Eksperti

Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju, jeb autoratlīdzības pārejas periods beidzas

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Pretestība sakņojās arī tajā, ka par izmaiņām radošo profesiju pārstāvji uzzināja pandēmijas laikā, kad lielai daļai no viņiem ieņēmumu plūsma bija būtiski samazinājusies vai pat apstājusies.

Joprojām liela skaidras naudas plūsma

Jāpiezīmē, ka radošās industrijas ir arī viena no jomām, kurā joprojām ir liela skaidras naudas aprite, kas apgrūtina ieņēmumu izsekošanu. Ja autors reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais), viņš varēs no ienākumiem atskaitīt nosacītos izdevumus – 25% vai 50% (pamatojumu dokumenti šādai virtuālajai atskaitīšanai nav nepieciešami) – vai arī atskaitīt faktiskos izdevumus, ja tie ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem: čekiem, kvītīm u. c.

Izvēloties šādu formu, vismaz izdevumu jomā skaidras naudas plūsma samazināsies. Ienākumu daļa gan joprojām paliks katra autora un pasūtītāja atbildība, līdzīgi kā tas ir skaistumkopšanā, automašīnu servisu jomā u.c.

Ja autoram ir arī pamatdarbs un darba līgums

Kā jau tika minēts, autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, izvēloties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā vai mikrouzņēmumu nodokli (MUN), vai nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam.

Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, kurš variants ir izdevīgāks vai labāks, jo katrs gadījums ir atšķirīgs. Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un strādāt ar autora līgumu ir izdevīgāk, ja autoram papildus ir arī kāda cita darba vieta, kurā viņš strādā uz darba līguma pamata, un autoratlīdzību summas ir nelielas. Šādā gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs no ienākuma ieturēs IIN un obligātās sociālās iemaksas kā no algota darba ienākuma un autoram nebūs jāraizējas par grāmatvedības jautājumiem.

Ieņēmumu prognozēšana

Izvēloties reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, ir iespēja maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā vai MUN. Daudziem šķiet, ka MUN ir ērtākais un vienkāršākais risinājums. Turklāt, nodokļa likme pirmajā acu uzmetienā ir daudz zemāka - ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā likme ir 25%, virs 25 000 eiro gadā – 40%, bet jāņem vērā, ka šī likme tiek aprēķināta no apgrozījuma. Aprēķinot MUN, netiek ņemtas vērā izmaksas, kas rodas, īstenojot saimniecisko darbību. Izvēloties iespēju maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, ir vērts parēķināt, kādi varētu būt gada kopējie ieņēmumi, jo tieši no tā ir atkarīgs, cik daudz būs jāmaksā pašam autoram. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis gada ienākumiem līdz 20 004 eiro būs 20%, no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro - 23%, bet, pārsniedzot 62 800 eiro – 31%. Arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa atšķirsies - 31,07% no vismaz 500 eiro vai no izvēlētas lielākas summas + 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro vai izvēlētās summas, vai 10% no faktiskajiem ienākumiem, ja tie nesasniedz 500 eiro mēnesī.

Kas izdevīgāk pasūtītājam?

Raugoties no pasūtītāja viedokļa, jāsaka, ka pakalpojumu saņēmējiem nebūs būtiskas atšķirības, kādā režīmā darbojas autors. Uzņēmumam, kuram ir grāmatvede, nav grūtību sastādīt standarta autora līgumu. Tomēr nodokļus pasūtītājs maksā tikai par autoru, kas darbojas uz uzņēmuma līguma pamata, pārējos gadījumos nodokļus rēķina un pārskatus iesniedz pats autors. Līdz pārejas perioda beigām ir atlicis pavisam nedaudz un, runājot par radošo industriju pārstāvju informētību, jāsaka, ka tiem, kuri meklē, informācijas ir gana daudz. Domāju, ka visi, kuriem tas ir nepieciešams, zina, ka gaidāmas izmaiņas. Atlikušajā laikā būtiskākais ir izvērtēt, kurš nodokļu formāts ir katram piemērotākais. Arī Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis skaidrojošo prezentāciju autoriem, kas palīdzēs izdarīt izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebūs problēmu apstiprināt finanšu atbalsta rīkus uzņēmumiem

LETA, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs problēmu, lai jau otrdien valdībā tiktu apstiprināti noteikumi finansiālās palīdzības sniegšanai uzņēmējiem saistībā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 ierobežošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš uzsvēra, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien nākamajā otrdienā apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Ministrs atgādināja, ka subsidēto algu atbalsta saņemšanai darbinieku vakcinācija būs noteicošais faktors, lai saņemtu atbalstu. Sākotnēji Ekonomikas ministrija šādu risinājumu nebija piedāvājusi, tas radies darba grupas diskusijās. "Grupā, kurā tika pieņemti lēmumi, valdīja uzskats, ka ar šo rīku mēs nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka mazā uzņēmumā, kurā ir gan vakcinēti, gan nevakcinēti darbinieki, vakcinētie ies uz darbu un strādās daļēji, bet nevakcinētie nestrādās, jo viņi to nevar. Ierobežotās nozares ir tās, kuras ikdienā strādā ar cilvēkiem," skaidroja Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašnodarbinātie, kas pelna no intelektuālā īpašuma, minimālās obligātās iemaksas varēs veikt reizi gadā

LETA, 02.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija panākusi vienošanos, ka pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, minimālās obligātās iemaksas varēs veikt reizi gadā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš skaidroja, ka politiķi ir vienojušies par precizējumiem nodokļu politikā.

"Pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kas ievērojami atslogotu pašnodarbināto personu un autoratlīdzības saņēmēju nodokļu maksāšanas procesu," sacīja ministrs.

Pēc viņa paustā, nodokļu politikai vajadzētu balstīties uz trim pīlāriem.

"Tai ir jābūt solidārai pret pārējo nodokļu sistēmu, tai ir jābūt sociāli apdrošinošai un vienkārši lietojamai. Un šis trešais pīlārs attiecība uz sociālo nodokli nebija, mums bija salīdzinoši grūti paredzēt savus ienākumus, atlika tikai minēt, kādi tie būs bija dažādi avansa maksājumi," izmaiņas pamatoja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Organizācijas ceļ trauksmi. Valdība to ignorēs?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru