Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

«Latvijā pagājušajā gadā uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā. Tas ir sasniegums, kas parāda, ka Latvija un Baltija kopumā ir sasniegušas labu atpazīstamību kā drošas un izdevīgas investīciju valstis. Būtiski, ka pēc jaunu projektu skaita esam apsteiguši tādas attīstītas Eiropas valstis kā Austrija un Norvēģija, kurās pērn uzsākti attiecīgi 40 un 26 jauni tiešo investīciju projekti,» saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijā.

EY pētījums atklāj, ka Latvijā uzsākto ārvalstu investīciju projektu skaits aug jau trešo gadu pēc kārtas, bet gadu pret gadu pieaugums bijis mazāks kā citās Baltijas valstīs – Lietuvā pērn bijis par 68% vairāk jaunu tiešo investīciju projektu, bet Igaunijā to bijis pat divas reizes vairāk kā 2016. gadā. Latvijā investīcijas radījušas gandrīz divreiz vairāk jaunu darba vietu kā Igaunijā - 2690 Latvijā pret 1362 Igaunijā, bet būtiski mazāk nekā Lietuvā, kur ārvalstu investīcijas radījušas 7487 jaunas darba vietas.

«Mūsu izaicinājums ir spēt piesaistīt investorus, kas Latviju izvēlētos par savu investīciju reģionālo centru, proti, Latvijā veidot galveno ofisu, no kura darbība tiek pārvaldīta arī citās valstīs. Šobrīd šādu funkciju veic lielākas valstis – Polija, Čehija, Ungārija – līdz ar to tās piesaista trīs vai četras reizes vairāk ārvalstu tiešo investīciju projektu kā Latvija,» turpina G. Krols.

EY pētījuma rezultāti norāda arī uz to, ka investoru noskaņojumu pasaulē šobrīd visvairāk ietekmē ģeopolitiskā nestabilitāte, neskaidrība par Brexit procesu, arvien pieaugoša konkurence par labākajiem darbiniekiem un pārmaiņas starptautiskās tirdzniecības regulējumā. Visi šie faktori liek investoriem pārvērtēt turpmāko ieguldījumu stratēģiju, jo šāds investīciju vidi vienlaicīgi ietekmējošo veids un daudzums līdz šim nav pieredzēts.

EY pētījums parāda, ka Eiropā lielākais ārvalstu investīciju avots ir ieguldījumi no citām Eiropas valstīm – 56% ārvalstu tiešo investīciju projektu Eiropā nāk no citas Eiropas valsts, bet ASV kompānijas rada 21% jaunu investīciju projektu Eiropā.

Eiropā kopumā jaunu tiešo investīciju projektu skaits pagājušajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājās, piemēram, Itālijā (-29%), Spānijā (-23%), Polijā (-23%), Šveicē (-19%), Slovākijā (-19%) un Nīderlandē (-17%), bet visstraujāk tas audzis Serbijā (+157%), Luksemburgā (+136%) un Igaunijā (+100%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā

Db.lv, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe, Ķekava, Liepāja, Ventspils un Olaine sešu gadu laikā spējušas piesaistīt 870,4 miljonus eiro lielas ārvalstu investīcijas, izvirzoties priekšgalā pašvaldību piesaistīto investīciju apjomā.

2018. gada pirmā ceturkšņa beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas kopumā Latvijā bija 14,7 miljardi eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktā veidoja 53,9%, tādējādi iespaidīgi atbalstot vietējos uzņēmējus un radot daudzas jaunas darba vietas. Lai aktualizētu investīciju piesaisti citām pašvaldībām, šodien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē POLARIS forumu, kurā dalībnieki tiek iepazīstināti ar investīciju piesaistes veiksmes stāstiem, kā arī iedvesmoti radīt par saviem projektiem pārliecinošus, ietekmīgus stāstus.

POLARIS forums tiek organizēts POLARIS procesa metodikas īstenošanas ietvaros, kas radīta, lai sekmētu ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Latvijā, nodrošinot valsts, privātā un pētniecības sektora pārstāvju kolektīvu iesaisti ārvalstu tiešo investīciju projektu realizēšanā. Viens no valsts sektora svarīgākajiem spēlētājiem investīciju piesaistē ir pašvaldības. POLARIS procesā sešu gadu laikā iesaistījusies jau 41 pašvaldība, un šobrīd augšgalā piesaistīto investīciju apjomā atrodas Pierīgas un Kurzemes pašvaldības – Ķekava (272 miljoni eiro), Ventspils (222,2 miljoni eiro), Liepāja (170,9 miljoni eiro), Mārupe (128,8 miljoni eiro) un Olaine (76,5 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 12,78 miljonu eiro, kas ir 34% pieaugums pret pagājušā gada oktobri.

Arī desmit mēnešu griezumā Olainfarm grupas pārdošanas ir augušas par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 101,8 miljonus eiro. Šī gada desmit mēnešos Olainfarm koncerns realizējis produkciju 52 tirgos.

Oktobra konsolidētie pārdošanas dati liecina, ka straujākā izaugsme atzīmēta Kazahstānā, Indijā un Baltkrievijā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 447%, 330% un 189%. 2018. gada oktobrī Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Šī gada oktobrī AS Olainfarm produkti tika realizēti 35 valstīs.

2018. gada desmit mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 101,8 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada desmit mēnešos ir atzīmēts Baltkrievijā, kur pārdošanas augušas par 52%, Uzbekistānā, kur sasniegts 45% pieaugums un Tadžikistānā – pieaugums par 43%. Neliels, 5% kritums pret pērno gadu, šajā periodā atzīmēts Krievijā. Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi 2018. gada desmit mēnešos bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad brīvo līdzekļu noguldīšana depozītā bankā sola niecīgu peļņu, bet investīcijas dažādās kolektīvo aizdevumu platformās tomēr sev līdzi nes virkni risku, kurus naudas īpašnieks nevar personīgi vadīt, ir pieejama alternatīva, kas nodrošina ne tikai šodienas kontekstā cienījamu peļņu 8% apjomā, bet arī visu aizdevuma periodu sniedz pilnīgu garantiju investoram par aizdotās naudas atgūšanu ar uzviju.

Šādu iespēju piedāvā nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas uzņēmums Develop In OU, kurā apvienojušies nozares profesionāļi ar 15 gadu pieredzi dažāda lieluma un sarežģītības nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā.

“Lai gan Develop In OU ir no jauna reģistrēts uzņēmums ar mērķi tieši attīstīt nekustamā īpašuma projektus, tomēr mūsu komandai ir ilggadēja pieredze, kuru izmantojam arī jaunajā uzņēmuma, kas speciāli tika izveidots, šo biznesu nodalot atsevišķā uzņēmumā. Līdz šim esam īstenojuši ap 20 dažādu nekustamā īpašuma projektu, pārsvarā iegādājoties namīpašumus Rīgas vēsturiskajā centrā, tos pilnībā rekonstruējot un pēc tam pārdodot jaunajiem īpašniekiem,” stāsta Develop In OU vadītājs Bruno Čakāns, kuram pašam ir 17 gadu pieredze finanšu sektorā (grāmatvedība, nodokļu konsultācijas un audits), kā arī sekmīgā uzņēmējdarbībā, tostarp viņš ir arī vadījis starptautiskus uzņēmumus ar gada apgrozījumu līdz 25 miljoniem eiro gadā un vairāk nekā 250 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru