Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Smalkās nianses

“Visiem būs jāmaksā ne tikai par emisijām, bet arī jebkuram uzņēmumam un cilvēkam ar savu dzīvesveidu jākompensē ietekme uz vidi – tīru gaisu, bioloģisko daudzveidību, ūdens resursiem, piesārņojumu,” Eiropas Zaļā kursa komplekso pieeju skaidro mežzinātņu doktors Dagnis Dubrovskis. Viņš uzsver, ka Eiropas Zaļā kursa kontekstā kā cilvēces ietekmi mazinošs un kompensējošs aktīvs ir zemes resursi – mežs (CO2 piesaistes avots), purvi, ūdensteces. “Lauksaimniecība jāveido pēc principa, lai minimizētu pašas nozares ietekmi uz vidi un maksimizētu tās iespējas kompensēt citu nozaru radīto piesārņojumu,” tā D. Dubrovskis.

Viņš nenoliedz, ka viena no iespējām palielināt CO2 piesaisti ir mežu stādīšana, taču ir trīs dažādas pieejas un metodikas, kā novērtēt mežsaimniecības iespējamo pienesumu. “Raugoties pēc IPCC (Klimata pārmaiņu starpvaldību padome) metodoloģijas – mežsaimniecība (koku ciršana) rada emisijas, un tāpēc CO2 piesaistē tā netiek akcentēta, savukārt no zemes izmantošanas skatupunkta politikā tiek vērtētas gan saimnieciskās darbības radītās emisijas, gan arī tas, ka koks augot piesaista CO2 , un trešais faktors – bioekonomikas apsvērumi, ka mežs ne tikai piesaista CO2 savā augšanas laikā, bet arī spēj aizstāt kādu daļu fosilās enerģijas un arī būvmateriālu – metāla, betona, ko izmanto būvniecībā,” skaidro D. Dubrovskis.

Viņš norāda, ka pašlaik par šiem jautājumiem Eiropā notiek diskusijas, kas rezultēsies ar konkrētiem Eiropas normatīvajiem aktiem. “Meža kontekstā ir pretruna: no vienas puses – iespējams palielināt oglekļa piesaisti, bet no otras – bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana, jo koku ciršanas palielinājums var izmainīt CO2 bilanci (piesaiste mīnus emisijas), vienlaikus ir risks, ka veco mežu nomaiņa pret produktīvākām jaunaudzēm var pasliktināt bioloģiskās daudzveidības stāvokli,” stāsta D. Dubrovskis. Minēto iemeslu dēļ nav pieņemama atbilde, ka mežu stādīšana ir vienīgais risinājums, kā palielināt CO2 piesaisti. “Klimata neitralitāte nenozīmē, ka kādā brīdī siltumnīcu gāzu emisiju radīšana būs nulle, jo dabā tāda situācija neiestāsies, bet to panāksim ar kompensējošajiem mehānismiem,” uzsver G. Zamurs.

Unifikācijā redz riskus

Pašlaik apstiprināšanas procesā ir ES Klimata likumprojekts, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija. Pēc D. Dubrovska domām, vislielākā vērība jāveltī taksonomijai (sistēma, kas veidota, lai novērtētu ražošanas ietekmi uz vidi, noteiktu to, kas tiek atzītas par ilgtspējīgām darbībām un kas tādas nav). “Pēc taksonomijas autoru ieceres pārbaudes kritēriji būs identiski visai ES neatkarīgi no tā, vai tā ir Spānija vai Latvija, vai Zviedrija, un tieši tāpēc šajā unificētajā pieejā redzu lielus riskus, kas ziemeļu reģionu var padarīt par vietu, kas kalpo kā grēku piedošana citiem reģioniem par to radīto piesārņojumu,” norāda D. Dubrovskis. G. Zamurs aicina vairāk skatīties nevis uz riskiem gadījumos, kad kāda dalībvalsts kaut ko neievēro, bet vairāk saskatīt tās iespējas un priekšrocības, kuras būtu, ja paši ģenerētu jaunas idejas, risinājumus un būtu aktīvāki. “Neredzu, ka kaut kas šajā ES kursā varētu tik mainīts, kaut arī, protams, ir jautājums par laiku,” tā G. Zamurs. Viņaprāt, ir jāskatās nevis, kur kaut ko darīt pēdējiem, bet gan tieši pretēji – pirmajiem, tādējādi sevi padarot bagātākus un gudrākus.

10 miljardi eiro

“Inovācija, pētniecība, izglītība – tie ir izaicinājumi teju visās nozarēs, jo ražojam lietas, kuras ir izdomājuši citi, un tādējādi pakļaujam sevi vidējā ienākuma slazdam,” uz lūgumu minēt svarīgākos virzienus atbild G. Zamurs. Viņš norāda, ka, summējot visu fondu naudu Eiropas Zaļajā kursā, Latvija raugās uz apmēram 10 miljardiem eiro, kas ir viena gada Latvijas valsts budžets. “Tā ir liela summa, kura atvēlēta Zaļajam kursam, kas rada iespējas uzņēmējiem pašiem investēt savu naudu ar drošu pārliecību, ka šis virziens neapstāsies un būs attiecīgs pieprasījums,” tā G. Zamurs.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts uzskata, ka tikai ar ES fondu naudu nepietiks un tāpēc jādomā par finansējumu no valsts budžeta. “2023.–2027. gadā no budžeta nepieciešami 150 milj. eiro, jo Latvija jau pašlaik atrodas nevienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar Somiju, kur šī proporcija ir 70% valsts budžeta naudas pret 30% ES naudas, Latvijā šī attiecība ir otrāda, kur dominē ES finansējums,” tā J. Eglīts. Viņaprāt, ir viena situācija, ja investīcijas tiek veiktas tehnoloģijās, kuras būs jāmaina, bet cita – pētniecībai. “Katrai programmai būs sava atbalsta intensitāte tāpat kā pašlaik, kad vienai tā ir 40%, bet citai – 60%,” skaidro J. Eglīts.

Vismaz 800 milj. eiro liels robs

D. Dubrovskis uzskata, ka investīcijas tehnoloģijās un pētniecībā ir vajadzīgas, taču jāpavērtē zeme kā aktīvs. “ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā ir prasība, ka 10% no sauszemes teritorijas jābūt stingri aizsargātiem, kas nozīmē, ka tur saimnieciskā darbība nenotiek, un vēl 30% Latvijas teritorijas jābūt aizsargātiem, un tas nozīmē, ka ražošanas izmaksas šajos aktīvos būtiski sadārdzināsies,” uz iespējamām sekām norāda D. Dubrovskis.

Viņš rāda Vācijas Inenas Meža resursu institūta novērtējumu par ES Zaļā kursa ietekmi uz meža nozari un secināto – koksnes ražošanas apjoms Eiropā saruks par trešdaļu. “Latvijas gadījumā tas nozīmēs samazinātu koksnes izstrādājumu eksportu par 800 milj. eiro un tādējādi mazāk strādājošo tieši meža nozarē un arī to apkalpojošajās sfērās, tādējādi ir jāatrod jaunas darbavietas,” skaidro D. Dubrovskis.

Un vēl aizsargājamo teritoriju uzraudzībai būs vajadzīgs papildu finansējums. “Finansējums šim mērķim nav atrasts ne Latvijā, nedz arī visā ES, un par tā iespējamiem avotiem notiek diskusijas ES līmenī,” tā D. Dubrovskis. J. Eglīts steidz piebilst, ka līdzšinējie pētījumi (piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvērtējums par stāvokli aizsargājamās teritorijās) norāda uz bīstamu tendenci. “Brīdī, kad dabas teritorija tiek izslēgta no saimnieciskās darbības, sarūk tās bioloģiskā vērtība. Rodas jautājums, ko darīsim – palielināsim aizsargājamo teritoriju platības (pārsniedzot šos ES prasītos 10%) vai arī daļā no šīm teritorijām, kur nav dabas vērtību, atjaunojam saimniecisko darbību. Tie ir neatbildētie jautājumi,” uzsver J. Eglīts.

Viņš nav pret dabas vērtību saglabāšanu, bet gan vērtē, kā to īstenot atbildīgi. “Kamēr mežs aug, līdz zināmam vecumam (lapukokiem un skujukokiem tas ir atšķirīgs) tas piesaista CO2 un pēc tam kļūst par CO2 radītāju,” norāda J. Eglīts. Latvijā ir daudz veco mežu, taču, viņaprāt, nav mehānisma, kā ieinteresēt mežsaimniekus, lai viņi gūtu peļņu un arī dotu pienesumu šai Zaļajai politikai. “Vajadzētu pārskatīt vēsturiskos liegumus, ja to uzlikšanas cēloņa, piemēram, konkrēta putna, noteiktā vietā vairākus gadus nav, jo pašlaik šāda mehānisma nav,” piemēru min J. Eglīts. Viņš atgādina, ka savulaik Zemkopības ministrija rosināja pārskatīt cirtes caurmēru, kas īpašniekam dotu lielākas iespējas izvērtēt, pie kādiem apstākļiem viņam būtu tiesības nocirst mežu ātrāk un ekonomisko labumu gūt ne tikai pašam sev, bet arī valstij, vienlaikus pretī prasot pienākumu par obligātu meža atjaunošanu ar augstvērtīgu stādāmo materiālu, bet iniciatīva tā arī palika uz papīra.

“Citas ES dalībvalstis aizsargājamajās teritorijās (10% no sauszemes) iekļauj tās zemes, kurās dabīgu (klintis, kalni u.tml.) apstākļu dēļ nav iespējama saimnieciskā darbība, savukārt ir spēki, kuri uzskata, ka Latvijā būtiski jāpalielina šādu neapsaimniekotu teritoriju platība,” skaidro J. Eglīts. Viņš atzīst, ka pašlaik tiek veltīts daudz pūļu, lai cik vien iespējams samazinātu iespējamos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai. “Mežsaimniecība + lauksaimniecība + kūdras ieguve dod milzīgu pienesumu Latvijai ekonomikai – 40% no kopējiem eksporta ienākumiem, tāpēc nevaram atļauties vienkārši noraut kādu nozari,” tā J. Eglīts. G. Zamurs atzīst, ka diskusijas turpinās un atbildes meklēšana, kā sabalansēt saimnieciskās un Zaļā kursa intereses, nav nedz viegls, nedz arī ātrs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas pulēšana ir ne tikai kosmētiska procedūra, bet arī svarīga jūsu transportlīdzekļa regulāras kopšanas sastāvdaļa. Neatkarīgi no tā, vai automašīna ir jauna vai ir izmantota vairākus gadus, pulēšanai ir daudz priekšrocību, kas pozitīvi ietekmē automašīnas izskatu un stāvokli.

Automašīnas pulēšanas plusi

Spožuma atjaunošana: Laika gaitā un, pakļaujoties tādiem vides faktoriem kā saules gaisma, lietus, putekļi un citi piesārņotāji, automašīnas virsbūve var zaudēt savu sākotnējo spīdumu. Pulēšana palīdz noņemt nelielus skrāpējumus un traipus, atjaunojot krāsas spilgtu un dziļu krāsu.

Defektu novēršana: Pulēšana spēj noslēpt vai novērst nelielus skrāpējumus, skrāpējumus un citus nelielus bojājumus uz korpusa virsmas. Tas ļauj uzturēt automašīnu ideālā stāvoklī un pasargāt to no papildu bojājumiem.

Krāsas aizsardzība: Korpusa virsmas pulēšana izveido aizsargkārtu, kas var aizsargāt krāsu no ārējiem agresoriem. Tas palīdz novērst krāsas oksidēšanos un izbalēšanu, kas ir īpaši svarīgi saulainā klimatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs ik dienu saņem daudzu iedzīvotāju jautājumus saistībā ar obligātās vakcinēšanās pienākumu pret Covid-19 vīrusu, proti, iedzīvotāji lūdz tiesībsargu skaidrot, cik lielā mērā šāds pienākums ir tiesiski pamatots.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību.

Tiesībsargs uzsver, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu

Db.lv, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV piemērojušas mikroblogošanas vietnei "Twitter" 150 miljonu dolāru (140,7 miljonu eiro) sodanaudu par lietotāju privātās informācijas izpaušanu reklāmdevējiem.

"Twitter" piekritis samaksāt sodanaudu, lai izbeigtu šo lietu.

ASV Federālā tirdzniecības komisija un Tieslietu ministrija apsūdzēja "Twitter", ka tas savācis tālruņa numurus un e-pasta adreses, ko klienti iesniedza savu kontu drošības stiprināšanai, un pēc tam ļāvis reklāmdevējiem izmantot šo informāciju peļņas gūšanai.

""Twitter ieguva datus no lietotājiem, aizbildinoties ar to izmantošanu drošības nolūkos, bet pēc tam arī izmantoja datus, lai nosūtītu lietotājiem reklāmas," norādīja ASV Federālās tirdzniecības komisijas priekšsēdētāja Lina Kāna.

Personiskā informācija, ko lietotāji nodod tehnoloģiju uzņēmumiem, un tas, kā šie dati tiek izmantoti, ir vairākkārtīgi bijis konflikta cēlonis starp regulatoriem un ietekmīgām firmām, piemēram, "Facebook" mātes uzņēmumu "Meta", "Twitter" un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nekustamā īpašuma izkrāpšana – valsts atbildība

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" paudis gatavību ieguldīt lielākas investīcijas Latvijas digitālās spējas stiprināšanā, informē Ekonomikas ministrija (EM)

Tāpēc EM, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un nozares asociācijām turpina attīstīt sadarbību ar "Google" vairākos Latvijas tautsaimniecībai būtiskos virzienos, kā arī digitālo prasmju stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā.

Kā ziņots, Trīs Jūru foruma ietvaros Rīgā, "Google" valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatija (Karan Bhatia) paziņoja, ka "Google" vēlas dubultot savus ieguldījumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo Krievijas izraisītā kara Ukrainā rezultātā, civiliedzīvotāji, uzņēmēji un investori jūtas satraukti par stabilitāti, resursu pieejamību un izaugsmes iespējām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bite Latvija”, viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, sadarbībā ar globālo tehnoloģiju līderi “Nokia”, ir spēris nozīmīgu soli sava fiksētā tīkla infrastruktūras attīstībā, kļūstot par pirmo operatoru Baltijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas savos IP sakaru tīklos integrējis “Nokia” 800GE maršrutēšanas tehnoloģiju un revolucionāro “Nokia” drošības risinājumu “Deepfield Defender”.

Šīs tehnoloģijas veido vienotu “Nokia” ekosistēmu, kas nodrošina tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti.

“Nokia” inovatīvās tehnoloģijas, kuru ieviešanā “Bite Latvija” investē 5 miljonus eiro, ļauj uzņēmumam ne tikai efektivizēt tīklu un padarīt to drošāku, bet arī uzlabot esošo servisu kvalitāti, veidojot pamatu nākotnes inovācijām un pakalpojumiem, kas būs pieprasīti 5G tīkla kontekstā.

Ņemot vērā pieaugošo kiberdraudu apjomu un sarežģītību digitālajā vidē, “Nokia” drošības risinājums “Deepfield Defender” nodrošina, ka “Bite Latvija” tīkls ir gatavs aizsargāt sevi un savus klientus pret jauniem un aizvien izsmalcinātākiem kiberdraudiem. Tas ir īpaši svarīgi šodien, kad datu drošība un privātums kļūst par aizvien nozīmīgāku patērētāju un uzņēmumu prioritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pagājušā gadsimta 20 gados ieviesa “sauso likumu” jeb alkohola aizliegumu. Ko panāca sausais likums? Vēsture liecina, ka domāto mērķi tas nesasniedza, jo alkoholu importēja nelegāli.

Tas ļāva “izveidot savu karjeru” vienam no slavenākajiem ASV gangsteriem Als Kapone. Sekas aizliegumam bija ražošanas un legālās tirdzniecības kritums, kā arī drīz tam sekoja pat ekonomiskā krīze jeb “lielā depresija”.

Laikam Latvijā pietrūkst savu eksperimentu ar kādas tirdzniecības aizliegumu. Šoreiz kārta pienākusi bezdūmu produktiem un tabakas aizstājējproduktiem. Plānots būtiski ierobežot alternatīvo tabakas produktu tirdzniecību, aizliedzot pārdot Latvijā šādus produktus ar aromatizētājiem. Tā kā šādi produkti tirgū ir tikai ar aromatizētām piedevām, tātad faktiski tas nozīmē šādu produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijā. No elektroniskām cigaretēm akcīzes nodokļa ieņēmumi 2021.gadā bija vairāk kā 3 milj. EUR. Savukārt, lai arī akcīzes nodoklis salīdzinoši nesen ieviests arī tabakas aizstājējproduktiem, ieņēmumi 2021.gadā jau ir sasnieguši vairāk kā 600 tūkst. EUR. Taču tagad likumdevēji ir pārdomājuši un nolēmuši atteikties no vairākiem miljoniem ienākumiem budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ST: Noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu ir apturēti nepamatoti

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.

Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc personīgā mobilitāte vairs nav tikai jauns auto?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos gados piedzīvotais ir ne vien kāpinājis cilvēku vēlmi pēc personīgas mobilitātes, bet arī mainījis izpratni par to. Arī iespējas, ko cilvēki sagaida no mobilitātes, ir transformējušās, liekot sarosīties kā ražotājiem, tā dīleriem.

Kad raugāmies uz nepieciešamību pārvietoties, runa vairs nav tikai par personīgā auto iegādi, pandēmija, tehnoloģiju progress un vides aizsardzības loma mūsu vērtību skalā ir galvenie faktori, kādēļ šodien cilvēki vairs nealkst pēc “vienkārši automašīnas”.

Auto abonēšana kļūs par vienu no perspektīvākajiem biznesa virzieniem

Jaunu un mazlietotu auto iegāde nekur nepazudīs un aizvien būs liela daļa sabiedrības, kas iestāsies par 100% savu personīgo transportlīdzekli. Piemēram, “Moller Auto” dati par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem liecina, ka pieprasījums pēc mazlietotiem auto ir kāpis par 55%, kur starp populārākajiem ir gan “Volkswagen” un “Audi”, gan “Volvo”, “Škoda” un “BMW” modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

4finance: Labs klients ir izglītots klients

Db.lv, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītots un zinošs klients ir jebkura atbildīga aizdevēja prioritāte. Tāpēc, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanā, radītu izpratni par alternatīvo finanšu pakalpojumiem, tai skaitā, distances kredītu būtību, nebanku kreditēšanas pakalpojumu nozares līderis AS “4finance" ir atjaunojis izglītības platformu Aiznemiesatbildigi.lv.

Izglītības platfroma ir paredzēta visiem finansiāli aktīviem cilvēkiem, kas vēlas padziļināti izprast finanšu jautājumus un visus ar kreditēšanas pakalpojumiem saistītos aspektus, iespējas un riskus.

Ar finanšu platformas Aiznemiesatbildigi.lv palīdzību ir plānots uzlabot patērētāju zināšanu līmeni finanšu pratības jomā, kā arī kopumā sniegt atbalstu nozares kvalitatīvai pilnveidošanai. Šajā vietnē ir publicēts uzticamo (legālo un licencēto) aizdevēju saraksts, tās saturs atklāti stāsta par kredīta cenu veidojošām sastāvdaļām, klientu maksātspējas vērtēšanas kritērijiem, skaidro kas ir kredītreitings un kā to uzlabot, konsultē par to, kādos gadījumos kredīts ir vai nav laba opcija, kā arī dod vērtīgus padomus, kā pareizi plānot un izmantot savu vai ģimenes budžetu, aizsargāt savus datus un izvairīties no krāpšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums “Arbonics” piedāvā oglekļa un ekosistēmu tehnoloģiju platformu, kas palīdz īpašniekiem apzināt savas zemes vai meža vērtību un sniedz atbalstu, lai uzlabotu mežsaimniekošanas praksi.

Oglekļa kredīts ir vienība, ko izmanto siltumnīcas efekta gāzu emisiju tirdzniecībai un kompensēšanai, un ar platformas starpniecību oglekļa ienākumu aprēķināšana kļūst ātrāka un vieglāka, kā arī paver iespējas pelnīt brīvprātīgajā oglekļa tirgū.

Pastāv divi oglekļa tirgu veidi: brīvprātīgie un atbilstības (obligātie) oglekļa tirgi. Abas ir tirdzniecības sistēmas, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Brīvprātīgā oglekļa tirgus strauji aug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums palielināsies 15 reizes, bet kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus dolāru, jo arvien vairāk uzņēmumu un patērētāju vēlas investēt oglekļa emisiju samazināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbi jauno staciju izbūvē Bolderājas līnijā ir aizkavējušies un visdrīzāk tiks pabeigti 2024.gadā, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka platformu modernizācijas projektā paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - "Iļģuciems" un "Bolderāja".

"Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam," minēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot līniju Rīga-Cēsis, viņš norādīja, ka, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, papildinot, ka šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum.

"Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk," atzīmēja Pļavnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru