Jaunākais izdevums

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pērn nomira 28 031 cilvēks - par 2 700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021.gadā - 34 600 - par 19,0% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies (no 17,2 tūkstošiem 2021.gadā līdz 13,5 tūkstošiem pērn).

2023.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2 415 cilvēkiem, starp kuriem 2 051 ir Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits valstī saruka uz pusi - 18,7 tūkstoši (t.sk. 4 353 Ukrainas kara bēgļi) - salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu 2022.gadā - 38,7 tūkst., kad pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23,5 tūkstoši kara bēgļu. Aizbraucēju skaits no Latvijas arī samazinājās, un 2023.gadā tie bija 16,3 tūkstoši (t.sk. 2 302 bēgļi) jeb par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Eiropas Savienības Latvijā iebrauca 3,9 ‘tūkstoši jeb 21,0% no visiem iebraucējiem. No Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5,1 tūkst. jeb 27,4% (par 79,7% mazāk nekā 2022.gadā), no tiem 4,7 tūkstoši bija no Ukrainas. No Neatkarīgo Valstu Sadraudzības³ (NVS) valstīm - 3,7 tūkst. jeb 19,6% (par 11,6% mazāk nekā 2022.gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1,7 tūkst. jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes ieradās 2,7 tūkst. jeb 14,6%. No citām valstīm ieradās 3,3 tūkst. jeb 17,4%.

2023.gadā 8,2 tūkst. jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022.gadu remigrantu skaits ir samazinājies - par 1,1 tūkst., bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieaudzis par 19,7 procentpunktiem.

No 16,3 tūkstošiem aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023.gadā devās 9,6 tūkst. jeb 59,0%, kas bija par 17,0% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm - uz Vāciju emigrēja 2,3 tūkst. (2022.gadā - 2,9 tūkst.),uz Apvienoto Karalisti 2,2 tūkst. (2022.gadā - 2,6 tūkst.). Savukārt 2023.gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm - par 34 cilvēkiem jeb 11,6%.

Arvien straujāk sarūkot dzimstībai, 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 7 661, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 15,6%. Par 8 004 mazāks kļuva arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem, un viņu īpatsvars bija 61,6%. Savukārt senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4 539, sasniedzot 22,8% no iedzīvotāju skaita. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,1 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē.

2023.gadā samazinājās Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi - par 2,3%, poļi - par 1,9%, krievi - par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga - par 5,2%.

Latviešu skaits samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024.gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023.gada sākumā - 62,4%) no visiem iedzīvotājiem.

No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% - ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% - Krievijā, 2,8% - Ukrainā, 1,9% - Baltkrievijā.

94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7 278 jeb 2,0% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% - Apvienotajā Karalistē, 0,3% - Īrijā un Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,2% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš - 86,1%), 9,0% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi - 9,3%), 1,9% - Krievijas pilsoņi (2,0%), 2,8% - citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi). 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 76,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 46,8%, un tikai 38,2% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

2024.gada sākumā 49,0% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn valstī dzīvoja 1 milj. 307 tūkst. jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 565 tūkst. jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse (45,9%) valsts iedzīvotāju.

2023.gadā iedzīvotāju skaits saruka visos reģionos - visvairāk Latgalē - par 1,6% jeb gandrīz 4 tūkst., Vidzemē - par 0,9% jeb 2,6 tūkst., Kurzemē - par 0,9% jeb 2,4 tūkst., Zemgalē - par 0,9% jeb 2 tūkst. un vismazāk Rīgas reģionā - par 107 cilvēkiem.

Rīgā dzīvo 605 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3% no pilsētu iedzīvotājiem.

Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā - par 1,9% jeb 996 cilvēkiem. Pārējās valstspilsētās tas saruka: Daugavpilī - par 1,3% jeb 1 tūkstoti, Jēkabpilī - par 1,3% (286), Ventspilī - par 1,0% (314), Rēzeknē - par 0,9% (247), Valmierā - par 0,9% (209), Rīgā - par 0,7% jeb 4,2 tūkst., Liepājā - par 0,6% (408), Ogrē - par 0,5% (117) un Jelgavā - par 0,2% (135). Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija piecās valstspilsētās - Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Liepājā.

2023.gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados - Mārupes, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Siguldas, Ķekavas, Olaines, un vienā Vidzemes reģiona novadā - Saulkrastu. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā par 2,7% jeb 959 cilvēkiem.Visos šajos novados bija pozitīva migrācijas starpība, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ādažu novados. Pozitīva migrācijas starpība vēl bija arī Talsu, Ogres un Valkas novadā.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres - 57,7 tūkst. un Valmieras - 50,3 tūkst. novadi. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā (43,6 tūkst.) un Cēsu un Bauskas novadā (katrā 40,9 tūkst.). Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita - Varakļānu novads ar 2,9 tūkst. iedzīvotāju un Valkas novads ar 7,5 tūkst. iedzīvotāju.

Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars bija Rīgas reģionā - 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bet to skaits 2023.gadā samazinājās par 2,4% jeb 3,4 tūkstošiem.Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē - 13,3%, kur to skaits arī visairāk saruka - par 3,7% jeb 1 236 bērniem.Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,8% Jelgavā līdz 14,2% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads - 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā - attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%.

Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15-63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Rīgas reģionā - par 1,1 tūkst., bet visvairāk samazinājās Latgalē - par 3,5 tūkst. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā ir Valkas novadā (57,0%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,3%).

Visos reģionos, izņemot Rīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju ir virs 64 gadiem (visvairāk Latgalē - 25,4%, vismazāk Rīgā - 21,6%). Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Daugavpilī un Ventspilī (25,8% katrā), bet vismazākais - Jelgavā (21,3%). Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados - attiecīgi - 28,3% un 28,0% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā - 11,3%.

Gan Igaunijā, gan Lietuvā pērn joprojām pieauga iedzīvotāju skaits gan Ukrainas kara bēgļu, gan arī no citām valstīm iebraukušo dēļ. Igaunijā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,375 milj. un valstī iebrauca 26 399 personas, bet emigrēja 12 543 personas. 2023.gadā arī Igaunijā novērots rekordzems dzimušo skaits - nedaudz mazāk nekā 11 tūkstoši jaundzimušo.

Savukārt Lietuvā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,886 milj., kas ir par 29 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Iebraucēju skaits valstī pārsniedza aizbraucēju skaitu par 44,9 tūkstošiem. Jaundzimušo skaits Lietuvā 2023.gadā bija 20,6 tūkstoši - par 1,4 tūkstošiem jeb 6,5% mazāks nekā 2022.gadā.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra un citu administratīvo avotu datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieaudzis uzņēmumiem izsniegtais SEB finansējums reģionos

Db.lv, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot jaunas norādes par procentlikmju dinamikas virzienu un ASV tehnoloģiju milža "Nvidia" peļņas rādītājus.

Akciju tirgi pēdējās tirdzniecības sesijās ir sasnieguši jaunus rekordus, un daži investori otrdien izmantoja izdevību fiksēt peļņu.

Kāpumu akciju tirgos veicināja ASV inflācijas samazināšanās līdz 3,4% aprīlī, kas vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Pasaules naftas cenas kritās, bet ASV dolāra vērtība maz mainījās.

Vara cena turējās tuvu pirmdien sasniegtajam rekordam, bet zelta cena nedaudz samazinājās pēc pirmdien sasniegtā rekorda. Sudraba cena bija tuvu 11 gadu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 39 872,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5321,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 832,62 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pārāk maz krājam un neizmantojam iespēju pelnīt?

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas iedzīvotāji pēdējos gados aizvien retāk izmanto skaidru naudu, turklāt lielākā daļa skaidru naudu lieto tikai dažas reizes mēnesī, liecina aptauja, ko pēc Igaunijas bankas LHV pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor".

58% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī, bet 18% to lieto vienu vai divas reizes nedēļā.

Skaidrās naudas lietošanas biežums Igaunijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados samazinājies - ja 2018.gadā 16% iedzīvotāju skaidru naudu lietoja katru dienu, tad 2024.gadā šis rādītājs ir 10%. Tāda pati tendence vērojama arī to iedzīvotāju vidū, kuri skaidru naudu izmanto reizi vai divas reizes nedēļā, - ja 2018.gadā to darīja 36% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 18%.

Tomēr palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī: ja 2018. gadā tie bija 41% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars ir jau 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu tirgus gatavs izrauties no EURIBOR ēnas

Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.

Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.

Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ.

Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzimstības un laulību skaits Vācijā pērn sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, liecina ceturtdien publicētie Federālās statistikas pārvaldes ("Destatis") dati.

2023.gadā Vācijā dzimuši aptuveni 693 000 bērnu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gada. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, kad piedzima 738 819 bērni, dzimstība samazinājusies par 6,2%.

Tikmēr Austrumvācijā, salīdzinājumā ar 2012.gadu dzimstība pērn sarukusi par 9,2%, dzimušo skaitam sarūkot no 86 227 līdz aptuveni 78 300. Tas ir daudz krasāks kritums nekā Vācijas rietumos, kur dzimstība samazinājusies pa 5,9% no 616 863 līdz apmēram 581 000 dzimušo.

Martā Federālais Populācijas pētījumu institūts paziņoja, ka bērnu skaits uz vienu sievieti laikā no 2021. līdz 2023.gadam sarucis no 1,57 līdz 1,36.

Neskatoties uz dzimstības samazināšanos, imigrācijas rezultātā Vācijas iedzīvotāju skaits 2023.gadā pieaudzis par 300 000 cilvēku, un gada beigās sasniedza 84,7 miljonus, norāda "Destatis".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Komentāri

Pievienot komentāru