Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 6,956 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Kopumā 2023.gada astoņos mēnešos īstenoti 4785 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus šogad astoņos mēnešos novērsti 8070 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,795 miljoniem eiro.

Šogad astoņos mēnešos Latvija bankās konstatēti 1799 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 334 096 eiro. Tāpat konstatēti 2313 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 585 469 eiro, un 673 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 036 043 eiro.

Šogad astoņos mēnešos izdevies novērst 3185 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 077 242 eiro, 4561 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 3 367 950 eiro un 324 citus krāpšanas gadījumus par 349 478 eiro.

Tostarp augustā krāpnieki no četru lielāko banku klientiem izkrāpuši kopumā 1 005 887 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Kopumā 2022.gadā īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus pagājušajā gadā novērsti 5085 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,607 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2021.gadu novērsto krāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 14,6%, bet novērsto krāpšanas gadījumu apmērs palielinājies par 72,2%.

2022.gadā četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 30%, izkrāptajai summai sarūkot par 40,2%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu saits pērn pieaudzis par 55,1%, izkrāptajai summai augot par 14,5%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 45,4%, izkrāptajai summai pieaugot 2,4 reizes.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad septiņos mēnešos izkrāpti kopumā 5,95 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Kopumā 2023.gada septiņos mēnešos īstenoti 3922 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus šogad septiņos mēnešos novērsti 6602 krāpšanas gadījumi par kopumā 4,961 miljonu eiro.

Šogad septiņos mēnešos Latvija bankās konstatēti 1338 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 943 129 eiro. Tāpat konstatēti 2011 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 073 792 eiro, un 573 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 932 800 eiro.

Šogad septiņos mēnešos izdevies novērst 2494 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 745 790 eiro, 3848 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 924 787 eiro un 260 citus krāpšanas gadījumus par 290 841 eiro.

Tostarp jūlijā krāpnieki no četru lielāko banku klientiem izkrāpuši kopumā 874 800 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.

Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

Latvijas notāri palīdzējuši atklāt divus krāpšanas mēģinājumus, kuros ar viltotu dokumentu palīdzību krāpnieki centušies iegūt citām personām piederošu nekustamo īpašumu.

Kriminālpolicija, kas aizturējusi abās lietās aizdomās turētās personas, atzīst, ka, lai arī sasalums nekustamo īpašumu tirgū nedaudz piebremzējis krāpnieku aktivitāti, nekustamā īpašuma cenas Latvijā joprojām ir iemesls regulāriem krāpšanas mēģinājumiem.

Pie notāres Ināras Ceičas ieradās Latvijas iedzīvotājs, kas izmantojot jau miruša cilvēka pasi, vēlējās sagatavot universālpilnvaru, tādējādi dodot iespēju pilnvarotajai personai rīkoties ar aizgājēja nekustamo īpašumu. Pārbaudot reģistrus, Ināra Ceiča secināja, ka pases īpašnieks ir miris šā gada jūnijā. Krāpniekus aizturēja policijas darbinieki

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 1,505 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 878 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 1 504 616 eiro.

Tostarp konstatēti 348 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 781 928 eiro. Tāpat konstatēti 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 634 390 eiro, un 117 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 88 298 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 2529 krāpšanas gadījumi par kopumā 1 347 219 eiro.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos ir izdevies novērst 625 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 424 313 eiro, 1760 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 809 711 eiro un 144 citus krāpšanas gadījumus par 113 195 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 2,564 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1412 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 2 564 345 eiro.

Tostarp konstatēti 642 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 192 275 eiro. Tāpat konstatēti 604 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 182 526 eiro, un 166 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 189 544 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 4043 krāpšanas gadījumi par kopumā 2 289 284 eiro.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos ir izdevies novērst 1106 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 886 609 eiro, 2706 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 195 540 eiro un 231 citu krāpšanas gadījumu par 207 135 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Grozot ministru kabineta noteikumus, valdība samazinās notāru skaitu Rīgā. Likvidētas tiks sešas, šobrīd neaizņemtas notāra prakses vietas.

Šobrīd Rīgas apgabaltiesas teritorijā aktīvi darbojas 73 notāri, bet neaizņemtas ir 6 prakses vietas. Zvērinātu notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča paskaidroja, ka notāru skaita samazināšana tiek veikta pašu juristu labā un to vajadzēja izdarīt jau pagājušajā gadā.

Līdz ar ekonomisko lejupslīdi pieprasījums pēc notāru pakalpojumiem sarūk, līdz ar to cilvēkiem ar juridisko izglītību, kas meklē darbu, pieejamā informācija par vakancēm notariātā ir maldinoša.

Situācija, kad notariātā ir vakances, bijusi arī pagājušajā gadā, bet juristi, kuri izteica vēlmi kļūt par notāriem un izturējuši eksāmenu, neesot ņēmuši vērā brīdinājumus, ka darba visiem nepietiks. Rezultātā vairāki no pērn notariātā uzņemtajiem juristiem šobrīd knapi savelkot kopā galus.

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

Vēršas ne tikai pret shēmu organizatoriem, bet arī shēmu klientiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija aprēķinājusi pērn atklāto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu «pakalpojumu» izmantotāju valstij nodarītos zaudējumus un plāno vērsties ne tikai pret shēmu organizētājiem, bet arī to klientiem.

Pēc tam, kad atklātībā izskanēja ziņas par šiem Finanšu policijas aprēķiniem, NASDAQ OMX Riga valde nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām, bet Ditton biržai atbildēja, norādot, ka uzņēmuma rīcībā nav «oficiālu pretenziju no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu nomaksu vai papildu nodokļu aprēķināšanu».

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 15,5 miljoni eiro, kas ir par 22,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) sniegtā informācija.

Visbiežāk krāpšana tiek īstenota pa telefonu, zvanot vai sūtot īsziņas. FNA norāda, ka krāpnieki izmanto dažādas metodes, sākot no tradicionālajām shēmām līdz jaunākajām kibernoziedzības metodēm. Asociācijā uzsver, lai novērstu krāpšanas gadījumu palielināšanos, kritiska ir visu iesaistīto pušu sadarbība un sabiedrības aktīva līdzdalība.

FNA nākamnedēļ informēs par krāpšanas mērogiem un paņēmieniem Latvijā 2024.gadā. Asociācija informēs par izkrāptās naudas apmēriem un novērsto krāpšanas gadījumu skaitu. Tāpat asociācija stāstīs, kas visbiežāk uzķeras uz krāpnieku lamatām, kādas ir biežākās krāpšanas metodes, un kā turpmāk nekļūt par krāpšanas upuri.

Uzņēmumu reģistra valsts notāru apliecināto parakstu dēļ zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 000 Ls ienākumu, un šis apmērs var vēl pieaugt.

Neiegūto ienākumu apjoms var pieaugt, ja tiek īstenots piedāvājums palielināt valsts notāru tiesības parakstu apliecināšanā. Lai arī zvērināti notāri vēlētos, lai Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru funkcijās vairs nebūtu parakstu apliecināšanas, tomēr LTRK valdes priekšsēdētājs, bijušais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš uzskata, ka UR parakstu apliecināšana ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaplašina. «Proti, UR valsts notāram jādod tiesības apliecināt nevis tikai viena īpašnieka uzņēmumu dibinātāju - kā pašlaik, bet arī uzņēmumu līdz pieciem dalībniekiem (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošs) parakstus,» tā savu nostāju pamato J. Endziņš. Viņš uzsver, ka valstij šis servisa līmenis ir jāattīsta, jo ir liela starpība gan laika, gan resursu ziņā, ja topošajam uzņēmējam, pamatā mikrouzņēmuma īpašniekam, vispirms jādodas pie zvērināta notāra un pēc tam ar visiem šiem pašiem dokumentiem uz UR. «Ertāk un lētāk uzņēmējam ir visu izdarīt vienuviet,» tā J. Endziņš.

Kaut arī atsevišķu notāru ienākumi par amata pienākumu pildīšanu saskaņā ar viņu amatpersonu deklarācijām pārsniedz pat 100 tūkst. Ls gadā, paši notāri domā, ka viņu skaits būtu drīzāk jāsamazina, nevis jāpalielina, jo lielu daļu ieņēmumu nākoties tērēt biroju uzturēšanai.

Tomēr Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzīst, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, raksta Diena. Notāru pakalpojumu takses, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nav mainītas jau divus gadus. Latvijā drīkst būt 125 notāri, tomēr šobrīd aizpildītas ir tikai 120 vietas.

M.Lazdovskis laikrakstam norādījis, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) esot vērsusies ministrijā ar līgumu samazināt notāru skaitu, tomēr ministrija atteikusies to darīt, jo neuzskata, ka tirgus svārstībām tas būtu jāietekmē. «Mēs esam apņēmušies aizpildīt arī vakantās notāru vietas,» teica M.Lazdovskis.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Notāri brīdina par krāpniecības gadījumu skaita pieaugumu un aicina Latvijas iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, slēdzot nekustamā īpašuma darījumus.

Notāri informē, ka mēneša laikā tikai vienā notāru birojā konstatēti četri dokumentu viltojumi, par kuriem uzsākti kriminālprocesi. Turklāt šodien, 12.jūnijā kādā Rīgas notāru birojā aizturēts ilgstoši meklēšanā atradies cilvēks, kurš tiek turēts aizdomās par ekonomisku noziegumu izdarīšanu.

Divi no atklātajiem viltojumiem iesniegti ar mērķi sagatavot dokumentus iesniegšanai zemesgrāmatā nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijai. Viltojumi tikuši veidoti kā citas valsts notariāli apstiprinātas pilnvaras, uz kuru pamata bija paredzēts izdarīt krāpšanas mēģinājumus Latvijā.

Vēl divi no atklātajiem viltojumiem saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ārvalstīs izdots dokuments ar tam pievienotu tulkojumu ticis uzdots par pierādījumu nodokļu nomaksai, taču notārs atklāja, ka abos šajos gadījumos uzrādītie dokumenti nav autentiski, un tādējādi krāpšanas mēģinājumu novērsa. Par visiem atklātajiem viltojumiem ir uzsākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana un nopratināti dokumentu iesniedzēji.

Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa krāpniekiem, tā tiks piemērota nozarēs, kur tā ieviesta.

To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%.

Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu. Tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem septiņos mēnešos izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

"FNA dati liecina, ka pēdējos mēnešos īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinās, kas liecina par pozitīvu tendenci – cilvēki kļuvuši vērīgāki un daudz vairāk domā par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, jābūt modriem, jo ir liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, ja mēs paši labprātīgi nododam krāpniekiem savus datus. Svarīgi, ka visas iesaistītas puses turpina izglītot sabiedrību un veic attiecīgos pasākumus finanšu krāpšanu apkarošanā, savukārt sabiedrība regulāri pilnveido savu finanšu pratību, tas ir, zina, kādi ir jaunākie noziedznieku izmantotie krāpšanas paņēmieni un spēj attiecīgi reaģēt," uzsver FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis.