Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Turpmāk Konkurences padomes (KP) vadība tiek uzticēta līdzšinējam KP padomes loceklim Kārlim Piģēnam.

Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs pienākumus pildīs līdz jauna padomes priekšsēdētāja stāšanās amatā, kuru konkursa kārtībā apstiprinās Ministru kabinets.

K. Piģēns ir Konkurences padomes loceklis kopš 2022. gada un KP priekšsēdētāja prombūtnes laikā ir apliecinājis savas vadības prasmes un spējas, kā arī sekmīgi vadījis iestādes darbu.

“Šobrīd būtiskākais uzdevums ir nodrošināt iestādes darbības nepārtrauktību. KP turpinās uzraudzīt un stiprināt konkurences tiesības Latvijā, saglabājot esošo iestādes stratēģijā nodefinēto attīstības kursu un vērtības. Turpināsies arī darbs pie iestādes IT risinājumu un citu inovāciju attīstības. Tāpat arī 2025. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsāks pilnu iestādes darbības auditu, vienlaikus arī vērtējot Latvijas konkurences tiesību instrumentu efektivitāti un iespējamos uzlabojumus. Šajā gadā KP arī uzsāks sniegt konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.” stāsta priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs K. Piģēns.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.jūlija numurā lasi:

Statistika

Latvijā ar finansēm viss stabili, bet...

Tēma

Latvija olu eksportētāju līderos

Olu ražošana

Desmitiem miljonu eiro investīcijas mainījušas olu ražošanu

Aktuāli

Lai dzimtu vismaz 15 tūkstoši gadā

Enerģētika

Dekarbonizācija bez plāna nedos rezultātu

Ražošana

Ceļā uz globālu zīmolu. PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis

E-rēķini

Atliek e - rēķinu ēras sākumu Latvijā

Portrets

Aigars Jaundālders, WeAreDots līdzīpašnieks un tehniskais direktors

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Konkurences padome (KP) aicina pasūtītājus izstrādāt iepirkumus atbilstoši tirgus piedāvājuma dažādībai.

KP ir izvērtējusi kādas pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem.

Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka vairāki tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam.

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns.

Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets. Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Konkurences padome ir atļāvusi AS “CleanR Grupa” sastāvā esošajam pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam “Vizii Urban” iegādāties vēl 2% “Tranzīts L” kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par vairākuma akcionāru, informēja “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Pērnā gada decembrī “Vizii Urban” ziņoja par SIA “Tranzīts L” 49 % kapitāldaļu iegādi, un plānojot papildu 2 % daļu iegādi, ievērojot Konkurences likumā noteiktās prasības, iesniedza darījumu saskaņošanai Konkurences padomē.

Šo investīciju mērķis ir veicināt “Vizii Urban” izaugsmi Latvijas novados un nodrošināt pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma kompetenču pārnesi, tā uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

“Šis darījums ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu attīstībā – kļūstot par vairākuma akcionāru SIA “Tranzīts L”, mēs speram būtisku soli tuvāk vienotai un kvalitatīvai pilsētvides uzturēšanas pieejai, kā arī paplašinām un uzlabojam savu pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos,” uzsvēra Valdis Purvinskis.

Atbildīgo konkurences uzraudzības iestāžu dēļ vienu nozari var pārņemt lietuvieši, kuri vienlaikus maksā vismazākos nodokļus.

Pērnā gada oktobrī pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ar vizīti ieradās Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas padomnieks Johens Kleins.

Tas bija jau pēdējais izmisuma solis, lai glābtu situāciju nozarē. Asociācija jau ir izmēģinājusi visus instrumentus – gan publikācijas medijos, gan vēršanos Konkurences padomē, taču nekas nepalīdzēja, tāpēc bija jānāk pie ministra. Vai tas palīdzēja? Nē! Iestāžu darba neefektivitātes dēļ mēs varam vērot, kā lēnām pazūd vietējie tirgus dalībnieki, bet pozīcijas nostiprina lietuviešu uzņēmums, kurš šo praksi jau veiksmīgi izmēģinājis un īstenojis Igaunijā.

Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija trauksmi ceļ jau apmēram gadu – to ir uzņēmies darīt vācietis Johens Kleins, kuram, spriežot pēc viņa dzīves gājuma, ir pamatīgas zināšana piegāžu ķēžu jautājumos smagās rūpniecības nozarēs – ražošanā, aviācijā un metāllūžņu pārstrādē. Viņš pārstāv gan asociāciju, gan strādā uzņēmumā TM Recycling, kurš Latvijā arī ir viens no līderiem. Kleins ir izpētījis, ka lietuviešu uzņēmums Refonda, kurš ir dominējošs savās mājās Lietuvā, iespējams, negodīgā ceļā vēlas izspiest nozares spēlētājus Latvijā, bet Igaunijā tas jau ir izdevies iepriekšējos gados. Man nepatīk izmantot vārdu iespējams, taču objektīvu apstākļu dēļ, lai apgalvotu, vai tiešām tirgus izmaiņas notiek negodīgā ceļā, mājasdarbs jāveic Konkurences padomei. Iestāde it kā ir sākusi to darīt, taču, ņemot vērā tempus, kamēr izpēte beigsies, mazākajiem nozares spēlētājiem tas vairs nepalīdzēs. KP var saprast – Analītiskā departamenta vadībai, strādājot no Briseles, droši vien iet lēnāk, nekā varētu gribēt uzņēmēji.

Vācijas aviokompāniju grupas "Lufthansa Group" darījumu, kas paredz iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 10% konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, vērtēs Vācijas Federālais karteļu birojs ("Bundeskartellamt"), aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" skaidroja, ka darījumā iesaistītās juridiskās komandas ir izvērtējušas attiecīgos normatīvus un secinājušas, ka ieguldījums nesasniedz paziņošanas sliekšņus saskaņā ar to valstu konkurences tiesību normām, kurās darbojas abas darījuma puses.

Tomēr, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību un juridisko skaidrību, pēc līguma parakstīšanas puses ir sazinājušās ar Vācijas Federālo karteļu biroju, jo Vācijā likums noteic atšķirīgus un potenciāli stingrākus darījuma paziņojamības kritērijus.

Pēc "airBaltic" minētā, šīs konsultācijas mērķis ir saņemt apstiprinājumu, ka paziņošana nav nepieciešama un puses var pabeigt darījumu bez apvienošanās atļaujas.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Lietuvas valdība nolēmusi izveidot institūciju nepārtrauktai pārtikas cenu dinamikas izsekošanai un valdības konsultēšanai par nepieciešamajiem pasākumiem nepamatota cenas kāpuma gadījumos.

Zemkopības ministrijai uzdots Pārtikas padomi izveidot līdz 29.janvārim.

Pārtikas padome būs atvērta visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem: tirgotājiem, pārstrādātājiem, lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem un pētniekiem, paziņoja valdība.

Premjerministrs Gintauts Palucks sagaida, ka padome veicinās lielāku cenu caurskatāmību, labāku konkurenci tirgū un lielāku patērētāju informētību un uzticēšanos. Tai arī jāuzlabo konkurences vide mazajiem tirgus dalībniekiem, viņš piebilda.

"Pārtikas cenu kāpumu bieži izraisa objektīvi apstākļi, piemēram, augstākas izejvielu cenas, piegādes ķēžu traucējumi vai citi globāli faktori. Taču pat šādos gadījumos iedzīvotāji un patērētāji sagaida, ka valsts darīs ko vairāk nekā tikai pasīvu novērotāja lomu, jo īpaši tad, ja tas būtiski ietekmē pirmās nepieciešamības preču grozu," sacīja Palucks.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Konkurences padome (KP) janvāra izskaņā savā mājaslapā ir ievietojusi publikāciju ar bravūrīgu virsrakstu Katrs iestādei piešķirtais eiro rada sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Līdzīgas publikācijas KP ievieto savā mājaslapā katra gada sākumā, tajās daloties ar saviem aprēķiniem par iestādes monetāro pienesumu sabiedrībai.

Tomēr šogad KP publicētais aprēķins prasa īpašu uzmanību vienkārša iemesla dēļ – jau otro gadu pēc kārtas KP aprēķinātais “katra iestādei piešķirtā eiro radītais sabiedrības ieguvums” strauji sarūk, par pēdējo periodu tam esot jau divreiz mazākam, nekā tas bija periodu iepriekš.

Proti, atbilstoši KP aprēķinam sabiedrības ieguvums no KP laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam pārsniedz 35,1 miljonus eiro gadā, savukārt, attiecinot šo skaitli uz iestādes budžetu, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji radot sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Aplūkojot agrākas KP publikācijas, iepriekšējā periodā (2021-2023) sabiedrības ieguvums bijis 51,2 miljoni eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro vidēji tas bija 19,69 eiro. Savukārt vēl vienu periodu pirms tam (2020-2022) sabiedrības ieguvums pārsniedzis 51,5 miljonus eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro tas bija 26,73 eiro.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi “Circle K Latvia” un “Astarte-Nafta” ir iesnieguši kopīgu ziņojumu Konkurences padomē par degvielas mazumtirdzniecības tīkla “Astarte-Nafta” 26 degvielas uzpildes staciju pārdošanu “Circle K Latvia”.

Lai darījums varētu tikt īstenots, vispirms ir jāsaņem Konkurences padomes atļauja.

“Viens no “Circle K” mērķiem ir būt tuvākiem saviem klientiem, padarot viņu ikdienu ērtāku. Līdz ar mūsu degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu būsim tuvāk mūsu klientu mājvietām – jaunajiem klientiem tā būs iespēja iepazīties ar mūsu piedāvājumu vietās, kur līdz šim Latvijā vēl nebijām pārstāvēti, savukārt mūsu biznesa, valsts un pašvaldību klientiem varēsim sniegt vēl plašāku un ērtāku tīkla pārklājumu Latvijā,” saka Skirmantas Mačiukas, “Circle K Latvia” valdes priekšsēdētājs.

“30 gadu laikā mums ir izdevies izveidot Zemgales reģionā spēcīgu un sekmīgi darbojošos degvielas uzpildes mazumtirdzniecības tīklu, tomēr degvielas mazumtirdzniecības nozarē Latvijā valda īpaši sīva konkurence, kā arī reģionālā reforma ir mazinājusi lauku teritoriju nozīmi, pievēršot lielāku uzmanību pilsētām un īpaši - lielajām. Lai notiktu izaugsme, ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas un inovācijas. Tāpēc, lai turpinātu nodrošināt uzņēmuma attīstību, vēlamies tā darbību nodot labās un gādīgās rokās. Ticam, ka ar "Circle K Latvia" rūpēm ieguvēji būs gan mūsu darbinieki, gan klienti,” saka Ojārs Karčevskis, "Astarte-Nafta" valdes priekšsēdētājs.

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis otrdien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē (ANO DP) uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latvija kandidē uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru. Teorētiski pastāv iespēja kandidātvalstīm pieteikties vēl pēdējā brīdī, taču šāda varbūtība un iespēja šādai pēdējās brīža kandidātei uzvarēt tiek vērtēta kā maziespējama.

Šogad vēlēšanās kandidē Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas. Patlaban nevienai no kandidātēm nav konkurences.

Latvijas ievēlēšanai ANO DP nepieciešams iegūt divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Tiek sagaidīts, ka balsojuma rezultāti būs zināmi šodien ap plkst.18.15 pēc Latvijas laika.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Eco Baltia vide" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS" (AS DSATU), informē KP.

Uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" veic dažādu atkritumu savākšanu un izvešanu vairākās vietās Latvijā, kā arī atkritumu šķirošanu, uzglabāšanu, izvešanu, reģenerāciju, atkritumu tirdzniecību, tostarp īstenojot atkritumu tirdzniecību un starpniecību atkritumu apsaimniekošanā visā Latvijas teritorijā. SIA "Eco Baltia vide" un tās saistītie uzņēmumi veic arī videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu. Kā arī papildus SIA "Eco Baltia vide" veic dažādus sezonāla rakstura darbus, piemēram, ceļu un ielu tīrīšanu un uzturēšana visās sezonās. Tāpat SIA "Eco Baltia vide" veic grants ceļu greiderēšanu un atputekļošanu, grants ceļu seguma deformāciju nolīdzināšanu un ceļa segumu atjaunošanas darbus, u.c. pakalpojumus.

Atbalstām savējos! Šādas skaļas frāzes dzirdam gadu no gada, aicinot iegādāties pašmāju produkciju. Diemžēl realitāte nav tik rožaina un vietējos atbalstoša. No vienas puses lielveikali mudina iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju, no otras puses – vietējā produkcija no veikalu plauktiem tiek izmesta.

Gada sākumā viena mūsu biedra (“Mežvidu tomāti”) produkcija tika izņemta no kādas lielveikalu ķēdes plauktiem. Arguments – audzētājs par savu produkciju prasot pārāk augstu cenu. Loģika ir skarba. Konkrētajam lielveikalu milzim iepirkt dārzeņus no 3.valstīm ir izdevīgāk, jo to cena ir zemāka, līdz ar to uzcenojumu var uzlikt lielāku. Un štrunts par to, ka dārzeņi nākuši no valsts, kas, iespējams, dārzeņu audzēšanā izmanto tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegti jau sen.

Turklāt runa nav tikai par “Mežvidu tomātiem”. Uzcenojums Latvijas dārzeņiem atsevišķos veikalos sasniedz pat 200%, kā arī kopumā visai daudzi veikali nekautrējoties Latvijā ražotai pārtikai “uzmet” lielāku uzcenojumu nekā importa produktiem. To atzinusi Konkurences padome, un to novērojam arī mēs. Lielveikalus interesē maksimāla peļņa, savukārt patriotiskie saukļi, aicinot pirkt vietējo produkciju, ir dubultas morāles demonstrējums. Sabiedrība demonstrē lojalitāti, ar savu maku atbalstot vietējos, savukārt lielveikali skaļi deklarē atbalstu, domājot vien par sava maka interesēm. Tā sakot, no “tudiš – pīp” un patriotiskajiem saukļiem pāri paliek vien “pīp”.