Finanses

BaltCap aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu

Db.lv, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

"BaltCap" pārstāvji norāda, ka Latvijas vajadzības infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai ir daudz. Ekonomikas ministrijas galvenā prioritāte ir Latvijas enerģētiskā neatkarība, pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpat Satiksmes ministrijai ir daudz izaicinājumu transporta jomā - sākot no ceļu infrastruktūras uzlabošanas līdz autobusu un vilcienu parku modernizācijai.

Tāpat "BaltCap" pārstāvji atzīmē, ka Latvijā ir viens no vecākajiem autobusu parkiem Eiropā, kas būs jāmaina no dzinējiem, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, uz dzinējiem, kas darbināmi ar ūdeņradi vai citu atjaunojamo resursu. Līdzīga situācija arī ar dzelzceļa tīkla modernizāciju un elektrifikāciju. Tāpat būtiski jāmaina pieeja energoefektivitātes uzlabošanai. Piemēram, Rīgā ir aptuveni 4500 padomju laika daudzdzīvokļu ēku, savukārt energoefektīvas no tām ir tikai 108. Šādā tempā energoefektivitāte tiks sasniegta 2058.gadā.

"Latvijai, tāpat arī Baltijas valstīm, ir jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Ierastais valsts un pašvaldību ceļš finansēt infrastruktūras vajadzības no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem vairs nedarbosies, jo to prioritātes ir mainījušās. Tuvākajos gados valsts un pašvaldību budžetu resursu pieejamais apjoms infrastruktūras vajadzību apmierināšanai būs ļoti ierobežots. Lai šo deficītu mazinātu, ir nepieciešamas privātās investīcijas un daudz aktīvāka PPP projektu īstenošana, kam būtu jāgatavojas jau šobrīd, īpaši brīdī, kad taps jaunā valdības deklarācija par darāmajiem darbiem," min "BaltCap" infrastruktūras fonda investīciju direktors Matīss Paegle.

Viņš arī atzīmē, ka nozīmīgs pagrieziena punkts būtu, ja tiktu radīts mehānisms, lai vairāk pensiju fondu līdzekļi tiktu investēti Latvijas infrastruktūras vajadzību finansēšanā ar drošu ilgtermiņa atdevi. "Kādēļ mums jāfinansē ar saviem pensiju uzkrājumiem citu valstu infrastruktūra? Pasaulē ir daudz piemēru, kur pensiju nauda veiksmīgi ieguldīta nacionāli svarīgos infrastruktūras projektos un nes labumu katram iedzīvotājam," norāda Paegle.

"BaltCap" prognozē izdalīti pieci galvenie infrastruktūras attīstības virzieni: energoapgādes dažādošana, tostarp atjaunojamās enerģijas attīstība; enerģijas pieprasījuma samazināšana, kas ietver gan viedos risinājumus, gan energoefektivitātes pasākumus; sociālās jomas - izglītība un senioru aprūpe; transports - sākot no nepieciešamības uzturēt un būvēt jaunus ceļus un tiltus līdz vajadzībām elektrificēt dzelzceļu un zaļināt sabiedrisko transportu; kā arī digitālā attīstība.

"BaltCap" ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds, kas ir piesaistījis vairāk nekā 700 miljonus eiro, ietverot iegādes un attīstības, infrastruktūras, izaugsmes un riska ieguldījumu darījumus. "BaltCap" dibināts 1995.gadā. Šobrīd "BaltCap" vietējie biroji atrodas Rīgā, Tallinā, Viļņā, Helsinkos, Stokholmā un Varšavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap un Lietuvas Policijas departaments ir parakstījuši līgumu par Šauļu reģiona policijas pārvaldes jaunas galvenās ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu.

Parakstītā publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līguma kopējā vērtība ir 21,9 miljoni eiro. BaltCap uzņēmums "Safe Community" apņemas trīs gadu laikā pabeigt pārvaldes jaunās galvenās ēkas būvniecību un 12 gadus sniegt objekta uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp tīrīšanu un tehnisko apkopi.

Jaunā ēka Šauļos ar kopējo platību 5,2 tūkstoši kvadrātmetri atradīsies uz 1,4 ha liela zemes gabala. Tā būs četrstāvu ēka, kas paredzēta 245 darba vietām. Plānots, ka pie ēkas atradīsies autostāvvieta ar 270 vietām, no kurām 49 būs paredzētas apmeklētājiem. Objekta projektu izstrādās “2L architects”.

“Policijas departamenta īstenotā infrastruktūras modernizācijas programma ar PPP modeļa palīdzību ir nozīmīgs veiksmes stāsts Lietuvas valsts sektora infrastruktūras reformā pēdējos gados. Šis ir lielisks piemērs, kā efektīvi un caurskatāmi īstenot PPP projektus. Arī mums Latvijā būtu jāmācās no Lietuvas un Polijas, kur pašvaldības saprātīgos termiņos īsteno simtiem nelielu PPP projektu 5–20 milj. EUR apmērā,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Azkoyen iegādājas Draugiem Group uzņēmumu Vendon

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors Baltijā BaltCap pārdevis Latvijas uzņēmumu SIA Vendon Spānijas ievērojamākajam starptautiskajam tehnoloģiju uzņēmumam Azkoyen.

SIA Vendon ietilpst Draugiem Group un ir Centrāleiropas vadošais savienojamības un lietu interneta (IoT) risinājumu uzņēmums digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā.

Vendon piedāvā attālinātas vadības un maksājumu apstrādes pakalpojumus tirdzniecības automātiem (piemēram, kafijas, dzērienu un uzkodu), kurus nodrošina ar iekārtu, programmaparatūras un programmatūras palīdzību. Uzņēmums ir dibināts 2011. gadā, tā galvenais birojs atrodas Rīgā, bet lielākie noieta tirgi ir Francija, Vācija, Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā 45 000 droši savienotu tirdzniecības automātu tīklu. Vendon ir ceļā no Eiropā bāzēta uzņēmuma uz globālu spēlētāju, jo sniedz savus pakalpojumus vairāk nekā 82 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) ir vienojušies par Baltijas valstīs un Polijā vadošā specializētā sūknēšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA Uprent Group pārdošanu uzņēmumam Renta Group Oy.

Renta Group ir Somijā bāzēts celtniecības mašīnu un iekārtu nomas uzņēmums ar vairāk nekā 100 specializēto nomas punktu un 1000 darbinieku Skandināvijā un Eiropā. BaltCap pārdod kapitāla daļas kopā ar pārējiem uzņēmuma mazākuma daļas dalībniekiem, Renta Group iegādājoties 100% uzņēmuma kapitāla daļu.

BPEF II veica investīcijas Uprent Group 2016. gadā. Investīciju perioda laikā uzņēmums veiksmīgi palielināja savu nomas punktu skaitu Baltijā un Polijā un paplašināja savu pakalpojumu klāstu, ieviešot jaunus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus sūknēšanas pakalpojumu tirgū.

Sandijs Āboliņš-Ābols, BaltCap partneris, skaidro, ka šī bija unikāla iespēja finansiāli atbalstīt motivētus uzņēmuma dibinātājus un vadības komandu, palīdzot kļūt par vadošo nozares spēlētāju Baltijas valstīs un Polijā. “Komandai bija ļoti skaidrs stratēģiskās attīstības mērķis kļūt par tirgus līderi specializētu sūknēšanas pakalpojumu tirgū, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un risinājumiem dažādu šķīdumu pārsūknēšanai un atūdeņošanai. Mēs bijām daļa no izaugsmes procesa, kura norises laikā uzņēmums paplašināja savu ģeogrāfisko tvērumu un paaugstināja savu profesionalitātes līmeni,” uzsver S.Āboliņš-Ābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Baltic Investment Fund III pārdevuši INTRAC Group, Baltijas vadošo mežizstrādes, būvniecības, lauksaimniecības un rūpniecības tehnikas izplatītāju, Baltijas investīciju uzņēmumam UP Investment Group (UPI).

Ar šo darījumu UPI iegūs 100% INTRAC Group, ieskaitot Nalka Invest un mazākuma akcionāru akcijas.

INTRAC Group ir industriālās un lauksaimniecības tehnikas ražotāju importētājs un izplatītājs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Grupa pārstāv tādus lauksaimniecības tehnikas ražotājus kā John Deere Forestry, Manitou, Doosan, Case, Bomag un Massey Ferguson un citus zīmolus. INTRAC Holding AB ir INTRAC uzņēmumu grupas mātesuzņēmums, kura galvenais birojs atrodas Stokholmā.

"BaltCap komanda ir gandarīta par uzņēmuma INTRAC attīstības stāstu — uzņēmums ir audzis vairāk nekā četras reizes kopš tajā ieguldījām. INTRAC izaugsmes ceļā bijuši arī izaicinājumi, tostarp vairāki krīzes periodi un tirgus pārmaiņas, ko izdevās veiksmīgi pārvarēt. Esam gandarīti, ka kopā ar uzņēmuma vadību esam attīstījuši INTRAC par vadošo smagās tehnikas tirgotāju Baltijas reģionā," uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas sistēmu izstrādātāju SIA "Blue Bridge Technologies" iegādājusies kompānija "Everfield", kas ietilpst Ņujorkā un Londonā bāzētā uzņēmumu grupā "Aquiline Capital Partners".

Darījuma summa un citas detaļas netiek izpaustas. Darījumu konsultēja BDO, Cobalt un Corum Group.

Kompānijā informē, ka jaunais investors aizstāj riska kapitāla fondus "BaltCap" un "Imprimatur Capital", kā arī iegādājies pārējo dalībnieku daļas. Tādējādi "Everfield" iegūst 100% "Blue Bridge Technologies" kapitāldaļu.

"Blue Bridge Technologies" līdzdibinātājs un izpilddirektors Andrejs Strods atzīmē, ka sadarbības sākšana ar "Everfield" ir loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā, jo "Everfield" ilgtermiņa apņemšanās ieviest inovācijas un kvalitāti saskan ar "Blue Bridge Technologies" ceļu.

"Savienība ar "Everfield" ir sākums ilgtermiņa sadarbībai, kas sniegs daudz jaunu iespēju gan mūsu klientiem, gan mūsu komandai. Mums ir pieejamas arī "Everfield" zināšanas, iespējas un investīcijas, lai sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem un darbiniekiem," viņš min.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu fonds "BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) ar tā meitasuzņēmuma "Adoro" starpniecību ir parakstījis līgumu par sociālas aprūpes centra "Dzīves ābece" aktīvu iegādi, tādējādi plānojot attīstīt sociālo un veselības aprūpes centru ķēdi, informē uzņēmuma investīciju direktors Juris Pārups.

Tas ir fonda pirmais solis, ienākot sociālās un veselības aprūpes nozarē Latvijā. J.Pārups norāda, ka sabiedrības novecošana veicina pieaugošo pieprasījumu pēc senioru aprūpes pakalpojumiem, un patlaban Latvijā vērojams augstas kvalitātes pakalpojumu trūkums vecāka gadagājuma cilvēkiem. Latvijas pašvaldībās, tostarp Rīgā, ir garas rindas uz sociālo aprūpi.

"Saskaņā ar mūsu pašreizējiem plāniem piecu gadu laikā tiks attīstīti trīs jauni sociālās aprūpes centri vairāk nekā 500 cilvēkiem, kam līdztekus tiks izveidota arī īstermiņa veselības aprūpes funkcija ar rehabilitācijas, fizioterapijas un citiem pakalpojumiem,” teic Adoro izpilddirektors Uldis Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" šogad prognozē koncerna apgrozījumu 26-28 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš martā uzņēmums prognozēja koncerna apgrozījumu šajā gadā 24-26 miljonu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumā prognozē EBITDA rentabilitāti 9-12% apmērā, pretēji martā prognozētajiem 13-15%.

Savukārt 2023.gadam "HansaMatrix" prognozē 32-34 miljonu eiro apgrozījumu un EBITDA rentabilitāti 10% līdz 13% apmērā.

Paziņojumā biržai teikts, ka "HansaMatrix" neizpildīto pasūtījumu apmērs 2022.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 19,2 miljonus eiro, kas, nedaudz uzlabojoties pusvadītāju pieejamībai, samazinājās par 11,9%, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju 2022.gada otrā ceturkšņa beigās.

Maržas 2022.gadā ietekmējuši tādi faktori kā ražoto produktu klāsta izmaiņas, globālais pusvadītāju deficīts un enerģijas cenu pieaugums un svārstīgums, kas, cita starpā, veicina vispārējo un algu inflāciju Latvijā, Eiropas Savienības un citās valstīs, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc kopstrādes biroju telpām, 2023. gada sākumā Rīgā, jaunajā biznesa centrā Verde tiks atvērts otrais Workland Group kopstrādes birojs Workland Verde.

Jau ir uzsākta biroju rezervācija un vērojama liela interese gan par privātiem birojiem, gan kopstrādes telpu risinājumiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Workland Verde izveidē Rīgā investēs vairāk nekā miljonu eiro.

Workland Verde izveidē Rīgā investēs vairāk nekā miljonu eiro 

Elelastīgu biroju telpu risinājumu uzņēmums “Workland” paplašinās savu tīklu Baltijā, vienojoties...

"Izvēloties jaunus projektus, Workland Group tīkla paplašināšanai, viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir ilgtspējība. Workland Verde ir mūsdienīgs kopstrādes koncepts - zaļākā un pieejamākā biroja telpa, ko mēs varējām piedāvāt Rīgā," atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Biroja centrs Verde ir A klases biroju ēka, kas atrodas Rīgas Skanstes rajonā, tikai nelielas pastaigas attālumā no centra. Koprades birojs Workland Verde aizņems visu jaunuzceltās ēkas otro stāvu. Centrā būs pieejamas aptuveni 180 darba vietas, kas paredzētas kopienas veidošanai, izmantojot elastīgus telpu nomas risinājumus.

"Hibrīddarbs kļūst par dominējošo stilu daudzos uzņēmumos, un Workland centros ir viegli palielināt vai samazināt darba vietu skaitu atkarībā no tā, kā mainās komanda un tās vajadzības," secina I. Hāls.

"Jau sen esam pārvarējuši novecojušos stereotipus, ka darba vieta ir tikai telpa ar rakstāmgaldiem, krēsliem un ilgtermiņa līgumiem. Tā kā darba ražīgumu lielā mērā ietekmē apkārtējā vide, vēlamies, lai tā būtu iedvesmojoša un atbalstoša. Tāpēc jaunās „Workland Verde” biroja telpas ir veidotas tā, lai iedvesmotu un atbalstītu jebkuru darba stilu," norāda Workland biroju centru vadītāja Latvijā Agnese Pidrika.

"Visiem Workland birojiem ir raksturīga brīva atmosfēra, kuru mēs ņēmām vērā, projektējot Workland Verde telpas. Izvēloties apdares materiālus, mēbeles un apgaismojumu, sekojām jaunākajām tendencēm, tādējādi radot patiesi inovatīvu un ilgtspējīgu biroja telpu," teic arhitektu biroja Lauder Architects arhitekte Rita Laudere.

"Tā kā Workland Verde biroju telpas ir pielāgotas mūsdienu uzņēmēju vajadzībām - gan mazām komandām, gan lielākām korporācijām, pirmie telpu nomnieki jau ir izvēlējušies savus "stūra birojus" un ir gatavi ievākties, tiklīdz jaunas biroju centrs vērs savas durvis," papildina A. Pidrika.

Kopumā Workland kopstrādes biroju telpās visās trijās Baltijas valstīs būs pieejamas aptuveni 750 darba vietas. Workland Group kopstrādes biroju tīklā Baltijā ir 13 biroju centri, no kuriem divi ir Rīgā – Workland Telegraph un Workland Verde, pieci Tallinā, pieci Viļņā un viens Kauņā. Workland Group lielākais akcionārs ir privātā kapitāla investors BaltCap.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstījis līgumus ar "SEB banku" un "SEB līzingu" par faktoringa, overdrafta, garantiju līnijas, reversā faktoringa un kredīta termiņu pagarināšanu līdz 2023.gada 30.novembrim par kopējo summu 5,92 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdzekļi tiek izmantoti investīciju, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un saimnieciskās darbības vajadzībām, tai skaitā eksporta darījumiem.

"HansaMatrix" sāka sadarbību ar SEB grupu 2017.gada decembrī. Parakstītie finansējuma termiņu pagarinājuma līgumi turpina sadarbību ar banku un ļauj uzņēmumam nodrošināt nepieciešamo finansējumu pietiekošā apmērā, skaidro "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerna apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos bija 20,171 miljons eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns cieta 1,293 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2021.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz izaugsmi ar privātā kapitāla finansējumu

Kristīne Bērziņa, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Deloitte” 2022. gada pētījumu* Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro.

Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu “Printful” un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.

Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru