Būve

Ķeras klāt militārajam piesārņojumam Karostas kanālā jeb vienā no Baltijas jūras karstajiem punktiem

Vēsma Lēvalde, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Karostas kanālā Liepājas ostā uzsākta magnitometriskā uzmērīšana, lai noteiktu, cik daudz un kādi metāla priekšmeti atrodas kanāla dūņu slānī un uz grunts.

Tas ir kārtējais plānotais solis, lai atbrīvotu Karostas kanālu no padomju militāristu atstātā piesārņojuma, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde. Darbi notiek ES Kohēzijas fonda projekta Vēsturiski piesārņotās vietas Liepājas Karostas kanāls projektēšana un sanācija ietvaros. Darbus veic pilnsabiedrība SB&B, kura konkursā iesniedza piedāvājumu ar viszemāko cenu. Pilnsabiedrību SB&B veido SIA Skonto būve un Nīderlandes firma Boskalis International B.V. Projekta kopējā summa pārsniedz 12 miljonus latu.

Vienlaikus pilnsabiedrība SB&B turpina tehniskā projekta izstrādi un detalizētu Karostas kanāla izpēti. Ir noslēgušies batimetrijas mērījumi, kas parādīja grunts dziļumu un dūņu slāņa biezumu. Pēc izpētes un tehniskā projekta izstrādes sāksies reāla piesārņoto dūņu izcelšana. Ja izpētē atklās teritorijas, kur nav šo priekšmetu, tiks veikti urbumi, lai noteiktu dūņu slāņa biezumu. Savukārt metāla priekšmetu izcelšanai nepieciešams izstrādāt plānu to izcelšanai, norāda SB&B projekta vadītājs Rihards Kalniņš. Plānots, ka priekšmetu izcelšanu varētu uzsākt aptuveni pēc pusotra mēneša. Apstākļi, kas varētu aizkavēt metāla priekšmetu izcelšanu, ir to lielums un sprādzienbīstamība. Tāpat gruntī var būt grūti identificējami priekšmeti, kuri prasīs papildu izpēti un ūdenslīdēju piesaisti. Kā liecina priekšizpēte, Karostas kanāla dūņu slānī ir ievērojams daudzums metāllūžņu, dažādi betona priekšmeti u.c. Saskaņā ar līgumu visi izceltie priekšmeti būs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes īpašums.

Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas izveidota 20 gs. sākumā. Helsinku Komisija Karostas kanālu ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā un vienu no Baltijas jūras karstajiem punktiem. Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums 780 tūkst. m2 lielā areālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA Jūras vējš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina iepirkumu par priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla

Žanete Hāka, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Karostas kanāla attīrīšanā paredz sadarbību ar bruņotajiem spēkiem

Vēsma Lēvalde, 12.02.2013

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons un Boskalis International B.V. direktors Mattijs Siebinga paraksta līgumu.

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paraksta gandrīz 400 tūkstošu eiro vērtu līgumu par priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla

Žanete Hāka, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar SIA Jūras vējš par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai īstenošanu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Projekta mērķis atrast labāko tehnoloģisko risinājumu priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir 398,3 tūkstoši eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.

Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skonto Būve un Boskalis International B.V tiek pie daudzmiljonu līguma

Vēsma Lēvalde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par tiesībām veikt Karostas kanāla attīrīšanu uzvarējusi personu grupa SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V..

Tā lēmusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija. Personu apvienība bija viens no diviem pretendentiem, kuri izteica gatavību izstrādāt un īstenot projektu Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanai no vētsuriskā piesārņojuma.

No piedāvājumiem, kuri atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija izvēlējās piedāvājumu ar viszemāko cenu, norāda LSEZ pārvalde. Līgums ietvers gan projektēšanu, gan kanāla sanāciju.

Līgumu ar personu apvienību SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V. plānots noslēgt pēc aptuveni divām nedēļām, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Līdz līguma noslēgšanai iepirkuma summa netiek nosaukta, taču iepriekš paustā informācija liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Indija no Ķīnas var pārņemt pasaulē lielākās gaisa piesārņotājas statusu

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm 2014. gadā atmosfēras gaisa piesārņojums pasaulē kopumā bija aptuveni 3,7 miljonu cilvēku nāves cēlonis, savukārt kopējais nāves gadījumu skaits, ņemot vērā gan atmosfēras gaisa piesārņojumu, gan gaisa piesārņojumu telpās, sasniedz septiņus miljonus cilvēku gadā, piektdien raksta laikraksts Diena.

PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairākas vietas, kurās pašlaik sākta vai drīzumā tiek plānota attīrīšana no bīstamām ķīmiskām vielām, - Inčukalna gudrona dīķi ir tikai viena no tām. Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā, pie Tvaika ielas, sākta vēsturiskā piesārņojuma attīrīšana, lai turpmāk augsnē un gruntsūdeņos nonākušie naftas produkti neizplatītos tālāk un nenokļūtu Daugavā, vēsta laikraksts Diena.

Konstatēts, ka pavasaros, rudeņos un pēc spēcīgiem lietiem naftas produktu piesārņojums no Tvaika ielai pieguļošās Rīgas brīvostas teritorijas nonāk Sarkandaugavas ūdeņos un tālāk Daugavā un Baltijas jūrā, laikrakstam stāstījis projekta vadītājs Klāvs Brangulis.

Piesārņotās vielas šajā vietā akumulējušās vairāk nekā gadsimta garumā. Lai nenotiktu to izplatība, plānots atsūknēt aptuveni 900 tonnu naftas produktu, kas pašlaik veido gruntsūdeņu virsējo slāni, ir arī paredzēts attīrīt augsni no šīm piesārņojošajām vielām, dažviet to plānots darīt, veicot īpašu skalošanu, bet citviet to izgrābs un aizstās ar tīru zemi. Darbi notiks 77 000 m2 lielā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tepera ezerā ieplūdusi nezināma ķīmiska viela

Dienas Bizness, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau divas reizes Tepera ezerā , Smiltenē, ir ieplūdis nezināmas izcelsmes piesārņojums zilganzaļā krāsā: pirmo reizi pirms aptuveni nedēļas, un otro reizi - laikā no vakardienas, 2. oktobra, līdz šodienai, 3. oktobrim, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ziemeļlatvijai par to paziņojuši cilvēki, kuri peldēšanās sezonu nav vēl noslēguši.

Pirmajā piesārņojuma reizē vielas paraugus analīžu veikšanai savā laboratorijā paņēma uzņēmums Smiltenes NKUP, secinot, ka piesārņojumu Teperī radījusi ķīmiska, ūdenī nešķīstoša viela bez smakas. Tā nogulsnējusies virspusē.

Laboratoriskajās analīzēs konstatēts, ka ķīmiskā viela satur palielinātu fosfora un slāpekļa daudzumu un ievērojami palielinātu ķsp (ķīmisko skābekļa patēriņu). Tas apstiprina, ka tiešām ir noticis piesārņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju izmiršana no, iespējams, toksiskām vielām konstatēta Balvu novada Ičas upē, kā arī Aiviekstē.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašāne pavēstīja, ka zivju bojāeja ir masveidīga un tā izpletusies līdz pat Aiviekstei - arī šajā upē konstatētas mirušas zivis. Viņa paskaidroja, ka Ičas upe ietek Aiviekstē. Tas nozīmējot, ka zivju bojāeja pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ paplašinās.

Tikmēr no Ičas upes šodien izcelti aptuveni 63 kilogrami beigto zivju - to skaits ir mērāms simtos, atzina Stašāne. Upes posms, kurā konstatētas beigtās zivis, ir aptuveni desmit kilometrus garš. Stašāne atzina, ka līdz šim tik masveidīga zivju bojāeja nav konstatēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās olās Zviedrijā eksperti atklājuši salmonellas baktēriju, un Zviedrijas olu ražotāju aizstāvības organizācija tādēļ aicinājusi pircējus izvairīties no ārvalstu produkcijas. Tikmēr Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pamatu satraukumam neredz, Db.lv apstiprināja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Baktērijas pārbaudi Zviedrijā veica Zviedrijas olu ražotāju nozares organizācija, un šie rezultāti nevar tikt uzskatīti par oficiālas kontroles rezultātiem. Turklāt organizācija pārbaudīja 75 olas, no kurām vienā tika konstatēta ne pārāk bīstamā baktērija, tādēļ «trauksmes zvanus» jāzvana nav, Db.lv norādīja I. Meistere.

Latvijā ražotajās olās tika atklāts tikai viens baktēriju paveids, ko par bīstamu neuzskata nedz Latvija, nedz ES - ES normatīvi neparedz sankcijas pret uzņēmumu šādos gadījumos, pauda PVD pārstāve. Mikrobioloģiskais piesārņojums var būt jebkurā dabiskā produktā, un atklātā baktērija nevar nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, ja produktu termiski apstrādā, piemēram, cep vai vāra, norādīja PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kvalitāte Parīzē šonedēļ sasniedza sliktāko līmeni sešu gadu laikā. Rets, ļoti augsta līmeņa cieto daļiņu PM10 gaisa piesārņojums Francijas galvaspislētu ietina smogā, kādu vairāk pierasts redzēt Ķīnā, vēsta thelocal.fr.

Gaisa piesārņojums bijis augstākajā līmenī kopš 2007. gada, informējusi Francijas Vides ministrija. Airparif, nacionālā gaisa kvalitātes un piesārņojuma aģentūra, vēstījusi, ka problēma lielā mērā saistīta ar ziemas anticiklonu.

Parīzes iedzīvotāji saņēmuši ieteikumu izvairīties no liekas fiziskas slodzes, nepieciešamības gadījumā lietot elpošanas inhalatorus, kā arī, ņemot vērā ierobežoto redzamību, samazināt braukšanas ātrumu uz ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD konstatē vides aizsadzības prasību pārkāpumus SIA Stiga RM darbībā

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārbaudi bērza saplākšņa ražošanas uzņēmumā SIA Stiga RM, Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (Liepājas RVP) inspektori konstatējuši ilgstošas vides aizsardzības prasību neatbilstības, kā rezultātā Kuldīgas novadā, privātā dīķī, bojā gājušas zivis, informē VVD.

Liepājas RVP plāno veikt arī tuvumā esošas Krāčupītes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai piesārņojums nav skāris arī dabiskā lašu sugas zivju nārsta upi.

Šobrīd Liepājas RVP uzsākusi administratīvo lietvedību un izvērtēs SIA Stiga RM rīcību. Kopš piektdienas, 5. februāra, notikuši uzņēmuma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas attīrīšanas darbi. Sistēmā nezināmu laika posmu nonācis neattīrīts ūdens, kas plūdis uzņēmuma teritorijā no koka baļķu mērcēšanas konteineriem. Savukārt pa lietus ūdens kanalizācijas sistēmu netīrais ūdens nonācis grāvī, kas 600 metrus tālāk ir savienots ar privātu dīķī.

Šobrīd lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir attīrīta un novadgrāvjos piesārņojums vairs nav konstatēs. 8. februārī, Kuldīgā notiks civilās komisijas sēde, kurā piedalīsies domes, VVD un uzņēmuma pārstāvji. Sēdē apspriedīs veiktos pasākumus vides kvalitātes uzlabošanā un vienosies par turpmāko sadarbību vides avārijas seku likvidēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pārdaugavā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks rūpnīcā

LETA, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt Rīgā, Daugavgrīvas ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.5.58. Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka četrstāvu ražošanas ēkas pirmajā stāvā deg viens no cehiem.

Ņemot vērā to, ka degošajā telpā atrodas dažādas ķīmiskas vielas, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss. Telpa, kurā notika aizdegšanās, ir apmēram 100 kvadrātmetrus liela.

Notikuma vietā strādā astoņas VUGD autocisternas, divi autopacēlāji, divas autokāpnes un vēl citas tehnikas vienības, kopumā 14 automašīnas.

Kā pastāstīja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste, liesmas patlaban ir apslāpētas un uguns izplatība ierobežota, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Gaisa piesārņojuma dēļ Oslo aizliegtas automašīnas ar dīzeļdzinējiem

LETA, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties pret gaisa piesārņojumu, Norvēģijas galvaspilsētā otrdien aizliegtas automašīnas ar dīzeļdzinējiem.

Šī ir pirmā reize, kad Oslo ieviests šāds aizliegums. Izņēmums ir taksometri, gadījumi, kad cilvēks jānogādā slimnīcā vai pie ārsta vai jāpaspēj uz prāmi.

Oslo amatpersonas pagājušā gadā pieņēma jaunus noteikumus, kas paredz šāda aizlieguma īstenošanu, ja vairākas dienas pieturas augsts gaisa piesārņojums.

Aizliegums ir spēkā no plkst.6 līdz plkst.22 un, domājams, netiks atcelts arī trešdien, kad meteorologi prognozē laikapstākļu uzlabošanos.

Gaisa piesārņojums apgrūtina dzīvi galvenokārt gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem, kas cieš no astmas.

Gaisa piesārņojumu izraisījusi temperatūras inversija - gaisa temperatūras paaugstināšanās atmosfēras augstākos slāņos, kā rezultātā aukstais piesārņotais gaiss tiek nosprostots tuvu pie zemes virsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīnas ekoloģijas problēmas ir Eiropas biznesa iespēja

Didzis Meļķis, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut Eiropa ir ekoloģijas tehnoloģiju pirmrindniece, dalībvalstis tiks spiestas savā ekonomikas politikā sistēmiski iestrādāt resursu efektīvas izmantošanas principus, saka ES vides komisārs Janess Potočniks. Kopā ar ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāru Antonio Tajani viņš Ķīnā piedalījās Zaļās izaugsmes misijā, turpinot ES standartiem atbilstīgas Ķīnas vides politikas veicināšanu.

Jūsu vizīte Ķīnā par sadarbību vides projektos ir ar lieliem solījumiem Eiropas uzņēmējiem. Bet būsim godīgi – cik daudz uzņēmēju no salīdzinoši nelielajām un jaunajām dalībvalstīm spētu kaut ko tik apjomīgu «celt»?

Kā jau visam, arī šai ziņai ir labā un sliktā daļa. Vides politikā iederas, piemēram, atkritumu saimniecība. Jaunajās dalībvalstīs tā parasti ir pro- blemātiska, un atkritumu poligoniem tiek veltīts salīdzinoši vairāk platības nekā Rietumeiropā. No otras puses, jums ir milzu iespēja tos atkritumus apsaimniekot daudz labāk, salīdzinot ar esošo situāciju. Tā ir laba iespēja jaunām darba vietām, pārstrādes industrijai un uzlabojumiem. Ja raugās šādi, jums ir lielākas iespējas nekā valstīs ar attīstītu atkritumu saimniecību un attiecīgi arī iespējas celt savu kompetenci, kas tālāk var tikt izmantota kā zināšanu eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Smoga dēļ Deli slēgtas skolas un ierobežota automašīnu satiksme

LETA--AFP, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD pieļauj iespēju Inčukalna gudrona dīķu projektā nomainīt Skonto būvi pret citu uzņēmēju

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā daļā Eiropas pilsētu iedzīvotāji joprojām spiesti elpot sliktas kvalitātes gaisu, kas neatbilst ANO standartiem, secināts Eiropas Vides aģentūras ikgadējā ziņojumā par gaisa kvalitāti Eiropā.

Ziņojumā ievērojama uzmanība pievērsta gaisā sastopamajām mikroskopiskajām putekļu un sodrēju daļiņām (PM). Tās gaisā nonāk fosilā kurināmā dedzināšanas laikā, un uzkrājoties plaušās var izraisīt dažādas slimības. Absolūti lielākā daļa (starp 91 un 96 procentiem) pilsētās dzīvojošo eiropiešu, ir pakļauti augstākai daļiņu ar diametru mazāku par 2,5 mikrometriem (PM2,5) ietekmei, nekā noteikts Eiropas gaisa kvalitātes (PVO) vadlīnijās.

Gandrīz visi eiropieši – 97 līdz 98 procenti – ir pakļauti arī bīstamai piezemes ozona koncentrācijai. Eiropas Vides aģentūra norāda uz atšķirībām piesārņojumā starp Eiropas reģioniem – augstākais PM2,5 līmenis novērots Austrumeiropas valstīs, tādās kā Bulgārija un Polija, bet lielākais piezemes ozona piesārņojums konstatēts Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatēts mazuta piesārņojums

Dienas Bizness, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumnieku novada iedzīvotāji bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatējuši mazuta noplūdi, vēstīja TV3 raidījums Bez tabu. Pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš otrdien, 11. martā, informējis, ka mazuta noplūde vēl nav novērsta.

Par to informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mazuta noplūde radusies bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā. Pēc rūpnīcas likvidācijas daļu ēkas vēl aizvien izmanto, bet daļa ir pamesta. Bijušās kurtuves teritorijā, kas tagad ir Nelss meitas uzņēmuma SIA Vecumnieku projekts īpašums, mazuts glabājas mucās un pamazām izdalās apkārtējā vidē. To pamanījuši apkārtējie iedzīvotāji, kas uzaicinājuši raidījumu Bez tabu.

Vides inspektors Edmunds Jakubonis raidījumam atzinis, ka bez pārbaudēm nevar noteikt, cik dziļš ir mazuta piesārņojums gruntī. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis paudis, ka novada amatpersonas informējušas uzņēmuma vadību un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Zemgales autoceļu malās izgāztās ķīmijas sekas

Zane Atlāce - Bistere, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka Zemgales lauku piesārņošana izraisījusi reģionāla mēroga ekoloģisko katastrofu, neatbilst faktiskajai situācijai, jo reģionā vairākās vietās ir radīts lokāls vides piesārņojums, kas šobrīd neapdraud iedzīvotājus, informē Valsts vides dienests (VVD).

Pirmie analīžu rezultāti, ko saņēmis Valsts vides dienests (VVD), un pieaicināto ekspertu atzinumi ļauj apgalvot, ka ķīmiskā viela, ar ko tika nolaistītas ceļmalu teritorijas Zemgalē, šobrīd nerada tiešu apdraudējumu videi, tostarp gruntsūdeņiem.

Piesārņojuma tālāka izplatība nenotiek. Piesārņojums, kas satur gaistošus savienojumus, radīja vislielāko bīstamību izliešanas brīdī, kamēr viela bija koncentrēta. Iedzīvotājiem ir jāizvairās nonākt tiešā saskarē ar piesārņoto grunti – aiztikt, ieelpot un pārvietoties pa to. Atrašanās tuvumā nav bīstama.

VVD inspektori turpina piesārņojuma rezultātā cietušo vietu apzināšanu un uzraudzīšanu, dodoties regulārās pārbaudēs. Vides inspektori veica pārbaudes arī pēc lietus un pārliecinājās, ka piesārņotās platības nav palielinājušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Riski karojot kodolvalstī (Ukrainā)

Dr. Agris Auce, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru