2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Lietuvas iedzīvotāju skaits nākamajos 25 gados varētu sarukt par 7,3%, bet gadsimtu mijā valstī dzīvos par 25,5% mazāk cilvēku nekā pašlaik, liecina Valsts datu aģentūras jaunākās prognozes.

Aplēses rāda, ka 2050. gadā Lietuvā varētu būt 2 680 200 iedzīvotāju, kas ir par 210 400 jeb 7,3% mazāk nekā šogad, savukārt 2075. gadā iedzīvotāju skaits varētu būt sarucis par 501 600 jeb 17,4% salīdzinājumā ar šā gada datiem.

Savukārt 2100. gada sākumā Lietuvā varētu būt 2 152 200 iedzīvotāju, kas ir par 738 400 jeb 25,5% mazāk nekā šogad.

Valsts datu aģentūra prognozē, ka līdz pat gadsimtu mijai Lietuvā sieviešu būs vairāk nekā vīriešu.

Saskaņā ar visticamāko demogrāfisko scenāriju līdz 2100. gadam kopējais Lietuvas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazināsies, un valsts iedzīvotāju piramīdas forma, kas atspoguļo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēc dzimuma un vecuma, arvien vairāk līdzināsies urnas formai.

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3%, bet sieviešu - par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4%.

2025. gadā Latvijā nodarbināti bija 64,5 % jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2025. gadā bija 6,6 tūkstoši.

2025. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Nodarbināti bija 57,6 tūkstoši jauniešu (2024. gadā – 56,2 tūkstoši).

2025. gadā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8 % vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2 % – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci: 52% iedzīvotāju dod priekšroku produktiem un zīmoliem, kuru cena ir zem vidējā tirgus līmeņa. Un šeit ir svarīgi paskaidrot, ko nozīmē “vidējā cena”, informē starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak”.

Piemēram, ja 10 preces tiek iegādātas par 1000 eiro un 500 līdzīgas preces – par 10 eiro, vidējā cena sanāk 29,40 eiro. Tomēr realitātē dārgāku preču iegāde koncentrējas nelielas turīgas iedzīvotāju daļas rokās, kamēr lielākā sabiedrības daļa dod priekšroku lētākiem alternatīvām.

"Mums Latvijā ir neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kas ietekmē vidējās cenas, taču lielākajai daļai šādi tēriņi nav pa kabatai,” skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa, piebilstot, ka, līdz ar to loģistikas nozarē 2024. gads iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas: pirmo reizi vēsturē Latvijā ienākošo starptautisko sūtījumu skaits pārsniedza vietējo piegāžu apjomu. Vietējie internetveikali arvien grūtāk konkurē ar starptautiskajiem milžiem, kā Aliexpress un Temu, kas piedāvā preces par ievērojami zemākām cenām. “Lai gan viedokļi var atšķirties, realitāte ir skaidra – lielai daļai iedzīvotāju noteicošais faktors ir cena, nevis kvalitāte," skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa.

Vācijas iedzīvotāju skaits 2024.gada beigās bija nedaudz zem 83,6 miljoniem, kas ir par 121 000 jeb 0,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā, piektdien paziņojis Federālā statistikas pārvalde.

Iedzīvotāju skaits pērn pieaudzis ievērojami mazāk nekā 2023.gadā, kad pieaugums sasniedza 338 000 jeb 0,4%.

Provizoriskie dati liecina, ka 2024.gadā Vācijā nomira par 330 000 cilvēku vairāk nekā piedzima. Līdzīga situācija bija arī iepriekšējā gadā.

Iedzīvotāju skaita pieaugumu atkal veicināja imigrācija, lai gan starpība starp iebraukušajiem un izbraukušajiem samazinājās no 660 000 līdz 420 000 cilvēku.

Vācijas rietumu zemēs 2024.gadā bija vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums - 0,2%, savukārt austrumu zemēs, izņemot Berlīni, iedzīvotāju skaits saruka par 0,3%. Lielākais absolūtais pieaugums bija Bavārijā, kur iedzīvotāju skaits palielinājās par 73 000.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,3 tūkstoši jeb 64,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem - par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Palielinājies arī jauniešu nodarbinātības līmenis, sasniedzot 31,9%. 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7% - par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 1. ceturksnī, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 2 tūkstošiem.

Salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21,3 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6,9 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 67,4% un 62,7%).

2025.gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 31,9%, kas ir par 2,9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,5 tūkstoši jauniešu (2024.gada 2. ceturksnī - 54,6 tūkstoši).

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Pieaugošie valsts izdevumi aizsardzībai var kalpot kā labs tautsaimniecības izaugsmes stimulators.

Ģeopolitiskās situācijas maiņa, globālie satricinājumi un neprognozējamā nākotne ir likuši mainīt prioritātes daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai, kā galveno prioritāti nosakot aizsardzību - drošību. Nenoliedzami, ka daudzus gadu desmitus ilgušais miers Eiropā ir savā ziņā iemidzinājis nozīmīgu Eiropas sabiedrības daļu. Daudzi dzīvoja ar sava veida pārliecību, ka karš šajā pasaules daļā vairs nav iespējams, tomēr jau četrus gadus realitāte ir pavisam cita. Vēl vairāk, ar aizsardzību — drošību bieži vien tika saprasta dalība NATO, gluži kā dzīvošanās zem lietussarga lietus laikā. Proti, Eiropā ir atradinājušies aktīvi darboties un domāt par drošības atbilstošu finansēšanu.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

2025. gada mājokļu tirgus kļuvis manāmi aktīvāks, liekot pircējiem lēmumus pieņemt ātrāk. Tā liecina jaunākais “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indekss.

Pirmajos trīs gada ceturkšņos kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 20%. Daļu statistikas veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien šogad. Līdz ar kārtējo EURIBOR likmes samazinājumu pavasarī, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks. Analizējot mājokļu tirgus tendences gada griezumā, “Latio” eksperti fiksējuši paradoksu: lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvija ir ES līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 362 954 iedzīvotāju, kas ir par 7041 mazāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Igaunijā pērn reģistrēti 9092 jaundzimušie un 15 427 mirušie. Saskaņā ar reģistrētajiem migrācijas datiem valstī ieradās 11 298 cilvēki, bet valsti atstāja 12 004 cilvēki. Salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazinājies dzimušo, mirušo un imigrantu skaits, turklāt pirmo reizi kopš 2014. gada migrācijas saldo Igaunijā bija negatīvs.

Jaundzimušo skaits bija par 600 jeb 6% mazāks nekā 2024. gadā. Statistiķi norādīja, ka dzimstība krasi sāka samazināties 2022. gadā un pērn otro reizi Igaunijas vēsturē jaundzimušo skaits nepārsniedza 10 000. Pirmoreiz 10 000 jaundzimušo skaits netika sasniegts 2024. gadā.

Vienlaikus dati liecina, ka dzimstības kritums bija lēnāks. 2024. gadā jaundzimušo skaits gada salīdzinājumā samazinājās par vairāk nekā 1200 jeb nepilniem 12%, bet pērn kritums bija par 600 jeb 6%.

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

Nodarbināto kopskaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā pieaudzis par 5,6 tūkstošiem cilvēku, bet nodarbinātības līmenis – par 0,6 procentpunktiem. Bezdarba līmenis 2025. gadā bijis 6,99%, kas pēc būtības ir tas pats, kas bija gadu iepriekš.

Latvijā 2025. gadā nodarbināti bija 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn arī bija nodarbināti 6,6 tūkstoši cilvēku, bet viņi kopējās tabulās un aprēķinos netiek ņemti vērā.

Atgūšanās pēc pandēmijas