Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Viņa vērtējumā «nav objektīvu iemeslu pateikt, kāpēc tā ir. Pirms gada varējām teikt, ka nav atbilstīgu normatīvu, bet tagad tie ir. Ar Ekonomikas ministrijas, mūsu klastera un citu iesaistīšanos regulējums nu jau ir, ja arī ne ideāls, tad pieklājīgs. Tāpēc jāstrādā ir ar vietējo apziņu. Cilvēku uztverē koka māja nav uzticama un nav ilgmūžīga, tā tiek uzskatīta arī par degošu, bet tie visi mūsdienu būvniecības tehnoloģiju apstākļos ir aizspriedumi.»

Viņš norāda, ka vairāk nekā pirms gada ir veikts dedzināšanas eksperiments – «uzbūvējām divas mājas, aizdedzinājām, un eksperiments uzrādīja, ka moderni būvēta koka māja kā konstrukcija ir noturīga pret degšanu. Tas vairs nav vecmāmiņas nopuvušais šķūnītis. Pēc ES standartiem būvētā koka mājā degšana līdz konstrukcijām principā nemaz netiek. Tās mājas principā nedeg – deg dīvāni, galdi, televizori, grāmatplaukti, un tur tas viss arī paliek.»

Koka būvniecības klastera vadītājs saka, ka «precedentam un stereotipu laušanai varētu palīdzēt publiskie koka būvniecības iepirkumi, un par to ar Ekonomikas ministriju jau ir sarunas. Daudzstāvu un daudzdzīvokļu koka māja būtu labs piemērs koka būvniecības uzticamībai arī privāto attīstītāju acīs. Sarunu līmenī šāds projekts ir sākts Valmierā.»

Video ar dedzināšanas eksperimentu skatīt šeit: https://www.youtube.com/watch?v=G-J86Ka9MkQ

Visu interviju Koks ienāk pilsētā lasiet laikraksta Dienas Bizness pirmdienas, 14. maija, numurā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Pārbauda koka un keramzītbloku māju ugunsizturību

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Ieguldīs jaunā moduļu māju ražotnē

Kā top? Pirmā līmētā koka māja

?http://www.db.lv/diskusija/vai-koka-buvniecibai-tai-skaita-daudzstavu-latvija-ir-potencials

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Publiskās koka ēkas būvēs vairāk

Māris Ķirsons, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos 10 gados publiskas koka ēkas būvēs vairāk, un cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs pievilcīgāks.

Tādu nākotnes ainu žurnālam "Dienas Bizness" iezīmē eksperti no būvniecības un kokapstrādes nozarēm.

Par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam.

Tiesa, pagaidām vēl nav uzbūvēta neviena jauna piecu vai sešu stāvu koka ēka, bet signāls ir dots.

"Patērētājiem – potenciālajiem pasūtītājiem – bail no koka ēkām, jo viņi dzīvo savdabīgā mītu gūstā. Un, tā kā vairums potenciālo patērētāju mājokli pērk reizi vai, labākajā gadījumā, divas reizes savā mūžā, tad arī riska apetīte ir salīdzinoši maza," iemeslus, kāpēc Latvijā koka ēkas vēl nav īpaši pieprasītas, min Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zāmurs.

Komentāri

Pievienot komentāru