Citas ziņas

Kanāda piemēro sankcijas Krievijai un nosūta uz Austrumeiropu papildspēkus

LETA--REUTERS/CP24, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Kanāda piemērojusi Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas Krievijai piemērojušas arī ASV, Eiropas Savienība (ES), Vācija, Lielbritānija, Austrālija un Japāna.

Trudo otrdien paziņoja, ka Kanādas valdība aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuru "neatkarību" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un Krievijas parlamenta locekļiem, kas balsoja par Doņeckas un Luganskas neatkarības atzīšanu.

Kanāda arī piemēros sankcijas divām Krievijas bankām un aizliegs jebkādus darījumus ar tām, paziņoja Trudo.

Viņš paziņoja, ka apstiprinājis arī papildu 460 karavīru nosūtīšanu NATO austrumu flanga stiprināšanai.

"'Šodien es arī apstiprinu līdz 460 Kanādas bruņoto spēku karavīru iesaistīšanu operācijā "Reassurance". Tas nozīmē vairāk karavīru Latvijā, kā arī papildu fregati un jūras patruļlidmašīnu," paziņoja Trudo.

Uz Latviju tiks nosūtīta artilērijas vienība ar 100 karavīriem, kas pievienosies 540 citiem Kanādas karavīriem, kas vada NATO kaujas grupu Baltijas valstī.

Uz Austrumeiropu tiks nosūtīta arī fregate "HMCS Halifax" un patruļas lidmašīna "CP-140 Aurora".

Papildspēku ierašanās Eiropas austrumos gaidāma līdz marta beigām.

Trudo norādīja, ka šie pasākumi paredzēti, lai "stiprinātu mūsu saistības pret NATO un veicinātu mieru un drošību reģionā".

Putins ir uzdevis Krievijas Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās". Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.

Trudo raksturoja šo soli kā skaidru Ukrainas suverenitātes pārkāpumu.

"Nekļūdieties: tas ir iebrukums suverēnā valstī, un tas ir absolūti nepieņemami," sacīja Trudo, piebilstot, ka Krievijai vēl "nav par vēlu" meklēt diplomātisku risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu kā Baltkrievijai

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rinkēvičs: Pirmajā sankciju paketē pret Krieviju ietvertas bankas, politiķi un finanšu sektora elementi

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, trešdien paziņoja bloka prezidētājvalsts Francija.

Sankcijas stāsies spēkā līdz ar to publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī, paziņoja Francija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja par virkni sankciju Krievijai, kā ar jaunām sankcijas pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

Leiena pavēstīja, ka sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

"Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda," sacīja Leiena. Sankcijas tiks noteiktas arī personām, kas palīdz Krievijas agresijai.

Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baidens paziņo par pirmo sankciju kārtu Krievijai un papildspēkiem Baltijai

LETA--DOŽDJ/AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi.

Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens. "Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."

ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.

Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju tās iebrukuma Ukrainā dēļ, pakļaujot sankcijām arī Krievijas uzņēmumus "Gazprom" un "Rosņeft", trešdien paziņoja Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī.

"Kanādas atbalsts Ukrainai un tās tautai ir nelokāms. Uz katru agresijas aktu, ko īsteno Krievijas vadība, mēs atbildēsim ar pasākumiem, kuru mērķis ir vājināt viņu spējas karot. Tā kā briesmīgie notikumi Ukrainā turpina attīstīties mūsu acu priekšā, ir acīmredzams, ka vajag darīt vairāk," sacīja Žolī.

"Tie, kas sekmē Krievijas agresiju, tiks saukti pie atbildības," viņa uzsvēra.

Jaunās Kanādas sankcijas attieksies uz "Rosņeft", "Gazprom" un šo uzņēmumu 10 vadītājiem, kas līdz šim nebija pakļauti ierobežojošiem pasākumiem.

"Kanāda sper šos soļus kopā ar starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem solidaritātē ar Ukrainas valdību un tautu. Šāda koordinācija parāda plašo starptautisko atbalstu Ukrainai un tās tautai. Konsultācijas ar partneriem par tālāku sankciju ieviešanu tiks turpinātas, ja Krievija turpinās savu agresiju pret Ukrainu," pavēstīja Kanādas Ārlietu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piemērot sankcijas vēl 160 Krievijas oligarhiem un parlamenta augšpalātas Federācijas padomes locekļiem, pastiprināt noteikumus kriptovalūtu pārvedumiem un kuģošanas navigācijas tehnoloģiju eksportam uz Krieviju, tviterī paziņojusi Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa pavēstīja, ka sankcijas tiks noteiktas arī Baltkrievijas banku sektoram.

Bloka prezidētājvalsts Francija iepriekš paziņoja, ka ES nolēmusi dot zaļo gaismu trīs Baltkrievijas banku atslēgšanai no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

ES cenšas aizlāpīt caurumus bezprecedenta sankciju režīmā, ko ES kopā ar citiem Rietumu partneriem piemērojusi Krievijai pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Kriptovalūtu pārvedumu noteikumu pastiprināšanas mērķis ir nepieļaut, kas personas un uzņēmumi, kam piemērotas sankcijas, izmanto šifrētās digitālās sistēmas, lai apietu ES sankcijas.

Plašāka informācija par jaunajām sankcijām gaidāma drīzumā, kad tā oficiāli tiks publicētas ES žurnālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - ES nosaka sankcijas Putina meitām, Lielbritānija arī Lavrova meitām

LETA--AP, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iesaldēti un pārtraukti darījumi - ģeopolitiskās situācijas radītās blaknes Latvijas komercdarbībā. Kā risināt?

Karīna Šarikova, advokātu biroja "TGS Baltic" zvērināta advokāte, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice paplašinājusi sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā, iekļaujot "melnajā sarakstā" vēl 197 cilvēkus un deviņus uzņēmumus.

"Vēl 197 cilvēkiem piemērotas finansiālas sankcijas un ieceļošanas ierobežojumi. Viņu vidū ir oligarhi un pazīstami uzņēmēji. Vēl deviņiem uzņēmumiem arī piemērotas finansiālas sankcijas," paziņoja valdība.

Šodien Šveicē tika iesaldēti to personu un uzņēmumu līdzekļi, kuriem piemēro sankcijas. Šveices sankciju saraksts tagad ir pilnībā sinhronizēts ar ES sarakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Putina režīms ir starptautiski jāizolē no pārejās pasaules, lai apstādinātu tā uzsākto noziedzīgo militāro agresiju pret ukraiņu tautu,” tā ceturtdien Twitter vēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Galvenais ir panākt šī noziedzīgā režīma izolāciju no pasaules, līdzīgi kā tas ir ar Ziemeļkoreju,” tā savukārt vēstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Tikmēr Krievijas karaspēks tuvojas Kijevai... ““Stingri nosoda”, iespējams, būs vārdi, kas piegriezīsies jau pēcpusdienā... Rīcību, lūdzu, reālu rīcību, ja tiešām nosodāt! Ja tādas nav, tad tiem pāris vārdiem no dažādu valstu līderiem vai paša Dieva ir apaļa 0 vērtība,” tā tajā pašā ceturtdienā turpat Twitter tīklā bija ierakstījis kāds politisko notikumu vērotājs.

Ļoti tieši un precīzi. Stingras Rietumu sankcijas Krievijai un nemitīgus nosodījumus redzam jau gadus astoņus – vai tas ko līdzējis? Kā redzam – nē. Vēl trakāk – ierāvusies čaulā, Krievija kļuvusi aizvien agresīvāka. Nu šī kodollielvalsts gatava iet, tā teikt, uz visu banku. Pārkāpusi robežu, aiz kuras atpakaļceļa vairs nav. Pēc principa: visu vai neko. Un ko šādā situācijā nozīmētu ieslēgšana aiz vēl lielāka dzelzs mūra?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija atvēlēs papildu trīs miljardus Norvēģijas kronu (308 miljonus eiro) militāro spēku stiprināšanai ziemeļos pie Krievijas robežas.

"Pat ja Krievijas uzbrukums Norvēģijai nav iespējams, mums jāsaprot, ka mums austrumos ir kaimiņš, kas ir kļuvis bīstamāks un un neprognozējamāks," preses konferencē paziņoja Norvēģijas aizsardzības ministrs Ods Rogers Ēnoksens.

Papildu līdzekļi tiks izmantoti karaflotes klātbūtnes paplašināšanai ziemeļos, kā arī, lai intensīvāk apmācītu karavīrus un rezervistus un palielinātu munīcijas, degvielas un aprīkojuma krājumus.

Papildu līdzekļi tiks arī izmantoti, lai uzlabotu valsts iespējas uzņemt sabiedroto spēkus un stiprinātu kiberaizsardzību un izlūkošanu.

Norvēģijai ir 196 kilometrus gara zemes robeža ar Krieviju Arktikā un gara jūras robeža Barenca jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperatora TUI padomi pamet ES sankcijām pakļautais Krievijas miljardieris Mordašovs

LETA--AFP, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozare stingri nosoda Krievijas spēku iebrukumu Ukrainā un ir gatava izpildīt tam uzticētos pienākumus finanšu sankciju izpildē, norāda Finanšu nozares asociācija (FNA).

Finanšu sektora stabilitāti Latvijā noteiktās sankcijas neapdraud, jo pēdējo gadu laikā ir veiktas fundamentālas pārmaiņas, pilnveidojot finanšu noziegumu un naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, un samazināts riskanto darījumu apjoms segmentā, kuru skar pieņemtās sankcijas.

Noteiktās sankcijas pastiprinājušas jau līdz šim noteiktās finanšu sankcijas, ierobežojot Krievijas piekļuvi kapitāla tirgiem, kā arī Krievijas finanšu sistēmu un ekonomiku kopumā, vēršoties pret lielajām Krievijas bankām. Praksē tas nozīmē, ka šobrīd maksājumi no sankcionētajām iestādēm un personām netiek pieņemti - tiek atgriezti, aizturēti pārbaudei vai arī iesaldēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

G7 gatavo Krievijai milzīgas ekonomiskās sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai

LETA--DPA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstu finanšu ministri pirmdien paziņojuši, ka ir gatavi noteikt milzīgas ekonomiskās sankcijas Krievijai gadījumā, ja tā uzbruks Ukrainai.

Ministri norādīja, ka Krievijas armijas koncentrēšanās pie Ukrainas robežām ir pamats nopietnām bažām, un uzbrukuma gadījumā Krievijai jārēķinās ar sekām.

Viņi uzsvēra, ka atbilde būs "ātra, saskaņota un spēcīga".

"Mēs esam gatavi kolektīvi piemērot ekonomiskās un finanšu sankcijas, kurām būs milzīgas un tūlītējas sekas Krievijas ekonomikai," paziņoja G7 valstu finanšu ministri.

Augsta ranga ASV amatpersonas, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pēdējās dienās brīdinājušas, ka Krievija var iebrukt Ukrainā jebkurā brīdī.

Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi jau aptuveni 130 000 karavīru.

Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru