Eksperti

Vai turpināt rakt bedri, ja tā iesākta nepareizā vietā?

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

1.Vai Latvijai ir un būs plāns ēnu ekonomikas mazināšanai? Ja patiesi ir vēlme sasniegt kādu mērķi, tad loģiskā lietu kārtība ir: stratēģija, plāns, rīcība, izvērtēšana, jauna stratēģija vai plāns un tā uz riņķi. Atskatoties vēsturē, uz nepieciešamību izstrādāt plānu, vienā no pirmajām ēnu ekonomikas mazināšanas konferencēm norādīja tieši LTRK. Tāpat LTRK savulaik norādīja uz nepieciešamību izstrādāt plānu, kad tas nebija 2014.–2015. gadā. Diemžēl arī šobrīd Latvijai nav aktuāls plāns ēnu ekonomikas mazināšanai. Pie plāna šobrīd gan tiek strādāts, bet, apzinoties, ka trešdaļa gada jau aiz muguras un darbs vēl turpināsies, aizvien dīvaināk šo plānu būs saukt par 2023. gada plānu.

Jācer, ka šajos gados mums izdevies vismaz pārliecināt politiķus, ka plāns ir nepieciešams un jācīnās tikai ar plānošanas dokumentu t.sk. iestāžu stratēģiju laicīgu neapstiprināšanu, kas ir visai ierasta prakse ne tikai šajā tēmā.

2.Vai ēnu ekonomikas mazināšana ir augstas prioritātes jautājums? Daudzu gadu garumā mūsu konferencē izskan priekšlikumi un notiek diskusijas par to, kā efektīvāk mazināt ēnu ekonomiku. Lielāko daļu no šiem priekšlikumiem, domājams, politiķi nav paņēmuši savā darba kārtībā. Un tas arī savā ziņā ir loģiski, ņemot vērā, ka “atslēgas” ministri parasti šajā konferencē, ja vispār piedalās, tad ātri “atskrien” nolasīt savu prezentāciju un varbūt uz stundu piedalās kādā paneļdiskusijā. Ir saprotams, ka ministriem ir daudz darba un jāizvēlas prioritātes, kā izmantot savu laiku. Komplektā ar neefektīvo politiku un sliktajiem rezultātiem no šī secinu, ka līdz šim ēnu ekonomikas mazināšana, droši vien īstenībā nav bijusi prioritāra. Arī ministru prezidenta vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, ja var ticēt Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētajai informācijai, pēdējos piecos gados ir sanākusi trīs reizes, kas arī neliecina par augstu prioritāti.

3.Ja bedre izrakta nepareizā vietā, ir bezjēdzīgi to turpināt rakt. Redzot bēdīgos rezultātus, šis Edvarda De Bono piemērs, aprakstot laterālās domāšanas priekšrocības, raksturo mūsu cīņu ar ēnu ekonomiku. Acīmredzami ir nepieciešama pavisam cita pieeja, jo esošā pieeja nestrādā. Citiem vārdiem – ja rokam bedri neīstajā vietā, jārok citur. Te mēs nonākam pie jautājuma, cik mērķtiecīgi mēs esam, jeb cik kvalitatīvs šajā gadījumā ir klasiskais plānošanas cikls (stratēģija, plāns, rīcība, izvērtēšana, jauna stratēģija vai plāns)?

4.“Ārstēt” cēloņus vai cīnīties ar sekām? Šis ir jautājums, domājot par stratēģisko pusi. Līdz šim dominējošo kopējo pieeju diemžēl vairāk raksturo otrs virziens, proti, cīņa ar sekām. Netieši uz šo pieeju norāda arī atbildīgās institūcijas nosaukums – Ēnu ekonomikas apkarošanas padome. Mēs cenšamies apkarot. Arī tas ir nepieciešams, bet, pietiekamu vērību nepiegriežot cēloņiem, rezultāti ir tādi, kādi ir. Piemēram, komercdarbībā ātrumam ir kritiski liela nozīme, tāpēc visai pašsaprotami, ja uzņēmējam ir jāgaida kādas iestādes lēmums nesaprātīgi ilgu laiku (un tā diemžēl ir), vismaz daļa uzņēmēji mēģinās jautājumu nokārtot citādi. Pat, ja mēs katram publiskajā sektorā strādājošajam 24/7 režīmā pieliksim videokameras, korupcijas problēma saglabāsies augstā līmenī tik ilgi, kamēr publiskais sektors nespēs nodrošināt biznesa videi atbilstoši kvalitatīvu un ātru publisko pakalpojumu.

5.Te nav “sudraba lodes”, bet pastāvīgs darbs. Skaidrs, ka ēnu ekonomikas mazināšanai nav “sudraba lodes” jeb viena pasākuma, ar ko problēma atrisinātos. Ja tā būtu, pasaulē būtu kāda valsts bez ēnu ekonomikas. Tas, ko gan varam redzēt – tās valstis, kurās pateicoties augstajam eksporta un produktivitātes līmenim, ir augsts labklājības līmenis, arī ēnu ekonomikas līmenis ir ievērojami zemāks kā citviet. Tātad eksporta veicināšanai un produktivitātes kāpināšanai pēc noklusējuma ir jābūt likumdevēja, valdības un iestāžu politikas fokusā, kas dos ne tikai labklājības pieaugumu, bet arī mazinās ēnu ekonomiku. Savukārt kas attiecas uz pārējiem virzieniem, lai sasniegtu redzamu uzlabojumu, ne tikai jāizstrādā komplekss pasākumu plāns, vēlams vēršot aktivitātes ievērojami vairāk uz cēloņiem, kuri meklējami sākot no nodokļu politikas līdz publisko pakalpojumu sniegšanai, bet arī pastāvīgi jāseko līdzi tam, vai konkrētie pasākumi ir devuši cerēto rezultātu un vajadzības gadījumā operatīvi jākoriģē.

6.Ja nezinām, kā tieši mazināt ēnu ekonomiku, vismaz neveicinām to. Daži piemēri. Vai jaunais vecāks, kas ticis pie laba valsts atbalsta, turpinot strādāt, zaudē lielāko daļu no pabalsta, ir motivēts strādāt legāli? Covid-19 pandēmijas laikā tika plaši izmantoti t.s. dīkstāves pabalsti. Sākotnējā posmā valsts maksāja par nestrādāšanu, aizliedza veikt komercdarbību un pat kontrolēja, vai kāds tomēr ko nedara. Jautājums, ko mēs varam sagaidīt ēnu ekonomikas jomā, ja uzņēmējam, kuram pēc definīcijas ir mērķis nopelnīt, mēs iedodam naudu un aizliedzam legāli strādāt? Ko varam sagaidīt, ja publisko iepirkumu praksē “dienas beigās” galvenais arguments ir zemākā cena? Kā tieši saprast pavisam nesen enerģētiskās krīzes laikā sniegto valsts atbalstu, kuru varēja saņemt arī iegādājoties kurināmo bez čeka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LTRK: Bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem

LETA, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem, otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs Valdis Bergs.

Atsaucoties uz veikto LTRK biedru aptauju, Bergs sacīja, ka LTRK biedri vienmēr bijuši noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas novēršanas ("anti money laundering" - AML) politiku atbalstoši, taču vienlaikus norāda uz lielo administratīvo slogu, lai šīs prasības izpildītu. Pēc LTRK biedru paustā, AML prasības esot pārspīlētas uz zema riska darījumiem, turklāt bankas prasa uzņēmējiem pašiem veikt šīs pārbaudes un prasa par to komisijas maksu.

Bergs informēja, ka, pēc LTRK biedru paustā, AML prasības atšķiras arī Baltijā, piemēram, Lietuvā tās esot liberālākas, tāpēc uzņēmēji atver kontus tur.

Arī reputācijas risku izvērtēšana ir attaisnojama, taču zema riska darījumiem tā esot pārspīlēta, stāstīja Bergs. LTRK aicina bankas vairāk izmantot riskos balstītu pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un LTRK iesniedz Finanšu ministrijai ieteikumus darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu.

Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.

SIA "Depo DIY" valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis norāda, ka “arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti

LETA, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumi var negūt zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā Latvijas valdības un Norvēģijas valdības vienošanās par līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšana var radīt situāciju, kurā Latvijas uzņēmumi strīdu rezultātā negūst zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā, informē organizāciju pārstāvji.

LTRK un LDDK vērš uzmanību, ka, izstrādājot un virzot tālākai apstiprināšanai likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu", nav izvērtēti apsvērumi, kas Latvijas uzņēmējiem atņem iespējas kompensēt savus zaudējumus no investīcijām Norvēģijā un rada negatīvu ietekmi aizsāktās strīdus lietās, kurās prasību apjoms var sasniegt vairākus simtus miljonu eiro.

Tādēļ organizācijas valdības pārstāvjus aicina balsot pret vai atturēties, lemjot par šo likuma projektu, pirms atbildīgi nav izvērtēts jautājums, vai šī likuma pieņemšana neietekmēs aizsāktos investīciju strīdus ar Norvēģiju iztiesāšanu un kompensācijas piedzīšanu Latvijas uzņēmējiem par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš pauda, ka Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas ir fantastisks panākums, taču Saeimas lēmums pirmdienu noteikt par svētku dienu radīs zināmu haosu.

Rostovskis stāstīja, ka pirms Saeimas lēmuma ar viņu sazinājies arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), informējot par domu pirmdienu noteikt par svētku dienu, taču Rostovskis rekomendējis atstāt darbadienas plānošanu uzņēmumu un iestāžu pārziņā.

"Mana rekomendācija bija atstāt darbadienas menedžēšanu katra uzņēmuma, iestādes rokās. Skaidrs, ka mēs visi esam priecīgi, bet uzņēmumi bija plānojuši darbus, ir kaut kāds ritms. Šobrīd, kad tā ir oficiāla brīvdiena, daudziem būs zināms haoss," sacīja LTRK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FSMTALKS 2022: vadošais izbraukuma pakalpojumu pārvaldības forums

FSMTALKS ir veltīts izbraukuma apkalpošanas un servisa pakalpojumu pārvaldības nozarei, pulcējot vadošos ekspertus, lai dalītos zināšanās un veidotu ciešākus sadarbības tīklus. Vienas dienas pasākumā kopumā būs iespēja dzirdēt 14 pieredzes stāstus, piedalīties aktīvāko klausītāju viktorīna un nozares līderu paneļdiskusijā.

Frontu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā pasākumā piedalīsies nozares pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā Samsung, DATI Group, Ram Mount, Rīgas namu pārvaldnieks, Scandit, Alliance for Recruitment un daudziem citiem. Reģiona nozares profesionāļi tiksies viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel Rīgā 2022. gada 1. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas atveseļošanas un noturības plāna programmu ieviešana tiek nepamatoti kavēta

Db.lv, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (ANM) programmu ieviešanas kavēšanai, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un septiņas eksportējošo nozaru asociācijas (LETERA, LIKTA, LKF, LAĶĪFA, MASOC, LPUF, LEEA) iesniegušas kopīgu vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministrei un finanšu ministram, kurā aicina veikt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadības un attiecīgo Finanšu ministrijas amatpersonu nomaiņu.

Eiropas Savienības finanšu līdzekļi Latvijas izaugsmei un attīstībai ir būtiski un nozīmīgi – īpaši šajā mūsu tautsaimniecībai tik sarežģītajā laikā. Ir nepieņemami un nav attaisnojami, ka Latvijas ekonomiskais izrāviens tiek kavēts no valsts pārvaldes puses. Koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem, ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai. Un tā vietā, lai koncentrētos uz ekonomisko transformāciju, Latvijas konkurētspējas atpalicība no reģiona valstīm turpinās pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

19. aprīlī vairāk kā 200 dalībnieki no 12 Eiropas valstīm ieradīsies Rīgā, lai pārstāvētu savus uzņēmumus Starptautiskajā skolēnu mācību festivālā un tirdziņā Cits Bazārs.

Pasākuma dienā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Itālijas, Īslandes, Nīderlandes, Maltas un Latvijas. Ar Unicef projekta Uplift Youth atbalstu festivālā piedalīsies arī jaunieši no Ukrainas.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir vieta, kur Latvijas skolēniem ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no dažādām valstīm, kurus arī aizrauj uzņēmējdarbība, iegūt kontaktus un smelties iedvesmu savu prasmju un sava produkta attīstībai,” pauž festivāla organizators, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Indriksone: valsts pārvaldei ir jāiznāk no saviem kabinetiem un jāiet pie uzņēmējiem!

Db.lv, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ikgadējā valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīgā iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” notiks no š.g. 13. jūnija līdz 16. oktobrim, kad četru mēnešu garumā abas puses varēs vienoties par sev ērtāko tikšanās laiku un vietu vai tikties vairākkārt, ja nepieciešams, lai pārrunātu uzņēmējiem aktuālos problēmjautājumus un rastu risinājumus, informē Ekonomikas ministrija.

Šobrīd uzņēmēji aicināti sākt pieteikšanos dalībai iniciatīvā, aizpildot Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēto anketu.

Abu pušu pieteikšanās noslēgsies š.g. 29. septembrī. Attiecīgi valdības un valsts pārstāvju tikšanās ar uzņēmējiem notiks laika posmā no š.g. 13. jūnija līdz 16. oktobrim.

“Ierēdnim ir jābūt uzņēmēju draugam un sabiedrotajam. Lai šī savienība veidotos, valsts pārvaldei ir jāiznāk no saviem kabinetiem, jāiet pie uzņēmējiem, lai iepazītu viņu darba ikdienu, paskatītos un novērtētu Latvijas uzņēmējdarbības vidi “uzņēmēja acīm”. Valsts iestāžu pienākums ir būt pastāvīgā dialogā ar uzņēmējiem, lai kopā varam reaģēt un proaktīvi rast risinājumus iepriekš neparedzētām situācijām, kā arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sagatavot tādus atbalsta pasākumus, kas sekmētu uzņēmumu izaugsmi, inovāciju attīstību, konkurētspējas un eksporta spējas kāpumu,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru