Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Mainīsies noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā krāsaino un melno metāllūžņu iepirkšanai tiek izsniegtas licences. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, uz kuru pieņemšanu uzņēmēji gaida teju vai 10 - 11 mēnešus. Turpmāk Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija licenci komercdarbībai ar melno un krāsainajiem metāllūžņiem izsniegs bez termiņa ierobežojuma. Visas licences metāllūžņu iepirkšanai, kas ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgas līdz tajās norādītajam termiņam. Noteikumi paredz, ka Latvijā iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus būs atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgu licenci metāllūžņu iepirkšanai Latvijas teritorijā. Tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu (ar diametru 1.5 mm vai lielāku), atgriezumus un lūžņus. No fiziskajām personām, kas nav komersanti, varēs iepirkt tikai sadzīves izcelsmes vai saimnieciskajā darbībā radušos melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Ja fiziskā persona nav komersants un neveic saimniecisko darbību, mēģinās pārdod melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas nav sadzīves izcelsmes atgriezumi un lūžņi, pircējam par to būs jāziņo Valsts policijai. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka vēl neesot ar noteikumiem iepazinušies un komentārus varētu sniegt tikai pēc iepazīšanās ar tajos esošajām normām.

Vara cena šo nedēļu sākusi ar strauju kritumu - par 5% līdz 6664 ASV dolāriem par tonnu.

Minētā metāla cenai krist liek nepārliecinošie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi (daļā attīstīto valstu draud recesija) un ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat neskaidrība valda par situāciju Grieķijā (var pavērties Pandoras lāde).

Pagājušā mēneša laikā industriālo metālu cenas samazinājās strauji – vidēji par 10% līdz 20%. Vara cena samazinājās par aptuveni 11%, niķeļa cena - aptuveni par 15%, svina cena nokrita aptuveni par 21%, alvas un cinka - aptuveni par 16%. «Metālu cenu vienlaicīga un paralēla samazināšanās norāda uz to, ka šo cenu izmaiņu iemesls bija pasaules ekonomikas tendenču un politisko lēmumu ietekme, nevis tūlītējais pieprasījuma kritums pēc kāda no metāliem vai kāda metāla pārāk liels piedāvājums,» tirgus faktorus skaidro Hipo fondu vecākais finanšu tirgus analītiķis Alekseja Marčenko.

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Japānas zinātnieki Klusajā okeānā ir atklājuši milzīgas retzemju metālu iegulas. Šādi metāli kritiski nepieciešami modernās elektronikas izgatavošanā - sākot no iPad un plazmas televizoriem, beidzot ar kosmosa raķetēm, vēsta The Independent.

Zinātnieku komanda, kuru vadījis zemes zinātņu profesors Jašuhiro Kato atklājusi vismaz 100 miljardu tonnu retzemju metālu 78 iegulās Klusā okeāna dzelmē, vēsta Nature Geoscience. Salīdzinājumam, pēc ASV Ģeoloģiskā dienesta aprēķiniem, pasaulē (izņemot japāņu atklātās iegulas) ir tikai 110 miljoni tonnu retzemju metālu.

Lielākā daļa retzemju metālu sastopami Ķīnā, Krievijā un ASV. 97% no tiem iegūst Ķīna. Ja japāņu zinātnieku atklāto retzemju metālu iegulas būs iespējams komerciāli veiksmīgi apgūt, tad Ķīna zaudētu savu monopolu.

Atklātās iegulas atrodas okeāna dzelmē starp Taiti un Havaju salām, 3,5 līdz sešu tūkstošu metru dziļumā. Metālu iegulu atrašanās vieta var izsaukt plašu konkurenci starp tām valstīm, kuras šo okeāna reģionu uzskata par savu interešu sfēru.

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms 2007. gadā faktiskajās cenās sasniedza 11746,4 milj. latu. Savukārt 2006. gadā tas veidoja 9671,7 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati .

Preču cenu izmaiņu ietekmes rezultātā eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2007. gadā ir pieaudzis par 7,9% salīdzinājumā ar 2006. gadu. Importa apjoms salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 14,0%.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025,2 milj. latu – par 732,0 milj. latu vairāk salīdzinājumā ar 2006. gadu.

2007. gadā preču eksporta apjoma pieaugums faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams gandrīz visās preču grupās. Koka un koka izstrādājumu eksporta apjoms bija 3,5 reizes lielāks nekā to imports. Samazinājums bija vienīgi tām precēm, kuru īpatsvars Latvijas eksportā ir neliels (mākslas un antikvāro priekšmetu – par 69,4%, minerālproduktu – par 9,2%, tauku un eļļu – par 4,9%, jēlādu, ādu, kažokādu un to izstrādājumu – par 0,8%).

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kuros paredzēta valsts nodevas likme par licences izsniegšanu melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai. Licenci izsniegs Ekonomikas ministrijas izveidotā Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas licencēšanas komisija. Par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteikta 300 latu valsts nodevas likme, arī par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteiktā summa ir 300 lati. Lai novērstu administratīvos škēršļus uzņēmējdrbībai, noteikts, ka licencei vairs nebūs terminēts darbības laiks, kas nozīmē, ka šīs jomas komersantiem vairs nebūs regulāri jāmaksā par licences pagarināšanu, kā arī jākārto juridiskās formalitātes.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Kopējais preču ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008. gada oktobrī sasniedza 1 036.3 milj. latu, kas ir par 74.2 milj. latu jeb 6.7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 55.2 milj. latu jeb 5.1% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2008. gada oktobrī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš faktiskajās cenās visstraujāk pieauga kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksports – par 76.8%, šokolādes un citu pārtikas produktu ar kakao piedevu – par 47.9%, piena, krējuma un piena produktu, izņemot sviestu, sieru un biezpienu – par 34.2%, tekstila apģērba un tā piederumu – par 20.3%, finiera un saplākšņa – par 8.7%, bet samazinājās dzelzs un neleģēta tērauda eksports – par 50.9%, krāsošanas ekstraktu, krāsvielu, krāsu un laku, tepju, mastiku – par 20.0%, organisko ķīmisko savienojumu – par 16.9%, krāsaino metālu un to izstrādājumu – par 15.6%, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu – par 5.1%, mehānismu un mehānisko ierīču – par 1.4%.

Nordea Markets*

Otrdienu krāsaino metālu cenas noslēdza ar vērā ņemamiem kāpumiem metālu deficīta draudu dēļ. Vara cena seko pieaugošajām fizisko piegāžu prēmijām, arī alumīnija deficīts ir nonācis priekšplānā. Pašlaik ir iedarbināti Londonas metālu biržas metālu kontraktu tirdzniecības limiti, kas savulaik tika ieviesti, lai novērstu pārmērīgu metāla deficīta radīšanu tirgū, vienlaikus biržas amatpersonas uzmanīgi seko līdzi notiekošajam tirgū. Arī citu metālu cenas sekoja vara piemēram un dienu noslēdza ar pieaugumu.

Vājie ASV ekonomikas dati ir radījuši nenoteiktību arī metālu tirgū, jo tirgū parādījušās dažādas spekulācijas par ekonomikas attīstības tempiem pasaulē un dolāra nākotni.

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Šā gada laikā vienam no lielākajiem telekomunikāciju operatoriem IZZI zagļi nodarījuši vairāk nekā 50 tūkstošus latu lielus zaudējumus. Garnadži aptuveni 40 reizes nozaguši uzņēmumam piederošos kabeļus.

Šī iemesla dēļ uzņēmums atbalsta telekomunikāciju nozares iniciatīvu ierobežot privātpersonu iespējas nodot krāsaino metālu. «Kabeļu zādzības nav tikai mūsu, bet visas nozares problēma, turklāt šādi gadījumi rada ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī sagādā neērtības mūsu klientiem. Vēl tikai pirms divām nedēļām mums tika pārgriezts maģistrālais kabelis un vairāki tūkstoši klientu palika bez mūsu pakalpojumiem. Tā kā tie nav tikai atsevišķi gadījumi, bet zādzības notiek regulāri, tad, protams, ka pakalpojumu traucējumi noved arī pie klientu zuduma, radot papildu zaudējumus. Telekomunikācijas nozare vēlas, lai līdzīgi kā Igaunijā krāsaino metālu var nodot tikai juridiskas personas, kas būtiski samazināja kabeļu zādzības kaimiņvalsts telekomunikācijas operatoriem,» situāciju skaidro Andris Zeļonka, IZZI valdes loceklis.

Francija laupītāji sākuši uzbrukt krāsaino metālu pārstrādes rūpnīcām un kravām, raksta portāls Yahoo!. Laupīšanu vilni izraisījušas augstās krāsaino metālu cenas. Nesen Remsas (Reims) pilsētā, bruņoti bandīti ienāca kādā krāsaino metāllūžņu pārstrādes rūpnīcā, saņēma direktoru un darbiniekus kā ķīlniekus un pavēlēja krāvēja operatoru piekraut divas kravas mašīnas ar 40 tonnām vara metāllūžņiem. Bandīti bija pārģērbušies par policistiem. Līdzīga viltus policistu ekipāža aplaupījusi vairākas kravas mašīnas, kas pārvadāja krāsainos metālus Le Havras (Le Havre) pilsētas apkaimē. Laupīšanas ar viltu un ieroču draudiem Francijā ir dramatiskākas nekā Latvijas metālzagļu parasti nevardarbīgā zagšana slepus un nakts laikā aiznesot vadus, žogus, kapu pieminekļus un citus metāla priekšmetus.

Jūlijā stājās spēkā vairākas nozīmīgas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā — vienas skar reversā PVN piemērošanu, otras dod lielākas tiesības nodokļu administrācijai attiecībā uz uzņēmumu izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

DB jau vēstīja, ka no 2019. gada 1.jūlija tiek atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība metālizstrādājumu pakalpojumiem, bet attiecībā uz metālizstrādājumiem (melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem) tiek sašaurināts produktu klāsts, kuriem arī turpmāk varēs piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, kuri kopš 2018.gada 1.janvāra ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem (griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas) piemēroja reverso PVN maksāšanas kārtību, sākot ar 2019.gada 1.jūliju atkal būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība, t.i., jāsniedz pakalpojums, piemērojot PVN. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji atzina, ka šīs izmaiņas ir sava veida pārsteigums, turklāt to spēkā stāšanās termiņš no brīža, kad tās tika akceptētas Saeimā, ir bijis tikai viens mēnesis, kas uzskatāms par salīdzinoši īsu periodu. Bez tam pašlaik jūlija pirmajās dienās faktiski esot jāmācās, kā strādā pa jaunam. Loģiskāk būtu bijis, ja šādas izmaiņas stātos spēkā no 2020. gada 1. janvāra, vēl jo vairāk tāpēc, ka 1 jūlijā nemaz neesot izdarītas izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos par PVN normu piemērošanu.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 15. augustā, akceptēja četrus Rīgas domes lēmumprojektu par atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumu izveidi, informē Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

SIA EKO STEEL vēlas veidot jaunu atkritumu savākšanas, pārstrādes, uzglabāšanas un reģenerācijas laukumu Atlasa ielā 6. Pašvaldībā norāda, ka uzņēmums plāno nodarboties ar nolietoto transportlīdzekļu savākšanu, pārstrādi un īslaicīgu uzglabāšanu, kā arī dažāda veida atsevišķu bīstamo un nebīstamo atkritumu (krāsaino un melno metālu, akumulatoru, elektrisko un elektronisko iekārtu, nolietotu riepu, būvniecības atkritumu (nelielos daudzumos), izlietotā iepakojuma, naftas produktu saturošo atkritumu) savākšanu un īslaicīgu uzglabāšanu. Atkritumu apsaimniekošanu iecerēts balstīt uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un realizēšanai. Plānota arī elektrisko un elektronisko iekārtu reģenerācija.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 4. ceturksnī bija 26,3% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 15,2%), bet 2006. gadā tas sasniedza 21,1% no IKP (2005. gadā – 12.6%), liecina Latvijas Bankas informācija.

Tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos gadā kopumā noteica būtisks preču negatīvā saldo attiecības pret IKP (no 18,9% 2005. gadā līdz 24,4% 2006. gadā) palielinājums, tāpat arī ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums (galvenokārt pieaugot reinvestētajai peļņai), bet pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās.

Latvijas tautsaimniecībā aizvadītajā gadā un it īpaši tā 4. ceturksnī pastiprinājās ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Rekordstraujo iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja nevis uz eksportu vērstās ražojošās nozares, bet iekšzemes patēriņa pieaugums. Tādējādi veidojās situācija, ka preču eksporta gada pieaugums saglabājās visai mērens (13,3%), bet imports auga divas reizes straujāk (29,4%), ko gan daļēji ietekmēja arī vairāku nozīmīgu investīciju projektu īstenošana. Līdz ar to palielinājās Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts un auga nesabalansētās attīstības radītie riski. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī palielinājies līdz 26,3% no IKP, kas ir rekordaugsts līmenis, 2006. gadā kopumā sasniedzot 21,1% no IKP.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.

DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.

Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.

Centrālā statistikas pārvalde izsludinājusi iepirkumu jauna oficiālās statistikas portāla izveidei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta mērķi ir paaugstināt resursu izmantošanas efektivitāti oficiālās statistikas publicēšanā, vispusīgi informēt sabiedrību un veicināt oficiālās statistikas izmantošanu lēmumu pieņemšanā, nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem oficiālās statistikas lietotājiem, veicināt pareizu datu interpretāciju, Nodrošināt lietotājiem ērtu oficiālās statistikas atkalizmantošanu, mašīnlasīšanas iespējas, kā arī veicināt zinātnisko pētījumu veikšanu un pētījumu rezultātu izmantošanu.

Kopējās izmaksas ir 500 000 eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums sasniedz 425 000 eiro, valsts budžeta publiskais finansējums 75 000 EUR pastāstīja CSP pārstāve Sanda Rieksta.