonomisko ietekmi un kā cīnās par tirgu.

Kā vienu no piemēriem šādiem instrumentiem, kas aizstāv vietējos ražotājus, uzņēmēji minēja Lietuvu, kurā iepirkumu noteikumos iestrādāta norma, ka produkta aprakstam jābūt precīzā lietuviešu valodā un, ja tiek atrasta kaut viena kļūda, pretendents zaudē konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepērc svešu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepērc svešu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepērc svešu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepērc svešu!

Komentāri

Pievienot komentāru