Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.
LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.
Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.
LTRK ieskatā, dalīti savāktie atkritumi, kas rodas tirdzniecības vietās, tā īpašību un apjoma ziņā ir pielīdzināmi citiem sadzīves atkritumiem un to apsaimniekošanas kārtība nav atšķirīga no citiem atkritumu radītājiem. Tikai liela iepakojuma apjoma gadījumā var būt nepieciešamība piemērot specifiskas atkritumu apsaimniekošanas metodes vai ir saprātīgi pieļaut izņēmumu šo atkritumu apjomu apsaimniekot atšķirīgi no pārējo atkritumu radītāju atkritumiem, vēstulē pauž LTRK.
AS likumprojekta anotācijā norāda, ka patlaban noteiktās 20 tonnas izlietoto iepakojumu komercdarbības vietā nodot pārstrādei pieļauj tādiem lieliem tirgotājiem kā "Maxima" un "Rimi".
Opozīcijas deputāti grozījumu nepieciešamību pamato ar vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķiem, kas paredz atkritumu samazināšanu un to prioritāru pārstrādāšanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.
Komercdarbības veikšanas vietā izlietotā iepakojuma apjoma sliekšņa piecu tonnu apjomā noteikšana palielinātu pārstrādei nodotā izlietotā iepakojuma apjomus, jo arī mazāki tirgotāji varētu nodot savas komercdarbības veikšanas vietā radīto izlietoto iepakojumu tieši pārstrādes veicējam, uzskata deputāti.