Jaunākais izdevums

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Dinair Filton darbību Latvijā sāka 2006. gadā, kad Olainē tika izveidots uzņēmums jeb filtru ražotne ar toreizējo nosaukumu Filton. Iesākumā bija tikai nedaudz vairāk kā desmit darbinieku – gan ražošanā, gan administrācijā, bet jau drīz uzņēmuma izaugsmes temps bija diezgan ievērojams, un tagad te strādā teju 300 augsti kvalificētu profesionāļu.

Pēc kāda laika Filton īpašnieki visu uzņēmumu, tostarp arī rūpnīcu Olainē, pārdeva Skandināvijas filtru sistēmu ražošanas kompānijai Dinair. Būtībā notika divu nozares uzņēmumu apvienošana, kas turpina darbu ar nosaukumu Dinair Filton – tā ir Skandināvijas uzņēmumu grupa ar vairākām rūpnīcām Skandināvijas valstīs un arī Latvijā. Savukārt 2016. gadā šo grupu iegādājās ASV uzņēmums AAF International (American Air Filters). Šī jau ir globāla mēroga kompānija, kurai ir biroji un rūpnīcas visos kontinentos, tostarp Eiropā – piecas rūpnīcas un vairāk nekā 20 pārdošanas biroju.

Savukārt AAF International mātes uzņēmums ir Japānas industriālā korporācija Daikin Industries, kuras galvenais birojs atrodas Osakā un kuras apgrozījums gadā ir 22 miljardi ASV dolāru. Lai saprastu šīs korporācijas mērogus, apgrozījumu varam salīdzināt ar Latvijas valsts budžetu – būtībā Daikin apgrozījums ir divi Latvijas budžeti.

Esot Daikin paspārnē, cenšamies izmantot to potenciālu, ko sniedz darbošanās šādā lielā uzņēmumu grupā, – gan pieredzi, gan zināšanas, gan iespēju investēt attīstībā. Patlaban mūsu lielais mērķis ir Latvijā izveidot Eiropā lielāko filtru rūpnīcu. Taču ar vārdu “lielāko” es domāju – kvalitatīvāko, vadošo. Būtībā mērķis ir izveidot Daikin grupas kompetenču, zinātnes un inovāciju centru, kurā sakoncentrētie zināšanu, kompetenču un inovāciju risinājumi būs pieejami gan pārējiem Daikin grupas uzņēmumiem, gan nozarei kopumā.

Kāpēc izvēle krita tieši uz Latviju un Olaini?

Atskatoties mūsu vēsturē, jāteic vienkārši – tāds lēmums toreiz tika pieņemts, protams, pirms tam izvērtējot dažādas iespējas un variantus. Beigās īpašnieku izvēle palika pie Olaines. Taču pragmatiski skatoties – globālajām kompānijām patiesībā nav tik būtiski, kur ģeogrāfiski izvietot savu struktūrvienību. Daudz svarīgāks faktors – kur atrodas R&D jeb pētniecības un attīstības centrs, proti, kur notiek izpēte, testēšana, inovāciju process, jaunu projektu, mūsu gadījumā – jauna filtra radīšana. Šodien varu ar lepnumu teikt – mums Olainē jau ir šis R&D centrs, kas arī veido mūsu rūpnīcas un tās darbinieku kompetenci. Tas ir raksturīgi jebkurā nozarē – ja pētniecība iet kopā ar ražošanu, tad tā ir uzvaroša kombinācija. Un tāpēc jau šodien sevi varam uzskatīt par visas mūsu korporācijas Eiropas enkuru.

Pat neskatoties uz nemaz ne tik pievilcīgiem nosacījumiem biznesam Latvijā?

Jau sen pierādījies, ka viegli un labi ir tikai tur, kur mūsu nav. Katrā valstī, katrā reģionā ir savas nianses, un jautājums – ko šīm niansēm pretī liek pats uzņēmējs. Protams, visvieglāk ir vaimanāt un sūdzēties par grūtībām, tostarp Covid-19 negatīvo ietekmi, taču jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk ar šādu attieksmi tu nokļūsi pabalsta lūdzēju pusē. Taču, pavērojot situāciju dažādās Eiropas valstīs, jāatzīst, ka tur uzņēmēji mazāk čīkst, bet vairāk pārorientējas uz jauno situāciju un pielāgo savu biznesu jauniem nosacījumiem. Tas pats ir arī ražošanā – jā, nodokļu politika Latvijā varētu būt labāka, energoresursi varētu būt lētāki, bet – ja pretī šīm grūtībām liekam ļoti spēcīgu izpētes komponenti, kas mums veido jaunu tirgu, jaunu produktu un līdz ar to arī palielina realizācijas apjomu, tad tas ir pareizais ceļš, kurp doties, un tas arī notur augstu biznesa līmeni.

Paskatīsimies uz tādām valstīm kā Šveice un Norvēģija! Tur ražošana tomēr nav galīgi izzudusi, aizvien tiek attīstīti un uzlaboti ierastie produkti, reaģējot uz patērētāju vajadzībām. Ja gribam būt līdzīgi Šveicei vai Norvēģijai, tad pētniecība, augstas pievienotās vērtības produktu radīšana un ražošana ir vienīgais ceļš. Un beigu beigās – nav nemaz tā, ka nebūtu vairs iespēju tālāk attīstīt pat tādus diezgan specifiskus produktus kā filtrs, kam pamatā ir filtrējošais materiāls un rāmis vai korpuss tam apkārt. Arī filtrējošo materiālu sastāva izpēte un tālāka attīstība un uzlabošana turpinās ik dienu – mūsu grupas uzņēmumos, tostarp Olainē, tiek izgudroti un radīti aizvien jauni filtrējošo materiālu pārklājumi, filtra šķiedras struktūra, kas rezultātā nodrošina, ka mēs visu laiku esam vienu vai divus soļus priekšā konkurentiem, bet, kā zinām, patērētājs parasti izvēlas vislabāko. Un tas, vai šis filtrs ir ražots pilnīgā nodokļu leiputrijā vai valstī ar sarežģītu nodokļu sistēmu, patiesībā ir otršķirīgi.

Atgriežoties pie jūsu minētā plāna par kompetenču centra radīšanu – vai jūsu iecere guvusi īpašnieku atbalstu?

Mūsu ambīcijas tiešām ir pārliecināt korporācijas vadību investēt kompetences centra izveidē tieši Olainē, un jūtam viennozīmīgu atbalstu mūsu attīstības mērķim. Mums jau šodien ir visas nepieciešamās zināšanas šajā jomā, lai no ražošanas sistēmu viedokļa varētu izveidot Eiropā vadošo Daikin grupas rūpnīcu. Sevišķi nozīmīgi tas ir šajā laikā, kad visi biznesi izjūt grūtības ar preču loģistiku starp kontinentiem, tādēļ katrā kontinentā uzņēmumu grupām jābūt savam enkuram jeb ražotnei, kas ļauj garantēt stabilas piegādes klientiem. Vēl pirms dažiem gadiem izteikts bija globalizācijas virziens, kad visu daudz lētāk un izdevīgāk bija ražot Tālajos Austrumos un atvest, piemēram, uz Eiropas tirgiem. Tagad, pirmkārt, jau loģistikas disbalanss rada problēmas gan ar piegādes laikiem, gan cenām. Bet vēl jo vairāk – produkti kļūst aizvien personificētāki jebkurā nozarē. Turklāt pārbaudīts, ka vienmēr populārāks un atzītāks ir tieši ar vietējo zīmolu ražots produkts, turklāt – esot tuvāk savam klientam, uzņēmējs spēj labāk un ātrāk reaģēt uz klienta pieprasījuma un vajadzību izmaiņām.

Teju visu saražoto produkciju importējat. Vai līdz ar attīstību un ražošanas jaudu pieaugumu šī proporcija varētu mainīties par labu vietējam tirgum?

Es tomēr noteikti gribētu palikt pie tāda paša produkcijas realizācijas proporcijas rādītāja – 99% eksports, 1% vietējā tirgū. Taču tas ir tikai tāpēc, ka mūsu mērķis ir augt un 2025. gadā būt jau divreiz lielākiem nekā šobrīd. Attiecīgi tas nosacītais 1% produkcijas, ko realizēsim Latvijā, absolūtajos skaitļos attiecīgi būs krietni lielāks. Jau ražojam teju piecus miljonus filtru gadā, un tiem visiem Latvijā vienkārši nav vietas.

Starp citu, mūsu rūpnīca ražo filtrus ne tikai Eiropas tirgum, bet arī ASV un citu valstu pasūtītājiem. Mērogu ziņā esam salīdzinoši maza ražotne, taču ar talantīgiem speciālistiem spējam saražot arī salīdzinoši neliela apjoma pasūtījuma partiju pēc specifiskām klienta vēlmēm. Turklāt ne tikai ražojam standarta modeļus, bet arī veidojam filtrus kopā ar sadarbības partneri, ņemot vērā katra pasūtītāja konkrētas tehniskās un citas specifikācijas, kas nepieciešamas kādam gala lietotājam. Šādu servisu nepiedāvā visi filtru ražotāji. Tas ir unikāls pakalpojums OEM (Original Equipment Manufacturer) ­– īpaša pieejam katram klientam un gadījumam, izpētot vajadzību un radot unikālus produktus. Arī šeit lielāko lomu spēlē mūsu R&D izpētes centra augsti kvalificētie darbinieki ar pamatīgu zināšanu bāzi inženierijā, ķīmijā, mehānikā u.c.

Šķiet, drīz piedzīvosim brīdi, kad tīrs gaiss būs tikpat pašsaprotama prece kā maize veikalā vai tīrs ūdens no krāna... Savukārt uzņēmuma konkurencē par labu darbinieku kā viens no faktoriem būs gaisa filtrēšanas sistēmu esamība vai neesamība darba telpās...

Patiesībā tā tam vajadzētu būt jau šodien, jo ir svarīgi, lai katram no mums būtu iespēja elpot svaigu gaisu, ne tikai aizbraucot uz mežu vai pie jūras, bet lai tīrs gaiss būtu pieejams gan mājās, gan skolā, gan darbā. Protams, te nav runas par “gaisa nodokli”, bet gan maksu par tehnoloģijām, kas ļauj tikpat svaigu gaisu nodrošināt metalurģijas rūpnīcā, skolā, birojā vai valsts iestādē. Starp citu, Skandināvijas valstīs normatīvi jau tagad nosaka, ka visām telpām jābūt aprīkotām ar ventilācijas sistēmām, taču jāatzīst, ka Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, šajā ziņā vēl tāls ceļš līdz tam ir ejams. Tomēr tendences nozarē rāda pozitīvu virzību – aizvien vairāk tiek uzsvērts, ka Skandināvijai līdzīgas prasības attiecībā uz labu gaisa kvalitāti telpās pieaug arī Latvijā. Nu jau daudz biežāk runājam par cilvēku labbūtību, komfortu, ar to saprotot ne tikai telpu iekārtojuma kvalitāti, bet arī iespēju elpot tīru gaisu. Šodien redzam, ka aizvien vairāk “tiek spiests” arī uz politiķiem Eiropas valstīs, ka ir jānodrošina pietiekami tīrs gaiss telpās, uzsverot, ka sevišķi šajā laikā tas ietver gan bioloģisko drošību, gan arī smadzeņu kvalitatīvu darbību.

Ventilācijas sistēma telpās pastāvīgi nodrošina svaigu, tīru, bet siltu gaisu – ir laba gaisa kvalitāte un vienlaikus energoefektīvs resursu patēriņš. Mūsu produkts ir īpašs ar to, ka filtrs jau pats par sevi – vai tas ir auto, mājā vai putekļu sūcējā – nav dārgs, bet enerģija, ko tērējat, lai nodrošinātu gaisa plūsmu caur filtru, ir lielākās izmaksas. Un, ja šo enerģiju tērējat pārāk daudz, tad gada laikā izmaksas var veidot vairāku filtru vērtību.

Bet, atbildot uz jūsu jautājumu, vai un kā iegūs tie uzņēmēji, kuri savos uzņēmumos aizvien vairāk sāks rūpēties par tīru gaisu, atbildēt ir diezgan vienkārši – šodien Eiropa iet tā saukto zaļo kursu un visas šīs lietas, tostarp tīrs gaiss, pamazām kļūst aizvien pieprasītākas. Protams, izmaksas ir gan par ieviešanu, gan lietošanu, kam nepieciešami energoresursi (un mēs zinām, kas notiek ar energoresursu cenām). Manuprāt, tie uzņēmumi, kuri veidos energoefektīvas ēkas – būvēs jaunas vai renovēs vecās –, maksās mazāk par tīru gaisu telpās nākotnē, un tad viņi arī būs līderi. Šo niansi apzīmē ar jau daudz lietoto vārdu – ilgtspēja. Savukārt mūsu pārstāvētā korporācija nodrošina cilvēkiem visā pasaulē iespēju elpot tīru gaisu!

https://dinair.lv/

https://www.facebook.com/dinairlatvia

https://lv.linkedin.com/showcase/dinair-filton-sia-latvia

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi Latvija kopumā ieguldīs 8,4 miljonus eiro Rīgas biroja pārbūves projektā Deglava ielā, informē uzņēmumā.

Rimi Rīgas birojā strādā gandrīz 500 darbinieku, kuriem jau tagad ir pieejamas mūsdienīgas, energoefektīvas un ilgtspējīgas darba telpas pārbūvētajā biroja ēkā, savukārt nākamgad būs iespēja izmantot modernas konferenču un sapulču telpas jaunajā biroja piebūvē.

Jaunais Rimi birojs Rīgā ir tā dēvētais aktivitātēs balstītais birojs, kas nozīmē atvērtu plānojumu un iespēju katram darbiniekam mainīt savu darba stāvu, zonu un vietu atkarībā no veicamā darba uzdevuma.

Darbiniekiem pieejamas gan atvērtas sadarbības zonas aktīvai ideju apmaiņai, gan klusuma telpas darbiem, kam nepieciešama augsta koncentrēšanās, un tā sauktās telefonbūdiņas zvaniem. Jaunajā Rimi birojā iekārtoti atpūtas stūrīši neformālām sarunām un modernas virtuves, kur darbiniekiem ik dienas bez maksas pieejami svaigi augļi un karstie dzērieni. Birojā īstenoti mūsdienīgi, ilgstpējīgi un energoefektīvi risinājumi, piemēram, apgaismojums uz kustību sensoriem, automātiska ventilācijas regulācija atkarībā no CO2 intensitātes, gaisa temperatūras automātiska regulācija atkarībā no diennakts laika u. c. Teju kā noslēgusies arī jogas nodarbību telpas un sporta zāles aprīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību iestāžu biroju noma komerctirgū ir starptautiski izplatīta prakse, kuru būtu ieteicams ieviest arī Latvijā – tā valsts sektoram paredzētā tiešsaistes pasākumā secināja Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Colliers un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvji.

Ekspertu ieskatā šobrīd pie mums ierasts, ka valsts pārvaldes vajadzībām tiek izmantotas valsts īpašumā esošas telpas, kas nereti nav biroja vajadzībām atbilstošas, turklāt iestādēm tiek celtas arī pavisam jaunas ēkas, kas ne vien aizņem ilgu laiku, bet arī nenodrošina mūsdienu darbiniekiem nepieciešamo elastību. Tikmēr privāto attīstītāju biroju telpu piedāvājums paliek neizskatīts, kropļojot konkurenci tirgū un traucējot nekustamā īpašuma attīstītāju izaugsmei.

Ilgtermiņa tendences ārvalstīs, tai skaitā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka aizvien vairāk valsts iestāžu izvēlas biroju telpas nomāt komerctirgū. Tas sniedz gan plašākas izvēles iespējas, gan arī nereti piedāvā darbiniekiem nodrošināt labākus un mūsdienīgākus apstākļus darba vietā, izvēloties augstākas klases birojus. Vienlaikus, izvēloties biroju telpas nomāt no privātajiem attīstītājiem nevis uzbūvēt jaunu, konkrētai iestādei paredzētu ēku, tiek iegūta nesalīdzināmi lielāka elastība un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem, piemēram, daļai darbinieku piedāvājot veikt darbu attālināti pandēmijas laikā un vieglāk samazinot vai palielinot faktiski nepieciešamo biroju platību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītājs “Hepsor” Dreiliņos uzsācis jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas - “StokOfiss U30” būvniecību, kur maziem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejami gan biroji, gan plašas telpas veikalu un noliktavu labiekārtošanai.

Šobrīd jau krietni vairāk nekā puse no pirmās kārtas pieejamajām telpām ir iznomātas. Jaunais biznesa komplekss netālu no Ulbrokas ielas un Augusta Deglava ielas krustojuma sastāvēs no divām kārtām, un plānotais kopējais investīciju apjoms ir aptuveni 13 miljoni eiro.

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai 

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo...

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” pirmās kārtas platība ir aptuveni 3650 m2. Divos stāvos būs pieejamas 10 nodalītas iznomājamas telpas, katra 323–487 m2 lielas, – piemērotas noliktavas, veikala vai biroja vajadzībām. Ar dažādu tehnisko risinājumu palīdzību katru no tām būs iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku vajadzībām, tai skaitā, vairākas telpas varēs apvienot vienā.

Jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas ēkā pirmajā stāvā atradīsies tirdzniecības telpas, noliktavas un palīgtelpas. Savukārt otrajā stāvā būs izvietotas biroja telpas.

Klientu un darbinieku vajadzībām nomniekiem būs nodrošināta arī plaša bezmaksas autostāvvieta 84 automašīnām.

Biznesa kompleksa pirmās kārtas - „StockOfiss U30“ celtniecības darbus plānots pabeigt 2022.gada vasarā.

“Esam pateicīgi un gandarīti par klientu izrādīto interesi un to, ka mums ir izdevies iznomāt jau 70% no biznesa kompleksā pieejamajām telpām. „StokOfiss“ sniedz mazajiem uz vidējiem uzņēmumiem iespēju visas tirdzniecībai nepieciešamās telpas īrēt vienuviet, tādā veidā samazinot uzņēmumu loģistikas izdevumus, atvieglojot ikdienas darbus un veicinot uzņēmējdarbības efektivitāti," norāda “Hepsor” valdes loceklis Martti Krass.

”Blakus „StokOfiss U30“, Ulbrokas ielā 34, taps arī biznesa kompleksa otrā kārta “StokOfiss U34”.

Plānots, ka tā izīrējamā platība būs divas reizes lielāka – 7500 m2, kas dos vēl vairāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespēju tikt pie savām biroja, veikala vai noliktavas. Otrās kārtas telpas nomniekiem būs pieejamas 2023.gada vasarā.

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” ģenerālais būvuzņēmējs ir SIA “Mitt&Perlebach”, savukārt telpu iznomāšanas un nomas nosacījumu jautājumus koordinē „Colliers International“ zemes un industriālo platību komandas pārstāvji.

“Hepsor” ir dibināts Igaunijā 2011.gadā, kur līdz šim ir īstenoti vairāki nekustamā īpašuma projekti dzīvojamā un komercsegmentā. Latvijā “Hepsor” darbību uzsāka 2017.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.

Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.

Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ziemassvētku iepirkšanās sezonā veikalu plaukti var būt tukšāki

Jānis Šķupelis, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Trūkst iespēju ko darīt? Bet varbūt – politiskās gribas?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākkārt jau esam rakstījuši par energoresursu cenu straujo kāpumu, tā cēloņiem, ietekmi uz ekonomiku, tostarp gan ražošanas izmaksām, gan patērētāju pirktspēju.

Piemēram, pirms pāris nedēļām aktualizējām problēmu, ka elektroenerģijas cenas kaut vai tepat blakus Igaunijā ir krietni zemākas nekā Latvijā, attiecīgi tas vājina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, kavē sabiedrības kopējā dzīves līmeņa kāpumu, tātad bremzē patēriņa tirgu utt. Protams, šai problēmai pievērsa uzmanību arī citi mediji.

Un zīmīgi, ka it visur, ja jautāja amatpersonām, kāda ir izeja un ko varam darīt, atbildēs bija jaušama bezspēcība – ko nu mēs..., tā ir pandēmijas ietekme, tas ir brīvais tirgus, kurā nevaram iejaukties, tāda ir ģeopolitiskā situācija utt. Dīvaini, bet šīs atrunas brīžiem izskanēja tik automātiski, tik viegli, it kā tie būtu vien tukši vārdi, kas piesedz kādus citus, sev izdevīgus apsvērumus, teiksim, par to, ka valsts budžetā līdz ar augstajām cenām lielāki sanāk akcīzes nodokļa un/vai PVN ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas biroju nomas tirgus iegūst paātrinājumu

Db.lv, 16.08.2021

Lielie uzņēmumi slēdz nomas priekšlīgumus objektos, kuri vēl tikai tiek celti. Tā, piemēram, galvaspilsētā esošais SEB grupas korporatīvo pakalpojumu centrs ir noslēdzis līgumu ar GALIO Group un jau 2023. gada pirmajā pusē apmetīsies 12 tūkstošus kvadrātmetru lielajā darījumu centrā Gustavs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas biroju tirgū iznomātās platības 2021. gada pirmajā pusgadā sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Redzot tirgus potenciālu, investori turpina īstenot biroju attīstības projektus, bet nomnieki pakāpeniski maina paradumus un sāk slēgt nomas priekšlīgumus, novērojuši starptautiskā nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmuma Newsec analītiķi.

2021. gadā Rīgā tiks piedāvātas jaunas biroju telpas, kuru platība ir apmēram deviņi tūkstoši kvadrātmetru, bet 2022. gadā šis skaitlis būs desmit reizes lielāks. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados Rīgas nekustamā īpašuma tirgu papildinās modernas biroju telpas, kuru platība sasniegs 240 tūkstošus kvadrātmetru, teikts jaunajā 2021. gada 1. pusgada Rīgas biroju tirgus apskatā Riga Office Outlook.

"Attīstītāji no standarta projektiem pāriet pie radošākiem risinājumiem, kas būs aktuāli moderniem, mūsdienīgiem uzņēmumiem, – tā ir ekoloģiska vide, biroju pilsētiņas, kur nodrošinātas gan darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī konversijas projekti, kas saglabā saikni ar pagātnes Rīgu," stāsta Newsec analītiķe Inita Nitiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB.lv jau rakstīja par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) pēkšņo aktivitāti pēc Valsts kontroles rekomendācijām visiem spēkiem atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, kas iznomāts SIA Arsan uz 40 gadiem, sākot no 1998. gada.

Nupat SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa saņēmis vēstules no VAMOIC, ka 5. novembrī objektu un tajā esošos nomniekus apciemos pārbaudes komisija, kurā noteikti būs vairāk nekā 8 cilvēki, kas acīmredzami ir pretrunā ar pašreizējiem mājsēdes noteikumiem.

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju 

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu...

VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki, neievērojot valstī noteiktās rekomendācijas un normatīvos aktus, iecerējuši nākt apsekošanā vienlaikus, paredzot iekļūšanu visas telpās, sākot no 7m2 līdz 300m2. Kopā būs vismaz astoņi cilvēki no VAMOIC un vēl vairāki no Būvniecības valsts kontroles biroja, iespējams, vismaz padsmit dažādu mājsaimiecību pārstāvji vēlas satikties paši un tad vēl visi kopā iekļūt telpās, kur gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt ne 15m2 ne 25m2 uz vienu personu.

"Laikā, kad pat divām mājsaimniecībām ir liegts tikties, ja nav kādi ļoti īpaši izņēmuma gadījumi, šajās telpās daudzās amatpersonas vēlas tikties ar vairāku citu desmitu mājsaimniecību locekļiem, kas, ja nestrādā attālināti, piemēram, vairākas ražotnes, arī atradīsies telpās. Tādējādi tiks apdraudēta gan komisijas locekļu, gan nomnieku, viņu tuvinieku un līdzcilvēku veselība. Es uzskatu, ka nevar būt pamatojums par kādu iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu vai citi pamatoti izņēmuma iemesli, kas pieļautu šādu vairāku, pat daudzu mājsaimniecību pulcēšanos, jo vairāk, ņemot vērā to, ka VAMOIC ir bijis šādās apsekošanās jau sešas reizes sešu pēdējo mēnešu laikā. Pēdējo reizi VAMOIC telpas inspicēja 5. oktobrī un nevar būt ne kāda steidzamība vai īpaša neatliekama nepieciešamība,” vēstulē DB.lv pauda E. Lapsa.

Jau rakstījām, ka VAMOIC intesīvas kontroles sākās pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?” publiskošanas šā gada februārī. Pusgada garumā, ik mēnesi VAMOIC darbinieki ik mēnesi apciemojuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas teritoriju, lai apsekotu iznomājamo objektu.

Visticamāk, ka tieši šādā veidā tiek pildīta VK rekomendācijā teiktais: “...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta.”

Jau rakstījām, ka Uzņēmuma SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības un uzrakstījis vēstuli premjeram un Aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi, turpat divu mēnešu laikā, tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiekošās kontroles savā veidā var pielīdzināt reiderismam.

E. Lapsa jau sniedza plašu interviju skaidrojot lietas apstākļus, bet šobrīd saņēmis vēstules no VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja, par to, ka iznomātajā objektā ikmēneša pārbaude neizpaliks arī mājsēdes laikā, 5. novembrī. Vēl vairāk, šoreiz viesu, iespējams, būs vēl vairāk nekā parasti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Forumā apspriež aktuālākās tendences enerģētikā

Jeļena Šaldajeva, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātris izsludinājis būvniecības iepirkumu "Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve". Plānotā līguma summa noteikta līdz diviem miljoniem eiro bez PVN, pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš šī gada 4. oktobris.

“Teātrim ir jāspēj dzīvot līdzi laikam, ne tikai izvēloties laikmetīgu repertuāru, bet arī piedāvājot modernus spēles laukumus. Dailes teātra Mazā zāle ir morāli un tehniski novecojusi. Pārbūves, ko esam iecerējuši, būtiski uzlabos gan skatītāju ērtības, gan redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 200 uz 370. Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat varēsim arī modernizēt skatuvi. Turklāt beidzot atrisināsies milzu problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu. Mūsdienās teātra zāles bez šādām modernām sistēmām vairs nedrīkst būt. Šodienas konkurences apstākļos skatītājiem ir svarīgs ne tikai izrāžu mākslinieciskais līmenis, bet arī skatīšanās kvalitāte,” norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Emīla Dārziņa ielā 28 Ķemeros, sākta daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra būvniecība.

Daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveides un mežaparka labiekārtojuma koncepts ir balstīts uz dabas mantojuma un tā vērtību izcelšanu, dabas resursu saglabāšanu un mijiedarbību ar cilvēku.

Daudzfunkcionālā centra būvdarbi sākti oktobrī, un tos plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Centra ēka plānota gandrīz 4000 kvadrātmetru platībā. Tajā, izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus, apmeklētājiem būs iespēja izglītoties, izzināt dabu un saturīgi pavadīt laiku. Dabas tūrisma centrs sniegs plašākas izglītības iespējas bērniem, skolēniem, skolotājiem, jaunajiem un pieredzējušajiem zinātniekiem, tūristiem un citiem interesentiem.

Centra saturu veidos pamata ekspozīcija, kurā akcentētas Jūrmalas dabas bagātības un to daudzveidība, procesi dabā un cilvēka atbildība par dabiskās vides saglabāšanu. Papildus pastāvīgās ekspozīcijas zālei būs arī mainīgās ekspozīcijas, konferenču zāle, telpas mācību nodarbībām un pasākumiem, kafejnīca, kā arī atvērtā tipa biroja telpas uzņēmējiem. Gada nogalē plānots sākt meža parka Tūristu ielā 17 labiekārtošanu, kopumā sakārtojot teritoriju Ķemeru apkaimē kopumā 15,74 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 300 000 eiro lielu kredītu SIA Latvian amusement agency investīcijām izklaides parka Avārijas brigāde (ABpark) paplašināšanā.

Finansējums izmantots jaunu un jaudīgāku atrakciju iegādei, iesākot jaunu posmu tā attīstībā, lai kļūtu par vienu no vadošajiem ārtelpu atpūtas centriem Ziemeļvalstīs.

"Ar katru gadu kļūstam atpazīstamāki – mūsu nākotnes idejām un plāniem notic arvien vairāk potenciālo sadarbības partneru. Reģionālā investīciju banka ir mūsu pirmais sadarbības partneris no banku vidus un bankas iesaistīšanās noteikti paātrinās ABpark attīstītību, tostarp izklaides parka apmeklētājiem jau šogad ir iespēja izbaudīt šīs sadarbības pirmos augļus jaunu atrakciju formā. Jau esam iegādājušies Svārsta atrakciju un ERGO ūdenspasaules atrakcijas. Esam paplašinājuši kopējo izklaides parka teritoriju no aptuveni 19 hektāriem līdz 28 hektāriem un jaunās parka daļas apgūšana ilgs aptuveni trīs gadus. Nākotnē plānojam piedāvāt arī izmitināšanas un SPA pakalpojumus," komentē ABpark līdzīpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

Kvarca jeb UV-C lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” investējis 400 000 eiro biroju telpu rekonstrukcijas darbos, tādējādi paplašinot savu well-being jeb labsajūtas biroju par aptuveni 600 kvadrātmetriem.

Biroja telpu pielāgošanu labsajūtas konceptam plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

2019. gada pavasarī noslēdzās “Tele2” biroja telpu rekonstrukcijas pamatposms, kad biroja telpas 2000 kvadrātmetru platībā tika pielāgotas labsajūtas biroja konceptam. Šobrīd norit otrais posms, kurā tiek pārveidotas telpas, kurās ikdienā strādā “Tele2” meitas uzņēmumu “Baltic Shared Services Center” un “Tele2 IoT Latvia” kolēģi.

“Lai arī mēs nākotnē strādāsim elastīgā darba režīmā, kad darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt attālināti, mēs lieliski arī apzināmies, cik būtiski ir nodrošināt kvalitatīvus darba apstākļus arī birojā. Pēc šī rekonstrukcijas posma pabeigšanas varēsim droši teikt, ka 100% visi “Tele2” biroja un ar “Tele2” saistīto uzņēmumu biroja darbinieki strādā labsajūtas birojā, kurā darbinieks var izvēlēties sev piemērotāko darba vietu gan pēc noskaņojuma, gan nepieciešamības veikt konkrēto darba pienākumu,” atzīst “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Kā rāda mūsu līdzšinējā pieredze, darbs šādā birojā nodrošina ne tikai augstu darbinieku iesaistes līmeni un viņu labsajūtu, bet arī ļauj daudz efektīvāk izmantot darba telpas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centrā "Vizium" 20.oktobrī notiks nomnieku nomas telpu svinīgā atklāšana, informē Ventspils pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde" pārstāve Sigita Helēna Blumberga.

Atklāšanas notikums norisināsies atbilstoši pastāvošajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem ar sadarbspējīgu sertifikātu.

Nomas tiesības uz jaunām Inovāciju centra biroja kompleksa telpām ieguva SIA "Galantus", kas nomās centra 1.stāva biroju, plānojot līdz 2023.gadam izveidot ne mazāk kā 4 jaunas darba vietas Ventspils darba tirgū. SIA "Galantus" ir uzņēmums, kas nodarbojas ar ainavu veidošanas un uzturēšanas darbiem.

Inovāciju telpas nomās arī uzņēmums SIA "Azeron", kas nomās centra 3. un 4.stāva birojus, plānojot līdz 2023.gadam izveidot ne mazāk kā 70 jaunas darba vietas Ventspils darba tirgū. SIA "Azeron" ir Ventspilī bāzēts tehnoloģiju uzņēmums, kas nodarbojas ar pasaulē inovatīvu videospēļu kontrolieru ražošanu un ir Ventspils Biznesa atbalsta centra sadarbība partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) piedāvā iespēju nomāt brīvās telpas Rīgas pasažieru stacijas ēkā, kā arī tirdzniecības vietas dzelzceļa tuneļos, dodot iespēju arī uzņēmējiem veidot un attīstīt pakalpojumus.

Telpas un vietas dzelzceļa tuneļos un stacijas ēkā nomātājiem tiks piešķirtas izsoles kārtībā ar augšupejošu soli.

Kopumā izsolē uz stacijas pārbūves laiku tiks piedāvāts komercplatību kopums, tajā skaitā telpas ar kopējo platību virs 5,6 tūkst.m2 Centrālajā stacijas ēkā, vietas dzelzceļa stacijas tuneļos, kā arī atsevišķas vietas reklāmas stendu, izkārtņu un pakalpojuma ierīču (kafijas vai ūdens automāti, bankomāti u.c.) izvietošanai.

Telpas un atsevišķās vietas dzelzceļa tuneļos paredzētas plašam pakalpojumu vai saimnieciskās darbības veidam, savukārt papildus vietas paredzētas 17 reklāmas stendu un vienas izkārtnes izvietošanai, kā arī deviņu pakalpojuma ierīču uzstādīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par ofisa ēkas “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro.

Divu savstarpēji savienotu 10 stāvu ēku būvniecība tiks pabeigta 2023. gada pavasarī.

Savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas platība. Papildus biroja telpām ir paredzēts arī konferenču centrs, sadarbības jeb tā sauktā co-working zona, velosipēdu novietne 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas.

Reizē ar ēku tiks pabeigts aptuveni 500 autostāvvietu, tostarp 200 vietas stāvos zem ēkām.

“Elemental Skanste” attīstības projekts attīstīs Skanstes rajonu kā jauno Rīgas biznesa centru.

“Projekts “Elemental Skanste” ir nākamās paaudzes ofisa celtne Rīgā, ko raksturo arhitektūra un moderni tehnoloģiskie risinājumi. Ēkas ir energoefektīvas un modelētas tā, lai starptautiskajā BREEAM standartā sasniegtu rādītāju “izcili”. Mēs izmantojam videi draudzīgos energo termopāļus, kas dod iespēju apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus. Biroja telpās ir augstākās klases iekštelpu klimats, stāvi ir trīs metrus augsti, un paaugstinātās grīdas nodrošina elastību telpu plānojuma maiņai,” stāsta “Elemental Skanste” projektu vadītāja Rasa Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par Olainfarm ugunsgrēka zaudējumiem un iemesliem spriest vēl ir pāragri

LETA, 29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par farmācijas kompānijā "Olainfarm" piektdien notikušo ugunsgrēku un tā radītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri, atzina "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka tā izcelšanās iemesli pašlaik nav zināmi.

"Patlaban mūs vairāk satrauc cietušo ģimenes un tas, kā varam tām palīdzēt, ko noteikti arī darīsim," piebilda Buks.

"Visas uzņēmuma vadības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušās kolēģes ģimenei. Mēs no uzņēmuma puses sniegsim visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat visu šajā situācijā nepieciešamo aprūpi un palīdzību sniegsim arī cietušajai kolēģei un viņas ģimenei. Mēs sadarbojamies ar atbildīgajām institūcijām negadījuma apstākļu noskaidrošanā, un sniegsim papildus informāciju, kad mūsu rīcībā būs jaunas ziņas par notikušo," teica Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka notikuma vietu ceturtajā ražošanas cehā ierobežojusi policija, tādēļ kompānijas darbiniekiem to ir problemātiski apsekot. Buks norādīja, ka pašlaik ceha telpas iespēju robežās apseko ražošanas un tehniskais direktors, taču arī pats valdes priekšsēdētājs sestdien dosies aplūkot notikušo dabā.

Komentāri

Pievienot komentāru