Jaunākais izdevums

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

“Ķekavas apvedceļa izbūve būs pirmais nozīmīgais publiskās un privātās partnerības projekts Latvijā, bet noteikti ne pēdējais. Šis projekts ir īpaši svarīgs, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu ātrgaitas valsts autoceļu tīklu Latvijā, kā tas ir paredzēts mūsu valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam. Jaunais apvedceļš ne tikai uzlabos savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām un saīsinās brauciena laiku starp tuvumā esošajām pašvaldībām, bet arī novirzīs satiksmi ap blīvi apdzīvotām vietām un palielinās ceļu satiksmes drošību,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Līgumu parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupa, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un valdes loceklis Gundars Kains, un akciju sabiedrības Kekava ABT valdes locekļi – Armands Sviķis un Juris Frīdmanis. Parakstīšanā piedalījās arī AS Kekava ABT valdes priekšsēdētājs, TIIC partneris Hugo Espinheira Silveira, kā arī Nordic Investment bank (NIB) prezidents Andrē Kūsveks un Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārstāve Marina Ismaila. Publiskais partneris šajā projektā ir valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Līguma parakstīšana 16.jūlijā sākās plkst. 9.30 un ilga līdz plkst. 17.30. Tās gaitā tika parakstīts partnerības līgums un 14 pielikumi tam. Šodien arī tika fiksētas likmes starptautiskajos finanšu tirgos, atbilstoši kurām tika precizētas un apstiprinātas līgumā projekta izmaksas.

“Parakstītais PPP līgums ir LVC komandas piecu gadu intensīva darba rezultāts. Pirmais Baltijā PPP projekts ceļu būvniecībā pēc DBFM modeļa tiks īstenots Latvijā, piesaistot finansējumu no Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas. Esmu pateicīgs par milzīgu darbu visai komandai, kas strādāja pie projekta, šī ir unikāla pieredze, un tas palīdzēs mums nākotnē realizēt arī citus projektus, izmantojot PPP modeli. Šodien sākas projekta jauns posms – Ķekavas apvedceļa projektēšana un būvniecība. Projektēšana jau notiek un jau šī gada beigās plānots uzsākt būvdarbus. Tā ir laba ziņa gandrīz 30 tūkstošiem autovadītāju, kas ikdienā šķērso šo ceļa posmu. Apvedceļš arī uzlabos savienojamību Bauskas virzienā, atslogojot no tranzīta satiksmes Ķekavu,” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Par projekta atskaites punktu var uzskatīt 2016. gada 10. martu, kad Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 “Par valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu”. Tomēr projekta priekšdarbi tika aizsākti vēl pirms vairākiem gadiem, piemēram, gatavojot projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus 2015. gadā. Savukārt pērn 11. augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, tādējādi piešķirot nepieciešamo finansējumu.

Šā gada 8. jūlijā arī tika saņemts atkārtots EUROSTAT viedoklis, kas apliecina, ka PPP līgums atbilst ārpusbilances uzskaitei no Latvijas Republikas valsts kopējo saistību viedokļa saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu[1] (EKS 2010).

“Publiskā un privātā partnerība daudzviet Eiropā tiek izmantota lielu infrastruktūras projektu īstenošanai. Tagad arī Latvija pievienojas šo valstu pulkam, pierādot, ka spēj paveikt komplicētus projektus ar privātā kapitāla piesaisti. Esam uzticams partneris investoriem. Ķekavas apvedceļš dos pienesumu tautsaimniecībai, jo padarīs raitākus kravu pārvadājumus, samazināsies laiks, kas cilvēkiem jāpavada ceļā, uzlabosies mobilitāte un Rīgas sasniedzamība,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības jautājumos Valdis Dombrovskis saka: “Gandarījums par to, ka Investīciju plāns Eiropai sniedz finansiālu garantiju EIB, lai atbalstītu Ķekavas apvedceļa būvniecību, kas būs pirmā liela mēroga publiskā un privātā partnerība Baltijā. Tā nodrošinās efektīvu autotransporta savienojumu starp Rīgu un Lietuvas robežu. Šis ieguldījums stiprinās gan Latvijas, gan Eiropas transporta tīklu, tādējādi veicinot ekonomisko un teritoriālo kohēziju ES.”

Publiskās privātās partnerības iepirkums tika uzsākts 2018. gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, t.i., iesniegt sākotnējo tehnisko un finanšu piedāvājumu. Sākotnējo piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, kuri arī tika uzaicināti piedalīties sarunās ar pasūtītāju, lai pilnveidotu piedāvājumu, vienlaikus uzturot spēkā tā atbilstību Iepirkuma atlases nolikuma prasībām. Pēc sarunām pretendenti sagatavoja labākos un galīgos piedāvājumus.

Kritērijs ar lielāko īpatsvaru, pēc kura tika vērtēti iesniegtie piedāvājumi, bija cena. Tas veidoja 80% no novērtējuma īpatsvara, savukārt 20% veidoja atbilstība dažādiem papildu kritērijiem, piemēram, būvdarbu veikšanas ilgums, satiksmes organizēšana būvdarbu laikā, ikdienas uzturēšanas darbu organizēšana, kvalitātes un risku vadība un citi.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus, Kekava ABT izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē. Kā dažus no piemēriem var minēt Spānijā īstenoto ātrgaitas autoceļu starp Gerediagas un Elorrio pilsētām Spānijas ziemeļos (īstenots pēc tā paša modeļa kā Ķekavas apvedceļš), autoceļa A150 Ecalles–Alix–Barentina posmu Francijas ziemeļos un citus. Pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir AS A.C.B. un SIA Binders.

Manuels Karī (Manuel Cary), TIIC vadošais partneris, norāda: “Kā Eiropas mēroga infrastruktūras un sociālo projektu investori, mēs esam izveidojuši būtisku pieredzes portfeli, kas ietver virkni ceļu būves projektu Īrijā, Francijā, Polijā, Spānijā un Portugālē, kā arī inovāciju centru netālu no Parīzes, pilsētas tramvaju pakalpojumu Spānijā un automašīnu stāvvietu risinājumus Spānijā un Itālijā. Mēs esam priecīgi, ka varam ar Latvijas projektu papildināt privātās publiskās partnerības iniciatīvu piemērus, kas ļauj valdībām izmantot privātā sektora ieguldījuma ieguvumus patiesi sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanā. Mēs redzam Latviju un citas Baltijas valstis kā straujas izaugsmes reģionu, un mūsu mērķis ir Latvijā likt lietā ne tikai mūsu darbības un finanšu zināšanas, bet arī mūsu pieeju un labāko praksi vides ilgtspējas, sociālajos un pārvaldības jautājumos.”

Armands Sviķis, ACB Grupas operatīvais vadītājs un AS Kekava ABT valdes loceklis uzsver: “Šī PPP projekta izstrāde veido unikālu, pirmreizēju pieredzi Latvijas būvniecības nozarei, apvienojot augstākā līmeņa kompetences projektēšanā, būvniecībā, uzturēšanā, finanšu un projekta vadībā. Jāatzīmē arī, ka PPP projekts radīs ievērojamu skaitu jaunu darbavietu gan tieši, būvniecības un ceļa uzturēšanas laikā, gan netieši, ņemot vērā infrastruktūras projektu nozīmi tautsaimniecībā. Būtiski, ka šis projekts paver mums arī iespējas eksportēt PPP projektu īstenošanas pieredzi citās valstīs. Bijām uzņēmušies risku un jau pirms laika uzsākām projektēšanas darbus, tāpēc savlaicīgi, jau šogad varēsim uzsākt būvdarbus un 2023.gadā griezt lentu, atklājot jaunu ceļa posmu.”

Juris Frīdmanis, SIA Binders valdes loceklis, atzīmē: “Var droši teikt, ka šis būs objekts, kas ļaus Latvijas transporta infrastruktūras būvniecības nozari pacelt jaunā kvalitātes līmenī. Mūsu veidotais konsorcijs būs atbildīgs par šī objekta veiksmīgu ekspluatāciju turpmākos 23 gadus, tāpēc objekta projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai jāpieiet ar vislielāko atbildību. Pirmo reizi Latvijas vēsturē izmantosim mūsdienīgāko ceļu kvalitātes uzraudzības sistēmu, kas tiešsaistes režīmā kontrolēs gan laikapstākļus, gan ceļa seguma kvalitāti, gan transporta plūsmu un citas būtiskas lietas, rūpējoties par ceļa lietotāju komfortu. Ticu, ka šis projekts būs labs piemērs privātajai un publiskajai partnerībai arī citiem turpmākiem projektiem, kuros visas puses apliecinās savu profesionalitāti un spēju sadarboties kopēja sabiedrības labuma vārdā.”

Līguma parakstīšanas procedūra aizņēma divas dienas. 15. jūlijā tika parakstīts finansēšanas līgums starp projekta finansētājiem – Eiropas Investīciju banku (EIB), Ziemeļu Investīciju banku (NIB) un privāto partneri akciju sabiedrību Kekava ABT. Savukārt 16. jūlijā tika parakstīts PPP līgums ar 14 pielikumiem, kā arī informācijas apmaiņas līgums. Abās dienās līgumu parakstīšanā tika iesaistīti vairāk nekā 20 speciālisti.

EIB viceprezidents Tomass Estross (Thomas Östros) komentē: “Šis projekts ir ļoti svarīgs ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem. Ceļu satiksmes drošībai un ekonomiskajam progresam vienmēr vajadzētu iet roku rokā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc banka atbalsta šādu attīstību. Fakts, ka šis ir pirmais šāda mēroga PPP projekts Baltijā, paver ceļu līdzīgiem projektiem nākotnē.”

“Minētais ceļš E67 ir svarīgs starptautisks koridors un stratēģiski nozīmīgs ceļš, jo īpaši mūsu Baltijas valstīm. Ķekavas apvedceļa projekts ir pirmais lielais PPP projekts Latvijā, un tādējādi tas var kalpot par stimulu citiem lielākiem infrastruktūras projektiem reģionā,” norāda Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks.

Kā juridiskais un finanšu konsultants privātās un publiskās partnerības projekta „E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai tika atklātā konkursa rezultātā tika piesaistīts SIA Deloitte Latvia, piesaistot arī konsultantus no Deloitte Financial Advisory (Dānija), Deloitte CVBA (Beļģija), kā arī Laga CVBA (Beļģija) un zvērinātu advokātu biroju LarkLaw partneris.

Andris Liepiņš, Deloitte Latvia direktors un PPP projekta Ķekavas apvedceļš starptautiskās konsultantu komandas vadītājs: “Deloitte kā vadošais konsultants šī projekta ieviesējam ir patiesi gandarīts par kopā paveikto. Esmu pārliecināts, ka šī neatsveramā pieredze, kuru guvusi visas projektā iesaistītās puses un institūcijas, kalpos par pamatu citiem infrastruktūras projektiem Latvijā. Savukārt, spēja un uzdrīkstēšanās īstenot šāda mēroga projektu, kā arī rezultāts, būs atspēriena punkts infrastruktūras projektu īstenošanai reģionā.”

“Ciešā komandas darbā esam radījuši ko pirmreizēju – pirmo ceļu infrastruktūras PPP projektu Latvijā. Tas atbilst vienam no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem – ārpusbilances uzskaites prasībām. Plecu pie pleca ar LVC un Deloitte, esam spējuši strukturēt PPP projektu atbilstoši nepilnam simtam noteikumu par risku pārnesi. Turklāt iecerētos finanšu un tehniskos risinājumus esam iedzīvinājuši PPP līgumā, kāds līdz šim Latvijā vēl nav tapis. Šo gadu laikā esam mācījušies paši un dalījušies pieredzē gan Latvijā, gan plašāk Baltijā. Esam devuši piepildījumu sev būtiskai vērtībai – dot pienesumu un radīt auglīgu vietu turpmākai valsts izaugsmei,” tā Dace Cīrule, ZAB LarkLaw partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA: Publiskais sektors būtu ieinteresēts īstenot dažādus PPP projektus

Db.lv, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Līdz ar noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu par Ķekavas apvedceļa izbūvi Latvijā esam spēruši ievērojamu soli šīs jomas attīstībā," teic Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.

Viņa cer, ka veiksmīga šī projekta īstenošana iedrošinās arī citu ieceru realizācijai izmantot valsts un privāto partneru sadarbības iespējas, kas balstās abpusēji izdevīgā resursu apvienošanā efektīvai mērķu sasniegšanai.

Noslēgtais publiskās un privātās partnerības (PPP) līgums par 17,5 km garā Ķekavas apvedceļa būvniecību ātrgaitas satiksmes nodrošināšanai ir pirmā vienošanās, kas tiek īstenota atbilstoši PPP likumam.

Lai šī sadarbības forma Latvijā arvien tiktu attīstīta un popularizēta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) arī šogad turpina publisko un privāto partneru sadarbības iespēju izzināšanu, kā arī gada nogalē rīkos PPP jomai veltītu konferenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas

Māris Ķirsons, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu

Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.

Var būt slimnīcas kā PPP

Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļa A7 pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro

LETA, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā PPP projektu

Db.lv, 02.06.2021

Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

2023. gadā līdz Ķekavai bez korķiem 

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens...

“Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem.

Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru