Jaunākais izdevums

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) valde, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas ziņojumu, nolēmusi par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināt Uldi Hmieļevski.

Liepājas SEZ valde ar 2022.gada 4.marta lēmumu nolēma veikt Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlasi divās kārtās. 21.aprīlī atbilstoši komisijas apstiprinātajam Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases nolikumam tika izsludināts konkurss, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu 6.maijā. Noteiktajā termiņā Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti desmit pārvaldnieka amata pretendentu pieteikumi.

Liepājas SEZ pārvaldnieka atlases komisija konkursa pirmajā kārtā, atbilstoši nolikumam novērtēja pretendentus atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem, atbilstoši komisijas noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem un nolēma virzīt sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.

Konkursa otrajā kārtā komisija klātienē uzklausīja pretendentu redzējumu par Liepājas SEZ pārvaldes darbības prioritātēm, attīstību un Liepājas SEZ pārvaldnieka kompetencē esošajiem primārajiem darbiem tuvāko četru gadu laikā. Komisija vērtēja tādas kompetences, kā komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz attīstību, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, zināšanas un izpratne par labu korporatīvo pārvaldību, zināšanas risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, zināšanas par ostu darbību un reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Komisija 7.jūnija sēdē konkursa otrajā kārtā nolēma ieteikt Liepājas SEZ valdei iecelšanai pārvaldnieka amatā Hmieļevski, kurš bija ieguvis pārliecinoši augstāko novērtējumu. Liepājas SEZ valde izvērtēja komisijas ziņojumu un Liepājas SEZ pārvaldnieka amatā apstiprināja Hmieļevski.

Jau ziņots, ka Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš 2021.gada novembrī atstāja amatu personīgu iemeslu dēļ. Lapiņš pārvaldi vadīja kopš 2016.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pilsētas Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ostas noliktavas Brīvostas ielā, Liepājā. Noliktavu kopējā platība ir 6018,2 m2 un LSEZ SIA “Ekers Stividors LP” plāno tur uzglabāt atjaunojamo energoresursu kravu - koksnes granulas, kas ir salīdzinoši jauns kravu veids Liepājas ostā.

Kopumā 2022. gada februārī Liepājas ostas uzņēmēji pārkrāvuši 727 856,98 tonnas dažādu kravu no kurām lielākais apgrozījums bija beramkravu grupā – 501,5 tūkst. tonnu, joprojām labus rezultātus uzrāda kravu pārvadājumi regulārajā prāmja līnijā Liepāja-Travemunde un konteineru fīderlīnija Liepāja-Gdaņska. Kopumā februārī apkalpoti 148 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3635 pasažieri.

Februārī beramkravas veidoja 69 % no visām kravām. Lielākais kravu apgrozījums bija lauksamniecības kravu ( 335,6 tūkst. t) segmentā, vienlaikus nodrošinot gan atjaunojamo energoresursu ( 92,5 tūkst. t), gan celtniecības materiālu (41,4 tūkst. t) kravu plūsmu. Ģenrālkravu apgrozījums bija 175,0 tūkst. tonnu jeb 24 %, bet lejamkravas veidoja 7% jeb 51,3 tūkst. tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas dienas darba vizītē Liepājā 30.augustā viesojās Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, tiekoties ar Liepājas valstspilsētas un Liepājas SEZ pārvaldes vadību, lai pārrunātu sadarbības iespējas un preču apmaiņu ar Kazahstānu.

Jau šobrīd Liepājas ostas termināli apstrādā Kazahstānas kravas, bet kā uzsvēra Kazahstānas vēstnieks Latvijā Timurs Primbetovs, ir ļoti svarīgi esošo sadarbību paplašināt un veidot jaunus kopīgus projektus.

Ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi tranzītbiznesa nozari un ieviesusi būtiskas izmaiņas preču apmaiņā, loģistikas virzienos un tirgus pieprasījumā. Ieviesto sankciju dēļ Eiropā mainās preču plūsmas, kas arī izskaidro gan Uzbekistānas, gan Kazahstānas uzņēmēju interesi par Baltijas valstīs, Latviju un, protams, arī Liepājas ostu.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, Latvijas -Kazahstānas attiecības ir ļoti svarīgas. “Jau šobrīd Liepājas ostā krauj Kazahstānas kravas – alumīniju, ferro sakausējumus, lauksaimniecības kravas, kas tā nokļūst Eiropā un citur pasaulē, savukārt sojas produkti, cukurs, industriālais aprīkojums no pasaules un Eiropas valstīm nonāk Kazahstānā. “Ir ļoti svarīgi tikties, rādīt Liepājas un ostas iespējas, nodrošināt informācijas apriti ar Kazahstānas vēstniecības starpniecību starp Liepājas un Kazahstānas uzņēmējiem. Katra iespēja ir jāizmanto, jo tikai tā var iegūt rezultatīvos rādītājus, kas atspoguļojas pilsētas un valsts budžetā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis

Jānis Goldbergs, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debates par to, kas vajadzīgs vispirms – ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Turcijas investora Aslanli Metalurji meitas uzņēmumu SIA Liepāja Steel vai dokumentācija par vides drošību –, noslēdzās, Liepājas SEZ un investoriem paliekot savās pozīcijās.

Proti, Liepājai vajag garantijas un dokumentus, ka būs videi draudzīga ražošana, bet investoram vajag ilgtermiņa līgumu, lai vispār redzētu darījumu jēgu.

Metalurga krāsns pirkumam gads

2021. gada 30. aprīlī SIA FeLM, kas procesā pārstāvēja Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas turpat izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā. Sākotnēji tika izteikta gatavība investēt 200 miljonus eiro, un jāteic – gada laikā kopš šī līguma noslēgšanas turki ir iegādājušies arī skābekļa ražotni, kuras izbūve savulaik izmaksāja 15 miljonus eiro. Pēc tam Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja zemes pirmpirkuma tiesības zem Liepājas metalurga kausētavas, vēlāk laipni piedāvājot zemi nomāt, kā arī prasot nokārtot būvniecības un vides prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas nav noticis.

2021. gada pavasarī SIA FeLM noslēdza līgumu par bijušā Liepājas Metalurga elektrokausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam Liepāja Steel, kas pieder Turcijas kompānijai Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S. (Aslanli Metalürji), kas savukārt pieder īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu (Hamdi Alaeddin Eyüboğlu). Pagājis vairāk nekā gads kopš darījuma, un Dienas Bizness uzdeva tiešus jautājumus investoram Hamdi Alaedinam Ejuboglu.

Fragments no intervijas

2021. gada pavasarī no uzņēmuma SIA FeLM jūsu uzņēmums Aslanli Metalurji iegādājās metalurģijas kompleksu Latvijas pilsētā Liepājā. Ko tobrīd sapratāt no pirkuma līguma, vai tikāt informēts par Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesībām uz zemi zem metalurģijas kompleksa? Vai to uztvērāt kā nopietnu šķērsli darba uzsākšanai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA EIPU uzsācis dzeramā ūdens termināla būvniecību nekustamajā īpašumā Oskara Kalpaka ielā, Liepājā.

Plānots, ka termināls darbu varētu uzsākt 2023. gadā, nodrošinot 10 jaunas darbavietas.

Saskaņā ar pilsētas un Liepājas SEZ attīstības plāniem tā ir attīstības teritorija, kurā top pilnīgi jauns, videi un cilvēkiem draudzīgs termināls, kurš plāno eksportēt dzeramo ūdeni. Termināls neradīs nekāda veida piesārņojumu, bet mikrorajona iedzīvotāji iegūs jaunu, sakārtotu ceļu, lai varētu piekļūt pludmalei.

Teritorija O.Kalpaka ielā jau iepriekš bijusi iznomāta gan multifunkcionāla termināla būvniecībai, gan konteinertermināla būvniecībai. Diemžēl iepriekšējie projekti nav īstenojušies.

Ņemot vērā 15. vidusskolas un dzīvojamo māju tuvumu, ūdens termināls ir labākais attīstības projekta risinājums, jo pilnībā ir videi draudzīgs un neradīs ne smakas, ne trokšņus, ne putekļus. Vienlaikus uzņēmējs izbūvēs teritorijas ziemeļu daļā sakārtotu ceļu līdz jūrai un pludmalei, kas ir iecienīta iedzīvotāju pastaigas vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas ir ietekmējušas aptuveni 80% no metāla piegādēm, pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norāda, ka īslaicīgi tirgus var dzīvot, izmantojot rezerves, bet jāņem vērā otrā viļņa risks, kas vairāk saistīts ar energoresursu krīzi, kad apstāties var arī piegādes no rietumvalstu tirgiem.

Miķelsons uzsver, ka pirmais uzdevums būtu apzināt reālo metāla pieprasījuma apjomu, jo pašreizējie importa un eksporta apjomi nav precīzi. Tas ļautu veidot prognozi 12 mēnešiem, kā arī paredzēt rezerves Latvijā.

Tāpat Būvuzņēmēju partnerības vadītāja ieskatā būtu nepieciešams piemērot cenu indeksāciju esošajiem un jauniem būvniecības līgumiem. Ekonomikas ministrijai un valsts pārvaldei kopumā nekavējoties jāievieš cenu indeksācija esošajiem un jauniem līgumiem, kur ir būtiska metāla komponente, uzvēra Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekspluatācijā pieņemta Jensen Metal ražotne Karostas industriālajā parkā

Db.lv, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā jauno ražošanas LSEZ Jensen Metal SIA ēku Karostas Industriālajā parkā, Liepājā.

Jaunā nerūsējošā tērauda ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai Jensen Metal metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13,5 tūkst. m2. Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti 4 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes būvniecību uzsāka 2021. gada februārī, tā paša gada augustā tika svinēti spāru svētki, bet saskaņā ar būvdarbu laika grafiku ekspluatācijā nodota 2022. gada 4. janvārī. Kā apliecina LSEZ Jensen Metal SIA, tuvāko nedēļu laikā norisināsies ēkas iekārtošanas un aprīkošanas darbi, lai vēl janvārī jaunā ražotne varētu uzsākt ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru