Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā un tās izvērsto enerģētisko šantāžu Eiropā un vēloties nodrošināt pilnīgu Lietuvas enerģētisko neatkarību, Enerģētikas ministrija izstrādājusi grozījumus Dabasgāzes likumā, paredzot aizliegumu piegādāt gāzi no valstīm, kas rada apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai.

Ja šie grozījumi tiks pieņemti, Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli varēs izmantot tikai gāzes piegādei no valstīm, kas šādu apdraudējumu nerada, un to izmantošana gāzes importam no Krievijas Federācijas būs aizliegta ar likumu. Tas neattieksies vienīgi uz piegādātājiem, kuri Krievijas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis iepriekš jau izteicies, ka aizliegumu importēt gāzi no Krievijas plānots nostiprināt likumvidē.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operatorkompānija "Klaipedos nafta" marta sākumā jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Lietuvas parlaments otrdien pieņēmis likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiek aizliegts Krievijas dabasgāzes imports, izņemot gāzes tranzītu Lietuvas teritorijā uz Kaļiņingradas apgabalu.

Grozījumus Dabasgāzes likumā otrdien atbalstīja 123 no klātesošajiem Seima deputātiem, neviens nebija pret, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

Pieņemtie grozījumi noteic, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēmai un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim Klaipēdā piekļuve liegta piegādātājiem no valstīm, kuras uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai. Aizliegums neattiecas uz piegādātājiem, kas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Marta sākumā Klaipēdas LNG termināļa operators "Klaipedos nafta" jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka pie šī brīža notikumu attīstības “airBaltic” uz doto brīdi vairs nav iespējams pasniegt kā veiksmes stāstu potenciālajam investoram un IPO stratēģijai un svarīgi, lai tas “gādīga saimnieka” trūkuma dēļ netiktu pārdots par “vienu eiro” jeb pazeminātu cenu.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav spējusi līdz šim uzsākt savu kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām, bet “kotēšana biržā” bija no valsts puses izvirzītais “airBaltic” uzdevums.

“Raugoties no finanšu ekspertu prizmas, skaidrs, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais “kāršu nams” par “airBaltic” kā veiksmīgu IPO stāstu. Jau līdz šim tas bija diezgan trausls un raisīja vairāk jautājumus nekā pārliecību par pamatotību ar augstajām obligāciju likmēm, lētāku publisko piedāvājumu u.tml., bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas un izvēlētā stratēģija atteikties no citu lidsabiedrību lidmašīnu pagaidu nomas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu apjoma kritumā. Visticamāk pārskatāmā nākotnē tas būtiski atspoguļosies uz kompānijas finanšu rezultātiem, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Klaipēdā pirmo reizi sašķidrināts biometāns, trešdien paziņoja uzņēmums "KN Energies".

Biometāna pircēja Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmuma "Gasum" nofraktētajā kuģī "Coral Energy" tika iekrauta Norvēģijas "Equinor" pārdotā un virtuāli sašķidrinātā gāze.

"Pabeidzot pirmo virtuālo biometāna sašķidrināšanas operāciju, Klaipēdas LNG terminālis ir kļuvis par pirmo termināli Baltijas reģionā, kas piedāvā šādu pakalpojumu," sacīja "KN Energies" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Tas ļauj mums piedāvāt elastīgu un efektīvu risinājumu gan Lietuvas, gan starptautiskā tirgus dalībniekiem, kas meklē ilgtspējīgas degvielas alternatīvas," viņš piebilda.

"KN Energies" norādīja, ka virtuālās sašķidrināšanas pakalpojums "ļaus biometāna ražotājiem un piegādātājiem efektīvi integrēt savu darbību sašķidrinātās dabasgāzes loģistikas ķēdē un tirgot gan Lietuvā, gan visā Eiropā saražoto gāzi - gāzi, kas ir pieejama savstarpēji savienotā Eiropas gāzes tīklā".

AS RB Rail akcionāri Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un UAB Rail Baltica statyba apstiprinājuši jaunu padomi, informē AS RB Rail.

Padomē iekļauti Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave, Latvijas dzelzceļš VAS valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš,Rail Baltic Estonia OU padomes loceklis Anti Mopels, Rail Baltica statyba UAB izpilddirektors Karolis Sankovskis, Latvijas dzelzceļš VAS juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte un ANO Espoo konvencijas ieviešanas komitejas priekšsēdētājs Roms Šveds.

Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem, Areniju Jacku, un viņa vietā AS RB Rail padomē iecelt Romu Švedu. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»