Eksperti

Apsardzes jomā turpina "uzdzīvot ēnas"

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs, 09.02.2023

Jaunākais izdevums

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Pēdējos gados ir veiktas būtiskas izmaiņas apsardzes darbību regulējošajos normatīvajos aktos, piemēram, ierobežotas iespējas realizēt tā sauktās apakšuzņēmēju shēmas, tiek ieviests apsardzes darbības reģistrs, kas nodrošinās nozares datu pieejamību vienkopus, lai efektivizētu kontrolējošo institūciju darbu. Tomēr paralēli publiskajos iepirkumos joprojām kā piedāvājumu vērtēšanas kritērijs dominē zemākā cena.

Šokējošs ir fakts, ka aptuveni 40 % (2021. gadā, līdzīga tendence arī 2022. gadā) no uzvarētājiem publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos bija tādi uzņēmumi, kuru nomaksāto nodokļu īpatsvars pret apgrozījumu un sociālo iemaksu apmērs vienam darbiniekam rada šaubu ēnu. Šīs uzvaras ir uz darbinieku un valsts interešu rēķina! Dalība konkursos uzņēmumiem, kas ir valstiski un sociāli atbildīgi, kļūst arvien bezjēdzīgāka. Pasūtītāji – valsts un pašvaldību institūcijas – atrunājas, ka ierobežotu resursu apstākļos citādi rīkoties nevar, lai gan ir pieejamas DNKA vadlīnijas apsardzes pakalpojumu veikšanai. Nepieciešama vien neliela centība, bet primāri – pietiekami augsta tiesiskā apziņa. Uzdrošinos apgalvot, ka uzņēmēji, kuriem ir vienaldzīgi to darbinieki un ir nihilistiska attieksme pret pienākumu maksāt valstij nodokļus, nav lojāli Latvijai.

Konkurēt ar ēnu darboņiem kļūst arvien grūtāk

Vai pēdējo piecu gadu laikā ir sekmējies cīņā ar ēnu ekonomiku? 2017. gadā paudu viedokli , ka ēnu darboņi ir apsardzes nozares augonis. Arī tagad nevaru ar prieku ziņot, ka tas ir iznīcināts vai ir ievērojami samazinājies. Atbilstoši deklarētajam 25 % darba ņēmēju visās darba vietās apsardzes jomā nesasniedz pilnu darba slodzi – minimālo algu vai mazāk 2021. gadā saņēma 21,9 % apsardzes nozarē nodarbināto. Aplokšņu algas joprojām ir izplatītas, un tās ir viens no efektīvākajiem ieročiem, it sevišķi fiziskās apsardzes pakalpojumu sniedzējiem, lai konkurences cīņā gūtu pārsvaru pār komersantiem, kas nodokļus nomaksā pilnā apmērā. DNKA ir aktualizējusi diskusiju par EDLUS (elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas) ieviešanu apsardzes nozarē.

Kritiski nozīmīgi būtu nodrošināt prognozējamību. Piemēram, būtu nosakāms minimālās algas veidošanās princips. Minimālās algas apmērs ierasti tiek mainīts pēdējā brīdī. Pēdējais kāpums tika apstiprināts 2022. gada nogalē ar Darba likuma grozījumiem, apejot sociālo dialogu, un stājās spēkā jau šī gada sākumā. Trūkst arī darbinieku – lai nodrošinātu saistību izpildi, aktuāls ir virsstundu darbs, kas Latvijā arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir dārgs. Atalgojuma palielināšana darbiniekiem ir ilgtspējīgu komersantu vēlmju saraksta augšgalā, taču, ņemot vērā negodīgas konkurences apstākļus, kādos ir jādarbojas, tas vēl vairāk samazinātu konkurētspēju. Šī paša iemesla dēļ nav iespējama arī ģenerālvienošanās noslēgšana apsardzes nozarē – ir skaidrs, ka liela daļa apsardzes komersantu to nepildītu.

Publiskā sektora grēki

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka publiskā sektora pasūtītāji nav uzskatāmi par labticīgiem apsardzes pakalpojumu iepircējiem, ja par vienīgo kritēriju publiskajā iepirkumā ir izvirzīta zemākā cena. Ar šādu pieeju var iegūt šaubīgus pakalpojumus, riskējot ar drošību un vienlaikus veicinot ēnu ekonomiku.

No valsts puses netiek ievēroti arī godīgas konkurences principi – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nepamatoti iesaistās komercdarbībā. Piemēram, sniedzot atzinumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” veikto līdzdalības izvērtējumu SIA “LDz apsardze”, Konkurences padome 2020. gadā ir norādījusi, ka apsardzes pakalpojumu sniegšanas tirgū pirmšķietami nav konstatējama tirgus nepilnība, tomēr uzņēmums savu darbību turpina. Kritiski vērtējama arī ostu policiju, iekšējo drošības dienestu valsts kapitālsabiedrībās (piemēram, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””) izveide – Latvijā patlaban darbojas 372 apsardzes komersanti – tas ir daudzkārt vairāk nekā citviet Eiropā un pasaulē. Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 19 kompānijas, bet, piemēram, Lietuvā – septiņas (licenci saņēmušas 186 kompānijas), bet Igaunijā – trīs (46 kompānijas). Vadošajiem apsardzes komersantiem ir pieredze apsardzes pakalpojumu sniegšanā kritiskās infrastruktūras objektos, piedāvājot risinājumus, kas ietver gan tehnoloģijas, gan darbaspēku un atbilst visām drošības prasībām.

Kā secināts pērn veiktajā pētījumā par publisku personu pienākumu ievērot konkurences noteikumus , regulējumā trūkst atbilstoša piespiedu mehānisma, kā izbeidzama nepamatota līdzdalība. Nav paredzēta arī konkrētu amatpersonu administratīva atbildība par pieņemtajiem lēmumiem, kuru dēļ ir radies konkurences kropļojums. Apsardzes nozare ne tuvu nav vienīgā, kas sastopas ar konkurences kropļojumiem, tādēļ DNKA aktīvi strādā pie priekšlikumu tiesiskā regulējuma pilnveidei un izpratnes veicināšanai izstrādes 2021. gadā izveidotās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Konkurences neitralitātes komitejas ietvaros.

Par drosmi

Gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan publisku personu atbildību konkurences veicināšanā nepieciešams asāks cirtiens, bet vispirms – politiskā griba. Nav iespējama apsardzes nozares attīstība, veicot vien kosmētiskus labojumus, turklāt arī tie visbiežāk ir jāvirza pašai nozarei, pierādot jau sen zināmo atkal un atkal. Viens nav karotājs – gaidām daudz lielāku iesaisti apsardzes nozares sakārtošanā arī no atbildīgās Iekšlietu ministrijas un citu institūciju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt no 18-20% no kopējā tirgus, aģentūrai LETA intervijā pieļāva Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka oficiālie dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Vērzemnieks arī sacīja, ka naudas izteiksmē nelegālajam tirgum ir tendence pieaugt, jo arī pats azartspēļu segments, jo īpaši tiešsaistes spēlēs, ir pieaugošs. "Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets," prognozēja Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka minēto iemeslu dēļ svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai, jo, lai arī pastāv iespēja sevi iekļaut aizlieguma reģistrā, kura minimālais termiņš ir gads, būtiska loma ir arī paša cilvēka vēlmei ārstēties. "Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis," komentēja Vērzemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 09.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Komentāri

Pievienot komentāru