Jaunākais izdevums

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas

Db.lv, 15.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

“Projekta īstenošana neapšaubāmi būs nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību un kalpos kā būtisks solis moderna mūsu valsts zīmola nostiprināšanai pasaulē. Lielais investīciju apjoms, vismodernākās inovatīvās tehnoloģijas, pilnīga atbilstība virzībai uz klimatneitralitāti, paredzēta ciešā sadarbība ar Latvijas augstskolām – visi šie elementi ūdeņraža lidmašīnu būvi un uzturēšanu padarītu par Latvijas veiksmes stāstu, dodot grūdienu inovācijām labvēlīgas vides radīšanā kopumā. Tādēļ es no savas puses apņemos uzturēt ciešu kontaktus ar projekta virzītājiem un pielikt visas pūles, lai projekta virzībai no valsts puses nebūtu nepamatotu šķēršļu,” komentē eonomikas ministrs Viktors Valainis: .

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar LIAA iesaisti šogad realizēti 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas ostā plāno izbūvēt atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Komentāri

Pievienot komentāru