Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.
To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.
“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.
“Ja Centrālā statistikas pārvalde tikko paziņo, ka pērn Latvijā iedzīvotāju skaits sarucis par vairāk nekā 17 000 iedzīvotāju, tad tas nozīmē, ka šī valsts ir kļuvusi par vienu palielu rajona centru mazāka,” norāda A. Lasmanis. Viņaprāt, ja valstī sarūk patērētāju (iedzīvotāju) skaits, tad loģiski, ka tirdzniecībā un pakalpojumu segmentā pazūd potenciālie klienti, kas savukārt transformējas arī uz ražotājiem, kuriem gan ir iespējas Latvijā nepieprasīto un nepatērēto eksportēt un realizēt ārvalstīs.
“Situācija, kad miera laikos valstī jau kuru gadu desmitu dzīvojošo skaits turpina sarukt, liecina par to, ka šis jautājums nav atliekams, bet gan gudrajām galvām ir jāatrod ne tikai šī procesa iemesli – cēloņi, bet arī risinājumi, kā šo depopulāciju apturēt,” uzsver A. Lasmanis. Viņš gan pašreizējā situācijā nav optimistiski noskaņots, jo publiskajā telpā valdot viedoklis, ka viss ir labi, kaut arī pie tā, ka valdnieks kļūst arvien plikāks – iedzīvotāju skaits sarūk – neviens īsti neko darīt situācijas maiņai negatavojas, un arī nekādu ideju, kā šo valsts atbrīvošanos no iedzīvotājiem apturēt, neesot.
“Ja nodarbināto skaits turpinās sarukt, tad būtībā vienīgais, kā uzturēt valstij nepieciešamo infrastruktūru, būs tikai un vienīgi lielāki nodokļi, jo šaubos, ka šim mērķim naudu atvēlēs Eiropas Savienība. Var būt arī otrs risinājums – samazināsim uzturamo ceļu kilometrus, gultas vietas slimnīcās un skolas, jo diez vai kāds sāk pārvērtēt valsts pārvaldes apmērus, to nepieciešamību un jo īpaši lietderīgumu,” tā A. Lasmanis.
Covid- 19 likvidē darba vietas
Lursoft pētījums rāda, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē vairākas nozares pēdējos divus gadus saskārušās ar darbības ierobežojumiem, to vidū arī tirdzniecība. Tā rezultātā pēdējos gados sarucis nozarē nodarbināto skaits. Lursoft izpētījis, ka 2019. gadā mazumtirdzniecībā bija nodarbināti 90,5 tūkstoši darbinieku, 2020. gadā to skaits saruka līdz 87,5 tūkstošiem, bet pērn samazinājās līdz 85,4 tūkstošiem nodarbināto. Pēdējā gada laikā nodarbināto skaits mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,33%. Lursoft pētnieki norāda, ka ir nozares, kurās darbinieku skaits aizvadītā gada laikā samazinājies ievērojami straujāk nekā mazumtirdzniecībā. Lielākais kritums šajā ziņā 2021. gadā reģistrēts ūdens transporta nozarē, kur nodarbināto skaits gada laikā samazinājās par 26,05%. Ja 2020. gadā nozare bija darba devējs 1305 darbiniekiem, tad pērn – 965. Ievērojamu ietekmi uz nozarē nodarbināto skaitu atstājis AS Tallink Latvija darbinieku skaita samazinājums.
Visu rakstu lasiet 7.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
