Jaunākais izdevums

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu - par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 34 600 cilvēku - par 5 746 jeb 19,9% vairāk. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20.gadsimta 90. gados.

Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība - nomira par 17 200 vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (2020.gadā - par 11 300), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995.gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020.gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5%, bet aizbraucēju - tikai par 8,2%. Latvijā no ārvalstīm ieradās 12 700 iedzīvotāju (par 3800 vairāk nekā 2020.gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 000 - par 1000 vairāk.

No Eiropas Savienības valstīm ieradās 3700 jeb 29,1% iebraucēju. No Lielbritānijas iebrauca 2500 cilvēku jeb 19,7% no kopējā imigrantu skaita (2020.gadā - 2000). Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no NVS valstīm - 3100 iebraucēju, kas ir par 1200 jeb 60,5% vairāk nekā 2020.gadā, tajā skaitā 2021.gadā no Krievijas ieradās 1600 un no Baltkrievijas 700 imigrantu. Pērn no Ukrainas ieradās 1400 imigrantu.

2021.gada imigrācijā gandrīz 7000 jeb 54,8% iebraucēju bija remigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2020.gadā - 4700 jeb 53%). Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 13 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2021.gadā emigrēja 8300, kas bija par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Lielbritāniju 2021.gadā pieauga par 35,5% - emigrēja 2500 (2020.gadā - 1900). Uz Vāciju izbrauca 2500 iedzīvotāju jeb par 10,9% vairāk nekā 2020.gadā. Būtiski samazinājās emigrācija uz NVS valstīm - par 40,1%. 71,4% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2020.gadā - 68,9%).

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās, un 2021.gadā piedzima par 4500 bērnu mazāk nekā 2016.gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju skaits vecumā 15-64 gadi turpināja samazināties - par 12 400 jeb 1%. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, pērn nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem - 2021.gadā par 2100 jeb 0,5%, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,8% līdz 20,9%. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,1 gadam Latgalē.

2022.gada sākumā 49,2% pilngadīgo vīriešu (atraitņi - 3,4%) un 41,4% sieviešu bija precētas (atraitnes - 16,1%), savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 70,4% vīriešu un 64% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn valstī dzīvoja 1,282 miljoni jeb 68% pilsētu iedzīvotāju un 593 000 jeb 32% lauku iedzīvotāju.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 53% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

2021.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā - par 1,3% jeb 4700, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē - par 2,2% (5500), Vidzemē - par 1,4% (2600), Kurzemē - par 1,2% (2800), Zemgalē - par 1,1% (2500). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4% jeb 8800.

Rīgā dzīvo nepilni 606 000 iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 47% no pilsētu iedzīvotājiem.

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6% jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī - par 1,9% (1507 cilvēki), Rīgā - par 1,4% (8816), Rēzeknē un Ventspilī - par 1,3% (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā - par 1,2% (642), Jēkabpilī - par 1% (211), Liepājā un Valmierā - par 0,9% (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē - par 0,5% (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē.

2021.gadā iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados no 36. Iedzīvotāju skaita palielinājums bija vērojams tikai Pierīgas novados - Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas pašvaldībās. Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā - 4,9% jeb 1607 cilvēki.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres - 57 600 - un Valmieras - 50 800 - novadi, vismazākie - Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju un Varakļānu novads ar tikai 2900 iedzīvotāju.

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2021.gadā pieauga tikai Pierīgas reģionā - par 1,6% jeb 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6% jeb 900) un Rīgā (par 2,2% jeb 2100). Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā - 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais - Latgalē - 13,6%. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads - 27,3% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā - attiecīgi tikai 11,3 un 11,8%.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-64 gadi svārstās no 62,3% Kurzemē līdz 63,6% Latgalē. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā - par 2800, visvairāk samazinājās Rīgā - par 5600 un Latgalē - par 3600. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3% Rīgā līdz 60,6% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (59,9%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (66,6%).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē - 22,8%, vismazāk Pierīgā - 18,1%). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā - 19,5%. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads - attiecīgi 25,3% un 24,7% iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā - 10,1%.

Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā - neliels samazinājums. 2022.gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 miljoni, bet Lietuvā - 2,795 miljoni iedzīvotāju pēc provizoriskā novērtējuma.

Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā - trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs - mīnus 5300 cilvēki, bet migrācijas saldo pozitīvs - 7000 cilvēki. Lietuvā dabiskais pieaugums bija negatīvs - mīnus 24 400 iedzīvotāji, un migrācijas saldo pozitīvs - 19 700 cilvēki.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra un citu administratīvo avotu datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.

“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti var dzirdēt apgalvojumus, ka transportlīdzekļu skaits Latvijā ik gadu pieaug, tomēr Ceļu satiksmes un drošības direkcijas statistika pēdējos 12 gados liecina pretējo.

Kā kravas automašīnu, tā vieglo transportlīdzekļu kopš 2010. gada ir kļuvis mazāk. Tiesa, krietni pieaudzis mopēdu skaits, jaunreģistrētu automašīnu skaits, bet elektroautomašīnu skaits pēdējos piecos gados septiņkāršojies.

Auto skaits attiecībā uz iedzīvotāju skaitu atkarīgs no ekonomikas

Divas nozīmīgākās sadaļas, kuras norāda uz transportlīdzekļu skaitu, ir kravas un vieglais transports, un saprotams ir arī mīts, ka mašīnu kļūst aizvien vairāk un vairāk, kas balstās Centrālās statistikas pārvaldes datos par to, cik vidēji ir transportlīdzekļu uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā. Proti, rēķinot vidēji uz iedzīvotāju, palaikam tiešām var šķist, ka automašīnu kļūst vairāk. Tomēr arī šajā sadaļā aina nav tik viennozīmīga, lai teiktu, ka viennozīmīgi uz sabiedrības turību norāda mašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Proti, labajos gados starp krīzēm šis vidējais skaitlis tiecas uz 400 vieglajām automašīnām uz 1000 iedzīvotājiem, bet krīzes laikos samazinās. Tā, piemēram, 2008. gadā Latvijā bija 431 vieglā automašīna uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2010. gadā vairs tikai 307 automašīnas. 2021. gadā vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes rādītājus 2008. gadā, proti, uz 1000 iedzīvotājiem ir vien 404 mašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojams īres maksas indeksa lēnais pieauguma temps Latvijā

Ksenija Ijevleva, Latio tirgus analītiķe, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan e-Identitātes apliecināšana, gan dokumentu parakstīšana ar eParakstu iedzīvotāju vidū kļūst aizvien populārāka.

Pērn iedzīvotāji visbiežāk dokumentu parakstīšanai izmantojuši eID karti, kā arī eParaksts mobile, informē uzticamības pakalpojumu sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Pērnā gada nogalē veiktajā eParaksts mobile lietotāju aptaujā iedzīvotāji atzinuši, ka būtiskākā eParaksts mobile priekšrocības ir lietošanas ērtums, pieejamība mobilajā ierīcē, drošība, kā arī tas, ka lietotne un visas tās funkcionalitātes neierobežotā apjomā pieejamas bez maksas.

“Pakalpojumu modernizācija, efektivitātes celšana un pieejamības veicināšana iedzīvotājiem ir neatņemami digitālās transformācijas elementi, turklāt arvien lielāks elektronisko identifikācijas rīku izmantošanas skaits apliecina, ka būtībā tuvojamies nākamajam attīstības līmenim. Jo vairāk cilvēku izmanto, piemēram, šo pašu eParakstu vai eID, jo straujāk kļūstam par digitāli prasmīgu sabiedrību, un statistika apliecina, ka šī dinamika ir iepriecinoša. Arī ministrijā turpinām darbu pie tā, lai būtiski kāpinātu iedzīvotāju digitālās prasmes un attīstītu arvien jaunus produktus un pakalpojumus tā, lai šie abi virzieni viens otru papildinātu un atvieglotu cilvēku ikdienu kā sadzīvē, tā profesionālajā darbībā,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē

Jānis Šķupelis, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds, pandēmijai sākoties, vēl cerēja, ka tās laikā cilvēki vairāk laika pavadīs mājās un tādējādi arī nodosies domām par lielākām ģimenēm, tas izrādījies velti. Šādiem apcerējumiem darbi sekojuši nav, un faktiski šis viss Rietumvalstīs tā arī ir palicis vien domu līmenī. Proti, viena no Covid-19 pašām būtiskākajām sekām ir izrādījusies pilnvērtīga demogrāfiskā bedre.

Jāņem vērā, ka vairākās Rietumvalstīs cilvēku skaits plaka un sabiedrības novecojās jau pirms šīs pandēmijas. Lielā daļā gadījumu šādām valstīm no dramatiska iedzīvotāju skaita krituma atļāvusi izvairīties vien imigrācija. Notiekošajam nenoliedzami būs liela ietekme uz nākotni. Ja sabiedrība kļūst arvien sirmāka, parasti veidojas ļoti labi apstākļi tam, lai arī ekonomiskā dinamika būtu vēsāka.

Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un spiedienu arvien celt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstī var arī saražot mazāk produktu un pakalpojumu, un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi savukārt nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas. Ja to nav, tad uz jautājuma zīmes nonāk arī šādi piedāvātie labumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vērzemnieks: Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, otrdien diskusijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lobistu organizētajā diskusijā "Azartspēles pilsētvidē" par spēļu zāļu iekļaušanos pilsētā veidā, kas mazinātu problemātisku paradumu attīstības risku, piedalījās arī pilsētvides un tūrisma pētnieks Mārtiņš Eņģelis, korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA "Nordsage" vecākais konsultants Valdis Pumpurs un Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Sarmīte Skaidra, savukārt diskusiju vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs.

Dalībnieki pasākuma laikā vērtēja aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, normatīvos regulējumus un ieceres attiecībā uz azartspēļu zāļu izvietojumu.

Diskusijas sākumā Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvoklis kā investīcija: vērtība augs, bet īpašumam jāatbilst šodienas prasībām

Mārtiņš Kusiņš, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital Latvia valdes loceklis un izpilddirektors, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes pārvaldības kļūdu problēma – nevienlīdzība

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits 

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā

Armanda Vilciņa, 23.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru