Jaunākais izdevums

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Šo mehānismu ir būtiski paplašināt arī uz mobilitātes, izglītības, apdrošināšanas un citiem izdevumiem, kas veicina darbaspēka pieejamību un attīstību, tādējādi nodrošinot gan investīcijas cilvēkkapitālā, gan darbaspēka "izcelšanu" no ēnu ekonomikas.

Ēnu apkarošanā ir aktīvāk jāiesaista arodbiedrības un jāparedz plašāks tiesību loks, piemēram, biedru naudas iemaksu mehānisms var kalpot kā identifikācijas instruments, kas ļauj konstatēt nozarei un profesiju grupām neatbilstošus ienākumus, norāda LBAS.

Jau ziņots, ka minētā plāna projekts kā prioritāti definē cīņu pret "aplokšņu algu" maksāšanu.

Atbilstoši projektam "aplokšņu algu" mazināšanai veicami pasākumi attiecībā uz nelegālas izcelsmes skaidras naudas avotiem, katrā specifiskā tautsaimniecības nozarē atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar noteiktas tautsaimniecības nozares ekspertiem (asociācijām, biedrībām un citiem) identificējot apstākļus un faktorus, kas sekmē neuzskaitītu skaidras naudas līdzekļu izcelsmi un tālāku apriti, tostarp "aplokšņu algu" izmaksās.

Pērn rudenī ekspertu diskusijām nolemts apstiprināt piecus rīcības virzienus "aplokšņu algām" maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai - nereģistrēta saimnieciskā darbība, nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa, neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite, skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana un īstenot ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekta pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai turpināt rakt bedri, ja tā iesākta nepareizā vietā?

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā saruka līdz 18%, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 25,8%, bet Latvijā faktiski palika iepriekšējā gada līmenī.

To rāda Ēnu ekonomikas indeksa pētījums Baltijas valstīs, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš.

“Jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka,” uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2022. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Savukārt Lietuvā 2022. gadā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kam seko aplokšņu algas 34,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu nemaksātājus ārstēs ar atšķirīgām zālēm

Māris Ķirsons, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Viņa uzsver, ka īpašā uzmanības lokā ir dzīvokļu un māju remonta, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība, remonts, kurās ir būtiska ēnu ekonomikas klātbūtne, un tajās tiks piedāvāts īpašs pasākumu plāns ēnu izskaušanai. Pašlaik atbildīgās ministrijas kopā ar uzņēmējiem gatavo priekšlikumus, un šis darbs turpināsies līdz jūlija nogalei, kad attiecīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku Latvijā?

Pētnieku izvēlētās metodes rāda atšķirīgu ainu par to, cik īsti liela ēnu ekonomika ir Latvijā. Profesora Arņa Saukas pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājās par 1,1 procentpunktu (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un sasniedza 26,6% no IKP – visaugstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā. A. Sauka datus par 2022. gadu prezentēs maija nogalē. Savukārt Fridriha Šneidera pētījumi liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies par 0,7 procentpunktiem, savukārt pieejamie dati par 2022. gadu rāda vēl labāku situāciju, jo tā ir nokritusi zem 20% līmeņa, kas ir otrs zemākais pēdējo gadu laikā. Salīdzinājumam – Eiropas 31 valsts vidējais ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami zemāks un sasniedz 17,2%. Pasaulē, šķiet, nav valsts, kurā nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums ir par tās apmēriem. Vienlaikus jāuzsver zinātnieku – pētnieku norādījums, ka ēnu ekonomikas aplēsēm ir indikatīvs raksturs un to nevajag pārvērst naudas izteiksmē. Ēnu ekonomikas izmēru salīdzinoši labi rāda būtiskāko nodokļu plaisa, kura tad sniedz aptuvenu starpību starp iekasējamo un iekasēto nodokļu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Ēnu ekonomikas mazināšanā jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli

LETA, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka pasaulē nav tādas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums cik liela tā ir. Latvijā tā viennozīmīgi ir pārāk liela un tas būtiski ietekmē daudzus citus ar ekonomikas izaugsmi saistītus procesus.

Ēnu ekonomikas rādītāji noteikti pasliktina finanšu pakalpojumu pieejamību, tostarp arī kreditēšanu, bet tie noteikti nevar kalpot par atrunu nerisināt dažādus citus ar vāju kreditēšanu saistītus jautājumus, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pārāk liela ēnu ekonomika nedrīkst kļūt par atrunu neuzlabot citas lietas.

Kazāks arī pauda uzskatu, ka nebūs viens tāds pasākums, ko izdarot, ēnu ekonomikas problēma atrisināsies. Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām, taču nodokļi nudien nav visu panākumu vai neveiksmju cēlonis, tas ir tikai viens no elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārkāpt pāri savām ēnām

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kas sagatavots, lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmumu attīstību, konkurētspējas paaugstināšanos u.tml.

Plāns gatavots sadarbībā ar nozaru ekspertiem un sadarbības partneriem. Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aktīvi iesaistījusies gan dialogā ar ministriju, gan Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri tiekoties, diskutējot un rosinot veikt izmaiņas, kā arī praktiski iesniedzot konkrētus priekšlikumus: veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi (IIN) līdz 10% un attaisnotajos izdevumos kapitāla pieauguma likmes aprēķinā iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

Ēnu ekonomikas plāns diemžēl neiekļauj nevienu no LANĪDA priekšlikumiem, kā arī nekustamo īpašumu nozare nav pat nosaukta pie prioritārajām nozarēm. Dialogā ar publiskā sektora institūcijās mums nācies dzirdēt, ka nekustamo īpašumu darījumu nozare Latvijas tautsaimniecības “pīrāgā” ir aptuveni 2%. Laikam “maza ēna”, lai ar to cīnītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apsardzes jomā turpina "uzdzīvot ēnas"

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs, 09.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FICIL pārstāve: Ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej nodokļu maksātājus

LETA, 21.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinot soda neizbēgamību, ir jānovērš, ka daļa no ēnu ekonomikas dalībniekiem ņirgājas par tiem, kuri godīgi maksā nodokļus, izriet no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāves Evitas Gošas šodien paustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Goša norādīja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nevar cerēt uz citu rezultātu, ja tiks turpināta līdzšinējā pieeja ar nepietiekamu resursu atvēlēšanu. Pašlaik nemazinās nesodāmības sajūta un ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej tos, kuri maksā nodokļus, ar attieksmi "mēs varam tā darboties, un pilnīgi nekas ar mums nenotiek," vērsa uzmanību par ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem atbildīgā FICIL pārstāve.

Pēdējo gadu laikā notiek atbalstāma koncentrēšanās uz lielākajiem pārkāpējiem jeb "lielo zivju ķeršanu", taču cīņai ar ražošanas, būvniecības un citās nozarēs esošajiem mazākiem ēnu ekonomikas veicinātājiem Valsts ieņēmumu dienests nevelta pietiekamus resursus, pauda Goša. FICIL apzinās, ka cīņa prasa lielus resursus, reizē ēnu ekonomika veido ap 25% no tautsaimniecības, nostādot krietni neizdevīgākos konkurences apstākļos tos, kuri darbojas godīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomika un kontrabandas loma tajā

Madara Apsalone, Ph.D. LTRK biedra “Philip Morris” ārējo attiecību vadītāja Latvijā, 22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 24. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.

Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Asociācija: Atgriežot augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, politiķi nobalso par ēnu ekonomiku

Db.lv, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%

LETA, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir lietas, kurās piesardzības dēļ vien vajadzētu rīkoties tālredzīgi un ar apdomu, un viena no šādām lietām ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores atstādināšana un iespējamā rotācija uz citu amatu valsts pārvaldē. Pārmetumi ir par korupciju, un tā nav pirmā reize, kad VID darbiniekus pieķer iespējamā kukuļņemšanā.

Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs tieši šo pārkāpumu dēļ, kas met ēnu uz VID vadību, atstādināja Ievu Jaunzemi no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Pašreizējās sarunas ar I. Jaunzemi jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam bijušas konstruktīvas, vēstī aģentūra LETA. Vēl tikai jāsagaida papildu ziņas, un esot daži jautājumi, kas jāprecizē. A. Ašeradens gan skaidri nenorāda, kāds būs lēmums, bet acīmredzami tiek paredzēta iespēja paturēt I. Jaunzemi esošajā amatā, kas nepārprotami rada reputācijas riskus VID kopumā.

Kur ir bažas, un kādi patiesībā ir pārmetumi? Biznesa vidē, tajā, kas maksā nodokļus, ir skaidrs priekšstats par to, kad maināmi vadītāji. Proti, brīdī, kad vadītājs acīmredzami nekontrolē situāciju, pilnībā nepārzina uzņēmumu un tiek pieļauti pārkāpumi apakšnieku dēļ, ir pamats mainīt direktoru. Tieši tik vienkārši – nav jāgudro, vai vadītājs pats personīgi ir vai nav piedalījies likumpārkāpumos, ir vai nav līdzvainīgs pie kādiem zaudējumiem, preventīvi vadītāju maina pret tādu, par kuru ir cerības, ka viņš spēs pārvaldīt uzņēmumu, tādu, kas lauciņu spēs pārskatīt un rīkoties, vēl pirms kāda ķeza ir notikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru