Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Smalkās nianses

“Visiem būs jāmaksā ne tikai par emisijām, bet arī jebkuram uzņēmumam un cilvēkam ar savu dzīvesveidu jākompensē ietekme uz vidi – tīru gaisu, bioloģisko daudzveidību, ūdens resursiem, piesārņojumu,” Eiropas Zaļā kursa komplekso pieeju skaidro mežzinātņu doktors Dagnis Dubrovskis. Viņš uzsver, ka Eiropas Zaļā kursa kontekstā kā cilvēces ietekmi mazinošs un kompensējošs aktīvs ir zemes resursi – mežs (CO2 piesaistes avots), purvi, ūdensteces. “Lauksaimniecība jāveido pēc principa, lai minimizētu pašas nozares ietekmi uz vidi un maksimizētu tās iespējas kompensēt citu nozaru radīto piesārņojumu,” tā D. Dubrovskis.

Viņš nenoliedz, ka viena no iespējām palielināt CO2 piesaisti ir mežu stādīšana, taču ir trīs dažādas pieejas un metodikas, kā novērtēt mežsaimniecības iespējamo pienesumu. “Raugoties pēc IPCC (Klimata pārmaiņu starpvaldību padome) metodoloģijas – mežsaimniecība (koku ciršana) rada emisijas, un tāpēc CO2 piesaistē tā netiek akcentēta, savukārt no zemes izmantošanas skatupunkta politikā tiek vērtētas gan saimnieciskās darbības radītās emisijas, gan arī tas, ka koks augot piesaista CO2 , un trešais faktors – bioekonomikas apsvērumi, ka mežs ne tikai piesaista CO2 savā augšanas laikā, bet arī spēj aizstāt kādu daļu fosilās enerģijas un arī būvmateriālu – metāla, betona, ko izmanto būvniecībā,” skaidro D. Dubrovskis.

Viņš norāda, ka pašlaik par šiem jautājumiem Eiropā notiek diskusijas, kas rezultēsies ar konkrētiem Eiropas normatīvajiem aktiem. “Meža kontekstā ir pretruna: no vienas puses – iespējams palielināt oglekļa piesaisti, bet no otras – bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana, jo koku ciršanas palielinājums var izmainīt CO2 bilanci (piesaiste mīnus emisijas), vienlaikus ir risks, ka veco mežu nomaiņa pret produktīvākām jaunaudzēm var pasliktināt bioloģiskās daudzveidības stāvokli,” stāsta D. Dubrovskis. Minēto iemeslu dēļ nav pieņemama atbilde, ka mežu stādīšana ir vienīgais risinājums, kā palielināt CO2 piesaisti. “Klimata neitralitāte nenozīmē, ka kādā brīdī siltumnīcu gāzu emisiju radīšana būs nulle, jo dabā tāda situācija neiestāsies, bet to panāksim ar kompensējošajiem mehānismiem,” uzsver G. Zamurs.

Unifikācijā redz riskus

Pašlaik apstiprināšanas procesā ir ES Klimata likumprojekts, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija. Pēc D. Dubrovska domām, vislielākā vērība jāveltī taksonomijai (sistēma, kas veidota, lai novērtētu ražošanas ietekmi uz vidi, noteiktu to, kas tiek atzītas par ilgtspējīgām darbībām un kas tādas nav). “Pēc taksonomijas autoru ieceres pārbaudes kritēriji būs identiski visai ES neatkarīgi no tā, vai tā ir Spānija vai Latvija, vai Zviedrija, un tieši tāpēc šajā unificētajā pieejā redzu lielus riskus, kas ziemeļu reģionu var padarīt par vietu, kas kalpo kā grēku piedošana citiem reģioniem par to radīto piesārņojumu,” norāda D. Dubrovskis. G. Zamurs aicina vairāk skatīties nevis uz riskiem gadījumos, kad kāda dalībvalsts kaut ko neievēro, bet vairāk saskatīt tās iespējas un priekšrocības, kuras būtu, ja paši ģenerētu jaunas idejas, risinājumus un būtu aktīvāki. “Neredzu, ka kaut kas šajā ES kursā varētu tik mainīts, kaut arī, protams, ir jautājums par laiku,” tā G. Zamurs. Viņaprāt, ir jāskatās nevis, kur kaut ko darīt pēdējiem, bet gan tieši pretēji – pirmajiem, tādējādi sevi padarot bagātākus un gudrākus.

10 miljardi eiro

“Inovācija, pētniecība, izglītība – tie ir izaicinājumi teju visās nozarēs, jo ražojam lietas, kuras ir izdomājuši citi, un tādējādi pakļaujam sevi vidējā ienākuma slazdam,” uz lūgumu minēt svarīgākos virzienus atbild G. Zamurs. Viņš norāda, ka, summējot visu fondu naudu Eiropas Zaļajā kursā, Latvija raugās uz apmēram 10 miljardiem eiro, kas ir viena gada Latvijas valsts budžets. “Tā ir liela summa, kura atvēlēta Zaļajam kursam, kas rada iespējas uzņēmējiem pašiem investēt savu naudu ar drošu pārliecību, ka šis virziens neapstāsies un būs attiecīgs pieprasījums,” tā G. Zamurs.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts uzskata, ka tikai ar ES fondu naudu nepietiks un tāpēc jādomā par finansējumu no valsts budžeta. “2023.–2027. gadā no budžeta nepieciešami 150 milj. eiro, jo Latvija jau pašlaik atrodas nevienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar Somiju, kur šī proporcija ir 70% valsts budžeta naudas pret 30% ES naudas, Latvijā šī attiecība ir otrāda, kur dominē ES finansējums,” tā J. Eglīts. Viņaprāt, ir viena situācija, ja investīcijas tiek veiktas tehnoloģijās, kuras būs jāmaina, bet cita – pētniecībai. “Katrai programmai būs sava atbalsta intensitāte tāpat kā pašlaik, kad vienai tā ir 40%, bet citai – 60%,” skaidro J. Eglīts.

Vismaz 800 milj. eiro liels robs

D. Dubrovskis uzskata, ka investīcijas tehnoloģijās un pētniecībā ir vajadzīgas, taču jāpavērtē zeme kā aktīvs. “ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā ir prasība, ka 10% no sauszemes teritorijas jābūt stingri aizsargātiem, kas nozīmē, ka tur saimnieciskā darbība nenotiek, un vēl 30% Latvijas teritorijas jābūt aizsargātiem, un tas nozīmē, ka ražošanas izmaksas šajos aktīvos būtiski sadārdzināsies,” uz iespējamām sekām norāda D. Dubrovskis.

Viņš rāda Vācijas Inenas Meža resursu institūta novērtējumu par ES Zaļā kursa ietekmi uz meža nozari un secināto – koksnes ražošanas apjoms Eiropā saruks par trešdaļu. “Latvijas gadījumā tas nozīmēs samazinātu koksnes izstrādājumu eksportu par 800 milj. eiro un tādējādi mazāk strādājošo tieši meža nozarē un arī to apkalpojošajās sfērās, tādējādi ir jāatrod jaunas darbavietas,” skaidro D. Dubrovskis.

Un vēl aizsargājamo teritoriju uzraudzībai būs vajadzīgs papildu finansējums. “Finansējums šim mērķim nav atrasts ne Latvijā, nedz arī visā ES, un par tā iespējamiem avotiem notiek diskusijas ES līmenī,” tā D. Dubrovskis. J. Eglīts steidz piebilst, ka līdzšinējie pētījumi (piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvērtējums par stāvokli aizsargājamās teritorijās) norāda uz bīstamu tendenci. “Brīdī, kad dabas teritorija tiek izslēgta no saimnieciskās darbības, sarūk tās bioloģiskā vērtība. Rodas jautājums, ko darīsim – palielināsim aizsargājamo teritoriju platības (pārsniedzot šos ES prasītos 10%) vai arī daļā no šīm teritorijām, kur nav dabas vērtību, atjaunojam saimniecisko darbību. Tie ir neatbildētie jautājumi,” uzsver J. Eglīts.

Viņš nav pret dabas vērtību saglabāšanu, bet gan vērtē, kā to īstenot atbildīgi. “Kamēr mežs aug, līdz zināmam vecumam (lapukokiem un skujukokiem tas ir atšķirīgs) tas piesaista CO2 un pēc tam kļūst par CO2 radītāju,” norāda J. Eglīts. Latvijā ir daudz veco mežu, taču, viņaprāt, nav mehānisma, kā ieinteresēt mežsaimniekus, lai viņi gūtu peļņu un arī dotu pienesumu šai Zaļajai politikai. “Vajadzētu pārskatīt vēsturiskos liegumus, ja to uzlikšanas cēloņa, piemēram, konkrēta putna, noteiktā vietā vairākus gadus nav, jo pašlaik šāda mehānisma nav,” piemēru min J. Eglīts. Viņš atgādina, ka savulaik Zemkopības ministrija rosināja pārskatīt cirtes caurmēru, kas īpašniekam dotu lielākas iespējas izvērtēt, pie kādiem apstākļiem viņam būtu tiesības nocirst mežu ātrāk un ekonomisko labumu gūt ne tikai pašam sev, bet arī valstij, vienlaikus pretī prasot pienākumu par obligātu meža atjaunošanu ar augstvērtīgu stādāmo materiālu, bet iniciatīva tā arī palika uz papīra.

“Citas ES dalībvalstis aizsargājamajās teritorijās (10% no sauszemes) iekļauj tās zemes, kurās dabīgu (klintis, kalni u.tml.) apstākļu dēļ nav iespējama saimnieciskā darbība, savukārt ir spēki, kuri uzskata, ka Latvijā būtiski jāpalielina šādu neapsaimniekotu teritoriju platība,” skaidro J. Eglīts. Viņš atzīst, ka pašlaik tiek veltīts daudz pūļu, lai cik vien iespējams samazinātu iespējamos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai. “Mežsaimniecība + lauksaimniecība + kūdras ieguve dod milzīgu pienesumu Latvijai ekonomikai – 40% no kopējiem eksporta ienākumiem, tāpēc nevaram atļauties vienkārši noraut kādu nozari,” tā J. Eglīts. G. Zamurs atzīst, ka diskusijas turpinās un atbildes meklēšana, kā sabalansēt saimnieciskās un Zaļā kursa intereses, nav nedz viegls, nedz arī ātrs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais maksājumu tīkls "Mastercard" iegādājies "atvērtās bankas" platformu "Aiia", paplašinot darbību Eiropā, tostarp sākot darbu Latvijā, informē "Aiia" pārstāvji.

"Atvērtās bankas" platforma "Aiia" nodrošina finanšu datu integrēšanu un tūlītējo maksājumu ierosināšanu.

"Aiia" izpilddirektors un dibinātājs Rūne Mai skaidro, ka "Aiia" ienākšana Baltijas tirgū palīdzēs pilnībā izmantot "atvērtās bankas" potenciālu.

"Nav šaubu, ka daudziem uzņēmumiem nav gājis viegli, lai ieviestu "atvērtās bankas" risinājumu savā ikdienā. Ar "Aiia" mēs sarežģīto padarām vienkāršu, ļaujot piekļūt vairāk nekā 240 miljoniem eiropiešu datu, izmantojot vairāk nekā 2000 banku," komentē R.Mai.

Viņš uzsvēra, ka platformas pamatā ir datu privātums, drošība un kvalitāte. "Pirms ienākšanas tirgū mēs nodrošinām stabilas saknes tajā, sagatavojot banku integrāciju ar faktiskajiem klientiem, un iepazīstam visus vietējā tirgus aspektus. Mūsu misija ir nodrošināt augstas kvalitātes API saskarnes, lai sniegtu iespēju ikvienam izstrādāt un laist klajā jaunus digitālos risinājumus ikdienas vajadzību nodrošināšanai un darbības paplašināšanai," pamato R.Mai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aldara parkā sāks trešās kārtas būvniecību

Db.lv, 23.07.2021

Kopš 2020.gada Aldara parka pārbūves projekta 1. kārtas ietvaros noris jauna veloparka izbūve.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu Aldara parka pārbūvi, Sarkandaugavas apkaimē, Rīgas dome jūlijā piešķīra daļēju finansējumu 3. kārtas būvdarbiem - 596 114 eiro.

Kopējais nepieciešamais finansējums pilnīgai 3. kārtas būvdarbu realizēšanai ir 2 351 160 eiro.

Kopš 2020.gada Aldara parka pārbūves projekta 1. kārtas ietvaros noris jauna veloparka izbūve. Tāpat tiek izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli pie Gaujienas ielas un elektrības tīkli, kas atrisinās ilgus gadus aktuālo jautājumu par parka apgaismojumu dienas tumšajā laikā.

Vienlaikus tiek izbūvēta ieeja parkā no Gaujienas ielas puses, kā arī uzsākta žoga izbūve apkārt parkam.

Veloparka teritorija tiks aprīkota ar labiekārtojuma elementiem, jauniem apstādījumiem, padarot to ainaviski pievilcīgu, ērti un droši izmantojamu Sarkandaugavas un citu apkaimju iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AB City nodrošinās Olainfarm mazākuma akcionāriem iespēju pārdot akcijas par FKTK apstiprināto cenu

Db.lv, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “AB City” atzinīgi vērtē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) centienus aizsargāt “Olainfarm” mazākuma akcionārus, kuri vēlas izmantot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Kamēr FKTK cenšas noregulēt situāciju, mazākuma akcionāriem jebkurā gadījumā tiks dota iespēja pārdot savas akcijas par obligātajā piedāvājumā definēto cenu 9,26 eiro, jo “AB City” ir apliecinājis gatavību iegādāties mazākuma akcionāriem piederošās “Olainfarm” akcijas arī pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17. augustā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

"Mēs rēķinājāmies, ka būs centieni kavēt akciju atpirkšanas gaitu, jo par to “Black Duck Invest” paziņoja publiski uzreiz pēc atpirkšanas piedāvājuma atļaušanas, un nav izslēgts, ka būs vēl kādi mēģinājumi. Tāpēc arī esam rīkojušies, lai mazinātu jebkuru nenoteiktību šajā procesā. Mēs, “AB City”, esam pauduši gatavību nopirkt mazākuma akcionāru akcijas un esam gatavi darīt to arī tiešu darījumu veidā. Lai veiktu darījumus ar mazākuma akcionāriem, AS “AB City” ir rezervējusi līdzekļus 90 miljonu eiro apjomā," informēja “AB City” valdes priekšsēdētājs Sergejs Korņijenko.

Apturēta Olainfarm obligātā akciju atpirkšanas procedūra 

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS...

"Lūdzot Administratīvo tiesu atļaut “AB City” turpināt un pabeigt akciju atpirkuma procedūru, FKTK ir centusies normalizēt situāciju, kurā atsevišķi spēlētāji, neizprotamu motīvu vadīti, izmantojot likumdošanas robus, mēģina torpedēt likumā noteiktu un stingri reglamentētu procesu – obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu," komentē S.Korņijenko.

“AB City” pievienojas FKTK paustajam, ka kavēt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai tāpēc, ka kāds ir vērsies tiesā, apšaubot FKTK lēmumu, ir nesamērīgi un faktiskajai situācijai neatbilstoši. “AB City” ir vienisprātis ar FKTK, ka ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam. Taču vēl būtiskāk ir rast ilgtermiņa sistēmiskus risinājumus, kas saknē novērš iespēju ļaunprātīgi manipulēt ar obligātā akciju atpirkuma procedūru.

“AB City” pauž gatavību sadarboties ar FKTK un citām institūcijām, lai sistēmiski pilnveidotu regulējumu darījumiem ar akcijām nākotnē un mazinātu neskaidrības un dažādas interpretācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Padomju laikos celtās 467a.sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir ekspluatācijas drošas

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Vācijā turpinās pieaugt inficēšanās ar jauno koronavīrusu, nevakcinētajiem var nākties rēķināties ar jauniem ierobežojumiem, svētdien intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" sacījis kancleres Angelas Merkeles biroja vadītājs Helge Brauns.

"Vakcinētie noteikti baudīs lielāku brīvību nekā nevakcinētie," viņš norādījis.

Pašlaik Vācijas iedzīvotāji drīkst apmeklēt restorānus, kinoteātrus vai sporta klubus, ja ir pilnībā vakcinējušies vai var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Tomēr Brauns brīdinājis, ka gadījumā, ja inficēšanās rādītāji pasliktināsies, nevakcinētajiem cilvēkiem nepietiks ar testu, lai varētu doties uz kino, stadionu vai ēstuvi.

Pēc viņa teiktā, risks tādā gadījumā būtu pārāk augsts, bet valstij ir pienākums aizsargāt cilvēku veselību un tas nozīmē - arī gādāt, lai ziemā mediķiem nav jāatliek plānveida operācijas, cenšoties tikt galā ar Covid-19 pacientu pieplūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeidzot visus restaurācijas un būvniecības darbus Hoijeres kundzes viesnīcā, Būvniecības valsts kontroles birojs ēku Liepājā, Kungu ielā 24 pieņēmis ekspluatācijā.

Db.lv jau vēstīja, ka atjaunotajā namā iecerēts ierīkot interjera muzeju.

FOTO: Par 2,2 miljoniem eiro Liepājā top interjera muzejs 

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam –...

Pprojekta ietvaros ēkas 1. stāvā atjaunots unikālais 17. gadsimta beigu plānojums, bet 2. stāvā daļēji saglabāta 19. gadsimta telpu plānojuma struktūra, vēsturiskajā būvapjomā iekļaujot arī jaunas funkcijas.

1. stāva Hoijeres kundzes dzīvojamās telpas un 2. stāva 19. gadsimta notāra Stendera dzīvokļa telpas tiks atvēlētas interjera muzeja izveidei, bet bijušā kroga daļā arī tagad projektēts krogs ar atjaunotu manteļskursteni un maizes krāsni.

Projekta ietvaros arī labiekārtota Kungu kvartāla pagalma teritorija, saglabājot elementus un detaļas, kas raksturīgas Liepājai 17., 18. un 19. gadsimtā.

Būvdarbus objektā veica SIA “RERE MEISTARI”, būvuzraudzību nodrošināja SIA “Firma L4” un autoruzraudzību – pilnsabiedrība “Pils projekts”.

Projekta līgumcena ir 2 205 177 eiro, neskaitot PVN.

Būvdarbi objektā “Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pārbūve par muzeja ēku Kungu kvartālā, Liepājā” tika īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros.

Šobrīd notiek nākamās dokumentācijas gatavošana, lai būvnieki nodotu paveiktos darbus Liepājas pilsētas pašvaldībai un tālāk pašvaldība varētu objektu nodot Liepājas muzejam ekspozīcijas veidošanai. Paredzēts, ka Hoijeres kundzes muzejs apmeklētājiem durvis vērs 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK Lietuvai piešķirs 37 miljonus eiro migrācijas krīzes risināšanai

LETA--BNS, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai piešķirs finansiālu atbalstu 37 miljonu eiro apmērā migrācijas krīzes risināšanai, trešdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

Tāds lēmums pieņemts pēc pirmdien un otrdien notikušās EK delegācijas vizītes Lietuvā, kuras mērķis bija izvērtēt migrācijas situāciju un ar to saistītās Lietuvas vajadzības un piedāvāt efektīvus atbalsta risinājumus.

"Šis atbalsts palīdzēs apmierināt vajadzības, kas saistītas ar migrantu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma procedūrām, drošu un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu garantēšanu, nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu nelegālajiem migrantiem, viņu izmitināšanas vietu drošību, kā arī ar saziņu un informācijas izplatīšanu krīzes situācijās. Panākta arī vienošanās turpināt meklēt risinājumus robežu uzraudzības sistēmu finansēšanai," norādījusi ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tā kā liela apjoma skaidras naudas maksājumi ir viegls veids, kā noziedznieki var legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, EK rosinājusi noteikt Eiropas Savienības (ES) mēroga ierobežojumu lieliem skaidras naudas maksājumiem - 10 000 eiro. Paredzēts arī aizliegt anonīmu kriptoaktīvu maku izsniegšanu.

EK arī piedāvā izveidot jaunu ES aģentūru "naudas atmazgāšanas" apkarošanai. Šādi EK pilda savu apņemšanos aizsargāt ES iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu, skaidrots piedāvāto izmaiņu pamatojumā.

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot  

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda...

Rosinātie pasākumi ievērojami uzlabošot regulējumu saistībā ar tehnoloģisko jauninājumu radītajiem izaicinājumiem. Šādi izaicinājumu starpā ir virtuālās valūtas, integrētākas finanšu plūsmas vienotajā tirgū un teroristu organizāciju globālais raksturs. Šie priekšlikumi palīdzēs izveidot daudz saskaņotāku sistēmu operatoriem, uz kuriem attiecās noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda EK.

Iesniegtais dokumentu kopums ietver četrus tiesisko aktu priekšlikumus. Viens no tiem ir regula, ar ko izveidotu jaunu ES aģentūru, kas darbosies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Paredzēti arī uzlabojumi attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un faktiskajām īpašumtiesībām. EK rosina arī regulas par naudas līdzekļu pārvedumiem atjaunošanu, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekošanu.

Paredzēts, ka EK piedāvāto tiesību aktu projektus apspriedīs Eiropas Parlaments un ES Padome. EK cer uz ātru likumdošanas procesu, un paredzēts, ka topošajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei būtu jāsāk darboties 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju atzīts SIA “Kvinta BCL”, ar ko tiek slēgts līgums par 1 495 009,46 eiro bez PVN.

Dailes teātra priekšlaukums tiks sakārtots, īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri. Būvdarbus plānots uzsākt šoruden un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visiem internetā iegādāto preču sūtījumiem no valstīm ārpus ES tiks piemērots PVN

LETA, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Francija plāno ierobežot dabasgāzes un elektrības cenas ziemas mēnešos

LETA--DPA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā dramatisko enerģijas izmaksu pieaugumu, Francijas valdība plāno ierobežot dabasgāzes un elektrības cenas ziemas mēnešos, ceturtdien paziņojis Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

"Mēs ieviesīsim tarifu bremzes," sacīja Kastekss, piebilstot, ka mērķis ir aizsargāt franču pirktspēju.

Gāzes cena nepārsniegs tarifus, kas tiek piemēroti pēc pieauguma no oktobra sākuma, un šie tarifi būs spēkā visu ziemu līdz aprīlim.

Bez ierobežojumiem Francijas iedzīvotāju rēķini par apkuri pieaugtu par 30%. "Tas nenotiks," paziņoja Kastekss.

Arī elektrības cena netiks palielināta līdz gada beigām, un tad lielākais par 4% no 2022.gada sākuma, norādīja premjers.

Valdība decembrī arī piešķirs vienreizēju 100 eiro čeku sešiem miljoniem mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem.

Eiropā daudzas valstis apsver, kā reaģēt uz pieaugošajām enerģijas cenām, tostarp augošajām degvielas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādātajām būvniecības iecerēm pieteikušies trīs pretendenti.

VNĪ uzsāk piedāvājumu vērtēšanas procesu. Priekšlaukuma atjaunošanu plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "Kvinta BCL", pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “Tilts”. Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,26 miljoniem eiro līdz 2,77 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri, teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei

Jānis Šķupelis, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei. Tās laikā biznesam īsā laika periodā nācies pārdzīvot un pielāgoties pārmaiņām, kādas parasti vērojamas vien vairākos gados, stāsta 4finance vadītājs Latvijā un Zviedrijā Gvido Endlers.

Viņš piebilst – šī pandēmija ir tik daudz ko mainījusi, ka pagātnē neatgriezīsimies vairs nekad.

Fragments no intervijas

Kā biznesam ir veicies pandēmijas laikā?

2020. gads, protams, bija ļoti interesants. Katru esošā gada mēnesi mēs mēģinām salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem un meklēt likumsakarības. 2020. gadā izmaiņas nenovērojām janvārī un februārī. Šie mēneši bija līdzīgi decembrim, kas tradicionāli šajā biznesā ir labāks mēnesis. Nekas neliecināja par to, ka kaut kas var notikt ar apjomiem – tie bija stabili. Pirmās indikācijas pārmaiņām bija martā, kad aizdevumos izsniegtais apjoms samazinājās. Var domāt, ka šādos brīžos kā pandēmijas laikā pieprasījums pēc aizdevumiem augs un nebanku nozare tos arī attiecīgi izsniegs ar kādu lielāku regularitāti. Tā īstenībā nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Saskata potenciālu nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas jomā Latvijā

Db.lv, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma Nordstreet nolēmusi ienākt Latvijā, liekot uzsvaru uz attīstības projektu finansējuma piesaisti.

Platforma piedāvā investoriem iespēju izvēlēties nekustamā īpašuma projektu un ieguldīt summu pēc savas izvēles, sākot no 100 eiro.

“Pūļa finansēšanas platformas kļūst arvien pieprasītākas Eiropā, un Latvijā ir viens no straujāk augošajiem nekustamā īpašuma tirgiem. Tāpēc jaunas platformas parādīšanās gan biznesa projektu, gan investoru piesaistei ļaus dažādot un salīdzināt iespējas starp vairākām nekustamā īpašuma kolektīvās finansēšanas platformām,” par lēmumu sākt darbu Latvijā saka Nordstreet līdzdibinātājs un vadītājs Tadas Budriķis.

Platforma ir atvērusi ofisu Rīgā, un tajā strādā Latvijas finanšu un investīciju tirgu pārzinoši speciālisti. Platformā tiek iekļauti tikai rūpīgi pārbaudīti un analizēti nekustamā īpašuma projekti finansējuma piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 laureāti

Db.lv, 30.08.2021

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopumā 11 finālam izvirzītajiem darbiem par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Fināla žūrija, kuras sastāvā ir Fensanta Nieto (Fuensanta Nieto, Spānija), Laurīns Avīžus (Laurynas Avyžius, Lietuva), Ots Alvers (Ott Alver, Igaunija), Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen, Dānija) un Andris Kronbergs, savu izvēli pamatoja ar vārdiem: “Meža un jaunās ēkas akustiskās nojumes mijiedarbība veido ainavu, kurā attēlota nozīmīga latviešu tradīcija. Izliektā ēka atgādina kāpu, tomēr reizē ir līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Rūpīgi pārdomāta funkcionalitāte nodrošina skatītājiem optimālu pieredzi.”

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021, jeb fināla žūrijas balvas saņēma Stūķu kūts, Biroja ēkas pārbūve Miera ielā un MAD Arhitektūras telpa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu.

Fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā LĀB ieskatā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.

LĀB valde uzsver, ka vakcinācijas loterija un viena saukļa reklāmas kampaņas nav labākais veids, kā izglītot un uzrunāt sabiedrību, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Vēl vairāk - biedrība uzskata, ka šādas akcijas devalvē cilvēka dzīvības vērtību, jo veselība un vakcinācija nav laimes spēle.

Vakcinācijas loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās 

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā,...

LĀB neesot arī saprotama plānotās vakcinācijas loterijas izmaksu lietderība un finansiālais pamatojums, jo gandrīz pusi no kopējā budžeta (aptuveni 520 000 eiro) ir plānots atvēlēt reklāmai, nevis laimestiem. Loterijai atvēlēto naudu, biedrības vērtējumā, būtu lietderīgāk izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai.

LĀB aicina valdību, atbildīgās ministrijas un Saeimu sabiedrības informēšanai un izglītošanai algot veselības nozares profesionāļus, kā arī vairāk sadarboties ar pašvaldībām un uzņēmējiem, kas spēj daudz tiešāk un efektīvāk uzrunāt konkrētas cilvēku grupas.

Vienlaikus LĀB atzīst, ka Latvija nav unikāla un šādas loterijas tiek rīkotas arī citviet pasaulē. "Diemžēl vairumā gadījumu šī pieeja sevi nav attaisnojusi, jo nav vērsta uz konkrētu mērķauditoriju vajadzību uzrunāšanu," skaidro LĀB.

Tādējādi biedrība rosina vakcinācijas aptveres palielināšanai un atsevišķu sabiedrības grupu mērķtiecīgam atbalstam pārdomāt, piemēram, bezmaksas transporta biļešu vai pusdienu, vai pārtikas produktu talonu piešķiršanas stratēģiju.

LĀB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus veikt vakcināciju, bet neskaidros jautājumu par vakcinācijas procesu pārrunāt ar saviem ģimenes ārstiem vai citiem ārstiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Biznesa attīstībai Capital aizņemas 1,3 miljonus eiro

Db.lv, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu uzņēmējdarbību un spētu nodrošināt pandēmijas laikā augošo pieprasījumu, Luminor banka piešķīrusi 1,3 miljonus eiro vienam no vadošajiem Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem AS Capital.

Pandēmijas laikā uzņēmums veiksmīgi attīstījis savus pakalpojumus un ir gatavs turpmākai izaugsmei.

AS Capital nodarbojas ar datoru ražošanu, moderno tehnoloģiju datu apstrādes un uzglabāšanas risinājumiem, kā arī piedāvā IT konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem. Sākoties ierobežojumiem un mācībām attālināti, strauji pieauga pieprasījums pēc datortehnikas – klēpjdatoriem, austiņām, vebkamerām –, un uzņēmumam izdevās apmierināt pieprasījumu, tādējādi kāpinot arī apgrozījumu. Savukārt darbs attālināti palielināja pieprasījumu pēc datu uzglabāšanas iekārtām, serveriem, mūsdienīgiem konferenču risinājumiem. AS Capital proaktīvi paredzēja jaunās klientu vajadzības, piedāvāja elastīgus risinājumus un sniedza papildu atbalstu lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru