Likumi

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

«Vienotības» iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas «Vienotība» sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma «Pallogs». 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

«Firmas.lv» dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā «Pallogs» un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla «Pallogs» līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu «'aplokšņu algu'» maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA «Pallogs», firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina «Firmas.lv» datubāzē pieejamā informācija.

«Firmas.lv» pieejamie «Pallogs» dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no «Pallogs» viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

«Pallogs» peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 24.maijā bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Tiesa atzina Koļegovu par vainīgu divās viņai inkriminētajās epizodēs, bet vēl vienā bija iestājies noilgums, tādēļ šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Pēc tiesas sēdes gan Koļegovas aizstāvis Aigars Purmalis, gan lietas prokurors Kristaps Bresis aģentūrai LETA norādīja, ka pieprasīs pilno spriedumu. Bresis piebilda, ka nav apmierināts ar Koļegovai piemērotā soda apmēru, taču atzina, ka ir nepieciešams iepazīties ar pilno spriedumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas lietā iesaistītajām pusēm ir tiesības pieprasīt pilno spriedumu, kuru pēc tam var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Koļegova pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu. Koļegovas pēdējā deklarācija par 2018.gadu pagaidām nav pieejama, bet 2017.gadā viņa bija norādījusi ap 48 000 eiro algu, uzkrājumu viņai nav bijis, bet bija ap 150 000 eiro parādsaistības, lai arī līdzīga summu viņa bija aizdevusi arī pati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu, informēja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Koļegova amatu atstās no šodienas, un tuvākajā laikā viņas vietā tiks iecelts pienākumu izpildītājs.

Pēc stāšanās ministra amatā, Pūce medijos pauda, ka «viņam ir jautājumi Koļegovai» par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Kopumā Koļegova deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība. Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kas ir sākusi, bet vēl nav pabeigusi lietas izskatīšanu. Koļegova viņai izvirzītās apsūdzības noliedz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prokuratūrai lūdz apsūdzēt Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šodien prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtījusi krimināllietu pret Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, aģentūru LETA informēja VID pārstāve Aļona Zandere.

Kriminālprocess pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, šodien nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess šodien saņemts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. Drīzumā prokuratūra izlems, vai ir pamats uzrādīt apsūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Koļegova: Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē

LETA, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Vides dienesta vadītāja Inga Koļegova savā amatpersonas deklarācijā piemirsusi norādīt darījumus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Koļegova saņēmusi dividendes no koka palešu ražotāja SIA Pallogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sarežģīti pēc definīcijas

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traģiskā vēsts par Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas zaudējumu liek uzdot daudz jautājumu par nodokļu administrēšanas turpmāko darbu. Lai gan I. Cīurules vadībā bija iegūts zināms līdzsvara punkts iestādes darbā, līdz ar viņas aiziešanu atveras vecās brūces, jo nonākam ļoti līdzīgā situācijā, kāda bija 2016. gada vasarā, kad no atbildīgā posteņa atteicās ilggadējā un līdz tam it kā stabilā ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Vakances aizpildīšana bija vairāk nekā izaicinoša, to pavadīja skandāli, norādes uz interešu konfliktiem, pašu kandidātu atteikšanās un citas nebūšanas. Kādu brīdi reālākā amata kandidāte bija Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova, kuru nodokļu administrācijā ar lielu aizrautību centās ievest finanšu minstre Dana Reizniece-Ozola, taču I. Koļegova negaidīti atsauca savu kandidatūru. Un ne velti, jo paralēli atsaukumam atklājās būtiski trūkumi viņas deklarācijas iesniegšanas tikumos, kas tagad ir sasummējušies tiktāl, ka Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā viņai uzrādījusi apsūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova un jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu. Ministrs jau iepriekš medijiem bija paudis, ka «viņam ir jautājumi Koļegovai» par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs domājāt, ka «parastajam latvietim laukos» būs vienalga, kas notiek ar kaut kādu Rīgas banku? Tiešām domājāt, ka jūsu vēlētājs ir tik stulbs, tik vienkāršs un zemisks? Latviešiem būs vienalga, ka iznīcina Latvijas uzņēmumu ar 1000 cilvēkiem, kas paliks bez darba, un viņu ģimenēm, kas cietīs? Vai tiešām 400 miljonu laupījums, par ko jums, tā izskatās, pilnas ausis ir piedziedājusi maksātnespējas administratoru mafija, ir apmiglojis gaišo šahistes prātu?

Bēdīgi slavenā Koļegova. Un tagad Skujiņš VID ģenerāldirektora amatam. Jūs pati esat muļķe, mūs turat par muļķiem vai tiešām trešā versija – Martinsons ir jūs tā sasējis, ka darāt tikai to, ko viņš liek? Jūs bijāt lasījusi Skujiņa CV? Kur tur ir kaut viens fakts, kas apliecinātu, ka viņš ir derīgs vienam no atbildīgākajiem amatiem valstī? Ir acīmredzams, ka uz VID amatu tika virzīta marionete, kuru komandēs citi. Teiksiet, ka Valsts kancelejas direktora vadītā atlases komisija ir stulba? Kaut kā neticami, ka jūs tur esat stulbi.

Domāju, ka jums ir divas izejas, Kučinska kungs! Vai nu jūs atlaižat Danu Reiznieci- Ozolu, vai atkāpieties pats!

Kurš izvilka šo Martinsona kadru? Pietiek stāstīt par «konkursiem». Neviens nav stulbs, ka ticētu konkursam uz VID vadītāja amatu šajā valstī. Visi zina, ka viss ir sarunāts. Un, ja ne Dana Reizniece-Ozola «atrada» Martinsona Skujiņu, tad kas? Varbūt Māris Kučinskis? Varbūt tas viss ir valdības līmenī? Ko, Kučinska kungs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VVD autoservisos visā Latvijā atklāj būtiskus vides aizsardzības prasību pārkāpumus

Žanete Hāka, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) turpina autoservisu pārbaudes kampaņu visā Latvijā, informē VVD.

10. un 11.decembrī Daugavpils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica kampaņveida pārbaudes Jēkabpils un Daugavpils pilsētās, kuru laikā tika kontrolēta vides aizsardzības prasību ievērošana transportlīdzekļu remontdarbnīcās (autoservisos).

Daugavpils pilsētā pārbaudes tika veiktas sadarbībā ar Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas darbiniekiem. Kampaņas laikā tika apsekoti 16 autoservisi, no kuriem 10 autoservisos tika konstatēts, ka piesārņojošā darbība tiek veikta bez C kategorijas apliecinājumiem, kā arī vienlaikus 3 autoservisos atklāti rupji pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas jomā – uzkrāts liels daudzums nolietotu riepu, kā arī bīstamie atkritumi un veikta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē - , par kuriem ierosinātas lietvedības par administratīvo pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Zemgales autoceļu malās izgāztās ķīmijas sekas

Zane Atlāce - Bistere, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka Zemgales lauku piesārņošana izraisījusi reģionāla mēroga ekoloģisko katastrofu, neatbilst faktiskajai situācijai, jo reģionā vairākās vietās ir radīts lokāls vides piesārņojums, kas šobrīd neapdraud iedzīvotājus, informē Valsts vides dienests (VVD).

Pirmie analīžu rezultāti, ko saņēmis Valsts vides dienests (VVD), un pieaicināto ekspertu atzinumi ļauj apgalvot, ka ķīmiskā viela, ar ko tika nolaistītas ceļmalu teritorijas Zemgalē, šobrīd nerada tiešu apdraudējumu videi, tostarp gruntsūdeņiem.

Piesārņojuma tālāka izplatība nenotiek. Piesārņojums, kas satur gaistošus savienojumus, radīja vislielāko bīstamību izliešanas brīdī, kamēr viela bija koncentrēta. Iedzīvotājiem ir jāizvairās nonākt tiešā saskarē ar piesārņoto grunti – aiztikt, ieelpot un pārvietoties pa to. Atrašanās tuvumā nav bīstama.

VVD inspektori turpina piesārņojuma rezultātā cietušo vietu apzināšanu un uzraudzīšanu, dodoties regulārās pārbaudēs. Vides inspektori veica pārbaudes arī pēc lietus un pārliecinājās, ka piesārņotās platības nav palielinājušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 11. jūlijā Vides pārraudzības valsts birojs SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku «Dobele» un «Pienava» būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Paredzams, ka Tukuma novadā varētu tikt izbūvētas 22 vēja turbīnas, bet Dobeles novadā – 13. Divas no atļautajām vēja turbīnām iespējams izbūvēt tad, ja SIA Eolus izdosies vienoties ar pieguļošo zemju īpašniekiem un pārvietot tās ārpus nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

«Atļauto vēja turbīnu skaits ir pilnībā pietiekams, lai šis projekts būtu ekonomiski pamatots un mēs iesim uz priekšu ar tā turpmāku izstrādi. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums ir ļoti svarīgs solis projekta attīstības procesā un mēs esam ļoti priecīgi par to, cik detalizēti Vides pārraudzības valsts birojs ir analizējis iecerētā parka darbību un ietekmi uz apkārtējo vidi. Mēs šīs prasības noteikti pilnībā ņemsim vērā un esam pārliecināti, ka mūsu projekts veidos labo praksi vēja parku izveidei Latvijā nākotnē,» saka Gatis Galviņš, SIA Eolus valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vides dienests pārmet Biolaram vilcināšanos sakopt Zemgalē piesārņotās ceļmalas

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»» ir pārsūdzējusi Valsts vides dienesta (VVD) izdotos lēmumus saistībā ar Zemgalē piesārņotajām ceļmalām, tādējādi dienests uzskata, ka uzņēmums apzināti novilcina procesa izskatīšanu un piesārņoto vietu sakopšanu.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča, uzņēmums ir pārsūdzējis VVD lēmumus par piesārņojošās darbības operatoru un par neatliekamo pasākumu veikšanu un sanācijas plāna izstrādāšanu.

«VVD uzskata, ka «Biolars» sākotnēji maldināja gan VVD, gan sabiedrību, publiski paužot apņēmību piesārņojumu likvidēt un saucot sevi par sociāli atbildīgu uzņēmumu. Šobrīd ir skaidrs, ka ar šādu retoriku uzņēmums ir centies tikai mazināt spriedzi, kas tobrīd bija sabiedrībā,» sacīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, «iespējams, piesārņotā grunts ar laiku varētu pašattīrīties, bet sakopšanas darbu novilcināšana rada reālus zaudējumus lauksaimniekiem, kuri, lai izslēgtu jebkādus piesārņojuma riskus, nevar pilnībā izmantot saimnieciskajai darbībai skartās teritorijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, sākot no šī gada 10.jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski atsāk klientu apkalpošanu klātienē - apmeklētājiem vērs durvis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā 1.

Klātienes apkalpošana tiks atjaunota pakāpeniski, stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības, tādēļ VID aicina arī turpmāk izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti - izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai konsultatīvo tālruni.

Kā pirmais šī gada 10.jūnijā darbu atsāks VID Rīgas klientu apkalpošanas centrs Talejas ielā 1, Rīgā. Citās Latvijas pilsētās VID klientu apkalpošanas centri klātienes apkalpošanu atsāks pakāpeniski, pirms tam izvērtējot Rīgas klientu apkalpošanas centra pieredzi drošas un atbilstošas vides nodrošināšanā.

Apmeklējot VID klientu apkalpošanas centru, dienests lūdz apmeklētājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus - ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. Tāpat dienests aicina atlikt VID apmeklējumu, ja jūtamas elpceļu slimības pazīmes, kā arī nenākt, ja noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālie apdraudējumi Latvijas lauksaimniecībai ir pieaugošās vides un klimata prasības.

To biedrības Zemnieku Saeima kongresā uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņš akcentēja, ka tie ir ne tikai šobrīd, bet pēc 2020. gada būs krietni vien lielāki. Viņš atgādināja, ka publiskajā telpā jau izskanējusi informācija par augu aizsardzības līdzekļiem, glifosātu, mēslojumiem un šajā kontekstā nākotne nemaz tik rožaina neizskatās. Pēc R. Arnīša paustā, 2017. gadā Valsts Augu aizsardzības dienests veicis 1200 pārbaudes, to skaitā 353 integrēto audzētāju – dārzkopju, augļkopju un kartupeļu audzētāju - pārbaudes. Noņemti 218 paraugi, t. sk. 167 paraugi, lai sabiedrībai parādītu, ka tā raža, ko zemnieki novāc, ir atbilstoša ES un Latvijas normatīviem. Pēc analīzes 90 paraugos glifosāts netika konstatēts, 77 paraugos tas konstatēts pieļaujamās robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Papildināta - Naktī atkritumu savākšanas teritorijā Olainē izcēlies bīstams ugunsgrēks

LETA, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS «BAO» teritorijā Olainē izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurš patlaban ir lokalizēts, apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece un uzņēmuma vadītājs Jānis Vilgerts.

Ņemot vērā, ka notikuma vietā atrodas ķīmiskas vielas, dzēšanai piesaistīti plaši glābēji resursi - vismaz 34 ugunsdzēsēji, pastāstīja Palkavniece. Tāpat notikuma vietā bija ieradies Valsts vides dienests (VVD)

VUGD uzsver, ka iedzīvotāju evakuācija nav nepieciešama, kā arī nav ierobežojumu, lai izietu no telpām. Vienlaikus dienests informē, ka, dūmiem koncentrējoties uz gājēju ceļa virzienā no pilsētas uz mazdārziņiem, šis ceļš patlaban ir slēgts.

«BAO» valdes priekšsēdētājs apstiprināja, ka pagājušajā naktī ugunsgrēks izcēlies uzņēmumam piederošajā atkritumu savākšanas teritorijā Olainē. Viņš norādīja, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt un «BAO» patlaban notikušā sekas apspriež ar Valsts vides dienesta (VVD) darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vecajām riepām ir jānonāk pie pārstrādātājiem

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ attīstīs robežšķērsošanas vietas Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Latvijas un Baltkrievijas valdību pasākumu plānu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nākamgad uzsāks būvniecības darbus Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietās Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina.

Plāns paredz robežpunktu pārbūvi, kā arī autoceļu un satiksmes uzlabošanu.

Satiksmes drošībai un automašīnu caurlaides spējas palielināšanai RŠV Pāternieki- Grigorovščina notiks papildus braukšanas joslu izbūve neitrālajā – starpvalstu zonā un stāvlaukuma izbūve pirms RŠV Pāternieki, ko īstenos Krāslavas novada pašvaldība. Tāpat, īstenojot kopēju sadarbības projektu ar Baltkrievijas Republikas Valsts muitas Komiteju, satiksmes drošības un caurlaides spējas palielināšana iecerēta arī RŠV Silene-Urbāni. Papildus tam RŠV Urbāni Baltkrievijas partneris projektā plāno uzlabot muitas kontroles infrastruktūru.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets š.g. 18. jūlijā apstiprinājis Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības pasākumu plānu, kas ietver institūciju sadarbību vairākos virzienos, tai skaitā sadarbību ar mērķi piesaistīt donoru un finanšu instrumentu līdzekļus autotransportam RŠV Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina pārbūvei, kā arī sadarbību autoceļu attīstības jautājumos un satiksmes uzlabošanu saistībā ar 2021. gadā Minskā un Rīgā plānoto Pasaules čempionātu hokejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Par ilgstošu vides piesārņošanu ar neattīrītiem notekūdeņiem uzsākts kriminālprocess

Monta Glumane, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļa uzsākusi kriminālprocesu par ilgstošu neattīrītu ražošanas un sadzīves notekūdeņu novadīšanu vidē, radot būtisku kaitējumu videi un valsts interesēm, informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD Daugavpils reģionālā vides pārvalde (RVP) konstatēja, ka no 2016.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.aprīlim nekustamajā īpašumā, kura īpašnieks ir SIA «LīvMet», maizes cepšanas un konditorejas izstrādājumu ražotnes SIA «Adugs Production» teritorijas tiešā tuvumā Celtniecības ielā 21A, Līvānos, vidē tika novadīti 2654,9 m3 neattīrītu ražošanas un sadzīves notekūdeņu. Vides inspektori piesārņoto platību noteica, teritorijas apsekošanā izmantojot bezpilota lidaparātu – dronu.

VVD lietā ir pieteicis materiālā zaudējuma kompensāciju par videi nodarītajiem zaudējumiem 2 436,09 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā Rīgā notiks .tax Blockchain hakatons, kurā tiks meklēti blokķēdes tehnoloģijās bāzēti risinājumi valsts sektoram lielo datu, moderno tehnoloģiju, nodokļu krāpniecības un skaidrās naudas uzkaites sistēmas jomā. Hakatonu organizē Ekonomikas ministrija sadarbība ar Valsts Ieņēmumu dienestu un jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys.

Hakatonā aicināti piedalīties gan individuāli programmētāji un blokķēdes entuziasti, gan arī jau esošas jauno uzņēmēju komandas, kas vēlas iemēģināt roku valsts sektora vajadzību risināšanā ar blokķēdes palīdzību. Pasākums norisināsies angļu valodā un ir atvērts dalībniekiem gan no Latvijas, gan ārzemēm.

Pieteikties var līdz 27. martam: startupwiseguys.com/blockchain

«Šodien konkurētspējīga ekonomika nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijas. Blokķēdes tehnoloģijām redzam milzu potenciālu gan valsts pārvaldes pakalpojumu drošības un lietojamības uzlabošanā, gan kopumā IT jomas stratēģiskā attīstībā. Hakatons ir viens no soļiem šajā virzībā un ticam, ka šis formāts ļaus īsā laikā, sadarbojoties dažādu jomu speciālistiem, radīt unikālus risinājumus valsts pakalpojumu attīstībai un Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,» komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru