Eksperti

IPO tirgi strauji atdziest un sākas nogaidīšanas periods

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 01.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos visā pasaulē novērojams būtisks aktivitātes samazinājums – intensīvu darījumu periodu vairāku gadu garumā šobrīd faktiski nomaina nogaidīšanas un gatavošanās laiks.

Kopumā pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 305 IPO darījumi, kas ir par 54% mazāk kā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms šajos darījumos šogad līdz jūnija beigām bija 40,6 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65% mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Šie rezultāti ir loģiskas sekas šobrīd notiekošajam pasaules ekonomikā. IPO ieguldījumi lielā mērā atspoguļo kopējo ekonomisko noskaņojumu, jo, veicot investīcijas uzņēmuma pirmajā publiskajā kapitāla piedāvājumā, tirgus dalībnieki faktiski apliecina ticību konkrētā uzņēmuma izaugsmes stāstam. Un šobrīd kopējā ekonomiskā situācija, kurā dominē ģeopolitisks saspīlējums, ziņas no kara frontes līnijas, satraucoša inflācija un vispārēja aktīvu cenu nestabilitāte, attur investorus izteikt savu atbalstu uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un augstiem akciju vērtējumiem. To redzot, arī paši uzņēmumi izlemj par labu nogaidīšanai un IPO darījumi notiek daudz mazāk.

ASV, kas parasti ir vadošais pasaules tirgus IPO jomā, šī gada pirmajos sešos mēnešos notikuši vien 54 IPO darījumi, kas ir par 75% mazāk nekā pērnā gada līdzīgā laika posmā (219). Turklāt šeit redzams ievērojams piesaistīto investīciju kritums – no 85,1 miljarda ASV dolāru 2021. gada pirmajā pusgadā līdz tikai 4,8 miljardiem šogad līdz jūnija beigām, kas ir pat par 94% mazāk. Papildus, jāatzīmē, ka tik lielos tirgos kā Meksika un Brazīlija šogad vispār nav notikuši IPO darījumi.

Līdzīgi, būtisku IPO darījumu kritumu piedzīvojusi arī Eiropa – šeit šī gada pirmajā pusē ir bijis par 63% mazāk darījumu nekā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā (94 darījumi pret 255), bet piesaistīto investīciju apjoms ir pat par 91% mazāks – šī gada pirmajos sešos mēnešos Eiropas IPO uzņēmumu kapitālā ieguldīts vien 4,1 miljards ASV dolāru pretēji 48,5 miljardiem 2021. gada pirmajā pusē. Piesaistīto investīciju apjoms, kas ir desmit reizes mazāks nekā pērn skaidri signalizē noskaņojuma maiņu Eiropas un starptautiskajos finanšu tirgos.

Pēc IPO darījumu skaita aktīvākā birža pasaulē šī gada pirmajā pusē bija Šeņdžeņas birža (SZSE un Chinext) Ķīnā ar 82 IPO darījumiem, kurai seko Šanhajas (SSE un STAR) birža ar 69 darījumiem. Trešā, līdzīgi kā gada pirmajā kvartālā bija Austrālijas ASX birža ar 61 darījumu. Iepriekšējā gada līderis - ASV NASDAQ birža šī gada pirmajā pusgadā pēc IPO darījumu skaita ir tikai piektā ar 48 darījumiem.

Interesanti atzīmēt, ka ekonomikas konteksta ietekmē ir arī mainījušās IPO darījumu vadošās nozares, proti, agrāk sākotnējo akciju piedāvājumu tirgū dominēja jaunie tehnoloģiju uzņēmumi, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos četri no desmit pasaules lielākajiem IPO darījumiem ir enerģētikas nozares uzņēmumu akciju pārdošana un tikai viens ir tehnoloģiju jomas uzņēmums. Piemēram, lielākais IPO darījums šogad ir Korejas LG Energy Solution Ltd., kas piesaistīja 10,7 miljardus ASV dolāru, bet Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Jinko Solar Co. ar tā 1,6 miljardiem ASV dolāru investīcijām ir tikai septītais un arī tas ir cieši saistīts ar enerģētikas nozari, proti saules enerģiju.

Rezumējot, ir skaidrs, ka IPO tirgi strauji atdziest. Tas jāņem vērā arī Baltijas un Latvijas uzņēmumiem, kas domā par kapitāla piesaisti publiskā tirgū. Lai arī vietējā tirgū joprojām ir iespējami veiksmīgi IPO darījumi, kā to pierādīja nesenais INDEXO sākotnējais publiskais piedāvājums, pasaules ekonomikas un finanšu tendences neizbēgami ietekmē darījumus arī Baltijā.

Proti, inflācija iedragās mājsaimniecību pirktspēju un izdarīs spiedienu celt algas, kas nozīmēs augstākas izmaksas. Ne visi uzņēmumi spēs celt cenas un saglabāt pieprasījumu, un šī situācija ietekmēs nākotnes perspektīvā balstītus uzņēmumu vērtējumus. Savukārt, starptautiskos finanšu tirgos jau šobrīd ir vērojams naudas līdzekļu sadārdzinājums, ko nosaka vadošo pasaules ekonomiku centrālo banku monetārā politika. Tas nozīmē, ka likviditāte, jeb naudas līdzekļu pieejamība, samazināsies.

Protams, liela nozīme ir arī ģeopolitiskajai un drošības situācijai reģionā, kas investorus dara piesardzīgākus. Jāsecina, ka šis vairs nav labs laiks īstenot IPO darījumus. Tas gan nenozīmē, ka uzņēmumiem jāatmet domas par sākotnējiem kapitāla piedāvājumiem - šis laiks ir jāizmanto, lai tiem gatavotos un slīpētu savu vērtības piedāvājumu, paralēli uzmanīgi vērojot, kad tirgos nogaidošu noskaņojumu nomainīs jaunas izaugsmes entuziasms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazāk jaunu investīciju projektu, bet vairāk darba vietu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru