Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras valdība līdz šim atņēmusi pilsonību 222 bagātiem investoriem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem iepriekš tikušas izsniegtas tā dēvētās zelta pases.

Pases atņemtas 63 investoriem un 159 viņu ģimenes locekļiem, tajā skaitā sievām, bērniem un vecākiem, atklāja valdība.

Kipras valdība cenšas uzlabot savu reputāciju, kas cieta no "zelta pasu" programmas, kuras ietvaros 13 gadu laikā Kipras pilsonību varēja saņemt, veicot investīcijas valsts ekonomikā.

Programma asu kritiku izpelnījās, kad 2020.gadā televīzijas žurnālisti slepus nofilmēja, kā parlamenta spīkers un kāds ietekmīgs deputāts apgalvo, ka varētu apiet noteikumus, lai piešķirtu pilsonību izdomātam Ķīnas investoram, kurš Ķīnā it kā notiesāts par krāpšanu.

Televīzijas eksperiments izraisīja sašutumu gan Kiprā, gan Eiropas Savienībā, tādēļ valdība atcēla "zelta pasu" programmu.

Programma ļāva Kiprai piesaistīt investīcijas vairāk nekā deviņu miljardu eiro apmērā, kas palīdzēja valstij atkopties no 2013.gada finanšu krīzes, kuras dēļ Kipra nonāca uz bankrota sliekšņa un slēdza valstī otru lielāko banku.

"Zelta pasu" programma bija pievilcīga ārvalstniekiem, jo, saņemot Kipras pasi, tie ieguva arī tiesības brīvi pārvietoties visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Simtiem pasu saņēmuši turīgi Krievijas pilsoņi.

Kipras valdība stingri noliedza jebkādu korupciju, taču atzina, ka programmas realizācijā pieļautas kļūdas un bijušas nepilnības.

Neatkarīga komisija secināja, ka programmai trūka tiesiska regulējuma, tādējādi vairāk nekā puse no 6779 piešķirtajām pasēm varētu būt nelikumīgi piešķirtas investoru tuviniekiem vai kompāniju augsta ranga amatpersonām, jo nebija atbilstoša regulējuma. Trešdaļa atlikušo pasu piešķirtas investoriem, kas neatbilda visiem noteiktajiem kritērijiem.

Četru locekļu veidotā komisija ieteica atņemt pilsonību 85 gadījumos, kad pases saņēmēji varētu būt pastrādājuši kriminālnoziegumus vai cita veida pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltas "zelta pasu" programma nākamgad ienesīs valsts budžetā par 40 miljoniem eiro mazāk nekā pērn, taču valdība neplāno no tās atteikties, neskatoties uz Briseles kritiku.

Malta sāka tirgot pases bagātiem ārvalstniekiem 2014.gadā. Veicot investīcijas Maltā par aptuveni 1,2 miljoniem eiro, bagātnieki saņem arī tiesības pārvietoties Eiropas Savienībā un izmantot bloka finanšu sistēmas.

Šī programma izpelnījās pretrunīgus vērtējumus jau no sākta gala, galvenokārt tādēļ, ka Maltas pilsonību šādā ceļā ieguva daudzi Krievijas, Saūda Arābijas un Ķīnas pilsoņi, no kuriem daudzi ir saistīti ar savas valsts valdībām, lielajiem uzņēmumiem vai karaļnamiem.

Bažas pastiprinājuši lielie finanšu skandāli, kuros iesaistīti šādi jaunie Maltas pilsoņi, tai skaitā skandāli par naudas atmazgāšanu, krāpšanos un kontrabandu.

Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pret Maltu procedūru par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpšanu saistībā ar "zelta pasēm" un nodevusi šo jautājumu izskatīšanai ES Tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru