Kas partiju baltu dara? 

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, nosakot, ka kopumā partijām iedos par četriem miljoniem eiro budžeta līdzekļu vairāk nekā līdz šim. Kopš lēmuma ir vesela jūra kritikas.

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 2019. gada 05. novembris plkst. 7:21

Foto: no personīgā arhīva

Pirmkārt, kā viņi tā drīkst – paši sev dot naudu? Otrkārt, tiks būtiski ierobežota jaunu partiju ienākšana politikā. Treškārt, kontekstā ar Administratīvi teritoriālo reformu notiek pastarpināts mēģinājums pārņemt varu pašvaldību līmenī, naudu reklāmai ņemot no budžeta.Ceturtkārt, mērķis ir ierobežot privāto ziedotāju ietekmi uz partijām. Bet likuma pieņemšana ir kā atzīšanās, ka partijas šādi ir ietekmētas.

Papildus jāpiebilst, ka likums par lobijiem tā arī nav izstrādāts un šajā jomā viss ir tumšāk nekā tumšā mežā naktī.

Viļoties pašreizējo partiju realizētajā politikā, cilvēki nolems vispār nebalsot, jo nevēlēsies dod 4,5 eiro tiem, kurus uzskata par meļiem un krāpniekiem.

Jautājums ir, kam pēkšņi un steigā ir nepieciešama papildu nauda. Dažos teikumos runājot par budžetu, premjers Krišjānis Kariņš norādīja uz skolu un slimnīcu likvidācijas nepieciešamību jau tuvākajā nākotnē, un skaidrs, ka tas skars reģionus. Ir nepieciešama masīva reklāmas kampaņa, lai ieskaidrotu reģionu iedzīvotājiem, ka viņu dzīves līmeņa un ērtību samazināšana būs kaut kas labs. Četri miljoni šādai kampaņai ir laba nauda.

Kopumā aktivitāte vēlēšanās nav augsta, un pēc būtības iznāk, ka nepilni 2% sabiedrības izlemj, ka viņu viedokli un pārliecību finansēs pārējie 98%. Normāli partijās ir jābūt ap 5% sabiedrības, lai varētu teikt, ka tās izsaka vairākuma viedokli. No Rietumu demokrātiju parauga mūsu partijas, ievērojot to skaitlisko sastāvu proporcionāli pret sabiedrību, spēj prezentēt mazāk par 40% vēlētāju gribas. Pārējos vienkārši apvārdo!

Nauda partijām ir vajadzīga, lai varētu vēl skaļāk bazūnēt, ka melns ir balts!

Skolu slēgšana ir likvidēšanas politika, un par to vēlētājs partijas soda – tās nonāk opozīcijā vai iznīkst.

Šobrīd kārtējiem likvidatoriem tiks dota nauda, lai paveikto varētu uzdot par sasniegumu. Iespējamās sekas būs totāls vēlēšanu aktivitātes kritums. Otra iespēja – jauna politiskā pestītāja parādīšanās, kā savulaik bija Zīgerists, Repše vai Sudraba.

Partiju finansējuma palielināšana pirms tik nozīmīgām reformām valstī ir noziedzīga pret politiskās sistēmas stabilitāti kopumā, kas var novest pie ļaunākajām sekām – pilnīga ticības zuduma sistēmai.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 04. novembris plkst. 8:22

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša...

2019. gada 01. novembris plkst. 6:44

Šonedēļ Saeima pirmajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Balsojumu ievadīja premjera...

2019. gada 31. oktobris plkst. 6:19

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir mobilizēšanās cīņai ar klimata pārmaiņām....

2019. gada 30. oktobris plkst. 6:25

Pasaules ekonomika spiež pa bremzēm, lai gan akciju tirgus izskatās neapstādināms. ASV...

2019. gada 29. oktobris plkst. 6:18

Pēdējā laikā modē ir vides un klimata izaicinājumu aktīvisms. Ne visas tā...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...