Eksperti

Uzņēmumi steidz izmantot labvēlīgus apstākļus IPO darījumu tirgos

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

IPO jeb sākotnējo publisko piedāvājumu tirgū pasaulē šī gada otrajā ceturksnī turpinājās gada sākumā uzsāktais temps – gada pirmajā pusgadā kopumā pagājušā gada rezultātus pārspējot pat trīs reizes pēc IPO darījumu piesaistītā finansējuma apjoma (222 miljardi ASV dolāru šī gada pirmajos sešos mēnešos pret 70,5 miljardiem pagājušā gada pirmajā pusē) un vairāk kā divkārt pēc darījumu skaita.

Proti, šī gada pirmajā pusgadā pasaulē bija 1070 IPO darījumi pretēji 428 pērnā gada salīdzināmā laika posmā. Otrais ceturksnis IPO darījumu pasaulē bija aktīvākais un ienesīgākais otrais kvartāls pēdējo 20 gadu laikā. Šī gada īpaši veiksmīgie rezultāti ir skaidrojami, galvenokārt, ar to, ka uzņēmumi, kas bija gatavojušies sava kapitāla publiskam piedāvājumam, šobrīd centās izmantot labvēlīgus tirgus apstākļus – investoru optimistisku sentimentu, kas bija novērojams jau šī gada sākumā un augsto tirgus likviditāti, ko raksturo liels apjoms salīdzinoši lēta finansējuma, kas meklē potenciāli ienesīgus darījumus. Iespējams, tieši šobrīd IPO gatavie uzņēmumi centās nenokavēt savu izdevības brīdi.

Tehnoloģiju uzņēmumi piesaista izteikti lielāko IPO finansējuma daļu – šī gada pirmajā pusē 41% visu IPO investīciju tika ieguldīt tieši tehnoloģiju nozarēs, un arī visi trīs lielākie IPO darījumi pasaulē šogad ir bijuši tehnoloģiju jomā (Kuaishou Technology 6,2 miljardi ASV dolāru, Coupang, Inc., 4,6 miljardi un DiDi Global Inc. 4,4 miljardi). Tomēr arī citas nozares piesaista pietiekamu investoru interesi, it sevišķi veselības aprūpe un industriālie sektori.

Domāju, ka jau tuvā laikā redzēsim arī arvien vairāk aktivitātes enerģētikas, it sevišķi, atjaunojamās enerģijas jomā. Nereti dzirdēts, ka īpašs slieksnis IPO darījumiem ir miljarda vērtējums, kas uzņēmumam piešķir tā simbolisko “vienradža” nosaukumu. Tas tiesa, IPO tirgū šie darījumi virza tirgus aktivitāti, taču jāuzsver, ka uzņēmumam nav obligāti jābūt miljarda vērtējumam, lai startētu kapitāla tirgū.

Piemēram, šī gada otrajā ceturksnī pasaulē bija vien 21 IPO darījums virs miljarda ASV dolāru vērtībā (22 šāds darījums gada pirmajā ceturksnī). Šis 21 darījums gan piesaistīja 33% no visām otrajā ceturksnī veiktajām IPO investīcijām. Pirmajā pusgadā Eiropā lielākās biržas IPO darījumiem pēc ieņēmumiem bija Londonas birža ar 12,7 miljardu ASV dolāru investīciju apjomu 42 sākotnējā piedāvājuma darījumos, kam seko Vācijas Deutsche Börse ar 9,6 miljardu ASV dolāriem 11 IPO darījumos un Nīderlandes, Francijas un Beļģijas Euronext and Alternext birža ar 9,1 miljarda ASV dolāru piesaistīto finansējumu 19 IPO darījumos.

Jāatzīmē, ka pēc darījumu skaita Eiropā nozīmīga loma ir arī Oslo biržai, kurā šī gada pirmajos sešos mēnešos vien ir bijuši jau 46 darījumi.

Lielākais IPO darījums Eiropā šogad joprojām ir pakomātu un piegādes uzņēmuma InPost SA sākotnējais piedāvājums vēl šī gada janvārī, kas piesaistīja 3,9 miljardu ASV dolāru kapitālu. Šim seko telekomunikāciju uzņēmuma Vantage Towers AG darījums martā ar 2,6 miljardu ASV dolāru apjomu un aprīļa tehnoloģiju uzņēmuma Allfunds Group plc IPO arī ar 2,6 miljardu ASV dolāru investīcijām.

Jāatzīmē, ka šī gada otrajā ceturksnī bija novērojams “SPAC” (Special purpose acquisiton company), jeb īpaši uzņēmumu iegādei izveidotu sabiedrību popularitātes kritums. SPAC izmantošana IPO darījumā notiek, izveidojot īpašu sabiedrību, kas ar IPO darījuma palīdzību piesaista investīcijas un pēc tam par šiem ieguldījumiem iegādājas līdz šim publiski nekotētu uzņēmumu. Šī gada otrajā ceturksnī pasaulē tika īstenoti 74 šādi SPAC IPO darījumi, kas ir būtiski mazāk par 305 darījumiem šī gada pirmajā ceturksnī. Iespējams, SPAC darījumu kritums ir skaidrojams ar lielāku uzraugu interesi par šo jauno darījumu paveidu, kā arī nogaidošu investoru attieksmi, kas iepauzē, lai novērtētu iepriekšējo SPAC darījumu sniegumu.

Skatoties uz priekšu, nākamajā ceturksnī gaidāma joprojām spēcīga IPO darījumu aktivitāte, daudziem uzņēmumiem steidzot izmantot šo labvēlīgo IPO tirgus “iespēju logu”. Tiem, kas domā par sava kapitāla piedāvājumu starptautiskā publiskā tirgū tuvākajā laikā vai vidējā termiņā, es ieteiktu novērtēt sava biznesa stāsta un darbības modeļa noturību pēc šādiem faktoriem, proti, kā mans uzņēmums iekļaujas pēc-pandēmijas ekonomiskās atgūšanās kontekstā, vai uzņēmums ir pakļauts ģeopolitiskiem (piemēram, tirdzniecības politikas) riskiem, vai manu uzņēmumu var skart jaunas likumdošanas prasības (piemēram, vides aizsardzības jomā)? Tāpat jauns faktors pasaules ekonomikā ir inflācija un tās gaidas – kā tā var ietekmēt uzņēmuma darbības izaugsmi, mainoties cenu līmeņiem?

Līdztekus jāseko līdzi finanšu tirgus likviditātes un nestabilitātes rādītājiem, jo finansējuma pieejamības izmaiņas var būtiski ietekmēt pat vislabākā uzņēmuma IPO veiksmes stāstu.

Tāpat jau šobrīd redzams arī, ka neviens nozīmīgs finanšu darījums nenotiek bez ESG, jeb vides ilgtspējas, sociālo un pārvaldības jautājumu dimensijas izvērtējamā – tas noteikti attiecas arī uz Latvijas IPO kandidātiem. ESG dimensija nav tikai sabiedrības vērtību jautājums – finanšu vidē tā kļūst par prasību, kas, veicot investīcijas, ir jāievēro dažādiem investīciju fondiem, bankām un citiem tirgus dalībniekiem. Attiecīgi, bez ESG “stāsta”, uzņēmums būtiski sašaurina tirgu, kur piedāvāt savu kapitālu. Tas, savukārt, neizbēgami samazinās uzņēmuma vērtību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Pirms-krīzes klientu uzticība, ieņēmumi un peļņa neatgriezīsies pati par sevi

Db.lv, 18.02.2021

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kura ietvaros tiek aptaujāti biznesa līderi 52 valstīs visā pasaulē, atklāj, ka pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu, bet 92% uzņēmēju atzīst, ka vīrusa krīze ir negatīvi ietekmējusi uzņēmuma pelnītspēju.

Tomēr jau šogad ieņēmumu atgūšanos līdz pirms-krīzes līmenim sagaida 46% uzņēmēju, bet vēl 33% to sagaida nākamgad. 8% pētījuma respondentu ieņēmumu atgriešanos pirms Covid-19 krīzes līmenī redz tikai 2023. gadā.

Peļņas līmeņa atgūšanās gan tiek prognozēta nedaudz lēnāk – 23% uzņēmēju sagaida, ka peļņa sasniegs pirms-pandēmijas līmeni jau šogad, kamēr 44% to paredz nākamgad, bet vēl 19% to sagaida 2023. gadā.

“Pētījums parāda divus būtiskus secinājumus: pirmkārt, ka biznesa vide sāk gaidīt atgūšanos no krīzes jau īstermiņā – šogad vai nākamgad. Otrkārt, būtiski, ka 63% mūsu pētījuma dalībnieku atzīmē, ka palielinās investīcijas tehnoloģijās un digitālajos risinājumos, lai pilnvērtīgi izmantotu ekonomikas atjaunošanās potenciālu, bet vēl 57% cer vairāk fokusēties uz savu klientu iesaisti un uzrunāšanu. Šis ir būtiski Latvijas uzņēmējiem – nedrīkstam pieņemt, ka pirms-krīzes klientu uzticība, ieņēmumi un peļņa atgriezīsies pati par sevi. Investīcijas un mārketinga plāni ir jākaļ jau tagad,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru