Jaunākais izdevums

Vienas dienas darba vizītē Liepājā 30.augustā viesojās Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, tiekoties ar Liepājas valstspilsētas un Liepājas SEZ pārvaldes vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas un preču apmaiņu ar Kazahstānu.

Jau šobrīd Liepājas ostas termināli apstrādā Kazahstānas kravas, bet kā uzsvēra Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, ir ļoti svarīgi esošo sadarbību paplašināt un veidot jaunus kopīgus projektus.

Ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi tranzītbiznesa nozari un ieviesusi būtiskas izmaiņas preču apmaiņā, loģistikas virzienos un tirgus pieprasījumā. Ieviesto sankciju dēļ Eiropā mainās preču plūsmas, kas arī izskaidro gan Uzbekistānas, gan Kazahstānas uzņēmēju interesi par Baltijas valstīs, Latviju un, protams, arī Liepājas ostu.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, Latvijas -Kazahstānas attiecības ir ļoti svarīgas. “Jau šobrīd Liepājas ostā krauj Kazahstānas kravas – alumīniju, ferro sakausējumus, lauksaimniecības kravas, kas tā nokļūst Eiropā un citur pasaulē, savukārt sojas produkti, cukurs, industriālais aprīkojums no pasaules un Eiropas valstīm nonāk Kazahstānā. “Ir ļoti svarīgi tikties, rādīt Liepājas un ostas iespējas, nodrošināt informācijas apriti ar Kazahstānas vēstniecības starpniecību starp Liepājas un Kazahstānas uzņēmējiem. Katra iespēja ir jāizmanto, jo tikai tā var iegūt rezultatīvos rādītājus, kas atspoguļojas pilsētas un valsts budžetā.”

LSEZ SIA “Liepaja Bulk Terminal” valdes loceklis Juris Matvejevs apstiprina, ka jau šobrīd terminālā tiek pārkrautas Kazahstānas kravas.

“Aktivitāte ir liela. Šodien ar Kazahstānas vēstnieku pārrunājām, ko Liepāja, Liepājas ostas termināli var piedāvāt, kādas ir sadarbības iespējas. Ar Kazahstānu sākām strādāt jau pirms vairāk kā 15 gadiem, tad bija pauze, kas bija saistīta ar loģistikas izmaksām, bet tagad situācija ir būtiski mainījusies. Esam ieinteresēti, lai Kazahstānas kravas atgrieztos un pakāpeniski tas arī notiek.”

Jau septembra vidū Liepājas SEZ vadība ar vienoto zīmolu “Via Latvia” piedalīsies starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē un konferencē “TransLogistica Kazakhstan 2022”, kas norisināsies Almatā, Kazahstānā, kopā Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm un VAS Latvijas dzelzceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) valde, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas ziņojumu, nolēmusi par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināt Uldi Hmieļevski.

Liepājas SEZ valde ar 2022.gada 4.marta lēmumu nolēma veikt Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlasi divās kārtās. 21.aprīlī atbilstoši komisijas apstiprinātajam Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases nolikumam tika izsludināts konkurss, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu 6.maijā. Noteiktajā termiņā Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti desmit pārvaldnieka amata pretendentu pieteikumi.

Liepājas SEZ pārvaldnieka atlases komisija konkursa pirmajā kārtā, atbilstoši nolikumam novērtēja pretendentus atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem, atbilstoši komisijas noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem un nolēma virzīt sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pilsētas Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ostas noliktavas Brīvostas ielā, Liepājā. Noliktavu kopējā platība ir 6018,2 m2 un LSEZ SIA “Ekers Stividors LP” plāno tur uzglabāt atjaunojamo energoresursu kravu - koksnes granulas, kas ir salīdzinoši jauns kravu veids Liepājas ostā.

Kopumā 2022. gada februārī Liepājas ostas uzņēmēji pārkrāvuši 727 856,98 tonnas dažādu kravu no kurām lielākais apgrozījums bija beramkravu grupā – 501,5 tūkst. tonnu, joprojām labus rezultātus uzrāda kravu pārvadājumi regulārajā prāmja līnijā Liepāja-Travemunde un konteineru fīderlīnija Liepāja-Gdaņska. Kopumā februārī apkalpoti 148 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3635 pasažieri.

Februārī beramkravas veidoja 69 % no visām kravām. Lielākais kravu apgrozījums bija lauksamniecības kravu ( 335,6 tūkst. t) segmentā, vienlaikus nodrošinot gan atjaunojamo energoresursu ( 92,5 tūkst. t), gan celtniecības materiālu (41,4 tūkst. t) kravu plūsmu. Ģenrālkravu apgrozījums bija 175,0 tūkst. tonnu jeb 24 %, bet lejamkravas veidoja 7% jeb 51,3 tūkst. tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 6,818 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,614 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 630 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,4%, ķīmiskās beramkravas - 458 200 tonnu apmērā, kas ir par 12,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 2,453 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 200 600 tonnas ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,363 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,178 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,109 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,6% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 946 200 tonnu apmērā, kas ir par 17,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas Kafijas fabrika plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kāda īsti būs sankciju ietekme, jo ir zināma inerce, proti, kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem.

"Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk kravas dabūt ārā no Krievijas un Baltkrievijas pa esošajiem kanāliem," sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi februāra beigās novērots pat neliels pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

"Mēs arī redzam, ka sankcijas stājas spēkā pakāpeniski, līdz ar to ietekme uz dzelzceļa saimniecību būs redzama apmēram mēneša laikā," teica Linkaits, piebilstot, ka tādējādi tuvākā mēneša laikā ir jāsaprot, cik daudz kravu turpinās virzīties pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Akceptē pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai

LETA, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien akceptēja Rīgas pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Kā deputātiem skaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pēc šī lēmuma pašvaldība vērsīsies Konkurences padomē un Pārresoru koordinācijas centrā. Saņemot pozitīvu atzinumu no šīm iestādēm, jautājums par līdzdalības izvērtēšanu atkārtoti tiks iesniegts Rīgas domes komitejās, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domē.

Lange skaidroja, ka saskaņā ar likumu kapitālsabiedrība jādibina līdz 1.septembrim.

Plānots, ka jaunajā kapitālsabiedrībā brīvosta ieguldīs savu mantu, kas kļūs par valsts īpašumu, savukārt pašvaldība plāno ieguldīt 19 zemes vienības.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, Latvijā ir desmit ostas, taču stratēģiski nozīmīgi objekti ir trīs lielākās ostas - Rīgas, Liepājas un Ventspils osta, kurām ir būtiska loma valsts drošībā un tautsaimniecībā, kā arī vietējās pašvaldības darbībā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielajās ostās februārī turpinājās palielināties pārkrauto kravu apjoms, un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.

Kopumā janvārī un februārī ostās pārkrauti 7,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 464,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2021. gada pirmajos divos mēnešos, kā arī par 18 tonnām vairāk nekā janvārī.

Kravu apgrozījumu ostās pagaidām nav ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču sagaidāms, ka turpmāk šis faktors atstās būtisku iespaidu uz ostu darbu, pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Transporta un loģistikas nozari ģeopolitiskā situācija ietekmē vairākos veidos – sākot no Eiropas Savienības un citu valstu noteiktajām sankcijām, lielo starptautisko uzņēmumu lēmumiem slēgt darbu Krievijā, visbeidzot arī preču gala saņēmēji bieži vien atsakās no kravām, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar Krieviju," atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu ūdens tūrisma iespējas Liepājā aktīvajā tūrisma sezonā, uzņēmums "Water Sledge" liepājniekam un pilsētas viesiem piedāvā iespējas uz kuģīša katamarāna baudīt ekskursijas Tirdzniecības kanālā, ostas akvatorijas teritorijā un Liepājas ezerā trīs dažādos regulāros maršruta izbraucienos.

Tāpat uzņēmums piedāvā iespēju doties individuālos izbraucienos, lai nosvinētu svētkus vai pabūtu kopā ar draugiem un ģimeni. Jaunie ūdenstransporta līdzekļi savus viesus ikdienu sagaida Liepājas Jahtu ostā.

"Šāda veida kuģītis katamarāns šobrīd ir pieejams tikai Liepājā, un tas veidots, lai uz klāja vienlīdz komfortabli var nokļūt arī cilvēki ratiņkrēslos. Ik dienu Jahtu ostas teritorijā viesus gaida jaunie un ērti aprīkotie katamarāni, kura sienas un jumta konstrukcijas ir ērti noņemamas, pielāgojoties viesu vēlmēm un laikapstākļiem," ar jauno pakalpojumu iepazīstina "Water Sledge" pārstāvis Vilnis Brikmanis.

"Water Sledge" komandā aktīvi strādā trīs liepājnieki, kuri kuģīšiem katamarāniem devuši vārdus "My Story" un "Trip History".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sliktākajā scenārijā Krievijai noteikto sankciju dēļ no Latvijas ostām visvairāk cietīs Ventspils osta

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā no Latvijas ostām visvairāk varētu ciest Ventspils osta, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš minēja, ka Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai sliktākajā scenārijā ir iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, kamēr Rīgas ostai kravu apgrozījuma kritums varētu būt 45%, bet Liepājas ostai - 20-30%.

Viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrija visiem saviem uzņēmumiem ir lūgusi sniegt pirmreizējos novērtējumus situācijai, kāda varētu būt ietekme.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka ostas ir mazliet labākā situācijā nekā VAS "Latvijas dzelzceļš", jo Latvijas ekonomikai būs vajadzīgas izejvielas, vienalga, vai tās nāk no Krievijas vai no citām valstīm.

"Skaidrs, ka viena liela daļa šo izejvielu ienāks pa jūru, tātad tās tiks importētas un caur ostām pārkrautas. Protams, tas nenozīmē, ka ietekme nebūs būtiska. Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai kritiskākajā scenārijā iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, Rīgas ostā - 45%, Liepājai - samazinājums starp 20% un 30%," stāstīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noskaidroti Rēzeknes SEZ "Gada uzņēmumi"

Db.lv, 16.08.2022

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku; visi atvērti jauniem risinājumiem

Māris Ķirsons, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.

Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.

Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas minerālmēslu ražotāja un izplatītāja "Yara" grupas kompānija SIA "Yara Latvija" fasēs un uzglabās minerālmēslus "Riga Nordic Terminal", informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Viņa informē, ka "Yara Latvija" ir sākusi ilgtermiņa stratēģisku sadarbību ar "Magnat Group", sākot "Yara" minerālmēslu pārkraušanu, fasēšanu un uzglabāšanu "Riga Nordic Terminal". Paredzētais minerālmēslu pārkraušanas un fasēšanas gada apmērs paredzēts līdz 100 000 tonnu, bet fasēšanas jauda - līdz 150 tonnām stundā.

Līdz šim minerālmēslu fasēšana nelielos apmēros tika veikta Liepājas ostas terminālī "Duna". Gatavā produkcija tika piegādāta klientiem no kaimiņvalstu ostām. "Yara" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Lauri Heimala atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā "Yara" ir būtiski paaugstinājusi tirgus daļu Latvijā.

"Sadarbība ar "Riga Nordic Terminal" ir pārdomāts un nozīmīgs solis uzņēmuma turpmākai stratēģiskai attīstībai, kur galvenais fokuss ir nemainīgs - augsta produkta kvalitāte no rūpīgi izvēlētām produkta ieguves un ražošanas rūpnīcām galvenokārt Somijā, Norvēģijā, Vācijā un Dānijā," min Heimala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA EIPU uzsācis dzeramā ūdens termināla būvniecību nekustamajā īpašumā Oskara Kalpaka ielā, Liepājā.

Plānots, ka termināls darbu varētu uzsākt 2023. gadā, nodrošinot 10 jaunas darbavietas.

Saskaņā ar pilsētas un Liepājas SEZ attīstības plāniem tā ir attīstības teritorija, kurā top pilnīgi jauns, videi un cilvēkiem draudzīgs termināls, kurš plāno eksportēt dzeramo ūdeni. Termināls neradīs nekāda veida piesārņojumu, bet mikrorajona iedzīvotāji iegūs jaunu, sakārtotu ceļu, lai varētu piekļūt pludmalei.

Teritorija O.Kalpaka ielā jau iepriekš bijusi iznomāta gan multifunkcionāla termināla būvniecībai, gan konteinertermināla būvniecībai. Diemžēl iepriekšējie projekti nav īstenojušies.

Ņemot vērā 15. vidusskolas un dzīvojamo māju tuvumu, ūdens termināls ir labākais attīstības projekta risinājums, jo pilnībā ir videi draudzīgs un neradīs ne smakas, ne trokšņus, ne putekļus. Vienlaikus uzņēmējs izbūvēs teritorijas ziemeļu daļā sakārtotu ceļu līdz jūrai un pludmalei, kas ir iecienīta iedzīvotāju pastaigas vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi no pašvaldības iegādāties kādreizējo Daugavpils Ķīmiskās šķiedras uzņēmuma profilaktorija teritoriju Stropu apkaimē izrāda Lietuvas augsto tehnoloģiju uzņēmums "Pulsar Optics", kas saskāries ar dzīvokļu pieejamības problēmu Daugavpilī, vēsta Latvijas Radio.

Profilaktorijs padomju gados bija kūrorts uzņēmumā strādājošajiem, pēc tam - viesnīca un populāra atpūtas un nakts izklaižu vieta, bet tagad ēkas pārvērtušās par graustu.

Daugavpils dome šo īpašumu nopirkusi 2017. gadā par nepilniem 130 000 eiro, bet nevienu projektu objekta izmantošanai līdz šim nav realizējusi.

Tagad pašvaldības saņēmusi priekšlikumu no "Pulsar Optics", kas pērn sāka darbību Daugavpilī. Uzņēmumam ir interese veidot jaunu dzīvojamo kompleksu.

"Pulsar Optics" pārstāvis Germans Kavalskis Latvijas Radio skaidroja, ka uzņēmums patlaban Daugavpilī nodarbina ap 150 strādājošo, bet paplašinās un pieņem darbā jaunus darbiniekus, tādēļ jādomā, kur viņus izmitināt, un Daugavpilī ir sarežģīti ar jaunu dzīvokļu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas nav noticis.

2021. gada pavasarī SIA FeLM noslēdza līgumu par bijušā Liepājas Metalurga elektrokausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam Liepāja Steel, kas pieder Turcijas kompānijai Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S. (Aslanli Metalürji), kas savukārt pieder īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu (Hamdi Alaeddin Eyüboğlu). Pagājis vairāk nekā gads kopš darījuma, un Dienas Bizness uzdeva tiešus jautājumus investoram Hamdi Alaedinam Ejuboglu.

Fragments no intervijas

2021. gada pavasarī no uzņēmuma SIA FeLM jūsu uzņēmums Aslanli Metalurji iegādājās metalurģijas kompleksu Latvijas pilsētā Liepājā. Ko tobrīd sapratāt no pirkuma līguma, vai tikāt informēts par Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesībām uz zemi zem metalurģijas kompleksa? Vai to uztvērāt kā nopietnu šķērsli darba uzsākšanai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis

Jānis Goldbergs, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debates par to, kas vajadzīgs vispirms – ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Turcijas investora Aslanli Metalurji meitas uzņēmumu SIA Liepāja Steel vai dokumentācija par vides drošību –, noslēdzās, Liepājas SEZ un investoriem paliekot savās pozīcijās.

Proti, Liepājai vajag garantijas un dokumentus, ka būs videi draudzīga ražošana, bet investoram vajag ilgtermiņa līgumu, lai vispār redzētu darījumu jēgu.

Metalurga krāsns pirkumam gads

2021. gada 30. aprīlī SIA FeLM, kas procesā pārstāvēja Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas turpat izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā. Sākotnēji tika izteikta gatavība investēt 200 miljonus eiro, un jāteic – gada laikā kopš šī līguma noslēgšanas turki ir iegādājušies arī skābekļa ražotni, kuras izbūve savulaik izmaksāja 15 miljonus eiro. Pēc tam Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja zemes pirmpirkuma tiesības zem Liepājas metalurga kausētavas, vēlāk laipni piedāvājot zemi nomāt, kā arī prasot nokārtot būvniecības un vides prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - ASV sankcijām pakļauts arī LatRosTrans pastarpinātā līdzīpašnieka vadītājs

LETA, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas ir ietekmējušas aptuveni 80% no metāla piegādēm, pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norāda, ka īslaicīgi tirgus var dzīvot, izmantojot rezerves, bet jāņem vērā otrā viļņa risks, kas vairāk saistīts ar energoresursu krīzi, kad apstāties var arī piegādes no rietumvalstu tirgiem.

Miķelsons uzsver, ka pirmais uzdevums būtu apzināt reālo metāla pieprasījuma apjomu, jo pašreizējie importa un eksporta apjomi nav precīzi. Tas ļautu veidot prognozi 12 mēnešiem, kā arī paredzēt rezerves Latvijā.

Tāpat Būvuzņēmēju partnerības vadītāja ieskatā būtu nepieciešams piemērot cenu indeksāciju esošajiem un jauniem būvniecības līgumiem. Ekonomikas ministrijai un valsts pārvaldei kopumā nekavējoties jāievieš cenu indeksācija esošajiem un jauniem līgumiem, kur ir būtiska metāla komponente, uzvēra Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru