Jaunākais izdevums

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece un vadītāja Ilze Mazurenko atklāj, ka iepriekšējais gads premium nekustamo īpašumu tirgū ir bijis ļoti aktīvs: "Redzam, ka pērn lielākā priekšroka dota tieši dzīvokļu iegādei Rīgā, īpaši augot kopējam pieprasījumam pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, taču ievērojami ir audzis arī noslēgto darījumu apjoms par privātmāju un zemju iegādi, kas atkārtoti apliecina cilvēku vēlmi un iespējas uzlabot dzīves apstākļus arī pēcpandēmijas laikmetā".

Jau otro gadu pēc kārtas visos trīs pārskata reģionos bijusi iespaidīga izaugsme premium segmenta dzīvokļu darījumu īpatsvarā, tam palielinoties līdz 78.8% no attiecīgā segmenta darījumu skaita jeb 988 pārdotiem dzīvokļiem par kopējo vērtību 240.3 miljoni eiro.

No tiem 709 dzīvokļi par 170.4 miljoniem eiro tika pārdoti Rīgā, kas ir augstākais pieprasījuma līmenis Latvijas premium nekustamā īpašuma tirgū kopš termiņuzturēšanās atļaujas reformas 2014. gadā.

Attiecīgi, lai arī 2021. gadā veikts par 147 darījumiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, vidējā to vērtība pieauga līdz 240 350 (+7.4% no 223 700 eiro) eiro. Vienlaikus, līdz 2 300 EUR/m2 pakāpās arī vidējā kvadrātmetra cena, cilvēkiem izvēloties arvien lielākus dzīvokļus.

Pierīgā tika noslēgti 99 darījumi par premium segmenta dzīvokļu iegādi, kas ir par 110.6% vairāk nekā gadu iepriekš, par kopējo vērtību 19.2 miljoni eiro, kas ir par 10.4 miljoniem eio jeb 117.4% vairāk nekā 2020. gadā.

Pierīgas dzīvokļu darījumu vidējā vērtība kāpusi, sasniedzot 193 500 eiro slieksni (+3.2%). Interesanti, ka šajā gadījumā pieaugums veidojies augstākas kvadrātmetra cenas, bet mazāku dzīvokļu izmēru kombinācijas rezultātā. Vidējais kvadrātmetru skaits nokrities par 14 līdz 150 m2, bet to cena pakāpusies par 200 eiro līdz 1 500 EUR/m2 (+14.2% attiecībā pret 2020. gadu).

Latvia Sotheby’s International Realty vecākā pārdošanas konsultante Līga Kohtanena atklāj, ka arī Jūrmalā 2021. gadā iegādāto premium dzīvokļu kopējā vērtība pieaugusi pret iepriekšējo gadu, noslēdzot 180 darījumu 50.7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10.9 miljoniem eiro (+27.4%) vairāk nekā 2020. gadā.

Tāpat kā Pierīgā arī Jūrmalā pircēji izvēlējušies mazākus mājokļus (kritums par 16.4% līdz 135 m2), bet maksā par tiem augstāku cenu (kāpums par 9.5% līdz 2 550 EUR/m2). Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug visos reģionos. Rīgā iegādāto 709 premium dzīvokļu vidū 662 atrodas jaunajos projektos. Tikai 6 no Jūrmalā iegādātajiem 180 premium dzīvokļiem nebija jaunajos projektos, savukārt Pierīgas teritorijā šī proporcija ir nedaudz zemāka – 88 no 99 darījumiem bija jauno projektu būves.

Kas attiecas uz Latvijas premium privātmāju tirgu, 2021. gadā būtiski pieaudzis pircēju skaits – ja 2020. gadā pārskata reģionos tika noslēgti 57 premium segmenta darījumi par privātmāju iegādi, tad pērn šis skaits palielinājies līdz 89 privātmājām 50 miljonu eiro vērtībā, no kurām 22 iegādātas Rīgā, 20 Pierīgā, bet 47 – Jūrmalā.

Rīgas premium privātmāju tirgus pērn teju trīskāršojies gan slēgto darījumu skaitā, gan to kopējā vērtībā. Darījumi Rīgā tika slēgti vidēji par 6.6% lētāk nekā 2020. gadā, turklāt ieguldītāji deva priekšroku lielākiem mājokļiem, kopumā izvēloties vidēji 380 m2 lielus mājokļus, kas ir par 50 m2 vairāk nekā gadu pirms tam.

Pierīgā gan vidējā īpašuma cena kritusies straujāk – par 24.2%. Pretēji rīdzinieku vēlmēm, Pierīgas iedzīvotāji 2021. gadā izvēlējušies minimālismu –iegādāto privātmāju izmērs krities par vidēji 140 m2 līdz 347 m2. Tā rezultātā kvadrātmetra cenas pieaugušas pret 2020. gadu, neskatoties uz to, ka darījumi kopumā bijuši par teju ceturtdaļu lētāki.

Jūrmalas premium privātmāju tirgū bija novērojams darījumu vidējās cenas kritums, ko veidoja izteikti mazāks pieprasījums pēc ekskluzīviem mājokļiem virs 1 miljona eiro. Savukārt, nozīmīgi pieaudzis pircēju skaits un to ieguldījumi 350 000 – 500 000 eiro cenu segmentā.

Arī apbūves zemes tirgus 2021. gadā piedzīvoja uzplaukumu – trīs pārskata reģionos pērn iegādāti 58 īpašumi (2020. gadā – 20), kuru kopējā vērtība veidoja 14.5 miljonus eiro. Teju pusi – 25 zemes gabalus iegādājās Rīgā kopā par 6 miljoniem eiro, bet vidēji – 238 500 eiro. Pierīgā vidējā apbūves zemes darījuma cena bija 223 000 eiro, bet visi 2021. gadā slēgtie 18 darījumi kopumā izmaksāja 4 miljonus eiro. Savukārt ar 300 000 eiro Jūrmalas teritorijā darījuma cena saglabājās augstākā no trim pārskata reģioniem. Pērnā gada laikā Jūrmalā tika iegādāti 15 apbūves zemesgabali kopā 4.5 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Premium auto segments Baltijā piedzīvojis izaugsmi

Db.lv, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā apjoma auto tirgus segmentu ilgstoši ietekmēja pusvadītāju trūkums, tikmēr premium tirgus turpināja augt, īpaši palielinoties elektrisko automobiļu pieprasījumam, informē “Porsche centrs Rīga” vadītājs Ivars Norvelis.

Statistikas un auto tirgus izpētes uzņēmuma “DataCenter” informācija liecina, ka 2021. gadā reģistrēto vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 10,3% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Pērn Baltijā reģistrēts 64 531 jauns automobilis, bet vēl gadu iepriekš - 58 501.

Premium segments ir audzis divas reizes straujāk nekā tirgus kopumā - pērn reģistrētas 8113 automašīnas, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2020. gadā, kad visā Baltijā tika reģistrēti 6726 premium segmenta auto.

Visstraujāk jauno automobiļu tirgus pērn audzis Igaunijā - tur 2021. gadā jaunas automašīnas reģistrētas par 18,4% vairāk nekā 2020.gadā, pēc tam seko Lietuva un Latvija attiecīgi ar 6,6% un 6,2% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumu apjoms premium īpašumu tirgū Rīgā - 182 miljoni eiro

Db.lv, 26.01.2023

"Latvia Sotheby’s International Realty" īpašniece un pārdošanas eksperte Ilze Mazurenko.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premium nekustamo īpašumu tirgū pērn Rīgā veikti 809 darījumi 182 miljonu apmērā jeb par 608 000 eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē nekustamā īpašuma uzņēmuma "Latvia Sotheby’s International Realty" pārstāvji.

Savukārt Jūrmalas "premium" klases nekustamo īpašumu tirgū veikti darījumi par 67,8 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2021.gadā veiktajiem darījumiem par 84,2 miljoniem eiro, bet Pierīgā 2022.gadā veikti darījumi par 60,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2021.gadā noslēgtajiem darījumiem 36,3 miljonu eiro apmērā.

"Latvia Sotheby’s International Realty" piedāvājumā esošo nekustamo īpašumu kopējā summa pērn pārsniegusi miljardu eiro. Noslēgti pārdošanas un īres darījumi par 170 īpašumiem gandrīz 33 miljonu eiro apmērā.

Kā ievērojamākos pagājušā gada darījumus uzņēmums atzīmē divus 378 un 421 kvadrātmetrus plašus "penthouse" dzīvokļus Jūrmalā, projektā "Kado Karim", kuru kopējā summa sasniedza divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamo īpašumu tirgus: cenas burbuļo, platības iztvaiko

Oksana Dmitrijeva, nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Domuss” pārdošanas projektu vadītāja, 12.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ar bažām gaida apkures sezonas sākumu aukstajos mēnešos, kad nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksas sadārdzināsies. Iedzīvotāji aktīvi domā par dzīvesvietas maiņu pret mazāku mājokli, apsver pārcelšanos no galvaspilsētas uz Pierīgu vai attālāku reģionu pilsētām.

Cenas burbuļo, bet nesprāgst, spekulācijas pastāv dažādas. Bet varam prognozēt, ka Latvijā parādīsies plašāks nekustamo īpašumu piedāvājums, visdrīzāk cenu kāpums arī apstāsies. Tiesa, cenas būtiski nesamazināsies.

Kopš aizvadītā gada cenu kāpums sasniedz gaismas ātrumu. Mūsu dzīves dārdzība ielaužas “kosmosā”, secināms no statistikas biroja “Eurostat”. Kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidējais inflācijas rādītājs ir zem 10 %, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tas pārsniedz 20 %. Divreiz lielāks patēriņa cenu kāpums ietekmē visu sabiedrību un nozares. Apkures, elektrības, citu pakalpojumu un preču cenas ir galvenais jautājums, par ko cilvēki domā un runā. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai samazinātu izdevumus pamatvajadzību apmierināšanai, starp kurām ir arī dzīvesvieta. Tomēr šajā segmentā ziņas nav iepriecinošas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nekustamā īpašuma izkrāpšana – valsts atbildība

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā mājokļu tirgus salīdzinoši īsā termiņā piedzīvojis turbulenci gan piedāvājuma un pieprasījuma kontekstā, gan arī tirgū piedāvāto īpašumu cenu svārstībās.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Novembra nozīmīgākie jaunumi – mājokļu tirgū strauji sarūk piedāvājums, jo vairums pārdot gribētāju nogaida, cerot, ka pavasarī cenas augs. Vienlaikus uz sev labvēlīgu situāciju nākamgad cer arī potenciālie pircēji, gaidot cenu lejupslīdi.

Kopumā šobrīd mājokļu tirgū izveidojusies paradoksāla situācija – potenciālie īpašumu pirkt gribētāji vēlas nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu līdz pavasarim, cerot uz cenu kritumu, bet pārdevēji otrādi – nogaida, jo paļaujas, ka pavasarī cenas atkal varētu kāpt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dzīvojamo ēku tirgus aktivizēšanās Rīgā ir tikai laika jautājums

LETA, 21.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā dzīvojamo ēku tirgū Eiropā ir redzamas pozitīvas tendences, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad šis tirgus aktivizēsies arī Rīgā, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Pro Kapital" vadītājs Paolo Mikeloci.

Viņš norādīja, ka pandēmijas laikā daudzi sāka strādāt un mācīties no mājām un tas kardināli nemainīsies arī pēc pandēmijas, tādēļ strauji aug pieprasījums pēc mājokļiem, kuros cilvēkiem ir ērti nevis "pārnakšņot", bet gan dzīvot un pavadīt laiku.

"Rīgā pašlaik vēl nav vērojams liels nekustamo īpašumu projektu bums, bet tāds noteikti būs. Tas, ka pašlaik Rīgā tirgus ir vislēnākais Baltijā, pēc manām domām, ir anomālija. Tādēļ es uzskatu, ka Rīga ir pilsēta, kurā pašlaik ir visizdevīgāk ieguldīt Ziemeļeiropas reģionā," sacīja Mikeloci.

Savukārt Tallinā un Viļņā tirgus, pēc Mikeloci teiktā, pašlaik ir ļoti labs, turklāt ļoti labs tieši vidējās klases īpašumu projektiem. Viņaprāt, tas nav nekas pārsteidzošs, jo tāda pati situācija ir visā Eiropā. Vienīgā pilsēta, kura atpaliek, ir Rīga, un tas Mikeloci šķiet pārsteidzoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi nomaksas pirkuma līgumu zemesgabalam Andrejsalā

Db.lv, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Titanium plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Baltijā

Db.lv, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas investīciju kompānija Titanium ir uzsākusi strauju ekspansiju Baltijas valstīs un tuvāko gadu laikā plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šā gada nogalē uzsāka sava Baltijas nekustamo īpašumu portfeļa veidošanu, iegādājoties pirmos divus tirdzniecības centrus Latvijā un Igaunijā. Novembrī par vairāk nekā 40 miljoniem eiro Rīgā tika nopirkts tirdzniecības centrs Ozols, savukārt pirms tam oktobrī Titanium iegādājās Viimsi Market ēku Tallinā.

Pārdots tirdzniecības centrs Ozols Rīgā  

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas...

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šobrīd risina sarunas vēl par vairāku īpašumu iegādi un portfeļa paplašināšanu, kas nodrošinātu fonda ambīcijas tuvāko gadu laikā izaugt par vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu investoriem Baltijā gan privātajā, gan publisko pakalpojumu sektorā.

“Izveidojot Titanium Baltijas nekustamo īpašumu fondu, par primāro mērķi izvirzījām kvalitatīvu komercīpašumu iegādi ar labiem nomas līgumiem. Otrs virziens, kurā redzam lielu potenciālu, ir sadarbība ar valsts un pašvaldību sektora institūcijām, kas iedzīvotājiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Titanium portfelī šobrīd ir gandrīz 150 valsts sektora īpašumi visā Somijā – klīnikas, pansionāti, bērnudārzi u. c. Mēs uzskatām, ka šajā nekustamo īpašumu segmentā ir liels izaugsmes potenciāls arī Baltijas valstīs," teic Titanium nekustamo īpašumu portfeļa vadītājs Sīms Rozentāls (Siim Rosenthal).

Pēc S. Rozentāla domām, šāds sadarbības modelis ļauj daudz efektīvāk izmantot valsts un pašvaldības līdzekļus, ieguldot budžeta līdzekļus vairāk cilvēkos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis ēku celtniecībā un apsaimniekošanā. Šis modelis jau plaši tiek izmantots Somijā, kur tas ir pierādījis savu efektivitāti.

“Agrāk investīcijas ēkās veidoja ļoti ievērojamu daļu Somijas pilsētu un pašvaldību budžetos, savukārt tagad priekšroka tiek dota telpu nomai un investīcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pašvaldībām pašām vairs nav jāiegulda ievērojami budžeta līdzekļi ēku būvniecībā un tādejādi atbrīvojas finansējums, ko ieguldīt iedzīvotājiem svarīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.”

Titanium Oyj ir Somijas finanšu un investīciju kompānija, kuras pārvaldītie aktīvi 2021. gada jūnija beigās veidoja 1,4 miljardus eiro. Titanium lielākais speciālais ieguldījumu fonds ir Special Mutual Fund Titanium Care Real Estate, kas investē veselības aprūpes un labklājības nozares nekustamajos īpašumos Somijā (fonds aktīvi šobrīd veido 652 miljonus eiro).

Jaunizveidoto Titanium Baltijas nekustamo īpašumu pārvalda Titanium Oyj meitasuzņēmums Titanium Rahastoyhtiö Oy. Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonda pirmie iegādātie īpašumi Baltijā ir tirdzniecības centrs Viimsi Market Igaunijā un 30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs Ozols Rīgā, kam ir BREEAM vides sertifikāts. Tā galvenie nomnieki ir Kesko-Senukai veikals un Rimi hipermārkets, savukārt citos un mazākos nomas īpašumos ietilpst Hesburg ātrās ēdināšanas ķēde, Benu aptieka un vairāki citi mazumtirgotāji.

Savukārt Viimsi Market ir desmit nomnieki, no kuriem lielākie ir lielveikals Rimi un Vīmsi pašvaldības bibliotēka. Centrs uzbūvēts 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premium segmenta nekustamo īpašumu kompānija Latvia Sotheby’s International Realty uzsākusi zemes apbūves gabalu pārdošanu ciemata projektā Jurmala Dune.

Jurmala Dune ir ciemats Ragakāpas tuvumā Jūrmalā, Lielupes krastā, kur plānots uzbūvēt privātmājas, villas un trīs mazstāvu dzīvokļu mājas.

Ciemata kopējā platība plānota 25 hektāru apmērā. Ciemats atrodas vietā, kurā Lielupe satiekas ar Baltijas jūru. To no vienas puses 1 km garumā ieskauj Lielupes krasti, savukārt no otras puses Ragakāpas dabas parks un balto smilšu pludmale.

Jurmala Dune ir multifunkcionāls slēgta tipa ciemats, kura rezidentiem un viesiem jau ir pieejamas pilnībā labiekārtotas publiskās zonas ar apgaismotiem un bruģētiem ceļiem, ietvēm un veloceļiem, kā arī atpūtas zonām. Teritorijā kopumā atrodas vairāk nekā 30 zemesgabalu dažādas platībās, no 2500 līdz 4000 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī - 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī - 320 eiro par hektāru).

Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī - 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī - 65%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

  • • 45 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (septembrī – 36; augustā – 32; jūlijā – 28 dienas);
  • • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (septembrī – 12%; augustā – 14%; jūlijā – 16%);
  • • 55% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (septembrī – 58%; augustā – 63%; jūlijā – 60%);
  • • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (septembrī – 2%; augustā – 4%; jūlijā – 7%);
  • • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (septembrī – 26%; augustā – 26%; jūlijā – 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju būve turpinās, būs vajadzīga jauna funkcionalitāte

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Newsec iegādājas Baltijas īpašumu pārvaldītāju BPT Real Estate

Db.lv, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrība Newsec no privātā kapitāla fondu pārvaldnieka BaltCap iegādājusies vienu no lielākajām īpašumu pārvaldīšanas kompānijām Baltijā BPT Real Estate.

BPT Real Estate pieder tāda paša nosaukuma īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī kontrolpakete uzņēmumā Projector, kas sniedz tehnisko konsultāciju un TDD (tehniskās uzticamības pārbaudes) pakalpojumus Baltijas valstīs.

Pēc šī darījuma Newsec kļūs par lielāko nekustamo īpašumu pārvaldības kompāniju reģionā. Darījuma summa netiek publiskota.

Newsec vadītājs Baltijā Ugnius Meidus skaidro, ka šis ir stratēģisks solis, lai stiprinātu savu klātbūtni visos trīs Baltijas tirgos un būtiski nostiprinātu savas pozīcijas kā reģionālā nekustamo īpašumu pārvaldītāja un būvniecības vadības eksperta statusā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 mājokļu attīstītāji pēc pārdošanas ieņēmumiem

Db.lv, 04.02.2022

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "Bonava Latvija" attīstītās "Dreilinga mājas", kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Auto izvēlas daudz racionālāk

LETA, 07.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji automašīnu izvēlē ir kļuvuši daudz racionālāki, sacīja lietoto auto tirgotāja "Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

"Cilvēku paradumos var sākt manīt ļoti nopietnas izmaiņas. Cilvēki, izvēloties automašīnas, ir kļuvuši daudz racionālāki," teica Cērps.

Tostarp viņš atzīmēja, ka Latvijā autoparks ir viens no vecākajiem Eiropas Savienībā (ES) un viens no iemesliem šādai situācijai meklējams tajā, ka automašīnu izvēlē līdz šim daudz ir dominējis tāds emocionāls faktors kā patīk/nepatīk. "Rezultātā cilvēki daudz ir izvēlējušies "premium" auto zīmolus, bet, lai varētu tos atļauties, ar lieliem nobraukumiem vai ar kādām problēmām un defektiem, nevis ekonomiskās klases un jaunākus auto modeļus. Tas viennozīmīgi sāk mainīties - cilvēki lēmumus pieņem arvien racionālāk, mazāk kļūst emocionālu pirkumu," sacīja Cērps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez darbinieku piesaistes būvniecība izaicinājumus nepārvarēs

Db.lv, 23.11.2022

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas - par 27%.

Tas nozīmē, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā - valsts un pašvaldības - sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.

Komentāri

Pievienot komentāru