Jaunākais izdevums

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Pēc jaunu ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas augstajā ceturtajā vietā Eiropā, uzreiz aiz Monako, Īrijas un Luksemburgas, kamēr Lietuva ir sestajā pozīcijā, bet Igaunija – piecpadsmitā. Pēc jaunradītu darba vietu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas piektajā vietā – aiz Beļģijas, Lietuvas, Francijas un Īrijas.

EY pētījumā dati parāda, ka 68% investoru, kuriem jau ir klātbūtne Baltijā, plāno šogad to paplašināt. Šajā ziņā Baltijas valstu starpā atšķirības ir ļoti nelielas – šādi plāni ir 69% investoru Latvijā, 71% Lietuvā un 64% Igaunijā.

Baltijā kopumā 62% investoru uzskata, ka nākotnes izaugsme investīciju piesaistē saistāma ar digitālo ekonomiku, proti, IT, telekomunikācijām un mediju nozarēm, kam seko mobilitātes nozare, kuru par nākotnes virzītāju uzskata 37% investoru, bet vēl 28% uzskata, ka investīcijas veiksmīgi tiks piesaistītas plaša patēriņa nozarēs, ieskaitot pārtikas ražošanas un lauksaimniecības jomās.

Latvijā digitālās ekonomikas nozīmi investīciju piesaistē izceļ 49% investoru, mobilitātes nozari – 38%, bet plaša patēriņa ražošanas nozares – 36%. Latvijā nedaudz augstāk kā citviet Baltijā tiek vērtēta arī enerģētikas nozare, kuru par potenciāli pievilcīgu uzskata 15% investoru, kamēr Igaunijā un Lietuvā to atzīmē vien 6%.

“Mūsu pētījums apstiprina, ka vairums investoru Baltijā jau plāno savas digitālās transformācijas programmas – to mums norādīja 56% investoru, bet vēl 17% jau to īsteno šobrīd vai ir nesen to pabeiguši. Latvijā digitālās transformācijas ieceres šobrīd ir 68% ārvalstu investoru un likumsakarīgi, ka pārliecinošs vairākums ārvalstu investoru norāda, ka ieguldījumu plāniem svarīgas vai vismaz mēreni svarīgas ir valstī pieejamās digitālās prasmes – Latvijas gadījumā to norāda deviņi no desmit investoriem, kas saskan ar situāciju Baltijā kopumā,” saka G. Krols.

Tomēr pētījums iezīmē arī vairākus jautājumus, kas prasa uzmanību, piemēram, 58% Baltijas investoru uzskata, ka Latvijas pievilcība investīcijām tuvāko trīs gadu laikā pasliktināsies, kamēr tikai 33% domā, ka tā uzlabosies. Situācija ir nedaudz labāka Baltijā kopumā – šeit 42% respondentu sagaida Baltijas investīciju vides pievilcības pasliktinājumu un 37% domā, ka tā uzlabosies.

Līdztekus, 73% investori ar klātbūtni Baltijā uzskata, ka Latvija nemaz vai drīzāk neīsteno investīciju politiku, kas pievilinātu jaunus ieguldījumus. Latvijas gadījumā šādu mērķtiecīgu politiku ir pamanījuši vien 27% investoru. Vislabākie rādītāji šajā ziņā ir Lietuvai, kur 60% investoru uzskata, ka valsts īsteno investīcijas veicinošu politiku, kamēr par Igauniju tā domā 36% respondentu.

Latvijas gadījumā situāciju varētu uzlabot jaunu investīciju atbalsta instrumentu ieviešana. Viens no piemēriem ir šogad ieviestais “Zaļā koridora” princips, kurš paredz samazināt administratīvos šķēršļus un būtiski paātrināt investīciju projektu realizācijas laiku.

EY Attractiveness Survey Europe pētījums tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk kā 10 000 ziņu avotus, gan aptaujājot 550 starptautiskus investīciju lēmumu pieņēmējus un 150 investorus ar klātbūtni Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers prognozē investīciju darījumu apjoma samazināšanos Baltijā līdz 1,25 miljardiem eiro

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Baltijā šogad samazināsies līdz 1,25 miljardiem eiro, otrdien "Baltic Real Estate Leaders Forum" pasākumā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Colliers" investīciju vadītāja Baltijā Anžela Koļesņikova.

Viņa atzina, ka šī prognoze ir veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, taču vienlaikus varot paredzēt, ka investoru interese nenoslāps un investīcijām plānotais kapitāls pavisam nepazudīs.

Koļesņikova norādīja, ka pērn bija vērojams iespaidīgs investīciju darījumu apjoma kāpums, sasniedzot divus miljardus eiro. Pērn trīs Baltijas valstīs veikti 402 investīciju darījumi salīdzinājumā ar 226 darījumiem 2020.gadā, kad kopējais darījumu apjoms bija 1,1 miljards eiro.

Tāpat pērn būtiski pieauga lielo darījumu skaits - ja 2020.gadā Baltijas valstīs tika veikti 11 darījumi ar komercīpašumiem ar apjomu virs 20 miljoniem eiro, tad pērn notika 24 šādi darījumi, informēja Koļesņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IPO tirgi strauji atdziest un sākas nogaidīšanas periods

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 01.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos visā pasaulē novērojams būtisks aktivitātes samazinājums – intensīvu darījumu periodu vairāku gadu garumā šobrīd faktiski nomaina nogaidīšanas un gatavošanās laiks.

Kopumā pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 305 IPO darījumi, kas ir par 54% mazāk kā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms šajos darījumos šogad līdz jūnija beigām bija 40,6 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65% mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Šie rezultāti ir loģiskas sekas šobrīd notiekošajam pasaules ekonomikā. IPO ieguldījumi lielā mērā atspoguļo kopējo ekonomisko noskaņojumu, jo, veicot investīcijas uzņēmuma pirmajā publiskajā kapitāla piedāvājumā, tirgus dalībnieki faktiski apliecina ticību konkrētā uzņēmuma izaugsmes stāstam. Un šobrīd kopējā ekonomiskā situācija, kurā dominē ģeopolitisks saspīlējums, ziņas no kara frontes līnijas, satraucoša inflācija un vispārēja aktīvu cenu nestabilitāte, attur investorus izteikt savu atbalstu uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un augstiem akciju vērtējumiem. To redzot, arī paši uzņēmumi izlemj par labu nogaidīšanai un IPO darījumi notiek daudz mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Baltijā ir notikuši vairāki SLB (sale-leaseback) darījumi, kuru ietvaros tirgotāji pārdevuši savas ēkas un noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus ar to jaunajiem īpašniekiem.

Gada nogalē restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro savus tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā pārdeva Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann, savukārt Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājās uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Vairāki šādi darījumi pērn Baltijā notikuši arī auto nozarē, tajā skaitā Lietuvas nekustamo īpašumu fonds Eika Real Estate Fund (EREF) no AS Moller Real Estate Baltic nopircis Audi un Volkswagen auto salonus Viļņā.

CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe skaidro, ka SLB darījumi ir industrijā plaši pazīstams finanšu instruments, kura galvenais mērķis ir papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads iezīmē “atgūšanās laiku” virknē ekonomikas nozaru un uzņēmumu, ko apliecina salīdzinoši augstais M&A (iegādes un apvienošanās) darījumu skaits Baltijas valstīs, liecina Oaklins Baltics dati.

Pērn paziņoti kopumā 155 darījumi (2020. gadā – 147) un līdzīgi kā Eiropā, arī Baltijas valstīs darījumu aktivitāte ir atgriezusies 2019. gada līmenī. Kopējā darījumu vērtība pērn sasniegusi 2,7 miljardus eiro.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka visliekākā interese bijusi par Lietuvas (66 darījumi) un Igaunijas (60 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau tradicionāli ierindojas pēdējā vietā (29 darījumi). Igaunijā ir visizteiktākā IT nozares dominance M&A darījumu kopskaitā – trešdaļa no visiem darījumos iesaistītajiem uzņēmumiem pārstāv programmēšanas, kā arī interneta un e-komercijas sektorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumi steidz izmantot labvēlīgus apstākļus IPO darījumu tirgos

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPO jeb sākotnējo publisko piedāvājumu tirgū pasaulē šī gada otrajā ceturksnī turpinājās gada sākumā uzsāktais temps – gada pirmajā pusgadā kopumā pagājušā gada rezultātus pārspējot pat trīs reizes pēc IPO darījumu piesaistītā finansējuma apjoma (222 miljardi ASV dolāru šī gada pirmajos sešos mēnešos pret 70,5 miljardiem pagājušā gada pirmajā pusē) un vairāk kā divkārt pēc darījumu skaita.

Proti, šī gada pirmajā pusgadā pasaulē bija 1070 IPO darījumi pretēji 428 pērnā gada salīdzināmā laika posmā. Otrais ceturksnis IPO darījumu pasaulē bija aktīvākais un ienesīgākais otrais kvartāls pēdējo 20 gadu laikā. Šī gada īpaši veiksmīgie rezultāti ir skaidrojami, galvenokārt, ar to, ka uzņēmumi, kas bija gatavojušies sava kapitāla publiskam piedāvājumam, šobrīd centās izmantot labvēlīgus tirgus apstākļus – investoru optimistisku sentimentu, kas bija novērojams jau šī gada sākumā un augsto tirgus likviditāti, ko raksturo liels apjoms salīdzinoši lēta finansējuma, kas meklē potenciāli ienesīgus darījumus. Iespējams, tieši šobrīd IPO gatavie uzņēmumi centās nenokavēt savu izdevības brīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IPO tirgi pasaulē turpina krasu lejupslīdi

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada otrajā ceturksnī sākās strauja sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) darījumu lejupslīde pasaules tirgos un trešajā ceturksnī tā turpinājās tikpat spēji. Gada trešā kvartāla beigās pasaulē bija noticis par aptuveni uz pusi mazāk darījumu nekā pagājušā gada salīdzināmā periodā.

Proti, līdz septembra beigām šogad pasaulē bija īstenoti 992 IPO darījumi pretēji 1773 pērn, kas ir par 44% mazāk, bet šie darījumi piesaistīja 146 miljardus ASV dolāru pretēji 341 miljardam pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos, kas ir par 57% mazāk.

Tik nozīmīgs aktivitātes kritums tomēr visdrīzāk nav pārsteidzošs un ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka pasaulē pasliktinās faktiski visi IPO tirgiem būtiskie faktori – aug makroekonomiski izaicinājumi, draud recesija, notiek karš un būtiska neziņa par enerģētikas tirgiem un ar tiem saistītām izmaksām. Turklāt, centrālās bankas agresīvi ierobežo finanšu tirgus un nav pazīmju, ka šī monetārā politika mainīsies tuvākajā laikā. Faktiski investori un uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kurā IPO tiek atlikti uz nākamo gadu, ja vien nav īpašu apstākļu, kāpēc darījumi jāīsteno šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle

Db.lv, 01.09.2021

Latvia Sotheby’s International Realty vecākais pārdošanas konsultants Aigars Strods.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai bankas kļūst atvērtākas kriptovalūtu darījumiem?

Uldis Upenieks, bankas Citadele valdes loceklis atbilstības jautājumos, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas vietējās LHV bankas paziņojums pagājušajā nedēļā par klientiem sniegto iespēju tirgot kriptovalūtas patīkami pārsteidza šo investīciju cienītājus.

Ir skaidrs, ka kriptovalūtu vilinājums ir liels, un, ja būtu brīva nauda, jaunieši priekšroku dotu investīcijām kriptovalūtās - tajās vēlētos investēt teju ceturtā daļa jeb 23 % Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem, liecina nupat veiktā Citadeles aptauja.

Lai gan LHV un Revolut piemērs parāda, ka arī banka var būt pilnvērtīgs spēlētājs šajā nišā, ir jāturpina skaidrot, kā banka šobrīd uztver kriptovalūtas darījumus un ieguldījumus.

Nenoliedzami kriptovalūtas pēdējo gadu laikā ir iemantojušas lielu popularitāti, to iegādes iespējas aug, un iespējas gūt lielu peļņu, faktiski neko nedarot, vilina. To apliecina arī augstāk minētie bankas Citadele veiktās Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par investīciju izvēlēm. Kriptovalūtas šobrīd izmanto gan norēķinos par precēm un pakalpojumiem, gan finanšu ieguldījumu veikšanai, tāpat noteiktu kategoriju kriptovalūtas tiek izmantotas arī investīciju piesaistīšanai dažādiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules IPO tirgos būtisks aktivitātes samazinājums

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos šis gads sākās labi, turpinot pērnā gada nogalē uzņemto darījumu aktivitātes tempu.

Šī gada janvāris pat bija labākais IPO darījumu mēnesis pēc ieņēmumu apjoma 21 gada laikā. Taču situācija drīz mainījās. Pirmā ceturkšņa otrajā pusē attīstības trajektorija ir būtiski pasliktinājusies un kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos pasaulē noticis 321 IPO darījums, jeb par 37% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, piesaistot 54,4 miljardus ASV dolāru investīciju, jeb par 51% mazāk.

Pēkšņās pārmaiņas skaidrojamas ar vienlaicīgi vairāku faktoru ietekmi. Pirmkārt, tirgu noskaņojumu pasliktināja augstās cenu svārstības, kā arī krītošas akciju cenas, jeb cenu korekcija, atsevišķām liela mēroga nesenu IPO darījumu akcijām. Otrkārt, finanšu tirgi vēro inflācijas pieaugumu un centrālo banku monetārās politikas izmaiņas. IPO Investori ar bažām gaida ziņas par enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugumu. Treškārt, protams, tirgus dalībnieki satraucas par ģeopolitiskiem riskiem un Ukrainas kara izraisītajiem ekonomiskajiem efektiem un arvien pieaugošo nenoteiktību šī konflikta rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP10 lielākie komercīpašumu darījumi Latvijā

Armanda Vilciņa, 19.01.2023

Par lielāko nekustamā īpašuma darījumu Latvijā pērn atzīta biroja ēkas Place Eleven pārdošana, ko lietuviešu uzņēmums Hanner 2022. gadā par 53 miljoniem eiro nodevis zviedru kompānijas East Capital Real Estate rokās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2022.gadā sasniedza 312 miljonus eiro, 59% no šī apjoma veidoja ieguldījumi desmit lielākajos aizvadītā gada darījumos.

Par lielāko nekustamā īpašuma darījumu Latvijā pērn atzīta biroja ēkas Place Eleven pārdošana, ko lietuviešu uzņēmums Hanner 2022. gadā par 53 miljoniem eiro nodevis zviedru kompānijas East Capital Real Estate rokās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Colliers apkopotie dati.

Otrajā vietā ierindojas tirdzniecības centra (TC) Damme darījums, bet trešajā vietā - nekustamā īpašuma pārdošana Stirnu ielā 26, Rīgā.

Anžela Koļesņikova, Colliers Investīciju departamenta vadītāja norāda, ka pērn vislielākās investīcijas veiktas tirdzniecības platībās un biroju segmentā, taču liels pieprasījums saglabājās arī pēc industriālajām telpām. Tāpat A.Koļesņikova atzīmē, ka straujš dzīvokļu cenu kāpums un augstākas procentu likmes samazināja mājokļu pieejamību, izraisot pastiprinātu investoru interesi par profesionālo īres tirgu. Līdzīgas pieprasījuma tendences eksperte tirgū paredz arī šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazāk jaunu investīciju projektu, bet vairāk darba vietu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte

LETA, 24.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kopējais investīciju apmērs Latvijas ekonomikā būtiski nemainījās, kas krīzes kontekstā nav slikti, jo krīzēs pieaug nenoteiktība, it īpaši privātajā sektorā. Taču ilgākā laika periodā situācija nav laba, un pamatā problēma ir privātajā sektorā, kur investīcijas stagnē.

"Atskatoties uz pēdējo desmitgadi, investīciju jomā situācija nav bijusi spoža. Pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās lielās finanšu krīzes, kas pasauli un Latviju skāra 2008.-2009.gadā, bet sekas bija jūtamas vēl arī 2010.gadā, investīcijas Latvijā ir būtiski palēninājušās. Ja pirms tam ekonomikas izaugsmi lielā mērā noteica investīcijas un kapitāla uzkrāšana, tad laikā pēc lielās finanšu krīzes investīciju apmērs ekonomikā ir būtiski samazinājies. Kopumā es teiktu, ka iepriekšējais biznesa cikls investīciju jomā ir bijis diezgan mazasinīgs," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru