Transports un loģistika

Kravu autopārvadājumu nākotnes redzējums caur likumdošanas un darbaspēka pieejamības prizmu

Jeļena Šaldajeva, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Vēl viena būtiska problēma gan mūsu uzņēmumā, gan Latvijā kopumā, ir nepieciešamība piesaistīt viesstrādniekus. Kaut arī kravas autovadītāju vakanču ir daudz, ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijas jaunieši neizrāda lielu interesi par šīs profesijas apgūšanu. Ar regulāriem komandējumiem saistīts kravas autovadītājā darbs nav viegls.

«Kreiss loģistikas centrā strādā vairāk par 190 transporta menedžeru. Mēs turpinām apmācīt viņus darba vidē mūsu uzņēmumā, jo Latvijā ir diezgan grūti atrast kvalificētus inženierus, tehniskos darbiniekus un loģistikas speciālistus. Kreiss komandu veido arī vairāki kolēģi no ārzemēm, piem., no Vācijas, Bolīvijas, Itālijas, Francijas uc.», - atklāj P. Solovjovs.

Kreiss šoferu darbs ir daudzpusīgs un izaicinošs. Šie patiesi izturīgie un profesionālie autoceļu piloti atrodas mūsu bezrūpīgās sadzīves aizkulisēs. Lai līdz mūsu galdiem nonāktu augstākās kvalitātes svaigas ziemeļu zivis-menca, lasis vai forele-Kreiss šoferiem ir jāpieveic ne vien viens Norvēģijas kalns. Tālbraucēju ieguldījumu ekonomikā ir nedrīkst nenovērtēt.

Kreiss prognozē iespējamos riskus ceļā, cenšoties samazināt tos līdz minimumam. Dažreiz nākas atteikties no noteiktu reisu veikšanas. Tādu lēmumu Kreiss pieņēma attiecībā uz pārvadājumiem Ziemeļāfrikā, kas ir visai riskants un nedrošs reģions.

Pie Kreiss rūpēm par savu komandu pievienojās arī neskaidrība ap šā gada 4. aprīlī notikušo Eiropas Parlamenta (EP) balsojumu par tā dēvēto «Mobilitātes pakotni»(MP). Mobilitātes pakotne ir astoņi noteikumu kopumi, kuru īstenošana paredz panākt godīgu atlīdzību, pienācīgus darba apstākļus šoferiem un efektīvāku kravu pārvadājumu kontroli. EP deputāti ar vidēji sešdesmit balsu pārsvaru balsojumā par katru no trim būtiskākām MP pozīcijām atbalstīja sekojošās iniciatīvas:

Labāki šoferu darba apstākļi

• Loģistikas uzņēmumiem ir jāveido tādi pārvadājumu grafiki, kuri ļautu šoferiem un automašīnām atgriezties mājās, precīzāk, automašīnu reģistrācijas valstī, vismaz reizi četrās nedēļās.

• Šoferi nedrīkst pavadīt obligāto atpūtas laiku nedēļas beigās kravas automobiļa kabīnē.

Godīga konkurence un cīņa pret pārkāpumiem starptautiskajos kravas pārvadājumos

• Kabotāžu (kravu pārvadājumi vienas valsts robežās, kurus veic ārzemju transporta operators) atļauts veikt neierobežoti trīs dienu laikā, pēc kā iestājas 60 stundu ilgs «atdzišanas periods». Tas nozīme, ka pārvadātājs var atkārtoti veikt kabotāžu dotajā ES dalībvalstī tikai ar nākamo kravas piegādi no valsts, kurā pārvadātājs ir reģistrēts.

Piemēram, Latvijā reģistrēts pārvadātājs nogādā kravu Francijā, pēc kā atbilstoši jaunajiem noteikumiem trīs dienas pēc kārtas Francijas teritorijā veic pārvadājums (jeb kabotāžu). Lai Latvijas pārvadātājs varētu Francijā veikt kabotāžu atkārtoti, viņam ir sākumā jāatgriežas Latvijā un tad jāpiegādā Francijā jauna krava.

• Jaunākās paaudzes «gudro tahogrāfu» ieviešana visos transportlīdzekļos robežas šķērsošanas kontrolei.

Caurspīdīgums šoferu darba organizēšanas un atlīdzības noteikumos

• Stingrāk uzraudzīt pārvadātājus ar sliktu reputāciju, un veikt retākas pārbaudes uzticamajos uzņēmumos.

• Ieviest viedās tehnoloģijas šoferu darba atvieglošanai, un saīsināt drošības pārbaužu laiku ceļā.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nostāja attiecībā uz starptautiskajiem kravu pārvadāšanas likumiem ir izraisījusi nopietnas bažas transporta nozarē par tās nākotnes perspektīvām. Pāvels Solovjovs, pauž viedokli, ka Mobilitātes pakotnes noteikumi ir it kā ar nodomu izveidoti tā, lai mākslīgi vājinātu konkurenci no ES austrumu un perifērijas dalībvalstu puses.

«Piesedzoties ar rūpēm par šoferiem, īstenībā tiek mēģināts izstumt no tirgus Austrumeiropas kravu pārvadātājus. Piemēram, sākotnēji MP noteikumi paredzēja, ka reizi mēnesi šoferim ir jāatpūšas mājās, bet vēlāk tika veikts labojums: nevis šoferim, bet transportlīdzeklim ir reizi mēnesi jāatgriežas valstī, kurā tas ir reģistrēts. MP noteikumi ignorē faktu, ka Eiropas ceļu infrastruktūra nav pietiekami attīstīta un nav piemērota šoferu atpūtai. Apsargātas stāvvietas, kam blakus atrastos viesnīcas vai citas mājvietas, izdodas atrast retos gadījumos. MP iniciatīvas ir arī pretrunā ar transportlīdzekļu izplūdes gāžu samazināšanas pasākumiem,» norāda P.Solovjovs.

Transporta nozares speciālisti norāda, ka kravu pārvadāšanas likumu grozījumi radīs papildu finansiālo slogu uzņēmējiem, attiecīgi ietekmējot valsts ekonomiku kopumā. Jauni noteikumi liks vairāk par desmitiem tūkstošiem mašīnu atgriezties reģistrācijas valstī. Tikdaudzas kravas uz Austrumeiropas valstīm netiek vestas. Lai nodrošinātu atgriešanos, daļai transportlīdzekļu pārvadājumi būs jāveic ar zaudējumiem, kas radīs nepamatotus papildu izdevumus un mazinās Austrumeiropas pārvadātāju konkurētspēju.

Lietuvas transporta un sakaru ministrs Roks Masjuli (Rokas Masiulis) prognozēja, ka MP noteikumi to pašreizējā formā ne vien nodarīs būtisku kaitējumu kravu pārvadātājiem, bet arī, pats galvenais, samazināšot Lietuvas IKP par 6%. Baltijas valstis, kā arī Polijas Republika, ir apņēmušās pieprasīt transporta iniciatīvu kopumu pārskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dzīvokļu cenām augot straujāk nekā algām, pasliktinās mājokļu pieejamība

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 1. ceturksnī uzlabojās Viļņā, palika nemainīgs Tallinā, bet samazinājās Rīgā. Samazinājumu Rīgā noteica par algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Tas saistīts ar pakāpeniskām pārmaiņām, dzīvokļu darījumu struktūrā, kā arī aktivitāti ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā.

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177,7. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1287 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 1. ceturksnī bija par 77,7% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Gada laikā MPI samazinājās par 6,4 punktiem. MPI samazinājās dzīvokļu vidējās darījuma cenas kāpuma un neliela procentu likmju pieauguma rezultātā, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas pieaugums. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par divām nedēļām un bija divi gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izbeigts iepirkums par Rail Baltica loģistikas centra būvniecību Salaspilī

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» īstenotāja Latvijā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» izbeigusi iepirkumu par kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceri, informēja «Eiropas dzelzceļa līniju» pārstāve Vita Voronkova.

Viņa skaidroja, ka Iepirkuma komisija, kuras sastāvā ir «Eiropas dzelzceļa līnijas», Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» un Satiksmes ministrijas eksperti, nolēma izbeigt iepirkumu, jo līdz iepirkuma termiņa beigām nebija saņemts neviens pieteikums, kas atbilstu iepirkuma nosacījumiem. Iepirkumu komisija plāno turpināt darbu pie iepirkuma dokumentācijā iekļauto prasību pilnveidošanas.

Iepirkuma ««Rail Baltica» kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde un paredzētās darbības ietekmes uz vidi iespējamu pasākumu novērtējums» mērķis ir risinājumu un saistītās infrastruktūras teritoriju definēšana, nosakot tās attīstībai nepieciešamo publiskās piekļuves un inženierkomunikāciju infrastruktūru un funkcionālu savienojumu izvietojumu ar dzelzceļa «Rail Baltica» pamatlīniju, esošajiem 1520 milimetru dzelzceļa sliežu ceļiem, autoceļiem un visām «Rail Baltica» kravu pārkraušanas termināļa turpmākās attīstības teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Problēmas sagādā gan zema, gan augsta līmeņa kvalifikācijas darbaspēka atrašana

Lelde Petrāne, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

57% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru norādījuši, ka darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darbaspēka pieejamību vērtē kā labu.

Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darbaspēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:

· darbaspēka no trešajām valstīm piesaistīšana;

· trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;

· reemigrācijas pasākumi;

· bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;

· paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.

66,9% respondentu LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darbaspēka piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darbaspēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darbaspēka piesaistei ir dzīvesvietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijas rīkotajā piketā, iebilstot pret Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, trešdienas rītā pie Saeimas pulcējušies apmēram 30 cilvēku.

Četriem piketētājiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem - «Linkaits - taksometru nozares bojāeja», «Tautsaimniecības komisija - palīdziet!», «Nē, satiksmes ministra patvaļai» un «Gribam maksāt nodokļu, nevis atdot pēdējo kreklu!».

Organizācijas ieskatā, lai sakārtotu taksometru pārvadājumu nozari, jāveic izmaiņas vairākos likumos, tādēļ tā aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju neskatīt sagatavotos likuma grozījumus un deputātus izveidot darba grupu, kas strādātu pie visām pusēm - taksometru vadītājiem, pārvadātājiem, valstij un tās budžetam - izdevīga nozares regulējuma.

Saeimas Tautsaimniecības, agrāro un vides jautājumu komisija trešdien pirms otrā lasījuma skata grozījumus Autopārvadājumu likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vietējā darbaspēka citrons ir izspiests

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās – gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» tik skarbi ir izteikusies Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga. ĀIPL arī nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem situācijas risināšanai, no kuriem viens no būtiskākajiem ir atļauja ievest trešo valstu darbaspēku, turklāt dažādas kvalifikācijas, tostarp arī zemas.

Par to šķēpi tiek lauzti jau gana ilgi, un, piemēram, valdības partija NA vienmēr ir turējusies pie tā, ka mazkvalificēta darbaspēka imports no trešajām valstīm ir kategoriski nepieļaujams, un tā ir partijas sarkanā līnija. Viens no ļoti skaļiem un spēcīgiem argumentiem pret darbaspēka importu ir: maksājiet pienācīgas algas vietējiem, tad darbaspēka netrūks.

No citrona var izspiest tikai tik, cik var, un ne vairāk.

Protams, algas ir jāceļ, un tās jau aug pa 7% gadā, taču izskatās, ka tā vien nebūs panaceja. Jo no tā, ka pieaug algas, nevairojas darbspējīga vecuma cilvēku skaits. Piemēram, Rīgā un Pierīgā bezdarbs ir zem dabiskā līmeņa, kas nozīmē, ka visi, kas grib strādāt, jau ir nodarbināti. Ir godīgi jāatzīst, ka ne visi 60 000 bezdarbnieku, kas reģistrēti NVA, ir iekļaujami darba tirgū. Kaut vai tāpēc, ka viņu prasmes neatbilst pieprasījumam. Līdz ar to, kā uzsver ĀIPL, īslaicīgs un kontrolēts darbaspēka imports no trešajām valstīm vairākām nozarēm ir vienīgā izeja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī vairums projektu iecerēti Tālajos austrumos, vērienīga infrastruktūras būvniecība paredzēta arī Melnās un Baltijas jūras reģionos, liecina Argus beramkravu infrastruktūras apskats.

Lai labāk saprastu kaimiņvalsts ieceru apjomus un to potenciālo ietekmi uz mūsu lielo ostu kravu apgrozījumu, der zināt, ka 2018. gadā Latvijas termināļos kopumā tika apkalpoti 20,87 milj. t melno beramkravu. Līdz šim visvairāk - 23,04 milj. t ‒ ogļu pārkrauts 2012. gadā.

Baltijas jūras austrumu krasta termināļi Ustjlugā, Primorskā un Visockā ir iecerējuši līdz 2025. gadam izveidot pilnīgi jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru vairāk nekā 50 milj. t apmērā, kā arī paplašināt esošās jaudas par teju 23 milj. t gadā, projektu pirmo kārtu pabeidzot jau 2021. gadā. Kopumā Krievijas jūras ostu termināļi plāno izveidot jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru teju 270 milj. t ogļu pārkraušanai un palielināt esošo termināļu kapacitāti par vairāk nekā 60 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Darba tirgus starp 52 000 bezdarbnieku un darbaspēka importu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz uzņēmēju izmisīgajiem saucieniem pēc ievesta darbaspēka, jo vietējās darbaspēka rezerves esot izsmeltas, ekonomikas eksperti tomēr par šādu iespēju ir gana skeptiski.

Vispirms jau tādēļ, ka pašlaik NVA reģistrēti 52 000 bezdarbnieki un reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir 5,7%, kas ir krietni augstāks nekā, piemēram, tas bija 2007. gadā vai ir pašlaik tādās valstīs kā, piemēram, Čehija un Polija.

Skaidrs, ka prasmju neatbilstības dēļ bezdarbnieki nespēs aizpildīt vakances jomās, kur nepieciešama specifiska kvalifikācija. Taču, ja uzņēmēji norāda, ka nepieciešami arī mazkvalificēti strādājošie, tad 52 000 reģistrēto bezdarbnieku ir pietiekami liela rezerve. Kā vietnē makroekonomika.lv norāda Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, par vidējas un zemas kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir jēga sākt runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis ir tuvu tādam, kas citur pasaulē tiek uzskatīts par līdzsvara – 3-5%. Taču Latvijas gadījumā, piemēram, Latgalē, reģistrētais bezdarbs sniedzas pāri 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājies par 3,5%, liecina SIA Autotransporta direkcija apkopotie 2019. gada dati.

Pērn reģistrēti 24 110 transportlīdzekļi, kas ir par aptuveni 1% vairāk nekā 2018. gadā. Pieprasītākās atļaujas no Latvijas pārvadātāju puses joprojām bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju.

Kopumā pērn vērojams autopārvadātāju uzņēmumu un transportlīdzekļu skaita pieaugums, kas nozīmē, ka komercpārvadājumu nozare turpina attīstīties. Pērn bija 5185 spēkā esošas licences, kas izsniegtas kravu un pasažieru pārvadātājiem. No tām 86,1% izsniegts starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, 5,3% - kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā, 8,4% - starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, 0,2% - pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 3. ceturksnī uzlabojies Viļņā, bet samazinājies Rīgā un Tallinā, liecina jaunākie Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa dati.

Samazinājumu Rīgā noteica straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, kas apsteidza algu kāpumu. Vidējās darījumu cenas kāpums saistīts ar cenu kāpumu jauno un renovēto projektu segmentā, kā arī pakāpeniskām pārmaiņām dzīvokļu darījumu struktūrā par labu jaunajiem projektiem.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 179,6. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1335 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 3. ceturksnī bija par 79,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Vienas stundas darbaspēka izmaksas dažādās nozarēs

Žanete Hāka, 13.09.2019

Apstrādes rūpniecība

Vienas stundas darbaspēka izmaksas: 9,12 eiro

Izmaiņas gada laikā: 10,9%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 8,9 % jeb 79 centiem, sasniedzot 9,60 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija 7,0 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18,0 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 13,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,9 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 10,9 %.

Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, Rīgas ostā par 12 % palielinājusies ar autotransportu transportēto kravu plūsma, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Ja 2019. gada 1. ceturksnī ostā apkalpotas 119 295 kravas automašīnas, tad 2020. gada 1. ceturksnī apkalpoto kravas automašīnu skaits pieaudzis par 15,7 tūkstošiem, sasniedzot 134 985 automašīnu vienības.

Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz un no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 13 miljonu tonnu kravu gadā jeb 40% no visām ostā pārkrautajām kravām. Turklāt pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka, ja situācija krasi nemainīsies, pērnā gada autokravu aprites rādītāji šogad varētu arī tikt pārsniegti.

Pērn caur ostas caurlaižu kontroles posteņiem izbrauca vairāk nekā 500 000 kravas automašīnu vienību, vienlaikus lielākā daļa (~77%) no visām autotransporta kravām apstrādātas termināļos, kas izvietoti Daugavas labajā krastā, tai skaitā, Rīnūžos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā 29.04. un 30.04., lai nodrošinātu kravu pārvadājumus un darbaspēka ar atļaujām kustību.

"Tallink Grupp" ir vienojusies veikt vienu speciālo reisu abos virzienos ar kuģi "Romantika" Rīgas – Stokholmas maršrutā 29. - 30.04. pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lūguma un ar Latvijas Satiksmes ministrijas atļauju.

Speciālā reisa mērķis, kurš no Rīgas aties 29. aprīļa vakarā un no Stokholmas - 30. aprīļa vakarā, ir nodrošināt svarīgu transporta maršrutu tiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir jāceļo uz Zviedriju darba pienākumu dēļ un kuri pašreiz nevar ceļot ar citiem transporta veidiem spēkā esošo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Speciālais reiss ir arī vajadzīgs, lai pārvadātu preces starp abām Baltijas jūras valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru