Budžets

Fokusā ES projekti un izglītība

Elīna Pankovska, 27.02.2018

Foto: Rebeka Žeire/ LETA

Jaunākais izdevums

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Liepājā lielākā līdzekļu daļa atvēlēta dažādiem pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem, piemēram, ielu rekonstrukcijai, sporta būvju celtniecībai.

Otrajai lielākajai pilsētai pēc iedzīvotāju skaita Latvijā Daugavpilij šogad ir pēdējo gadu lielākais budžets. Šī gada pašvaldības kopbudžeta ieņēmumu apjoms ir lielāks par 4,97 milj. eiro jeb par 5,55% nekā 2017. gadā, norāda pašvaldībā. Tomēr pamatbudžeta izdevumi ir plānoti 111,23 milj. eiro apmērā, bet ieņēmumi – 91,92 milj. eiro. Līdz ar to vairāk nekā 19 milj. eiro lielo starpību iecerēts segt no līdzekļu atlikuma un kredītlīdzekļiem. Kopumā speciālā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 2,49 milj. eiro, bet izdevumi – 2,57 milj. eiro apmērā. No budžeta kopīgajiem izdevumiem izglītībai ir paredzēti 46%, ekonomiskajai darbībai – 17%, sociālajai aizsardzībai – 10%, atpūtai, kultūrai un sportam – 7%, vispārējiem vadības dienestiem – 6%, sabiedrības kārtībai un drošībai – 2%, vides aizsardzībai – 2% un veselībai – 1%. Pašvaldības budžeta prioritātes šogad būs nodrošināt pašvaldības pakalpojumu sniegšanu un pašvaldības budžeta iestāžu darbību, Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīto projektu realizāciju un dalību Latvijas simtgades pasākumos.

Jūrmalas pilsētas konsolidētais budžets 2018. gadam apstiprināts 95,79 milj. eiro apmērā. Šī budžeta ieņēmumu daļa pret 2017. gada budžeta ieņēmumu daļas gaidāmo izpildi pieaugs par 4,6 milj. eiro un sasniegs 81,38 milj. eiro. Kārtējā gada izdevumu daļa plānota 90,41 milj. eiro. «Jūrmalas 2018. gada budžetu esam veidojuši tā, lai turpinātu iepriekšējos gados uzsāktos pilsētas attīstības darbus un īstenotu Eiropas Savienības fondu apguvi. Jūrmala ir viena no retajām pašvaldībām, kurā vērojams deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums,» norāda Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

Plašāk lasiet rakstā Fokusā ES projekti un izglītība otrdienas, 27. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vai izvēle mācīties tehnikumā ir kļūda?

, 29.04.2018

Jaunākais izdevums

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Stockmann jauns biznesa modelis

Sandra Dieziņa, 05.06.2018

Dace Goldmane

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sociālais lifts iestrēdzis

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.06.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Lai bērni no nabadzīgām ģimenēm, paši sākot pelnīt, sasniegtu vidējo ienākumu līmeni valstī, nepieciešamas vidēji četras paaudzes.

Sociālais lifts virzienā uz augšu ir ļoti lēns, lai neteiktu, ka apstājies. Tik skarbs ir OECD pētījums par sociālo mobilitāti, kurā analizēts, cik veiksmīgi cilvēki no zemu ienākumu grupas var pārvietoties uz augstāku. Pētījumā satraucoša ir nabadzības atražošanās, tas, ka jānomainās vairākām paaudzēm, lai pamestu nabadzības slazdu. Ja ir korelācija starp to, cik pārtikušā ģimenē piedzimst bērns, un to, cik viņš būs turīgs savā dzīvē, tas nozīmē tikai to, ka valsts nav izdarījusi savu galveno uzdevumu – nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no izcelsmes.

Svarīgi saprast, ka sociālo liftu nevar padarīt straujāku ar pabalstiem, tas panākams vien ar izglītību. Jo nabadzīgu vecāku bērni paši kļūst nabadzīgi tāpēc, ka strādā slikti atalgotu darbu. Un strādā to tāpēc, ka ir zema izglītība. Līdz ar to viens no svarīgākajiem uzdevumiem, lai veicinātu sociālo mobilitāti un pārtrauktu nabadzību vairāku paaudžu garumā, ir nodrošināt, lai visiem bērniem būtu vienlīdz pieejama kvalitatīva izglītība. Jo tieši izglītība ir visātrākais lifts pa sociālās stratifikācijas kāpnēm. Tādēļ teju noziedzīga ir izglītības reformas bremzēšana, iecirtīgā iespītēšanās pret skolu tīkla optimizāciju. Ja lauku skolu eksāmenu rezultāti ir būtiski sliktāki nekā pilsētu skolās, tad mēs šiem jauniešiem atņemam cerības uz pārtikušu dzīvi nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez STEM mācību priekšmetu apguves nav iedomājama nākotne

Maksims Jegorovs - «Accenture» vadītājs Latvijā, 03.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro

LETA, 28.09.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» no 2019. līdz 2028. gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

«Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija,» sacīja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - «Kurzemes loka» trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevienlīdzību rada nevis naudas, bet izglītības trūkums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.10.2018

Foto: No DB arhīva

Jaunākais izdevums

Mūsdienu Latvijā nevienlīdzība ir ieguvusi jaunu seju un vaibstus. Proti, atšķirībā no pagājušā gadsimta, kad nevienlīdzības galvenā izpausme un dalījuma līnija bija cilvēku mantiskais stāvoklis – turīgs vai trūcīgs, pašlaik jaunā dalījuma līnija ir izglītība un zināšanas, un mantiskais stāvoklis ir tikai sekas tam, vai cilvēks pieder zināšanu sabiedrībai vai nē.

Īsto nevienlīdzību šodien definē (ne) iegūtās zināšanas un profesija. Darbspējīgiem veseliem cilvēkiem nabadzība nav kāds ļauns liktenis, ar ko pazemīgi jāsamierinās. Parasti tās ir sekas sliktai izglītībai un nepietiekamām prasmēm. Ja jaunietis pēc pamatskolas vai pat vidusskolas beigšanas nemācās tālāk un neapgūst profesiju, tad viņš sevi nolemj nabadzībai. Labā ziņa gan ir tā, ka jauniem cilvēkiem ir visas iespējas no šāda likteņa izbēgt vai nu mācoties, vai apgūstot profesiju.

To, ka nevienlīdzības galvenais iemesls ir nepietiekama izglītība un prasmes, apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Saskaņā ar tiem tikai ļoti neliels procents bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, un viņu bezdarba periods ir ļoti īss. Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo izglītību, viņiem ir tikai vidusskolas izglītība bez profesionālās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Parakstīta topošās Kariņa valdības deklarācija, ko tā paredz?

LETA, 23.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai

Edgars Grīnis, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 13.02.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izglītība vairs nav privilēģija

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 26.03.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru