Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Ziniet cik daudz valstī var uzturēt par 2 miljardiem eiro? Tas ir, piemēram, piecas reizes vairāk nekā visi Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumi 2022. gadā. Un tas ir krietni vairāk par visiem Veselības ministrijas izdevumiem gadā. Un tas vairāk kā divas reizes pārsniedz visu mūsu aizsardzības budžetu. Vārdu sakot, par 2 miljardiem var paveikt daudz.

Bezskaidras naudas sabiedrība būtiski palielinātu nodokļu nomaksu

Tātad – samazināt ēnu ekonomiku ir vērts. Un ir izcils līdzeklis kā to izdarīt – tā ir bezskaidras naudas sabiedrība. Tas tādēļ, ka bezskaidras naudas norēķini ir pilnībā izsekojami, kas ēnu ekonomiku padarītu par ievērojami grūtāk un dārgāk īstenojamu.

Tikai elektroniski maksājumi nesalīdzināmi stiprinātu nodokļu administrācijas darbu. Apkopojot un strukturējot elektronisko maksājumu datus vienotā datu bāzē–ar automatizētu IT risinājumu palīdzību var atrast nodokļu nomaksas riskus šādā strukturētā datu bāzē būs salīdzinoši viegli un efektīvi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau šobrīd patiesībā saņem un pārbauda banku kontu informāciju par katru Latvijas ekonomikas dalībnieku un arī datu analītika VID salīdzina iedzīvotāju ienākumu un izdevumu atbilstību. Tikai bezskaidras naudas norēķini un, potenciāli nākotnē, maksājumu informācijas automātiska integrēšana ar VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) nodokļu nomaksas izsekojamību uzlabotu vēl vairāk un, kas svarīgi – automatizētu to.

“Privātums” nav pamatots arguments pret bezskaidras naudas sabiedrību

“Izsekojamība” nav labs vārds, jo it kā apdraud mūsu izpratni par “privātumu”. Taču “privātums” nav arguments, lai nemaksātu nodokļus. “Privātums” bieži tiek piesaukts, aizstāvot skaidras naudas apriti arī bez nodokļu nomaksas jautājumiem. Taču, vai tas ir pamatoti? VID jau šobrīd apstrādā tūkstošiem iedzīvotāju ienākumu nodokļu informācijas, kurās ir daudz sensitīvu personas datu. Bankās ik dienas tiek veikti tūkstošiem elektronisku maksājumu nereti par ļoti privātiem pirkumiem. Tāpat bankās atbilstības nodaļās jau ir informācija par visu klientu naudas izcelsmi. Mans arguments šeit ir tas, ka šī sistēmas strādā droši un privātie dati tajās tiek nosargāti. Proti, kad Jūs pēdējo reizi dzirdējāt, ka publiski būtu pieejami kādi personas dati no VID informāciju sistēmām vai banku kontiem? Tas visdrīzāk ir iespējams, taču tikai sarežģītu, noziedzīgu darbību rezultātā. Un no sarežģītām noziedzīgām darbībām neviens nav pasargāts arī ar skaidru naudu kabatā.

Tehnoloģijas virza dabisku pāreju uz digitalizāciju

Tehnoloģiju nepieejamība arī noteikti vairs nav arguments pret bezskaidras naudas sabiedrību. Liela daļa iedzīvotāju, tostarp seniori un iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem, lieto viedierīces un daudzi cilvēki paralēli lieto dažādus digitālus maksājumu rīkus – gan kartes, gan maksājumu kartes tālrunī, gan digitālās aplikācijas.

Tehnoloģiskais progress notiek tāpēc, ka tas noteiktus ekonomikas procesus padara efektīvākus – pretējā gadījumā tam nav pieprasījuma. Tas pats notiek maksājumu jomā – digitālie maksājumi ir lētāki un ātrāki nekā skaidras naudas aprite un attiecīgi, tehnoloģiskais progress jau pārredzamā nākotnē skaidras naudas apriti izslēgs no ekonomikas, aizvietojot to ar digitāliem norēķiniem. Šis no ekonomikas viedokļa ir dabisks process un mums ir izdevīgāk būt līderiem šajā procesā, izglītot cilvēkus un piemērot normatīvo bāzi, nevis šajā pārmaiņu vilcienā iekāpt pēdējiem, kad visi citi jau ekonomisko labumu būs guvuši un realizējuši savās ekonomikās.

Drošība bezskaidriem norēķiniem nav sliktāka par skaidrās naudas turēšanu

Reizēm dzirdam argumentu, ka digitālie maksājumi esot nedroši, tos varot “uzlauzt hakeri” un šo naudu varot izkrāpt. Patiesi, krāpšana ir problēma, taču to nozares cenšas risināt ar pastāvīgu iedzīvotāju izglītošanu un cilvēki noteikti kļūst gudrāki ar saviem elektroniskajiem maksājumu rīkiem. Turklāt, krāpšana ir pastāvējusi vienmēr – arī skaidrās naudas ekonomikā – tas nav unikāli. Turklāt, ir viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā – bezskaidras naudas sabiedrībā ar krāpšana būtu grūtāk īstenojama, jo arī izkrāptā nauda būtu jāpārved un jālieto elektroniski un to būtu daudz vieglāk izsekot un atklāt nekā gadījumos, kad maksājumu ķēdi noziedznieki var “pārraut” ar skaidras naudas izmaksu. Protams, krāpšanas riski paliks – jo daļa digitālās krāpšanas neatrodas Latvijā un lieto starptautiskus rīkus. Taču ar šiem riskiem ir iespējams cīnīties ar arvien dziļāku iedzīvotāju izglītošanu.

Visiem jāvar atvērt konts

Labs arguments pret bezskaidras naudas sabiedrību ir grūtības atvērt kontu kādā no Latvijas komercbankām. Šādi gadījumi ir ļoti, ļoti reti, taču tādi eksistē – bankas atsaka atvērt kontu, ja nevar pārliecināties par līdzekļu izcelsmi vai arī ļoti īpašos gadījumos, kad persona ir iesaistīta kādos noziegumos vai ir starptautisku sankciju sarakstos. Te jāuzsver – šādi gadījumi ir sevišķi reti. Taču arī tiem ir risinājums un Latvijā jau eksistē noteikumi par pamatkonta atvēršanu, kuru komercbankas nedrīkst atteikt nevienam. Tātad, nevajadzētu būt argumentam, ka bezskaidras naudas sabiedrība kādu izslēdz no ekonomikas.

Ir arī citi ieguvumi bez nodokļu ieņēmumiem

Bezskaidras naudas sabiedrībā ekonomiskā noziedzība kopumā kļūst grūtāk īstenojama. Vai Jūs esat dzirdējuši, ka kukuļi tiek maksāti ar pārskaitījumu? Ekonomiskie noziegumi joprojām būs iespējami, taču atkal jau tie būs daudz grūtāk īstenojami. Līdzīgi ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (“naudas atmazgāšanu”) – šobrīd bankas Latvijā un Eiropā šiem noziegumiem pievērš tik daudz uzmanības, ka “naudas atmazgāšana” kļūst ārkārtīgi grūti realizējama ar banku starpniecību. Noziedznieki visdrīzāk vēlēsies izmantot eksotisku valstu maksājumu iestādes un iespējas, taču šis jau ir cits jautājums, kas nav cieši saistāms ar Latviju kā bezskaidras naudas sabiedrību.

Papildus ieguvums ir investīciju vides uzlabošana. Ēnu ekonomikas augstais īpatsvars ir viens no iemesliem, kas atbaida lielus ārvalstu investorus. Ēnu ekonomika signalizē par iespējamu noziedzību, nodokļu nemaksāšanu, negodīgu un nevienlīdzīgu konkurenci – investori to nevēlas. Bezskaidras naudas sabiedrība investoriem dod pretēju signālu – ka šī ir moderna valsts, ar caurskatāmiem, godīgiem un paredzamiem procesiem.

Cits ieguvums ir atbilstības prasību ievērošanas vienkāršošana pašā banku sektorā. Miljoniem skaidras naudas katru dienu nonāk banku sektorā caur iemaksas automātiem un šīs skaidrās naudas aprites kontrole izmaksā daudz – un visas šīs izmaksas tiek iekļautas banku pakalpojumu cenās. Bezskaidras naudas ekonomika atbilstības procesus padarītu būtiski vienkāršākus un lētākus, kas attiecīgi būtu papildu ieguvums ekonomikai un sabiedrībai.

Paradums lietot tikai bezskaidru naudu Latvijā ir jau iesakņojies

Ko nozīmētu pāreja uz tikai bezskaidras naudas norēķiniem? Jaunu paradumu, protams. Taču šāds paradums jau ir iesakņojies un ir būtiska daļa cilvēku, kas pat nepamanītu lielas izmaiņas savā dzīvē, ja pēkšņi skaidras naudas vairs nebūtu.

Latvijas Bankas pētījums “Maksājumu radars” parāda Latvijas iedzīvotāju maksājumu paradumus. Saskaņā ar šo pētījumu, šī gada augustā 27% visu maksājumu Latvijā joprojām tika veikti skaidrā naudā. Šīs rādītājs laika gaitā ir būtiski krities – tas bija 42%, piemēram, 2017. gada februārī, un 33% pirms tikai pusgada. Arī 27%, protams, joprojām ir daudz.

Tomēr, pat neskatoties uz samērā augsto skaidrās naudas īpatsvaru, tendence ir skaidra un Latvijas iedzīvotāji pieņem jaunu paradumu maksāt ar bezskaidriem norēķinu līdzekļiem. To parāda tā paša pētījuma maksājumu statistika. Proti, bezskaidrās naudas maksājumu skaits būtiski aug – ja, piemēram, 2020. gada otrajā pusgadā Latvijā tika veikti 284 miljoni maksājumu (noapaļojot), tad 2022, gada otrajā pusgadā tie bija jau 386 miljoni. Tāpat aug arī maksājumu apjoms – 2020. gada otrajā pusgadā ar bezskaidras naudas norēķiniem tika veikti maksājumi par 94 miljardiem eiro, tad 2022. gada otrajā pusgadā – jau 142 miljardiem eiro.

Rezumējot, pāreja uz tikai bezskaidras naudas norēķiniem nozīmētu pārmaiņas – taču tās nebūtu tik revolucionāras kā varētu šķist. Vai esat pamanījuši, ka, piemēram, Londonā jau ir daudz veikalu un kafejnīcu, kurās skaidru naudu vairs nepieņem?

Jābūt pārejas periodam

Protams, ka tik vērienīga ideja nevar tikt īstenota vienā dienā. Ja Latvija šādu ceļu izvēlētos, būtu jābūt pārejas periodam, iespējams, ar laiku samazinot skaidrās naudas maksājumu slieksni, lai radītu pieradumu maksāt tikai digitāli. Tāpat iespējams, ka skaidru naudu nevajag likvidēt pavisam – to varētu atstāt kā alternatīvu maksāšanas līdzekli tiem, kas nu patiesi nevēlas bojāt maku ar maksājumu karti. Taču šajā gadījumā varētu noteikt ļoti zemu skaidras naudas maksājumu slieksni – piemēram, 10 vai 20 eiro. Šāds risinājums ļautu arī saglabāt skaidras naudas aprites infrastruktūru ārkārtas gadījumu riskiem, kas ir ārkārtīgi maz iespējami, taču teorētiski pastāv. Lai cik nepatīkami nebūtu par to domāt, kara laikā skaidra nauda var būt nepieciešama, taču visos citos gadījumos – bezskaidras naudas sabiedrība ir daudz efektīvāks risinājums. Patiesībā, ja ekonomikā kaut kas ir efektīvs, tad tas arī neizbēgami tiek īstenots.

Iespēja kļūt par līderi

Visbeidzot, bezskaidras naudas sabiedrība ir tikai laika jautājums. Latvijai tā ir iespēja rīkoties un būt par globālu piemēru svarīgu un progresīvu pārmaiņu ieviešanā. Tas ļautu no jauna definēt Latvijas lomu pasaules finanšu tirgū un izceltu Latviju kā modernu valsti. Bezskaidras naudas ekonomika un sabiedrība ir veids, kā parādīt Latvijas līderību. Un līderība iedvesmos, tostarp arī Latvijas iedzīvotājus, jo mums būs ar ko lepoties.