Ekonomika

Karavela un Baltic Wood Trade izveido jaunu uzņēmumu

LETA, 26.06.2023

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" un kokmateriālu tirgotāja SIA "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa izveidojuši jaunu uzņēmumu SIA "Mednieku cilts", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaundibinātās kompānijas kapitālā 66,67% īpašniece ir "Karavela", bet 33,33% kapitāldaļu pieder Rūsam.

"Karavela" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kompānija "Mednieku cilts" dibināta ar mērķi neatkarīgi nodarboties ar atpūtas un izklaides nodrošināšanu gan "Karavela" darbiniekiem, gan, iespējams, arī citiem interesentiem.

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Kompānija "Mednieku cilts" reģistrēta 20.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 75 000 eiro. Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rūsa, bet valdes locekļa amatā - Endele.

Jau vēstīts, ka "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro. Kompānija "Karavela" ir reģistrēta 2001.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,499 miljoni eiro. "Karavela" īpašnieki ir Andris Bite (80%) un Endele (20%).

Savukārt "Baltic Wood Trade" 2022.gadā strādāja ar 23,799 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums vairākas reizes salīdzinājumā ar 2021.gadu, kā arī kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un bija 2,701 miljons eiro. Kompānija "Baltic Wood Trade" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, bet vienīgais īpašnieks ir Rūsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022. gada izaicinājumiem, viens no lielākajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA “Karavela” – salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpinājis savu apgrozījumu par 22%.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 72 miljonus eiro.

Arī SIA “Karavela” provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bijusi par aptuveni 40% lielāka, nekā 2021. gadā, sasniedzot 5 miljonus eiro.

“Neskatoties uz to, ka 2022. gads sākās ar visu veidu izejvielu cenu kāpumu un turpinājās ar kara neprognozējamo ietekmi gan uz cilvēku dzīvēm, gan izmaksām, uzņēmums “Karavela” ir spējis sasniegt labākus rezultātus, nekā bijām plānojuši,” stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite, minot, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumam izdevies gūt šādus panākumus, ir tieši uzņēmuma nodaļu izcilā sadarbība un spēja pieņemt pareizus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela

LETA, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā SIA "Karavela", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Karavela" īpašniekos izmaiņas pēdējo divu mēnešu laikā veiktas divas reizes.

Oktobrī Andris Bite samazināja savu daļu īpatsvaru no 80% līdz 41,43%. Viņa daļas tika pārdalītas Pēterim Bitem (28,29%) un Jānim Bitem (10,29%).

Jāņa Endeles daļa uzņēmumā palika nemainīta - 20%.

Savukārt decembrī Andris Bite savu dalību uzņēmumā samazināja līdz 12,86%. Viņa daļas, kopā ar Pēterim un Jānim Bitēm piederošajām daļām tika pārdalītas jaundibinātajai AS "Strops investīcijas". Kompānijai pieder vairākums, jeb 67,14% "Karavela" īpašumdaļu.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 18.decembrī.

"Strops investīcijas" reģistrēta 2023.gada 30.novembrī. Tās pamatkapitāls ir 39,234 miljoni eiro. Kompānijai "Strops investīcijas" pieder 70% SIA "MB Invest", 67,14% SIA "Karavela", 77,37% SIA "Kaija Seafood" un 50% SIA "Atlantijas metāla serviss". "Strops investīciju" patiesie labuma guvēji ir Jānis, Pēteris un Andris Bites.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā Vācijas biznesa partneri zivju pārstrādes uzņēmums Karavela šogad veicis ieguldījumus preču zīmes Larsen atjaunošanā (reberndingā), izmainot esošo zīmolu un tā komponentus, pirms tam veicot tirgus izpēti. Tika veikta arī apjomīga Vācijas patērētāju vērtību izvērtēšana, fokusējoties uz zivju konservu tēmu.

2019. gadā SIA Karavela iegādājās Vācijas zivju konservu ražotāju Larsen Danish Seafood, un šī zīmola produkcijas ražošana tika pārcelta uz Karavelas ražotni Rīgā. Kopš šī notikuma ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmums un sadarbības partneris Vācijā būtu guvuši pirmās būtiskās atziņas par to, kā darbojas Vācijas pārtikas produktu tirgus.

Kopējā investīcija Larsen zīmola atjaunošanā ir vairāki simti tūkstoši eiro, un uzņēmuma galvenais uzdevums nākošajos 3 - 5 gados ir pacīnīties par būtisku tirgus daļas iegūšanu konservētā tunča pārdošanā Vācijā, kur ar dažādiem zīmoliem gada laikā tiek pārdots vairāk kā 200 miljoni kārbu, no kuriem tikai 25% ir zīmolu (brendu) produkti un pārējie 75% ir veikalu preču zīmju produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējam Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidentam Didzim Šmitam noliekot savas pilnvaras un stājoties Zemkopības ministra amatā, 2022. gada beigās biedrība ievēlējusi jaunu prezidentu – zivju konservu ražotāja SIA “Karavela” Attīstības direktoru Jāni Endeli.

Kā stāsta jaunievēlētais LZS prezidents, krasas pārmaiņas nozarē veikt nav plānots, taču galvenokārt uzsvars tikts likts uz zivrūpniecības nozares stiprināšanu Baltijas mērogā.

“Šis amats man ļaus turpināt iesāktos darbus uz kopējo pārtikas eksporta veicināšanu valstī, koncentrējoties tieši uz nozares labo pieredzi un runājot par to, kā uzlabot uzņēmēju un valsts sadarbību, lai vispirms apturētu Latvijas ekonomiskās atpalicības palielināšanos no Igaunijas un Lietuvas,” stāsta J.Endele.

Pēc viņa teiktā, virzība uz lielāku izaugsmi plānota tikai pēc tam, kad Latvijas pozīcijas Baltijā būs nostabilizējušās.

Biedrība Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies vadošie Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir konservētu zivju produktu ražošana. LZS sastāv no 13 biedriem, starp kuriem ir visi lielākie Latvijas zivju konservu ražotāji, dažādu citu zivju produkcijas veidu ražotāji un eksportētāji, ka arī Latvijas zvejniek. Biedrības galvenais uzdevums ir veicināt nozares dalībnieku intereses Latvijā un starptautiskā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Barselonā aprīlī notika lielākā specializētā zivju un jūras velšu nozares izstāde “Seafood Expo Global 2023”, kurā piedalījās visi veiksmīgākie pasaules zvejas, zivju apstrādes, kā arī zivju pārstrādes iekārtu ražotāju uzņēmumi, tostarp arī 12 Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri.

Šis ir gada lielākais šīs nozares pasākums, kurā zivrūpniecībā iesaistītie tiekas, lai ne tikai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus, bet arī, lai apmainītos ar viedokļiem gan par nozares aktualitātēm, jaunajām tendencēm, gan arī, lai spriestu par jaunās nozvejas sezonas potenciālajām zivju cenām, kuras noteiks, kādas būs nākamā gada produkcijas cenas.

Latvijas zivrūpnieku kopīgajam stendam šogad bija pilnīgi jauns dizains, kas ļāva izcelties salīdzinoši ar citiem izstādes dalībnieku stendiem. Katram no pārstāvētajiem uzņēmumiem bija savi darba uzdevumi, bet īpaši pamanītas gan no klientu, gan citu izstādes apmeklētāju puses bija kopīgās Latvijas produktu degustācijas, kuras sagatavoja divi pavāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivrūpniecības uzņēmumiem 2024.gadā pašizmaksa tikai pieaugs, intervijā sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpasnieks Jānis Endele.

Viņš stāstīja, ka visa veida zivis kā proteīna avoti patlaban ir kļuvušas neadekvāti dārgas. Kā daži no iemesliem tam ir nozvejas kvotas un Čīle, kas kā lielākais zivju miltu ražotājs, samazinājis nozveju un globālajā zivju miltu tirgū radījis deficītu.

"Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos," norādīja Endele.

Viņš uzvēra, ka pie paaugstinātām cenām būtisks ir darbs ar pircējiem visā pasaulē, jo iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs.

"Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka," atzīmēja Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, secināts "Finanšu pieejamības pārskatā 2023", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.

Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšanu veicinās banku kapitāla palielināšana un uzņēmumu eksportspējas stiprināšana

LETA, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanu Latvijā var veicināt banku kapitāla palielināšana un uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, ceturtdien Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?" atzina diskusijas dalībnieki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite atzina, ka patlaban situācija ar finansējuma pieejamību nav veselīga, un, ja tā neuzlabosies, tad "pļurināsimies tāpat vien uz priekšu, arvien vairāk atpaliekot no kaimiņiem".

Bite sacīja, ka uzņēmumiem nofinansēties ikdienas darbībai nav problēmu, taču pilnībā izpaliek iespēja finansēt kvantitatīvi lielākus projektus. Tāpat Bite sacīja, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kvalificēšanās iespēja kredītiem ir vājāka, bet uzņēmējiem bieži vien nav izpratnes, kas tieši viņu uzņēmumos neatbilst banku prasībām. Tāpēc būtu nepieciešams darbs ar uzņēmumiem šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 02.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru