Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Kronospan Riga" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, strādāja ar 177,803 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Kronospan Riga" pamatdarbība ir koksnes skaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto skaidu plātņu ražošana. Orientēto skaidru plātņu ražošanas jauda ir 800 000 kubikmetru gadā, savukārt koksnes skaidu plātņu ražošanas jauda ir 500 000 kubikmetru gadā.

Kompānijas vadība norāda, ka pagājušajā gadā "Kronospan Riga" finanšu rādītājus negatīvi ietekmēja sāktais investīciju projekts, kas izraisīja ražošanas traucējumus, tostarp uz diviem mēnešiem tika apstādināta orientēto skaidu plātņu ražošanas līnija.

Skaidu plākšņu ražotājs «Kronospan Riga» (iepriekš «Bolderaja Ltd») plāno sākt pārstrādāt koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas pārstāve Vivita Vāvere-Ozola.

Līdz šim uzņēmums ar koksnes atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, plānots pārstrādāt, lai nodrošinātu materiālu atkārtoto izmantošanu un palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums pārstrādei plāno pieņemt koksnes atkritumu klases: 020107 (meža izstrādes atkritumi), 030101 (mizu un korķa atkritumi), 030105 (zāģskaidas, koksnes atgriezumus, sabojātu koksni un koksnes daļiņas, kuras nesatur bīstamas vielas), 150103 (koka iepakojumu), 170201 (koku), 191207 un 200138 (koksni, kas nesatur bīstamas vielas). Kopumā plānots pārstrādāt līdz 200 400 tonnām koksnes atkritumu gadā.

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Saistībā ar skaidu plākšņu ražotāja «Kronospan Rīga» plānoto modernizāciju un darbības paplašināšanu augusta beigās notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, liecina paziņojums medijos.

Tajā teikts, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2018.gada 15.jūnijā pieņēma lēmumu par ietekmes uz visi novērtējuma procedūras piemērošanu izmaiņām uzņēmuma piesārņojošajā darbībā saistībā ar uzņēmuma saražotās produkcijas apmēra pieaugumu.

Plānots, ka «Kronospan Rīga» saražoto kokskaidu plātņu apmērs pieaugs līdz 650 000 kubikmetriem gadā, laminēto kokskaidu plātņu ražošana palielināsies līdz 26 miljoniem kvadrātmetru gadā, orientēto kokskaidu plātņu ražošanas apmēri sasniegs miljonu kubikmetru gadā, bet nebīstamo koksnes atkritumu reģenerācijas apmērs pieaugs līdz 900 400 tonnām gadā.

Ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana notiks 2019.gada 26.augustā, plkst.18 «Kronospan Rīga» pirmā stāva zālē Daugavgrīvas šosejā 7b, Rīgā. Savukārt rakstiskus priekšlikumus par kompānijas paredzēto darbību var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz šā gada 2.septembrim.

Kokapstrādes uzņēmums Kronospan Riga, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu Bolderaja Ltd, 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, uzaudzējusi kā apgrozījumu, tā peļņu, liecina Lursoft dati.

2013. gadā uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 112,4 miljonus latu, savukārt peļņa – vairāk nekā 24,5 miljonus latu. Salīdzinājumam 2012. gadā Kronospan Riga apgrozīja 98,2 miljonus latu, noslēdzot gadu ar peļņu 18,6 miljonu latu apmērā.

Saskaņā ar Lursoft informāciju, Kronospan Riga 2013. gadā strādāja vidēji 279 darbinieki.

Uzņēmums reģistrēts 2005. gadā un nodarbojas ar koksnes pārstrādi. Kronospan Riga valdē darbojas divas amatpersonas – Čehijas pilsonis Jans Rūdolfs (Jan Rudolf) un Latvijas valstspiederīgā Janīna Mitrofanova. 2009. gadā prokūra izdota Ivaram Plaudim.

Jau ziņots, ka pērnā gada oktobrī Bolderāja Ltd mainījusi nosaukumu uz Kronospan Riga. Jaunais nosaukums atbilst uzņēmuma Austrijas mātes kompānijas vārdam – Kronospan Group.

Jūlijā viena no pasaules lielākajiem koksnes plātņu razotājiem Kronospan meitas kompānija Kronospan Russia uzsākusi Jegorjevskā (Maskavas apgabals) jaunas kokskaidu plātņu rūpnīcas izveidi ar jaudu 750 000 m3 kokskaidu plātņu un 14 milj. m2 laminēto kokskaidu plātņu. Plānots, ka šī 130 milj. eiro vērtā rūpnīca ražošanu uzsāks jau 2006. gadā. jāatgādina, ka 2002. gadā Kronospan sāka būvēt MDF ražotni, kura savu darbu sāka 2004. gadā. Kopumā Kronospan Jegorjevskā plānojot investēt 500 milj. eiro. Bez tam Kronospan Ukrainā Volīnijas apgabalā ir sākusi kokapstrādes uzņēmuma izveidi, kurā plānots ražot kokskaidu plātnes, MDF (Medium Density Fiberboard) plātnes, laminētās plātnes. Kopumā pēc izdevuma Ļesnoj kurjer datiem šajā projektā plānotās investīcijas ir 270 milj. ASV dolāru. Jāatgādina, ka Kronospan pavisam nesen iegādājās Latvijas šobrīd vienīgo kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja akcijas.

Teju 100 milj. eiro investīcijas OSB un kokskaidu plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga ir pēdējos gados lielākais investīciju projekts ne tikai kokapstrādē, bet visā apstrādes rūpniecībā, laikrakstam Dienas Bizness norāda kokapstrādes eksperts Andris Plezers.

Kā vēstīts, SIA Kronospan Riga investēs teju 100 miljonus eiro, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju. Valsts to atbalstīs ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi nepilnu 20 milj. eiro apmērā.

A. Plezers atgādina, ka viena investīciju projekta ietvaros vēl apjomīgākas investīcijas ir veiktas AS Bolderāja, kas pašlaik ir SIA Kronospan Riga, kur par aptuveni 180 milj. eiro tika uzbūvēta Latvijā līdz tam nebijusi OSB plātņu ražotne, kā arī modernizēta kokskaidu plātņu rūpnīca, bet vēl lielākas bija Cemex investīcijas, izveidojot jauno cementa ražotni Brocēnos.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA "KRONOSPAN Riga" (Kronospan) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "KS Terminal" (KS Terminal), informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Kronospan ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. Kronospan grupā ietilpst vairāki uzņēmumi, kas savu darbību veic visā pasaulē, ierindojot to starp vadošajiem koka plātņu ražotājiem ar 39 rūpnīcām visā pasaulē.

Savukārt KS Terminal ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas Brīvostas teritorijā Krievu salā. KS Terminal kravu pārkraušanas pakalpojuma ietvaros tiek sniegti stividora pakalpojumi, ekspedīcijas pakalpojumi un noliktavas pakalpojumi īslaicīgai kravu uzglabāšanai. Pēc darījuma īstenošanas Kronospan iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār KS Terminal.

Plātņu ražotājs SIA Bolderaja Ltd 2008. finanšu gadā dubultojis apgrozījumu, šogad plāno sasniegt 100 milj. eiro lielus ienākumus.

Tas salīdzinājumā ar 2006. finanšu gadu būs teju vai 5 reizes vairāk. Šāds straujš ienākumu pieaugums tiek pamatots ar pērn ekspluatācijā nodoto Baltijas valstīs vienīgās 150 milj. eiro vērtās OSB plātņu ražotni. «90 % no šiem ienākumiem tiks gūti tieši ārvalstu tirgos,» uzsver SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka lielākie noieta tirgi ir Skandināvijas valstis, Polija, Vācija un Krievija, neliela daļa tiek pārdota arī Latvijā. «Šobrīd tiek izpārdoti OSB plātņu krājumi no noliktavas, taču tūlīt jau sākam ražot šo produktu jaunajai celtniecības sezonai,» uzsver R. Slotvinskis. Viņš atzīst, ka OSB ražotne izjūt gan celtniecības sezonālās svārstības, gan arī būvniecības apjomu kritumu. Turklāt iepriekšējā finanšu gadā OSB ražošanas maksimālā jauda bija tikai 0.3 milj. m3, bet pēc pērn pabeigās ražotnes otrās kārtas tā tagad ļauj saražot pat līdz 0.5 milj. m3.

Viena no lielākajām Latvijas koksnes pārstrādes kompānijām SIA Bolderaja Ltd mainījusi nosaukumu uz Kronospan Riga. Jaunais nosaukums atbilst uzņēmuma Austrijas mātes kompānijas vārdam – Kronospan Group, liecina informācija Lursoft.

SIA Kronospan Riga, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Bolderaja Ltd, pērn apgrozīja 98,22 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2011. gadā. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (89,9 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 Bolderaja Ltd ierindojas 30. vietā.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājusies par 14% un veido 21,61 miljonu latu.

Viens no lielākajiem Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumiem dibināts 2005. gada oktobrī. Uzņēmums nodarbojas ar kokskaidu plātņu, skaidu plātņu un laminēto kokskaidu plātņu ražošanu.

Pērn Bolderaja Ltd strādāja vidēji 280 cilvēki. Uzņēmuma pamatkapitāls veido vairāk nekā 28 miljonus latu.

Lai arī Kronospan Group par Latvijā vienīgo kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja lielāko īpašnieku kļuva pagājušā gada vasarā, tomēr jau līdz šim ir uzstādītas divas jaunas kokskaidu plātņu laminēšanas līnijas, kā arī ielieti pamati jaunajai koksnes žāvētavai un kokskaidu plātņu ražošanai nepieciešamās skaidu sagatavošanas līnijai. Kopējie ieguldījumi divu jauno laminēšanas līniju uzstādīšanā ir 4 milj. eiro, skaidro a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs R. Slotvinskis. Viņš uzsver, ka jaunās kokskaidu plātņu laminēšanas iekārtas ļauj vairāk nekā divas reizes palielināt laminēto plātņu ražošanu līdz apmēram 8.5 milj. m3 gadā, tādējādi pieaugšot arī uzņēmuma ienākumi no šīs produkcijas pārdošanas. Savukārt a/s Bolderāja ražošanas direktors Antons Uzoliņš atzina, ka jaunās laminēšanas līnijas ļauj izvairīties no laminēto plātņu griešanas, kas ir nepieciešama vecajām laminēšanas līnijām. Turklāt ar jauno līniju palīdzību tiek nodrošināta visā Kronospan grupā ietilpstošo ražotņu vienādu dekoru ražošana. «Faktiski ir palielinājies to dekoru skaits, ar kādu Bolderāja laminē plātnes, — klientiem ir lielākas izvēles iespējas,» uzsver A. Uzoliņš. Savukārt ražošanai vairs nevajadzīgie darbgaldi tiek pārdoti citiem ražotājiem. R. Slotvinskis atgādina, ka perspektīvā ir iecerēta arī trešās laminēšanas līnijas uzstādīšana. Lielākā daļa no saražotajām kokskaidu plātnēm tiek realizēta aiz Latvijas robežām — Krievijā, Uzbekijā, Kazahijā, Lietuvā, Polijā. Lai arī a/s Bolderāja neto apgrozījums 2005. gadā ir lielāks nekā 2004. gadā, tomēr precīzus ciparus, pēc R. Slotvinska teiktā, nosaukt vēl pāragri.

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Pasaules mēroga spēlētājs plātņu tirgū Kronospan Group iegādājies Baltijos Baldu Grupe piederošās Latvijā vienīgā kokskaidu plātņu ražotāja a/s Bolderāja akcijas. To sarunā ar Db apstiprināja a/s Bolderāja lielākā akcionāra Baltijos Baldu Grupe līdzīpašnieks Rims Varanausks (Rimas Varanauskas). Viņš gan, aizbildinoties ar darījuma konfidencialitāti, nenosauca, cik daudz a/s Bolderāja akciju nonācis Kronospan Group īpašumā un cik liela ir darījuma cena. R. Varanausks vien uzsvēra, ka daļa no uzņēmuma akcijām joprojām pieder arī Baltijos Baldu Grupe. Db janvārī rakstīja, ka Lietuvas Baltijos Baldu Grupe īpašumā bija 84 % a/s Bolderāja akciju. Jāņem vērā, ka uzņēmumā joprojām niecīgs īpatsvars ir mazajiem akcionāriem — privātpersonām.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Apsveicami, ka «Kronospan» ir nolēmis ne tikai uzbūvēt Latvijā jaunu OSB plātņu ražotni, bet arī veikt būtisku kokskaidu plātņu ražotnes modernizāciju, kura jau tika uzsākta pagājušajā gadā, uzsver asociācijas «Latvijas koks» izpilddirektors Andris Plezers. Viņaprāt, «Kronospan», investējot desmitiem miljoniem eiro, ne tikai palielinās meža nozares produkcijas eksporta apjomus un ienākumus, bet arī palielinās a/s «Bolderāja» konkurētspēju. Turklāt «Kronospan» lielie plāni nozīmējot lielus ieguldījumus, kas varētu pretendēt uz lielākajām investīcijām Latvijā strādājošo meža nozares uzņēmumu vidū.

Vienīgais kokskaidu plātņu ražotājs a/s Bolderāja būvēs OSB plātņu rūpnīcu.A/s Bolderāja lielākais īpašnieks Kronospan Group ir pieņēmis lēmumu Latvijā būvēt jaunu OSB plātņu ražotni, skaidro a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav iespējams nosaukt precīzi OSB plātņu ražotnes izveidei nepieciešamās investīcijas, jo vēl nav nolemts, kāda jauda būs šai ražotnei. Kopējās investīcijas uzņēmumā, pēc R. Slotvinska teiktā, pārsniegs 100 milj. eiro. Šobrīd svarīgākā ir divu laminēšanas līniju uzstādīšana un palaišana. Jāatgādina, ka Kronospan Group dažādas kokskaidu, laminēto, OSB un MDF plātņu ražotnes kopumā ir 26 pasaules valstīs, no kurām vistuvākā ir Kronolitas — Lietuvā, kā arī Polijā, Krievijā un Ukrainā.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.