Jaunākais izdevums

Pamatojoties uz to, ka 2019. gads uzņēmumam bija finansiāli ļoti veiksmīgs un izaugsme turpinās arī 2020. gadā, kad 9 mēnešos jau sasniegti visi 2019. gada finanšu rādītāji, SIA "Karavela" vadība ir pieņēmusi lēmumu par 16 miljonu eiro lielām investīcijām uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanai un nākotnes projektu attīstības sekmēšanai laika periodā līdz 2023. gadam, informē uzņēmums.

SIA "Karavela" 2020. gada 9 mēnešu apgrozījums ir 49,5 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2019. gada attiecīgajā laikā periodā.

"Lai arī nākošajā gadā būs daudz dažādu izaicinājumu, tomēr pēdējo divu gadu uzņēmuma labie finanšu rādītāji rada pārliecību, ka ir laiks sākt ieguldīt gan uzņēmuma infrastruktūras atjaunošanā, gan arī realizēt jaunos projektus, pie kuriem esam strādājuši pēdējos divus gadus. Nākošajā periodā būs ļoti intensīvi jāstrādā, lai spētu īstenot uzstādītos investīciju mērķus savlaicīgi un sasniegtu apgrozījuma pieaugumu līdz 100 miljoniem eiro gadā nākošo 5 gadu laikā. Esam pārliecināti par saviem jaunajiem projektiem, un tagad tikai uz priekšu!", norāda uzņēmuma vadītājs Andris Bite.

"Oktobrī mēs noorganizējām savu pirmo starptautisko attālināto izstādi "SEE ALL in RIGA", kā arī vebināru saviem klientiem, kas bija nozīmīgs notikums, jo šīs izstādes laikā guvām pārliecību, ka jaunie projekti, pie kuriem esam strādājuši pēdējos gadus, ir aktuāli un ļoti interesanti mūsu klientiem visā pasaulē. Šiem jaunajiem projektiem tuvākajā nākotnē vajadzētu būtiski kāpināt uzņēmuma apgrozījumu un peļņu," jauno investīciju plānu vērtē marketinga direktors Jānis Endele.

2019. gadā uzņēmums saražoja vairāk nekā 71,6 miljonu zivju konservu kārbu, sasniedzot 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu un 5,08 milj. eiro lielu peļņu.

2019. gadā eksports veidoja 91% no uzņēmuma pārdošanas apjoma. Nozīmīgākie eksporta partneri ir Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Vācijā; eksports uz šīm valstīm kopā sastāda 51% no visa realizācijas apjoma. SIA "Karavela" īpašnieki ir valdes loceklis Andris Bite, mārketinga direktors Jānis Endele un Jānis Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Karavela: Pieprasījums pēc zivrūpnieku produkcijas mazliet pārsniedz saražotos apmērus

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivrūpniecības nozari Latvijā līdz šim nav būtiski negatīvi ietekmējusi Covid-19 krīze - lai arī ārkārtējās situācijas sākumā pārdošana īslaicīgi kritās, patlaban pieprasījums atkal mazliet pārsniedz saražotos apmērus, teica zivju konservu ražotāja "Karavela" mārketinga direktors Jānis Endele.

"Nozari kopumā, neraugoties uz pasaulē notiekošo, globālas ķibeles līdz šim nav piemeklējušas. Bija brīdis, kad piedāvājums īslaicīgi pārsniedza piepieprasījumu, bet tagad visi uzņēmumi strādā plānotajā darba grafikā un pieprasījums mazliet pārsniedz saražotos apmērus," sacīja Endele. Viņš piebilda, ka nozarei otrais pusgads realizācijas apmēru ziņā allaž ir labāks nekā pirmais. Lai arī bija īslaicīgs pārdošanas apmēru kritums vienubrīd ārkārtējās situācijas laikā, pašlaik pārdošana atgriezusies plānotajā līmenī un nozare par pārdošanu žēloties nevar nevar.

"Karavelas" mārketinga direktors piebilda, ka pēc lokālajām krīzēm nozarē un Krievijas noteiktā embargo 2015.gadā, kā arī valūtu devalvācijas bijušajos Padomju Savienības tirgos nozare kļuvusi stiprāka. Vājākie uzņēmumi savu darbību izbeiguši jau iepriekšējos gados, vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Latvijas tirgū palikuši spēcīgākie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" maijā izsludinājis vairākus iepirkumus, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 300 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties iekārtu komplektu zivju apstrādei. Tajā ietilpst iekārta mazo pelaģisko zivju (reņģe, brētliņa) filetēšanai, pirmapstrādātu zivju sālīšanai un sapakošanai plastmasas spaiņos ar tilpumu 5 – 10 litri un citas iekārtas.

Tāpat uzņēmums plāno iegādāties laboratorijas autoklāvu ar aprīkojumu, sterilizācijas autoklāvu ar aprīkojumu un uzstādīšanu, kura paredzamā līgumcena ir 200 tūkstoši eiro. SIA "Karavela" vēlas iegādāties arī speciālizēto transporta tehniku un ledus ģeneratoru ar aprīkojumu.

"Pašlaik mums ir vairāki aktīvi projekti, kas ir dažādās stadijās, mēs visu laiku kaut ko uzlabojam, efektivizējam un ieviešam no jauna," stāsta kompānijas mārketinga direktors Jānis Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: Ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gads pārtikas ražotājiem Latvijā nepaliks atmiņā ne kā pats sliktākais vai izcilākais.

Nopelnīts ir gandarījums graudu nozarē. Par vareno ražu un tirgus piedāvātās cenas solīdo augstumu. Bet piena un gaļas ražotājiem gan gājis kā pa viļņiem, secina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.

"Galvenokārt vīrusa Covid 19 nesto traucējumu dēļ. Iekšzemē un ārzemēs drastiski mainījās iespējas ar pie mums saražotā pārdošanu. Ja gada sākumā cūku audzētāji priecājās par labo cenu, tad tagad katra cūka tiek pārdota ar 30-40 eiro zaudējumiem. Dārzeņiem ražas bija labas, bet cenas zemākas nekā pirms gada. Ar sekām būs jārēķinās vēl visa nākamā gada garumā," liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru