Finanses

Konsolidētajā budžetā palielinājies pārpalikums

Žanete Hāka, 26.10.2016

Jaunākais izdevums

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6,76 miljardi eiro, izdevumi – 6,454 miljardi eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Vairāk nekā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā.

2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1598 miljoni eiro, kas ir par 11,9 miljoniem jeb 0,8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajos mēnešos, taču nodokļu ieņēmumi pieauga par 66,8 miljoniem eiro jeb 6,6% un deviņos mēnešos sasniedza 1080,2 miljonu eiro. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN deviņos mēnešos bija 890,7 miljoni eiro, kas ir par 49,1 miljonu eiro jeb 5,8% vairāk kā 2015. gada attiecīgajā periodā, tostarp 30,2 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pašvaldības budžetā.

IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto mēneša darba samaksas pieaugumu. Kopējie IIN ieņēmumi pašvaldības ir pārsnieguši valsts budžeta likumā 2016. gadam noteikto trīs ceturkšņu ieņēmumu prognozi, līdz ar to pašvaldībām netika kompensēti IIN ieņēmumi no valsts pamatbudžeta. NĪN ieņēmumi deviņos mēnešos bija 177,7 miljoni eiro, kas ir par 18,3 miljoni eiro vairāk kā pērn. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 13,8 miljonu eiro apmērā nodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi, kas ir saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, samazinājās par 59,8 miljoniem jeb par 13,5%, kas skaidrojams ar mazākiem transfertiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektu pasākumiem un mazākiem pašvaldību saņemtiem valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim.

Nenodokļu ieņēmumi deviņos mēnešos bija 37,7 miljoni eiro, kas ir par 5 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Galvenokārt nenodokļu ieņēmumu pieaugumu veidoja ieņēmumi no ēku un būvju īpašuma pārdošanas.

Kopējie pašvaldību budžeta izdevumi deviņos mēnešos bija 1,49 miljardi eiro, kas ir par 59,3 miljoniem eiro jeb par 3,8% mazāk kā iepriekšējā periodā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieauguši par 40,4 miljoniem eiro un deviņos mēnešos sasniedza 1311,5 miljonus eiro. Kārtējie izdevumi deviņos mēnešos sasniedza 1086,9 miljonus eiro, kas ir par 25,1 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām ir auguši par 16,3 miljoniem eiro jeb par 15% un deviņos mēnešos sasniedza 125,1 miljonus eiro. Lielākā daļa subsīdiju un dotāciju tiek novirzītas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai - 88,3 miljoni eiro, no kuriem 92,4% Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas satiksme pakalpojumu nodrošināšanai.

Kapitālie izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājušies par 99,7 miljoniem eiro. Kapitālo izdevumu samazinājumu noteica 110,3 miljonu eiro samazinājums ES fondu projektiem, kas saistīts ar lēnāku kā plānots ES finansējuma apguvi, savukārt izdevumi pamatfunkcijām auguši par 10,5 miljoniem eiro. Izsniegto aizņēmumu atļauju apjoms pieaudzis par 3,1 miljonu eiro un deviņos mēnešos sasniedza 109,6 miljonus eiro.Galvenokārt aizņēmumu atļaujas tika piešķirtas izglītības iestāžu investīciju projektiem (55,8 miljoni eiro), ceļu un to kompleksa investīciju projektiem (26,6 miljoni eiro), savukārt par 40,1 miljonu eiro samazinājies piešķirto aizņēmumu atļauju apjoms ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

Pašvaldību budžeta bilance gada beigās būs atkarīga no pēdējā ceturkšņa izpildes datiem, jo vēsturiski tieši ceturtajā ceturksnī ir novērots lielākais izdevumu īpatsvars. FM prognozē nelielu pārpalikumu pašvaldību budžeta bilancē 2016. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā uz katru iedzīvotāju tērē mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts ievērojami mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā - Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā - 6200 eiro, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Alda Austera veiktajā pētījumā Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk.

Pētnieks savā darbā norādījis, ka, raugoties uz 2015.gada datiem, redzams, ka, lai arī Latvija iedzīvotāju skaita un kopprodukta ziņā ir lielāka par Igauniju, Latvijas valsts konsolidētais kopbudžets togad sasniedza deviņus miljardus eiro, bet Igaunijas - 8,1 miljardu eiro.

Savukārt, attiecinot budžeta rādītājus uz iedzīvotājiem, esot redzams, ka Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts daudz mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā. Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā - 6200 eiro. Disproporcija starp abām valstīm kļūst vēl ievērojamāka, ja salīdzina valsts pamatbudžetus. Piemēram, 2015.gadā Latvijas valsts pamatbudžetā bija 5,5 miljardi eiro, kamēr Igaunijas - 7 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Komentāri

Pievienot komentāru